#5 Jēzus vara pār grēku

"Tad Jēzus, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un nonāca savā pilsētā. Un, redzi, tie atnesa pie viņa kādu paralizēto, kas gulēja gultā; un Jēzus, viņu ticību redzēdams, sacīja paralizētajam: “Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.” Tad kādi no rakstu mācītājiem pie sevis sacīja: “Šis zaimo.” Jēzus, viņu domas noprazdams, sacīja: “Kādēļ jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā! – Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!” Un tas piecēlies gāja uz mājām. Ļaužu pūlis, to redzēdams, izbijās un slavēja Dievu, kas devis tādu varu cilvēkiem" — Mateja evaņgēlijs 9:1-8

Svētrunas noraksts
 

Es gribu pateikt paldies mūziķiem par ļoti svarīgiem un labiem atgādinājumiem. Tad, kad mēs dziedājām šo dziesmu: ‘Mans Glābējs dzīvs!’ Tad iedomājieties to momentu, kad sievas iet uz kapu un ierauga – kalps ir tukšs! Varbūt ne tieši tas sākotnējais moments, bet pēc tam, kad viņām tiek pateikts: „Jēzus ir augšāmcēlies.” Mans Glābējs ir dzīvs! Iedomājieties, cik labas ziņas tās ir. Jēzus ir dzīvs! Kāpēc Viņš ir dzīvs? Tāpēc, ka Viņam ir vara pār to, tāpēc, ka Viņš ir Dievs. 

Tas ir tas, ko mēs arī Vīlandes draudzē sludinām – mēs sludinām Jēzu Kristu, kurš ir kristietības centrālā persona, mēs sludinām Jēzu, kurš ir vēstures centrālā persona, jo pasaule caur Viņu ir radusies, Jāņa 1:10. Un Jāņa 1:17 saka, ka žēlastība un Patiesība nākusi caur Jēzu. Bauslība caur Mozu, bet žēlastība un Patiesība caur Jēzu Kristu. Tāpēc mēs jau vairākas svētdienas domājam par Jēzus varu. Kas tad ir šis Jēzus, šis cilvēks, šī persona? Un daudz vairāk – kāda vara Viņam ir? 

Mēs esam redzējuši Viņa varu pār miesu, Viņa varu pār dabu, Viņa varu pār gara pasauli. Man uzreiz gribētos jautāt: ko tas tavā dzīvē ir mainījis, ka tu esi dzirdējis – Jēzum ir vara pār miesu? Jēzum ir vara pār dabu, ūdens Viņam klausa, Viņš staigā pa ūdens virsmu. Varbūt kāds no jums ir mēģinājis staigāt pa ūdens virsmu? Varbūt kāds nē. Bet, ko tas maina tavā dzīvē, ka tu zini – Jēzum ir vara pār to visu? 

Un, ko tas vispār nozīmē, ka Viņam ir vara? Tas nozīmē neko citu, kā vien – atnāk uz šo pasauli Ķēniņš, un tas ir tas, ko Matejs arī raksta, ko viņš grib parādīt – Ķēniņš ir atnācis uz šo pasauli – vienīgais, patiesais ķēniņu Ķēniņš, autentiskais Ķēniņš, un Viņam ir vara. Tad, kad Viņš kaut ko saka, tas arī notiek. Ja Ķēniņš saka vārdu, pavēli – tas arī notiek. 

Šodien mēs domāsim par Jēzus varu, mēs turpinām mūsu sēriju un šodien – ‘Jēzus vara pār grēku’. Es gribu, ka mēs ieklausāmies Dieva Vārdā, Mateja evaņģēlija 9:1-8. „Tad Jēzus, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un nonāca savā pilsētā. Un, redzi, tie atnesa pie Viņa kādu paralizēto, kas gulēja gultā; un Jēzus, viņu ticību redzēdams, sacīja paralizētajam: „Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.” Tad kādi no rakstu mācītājiem pie sevis sacīja: „Šis zaimo.” Jēzus, viņu domas noprazdams, sacīja: „Kādēļ jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā! – Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: „Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!” Un tas piecēlies gāja uz mājām. Ļaužu pūlis, to redzēdams, izbijās un slavēja Dievu, kas devis tādu varu cilvēkiem.”

Lūgsim Dievu. 

Debesu Tēvs, paldies Tev par šo svētdienu. Paldies, ka mēs varam sanākt kaut vai tādā skaitā un mēs šodien gribam klausīties, ko Tavs Vārds grib mums teikt. Mēs pateicamies par Tavu Vārdu, jo tas ir Patiesība. Tavs Vārds ir kā abpusējs griezīgs zobens, kurš pāršķeļ uz pusi un liek mums saprast un ieraudzīt. Mēs pateicamies par Tavu Garu, kurš mums to atklāj, jo kā gan mēs citādāk saprastu. Mēs lūdzam, runā uz mums šodien, ka mēs no baznīcas aizietu priecīgi, iedrošināti, nevis bēdīgi un varbūt vīlušies. Ka mēs esam iedrošināti tajā, ko Tu dari, tajā, ko Tu mums piedāvā un tajā, ko Tu esi paveicis. Jēzu Kristu, mēs pateicamies par šo dienu un mēs lūdzam, svētī šīs pārdomas, svētī savu Vārdu. Tavā vārdā, āmen. 

Es dzirdēju pirms kāda laika kādu stāstu. Kāds misionārs un pasniedzējs universitātē, misionārs no Austrālijas tika uzaicināts uz Ameriku runāt kādā konferencē. Viņš aizbrauc, un konference ir diezgan iespaidīga un liela, daudz cilvēki ir sanākuši, kā jau Amerikā konferences, tūkstošiem cilvēku. Viņš ir kā viens no galvenajiem runātājiem. Viņš runā par misiju un to nozīmi, cik svarīgi iet un darīt par mācekļiem, un cik svarīgi ir būt drosmīgiem un iet un sludināt citiem. Tad, kad šī konference ir beigusies, pie viņa pienāk kāds vīrs un saka: „Klau, mani ļoti uzrunāja tas, ko tu teici, un tu ļoti skaisti runāji, tas mani aizskāra. Bet vai es varu tev lūgt kādu lietu. Man tur mazliet ārpus pilsētas pieder bārs. Vai tu varētu atbraukt man līdzi un sludināt šajā bārā?” Viņš atbildēja: „Jā, protams, dodamies!” 

Viņi abi uzsēžas uz moča, viņu veda ar moci, un viņi brauc un viņš jau domā savā prātā kādu plānu: ko es varētu sludināt tajā bārā, kas varētu būt tās lietas. Viņi brauc, un viņš redz tālumā ir tas bārs, un viņš redz, ka tur ir daudzi, daudzi moči. Viņš saprot, kur viņš ir iekūlies. Viņš aizbrauc un redz, tur ir pilns ar močiem priekšā, un viņš ieiet iekšā un tur sēž iekšā tādi vīri ar bārdām, ar alus kausiem, dzer aliņus, bet tajā pašā laikā, tur stūrī, pie bāra letes ir klavierītes, un tur kāds vīrs visu laiku spēlē korāļus, baznīcas korāļus. Un tur ir tāda kastīte, kur parasti kāds, kurš liecina vai sludina, uzkāpj uz tās kastītes un sāk runāt. 

Tad viņš domāja: nu, es esmu iekritis, ko es tagad teikšu tādiem vīriem!? Ko es viņiem varu teikt!? Vai viņi vispār uz mani klausīsies? Pateiks: „Ej tālāk!” Vai nemaz neklausīsies. Tad pienāk tas brīdis, korālis noskan un viņam saka: „Lūdzu, kaste ir tava! Kāp uz šīs kastītes un sāc runāt.” Viņš uzkāpj uz šīs kastes un jautā: „Vai es drīkstu lūgt jūsu uzmanību, mani sauc tā un tā, es esmu no Austrālijas.” Un pēkšņi klusums. Visi uz viņu klausās. Vīri noliek savus alus kausus un uzmanīgi klausās. Un viņš saka: „Ja tev būtu iespēja Dievam uzdot vienu jautājumu, kāds tas būtu?” Tajā brīdī bija daudzi jautājumi. „Es jautātu Dievam, kāpēc sviestmaize krīt ar sviestu uz leju?” Kāds tur jautāja par citām planētām, kāds tur kaut ko citu, kāds tur nenopietnus jautājumus. Bet tad viens vīrs jautā šādu jautājumu: „Es Dievam jautātu, kas es tāds esmu un kāpēc es esmu uz šīs pasaules?” 

Kāpēc es stāstu šo stāstu? Tāpēc, ka es gribu šo jautājumu, ko šis vīrs bārā ir uzdevis, mazliet pavirzīt tālāk, un uzdot kādu svarīgu jautājumu mums, skatoties mūsu šodienas tekstā. Jautājums būtu tāds: „Kāpēc Jēzus Kristus ir nācis, un ko Viņš ir nācis šeit paveikt?” Ko tad Jēzus Kristus ir nācis paveikt uz šīs pasaules? Kas tad ir tas mērķis, kāpēc Viņš nāca? Es domāju, ka Jēzus noteikti grib, lai mēs to saprotam, Viņš grib, lai mēs zinām, kas Viņš ir, vai ne? Viņš skaidri mācekļiem vienmēr jautā, vienmēr atgādina, vienmēr rāda ar piemēriem, lai viņi skaidri saprastu: kas tad Es esmu? Kāpēc Es esmu nācis? 

Tad ir viens brīdis, Jēzus mācekļiem jautā: „Ko cilvēki saka par mani? Kas es esmu? Ko cilvēki saka, kas es esmu? Citi saka: Tu, Ēlija atnācis, vai cits saka: pravietis. Tad Viņš saka: Bet, ko jūs sakāt par mani? Kas es esmu?” Jēzus ļoti skaidri grib, lai mums ir šī skaidrība, kāpēc Viņš ir nācis, un ko Viņš ir paveicis. Šodien cilvēki domā, ka Kristus ir nācis, lai mums dotu labklājību un labu dzīvi, daudzi tā domā. Daudzi arī tā sludina un saka: „Tev vajadzīgs Kristus un tad tev dzīvē viss būs labi, tad tev nebūs nekādu problēmu.” 

Citi uzskata: jā, Jēzus bija labs skolotājs. Es atceros, esot Izraēlā mums bija gids, kurš bija jūds, un viņam tika jautāts šis jautājums: „Kā tas ir iespējams, ka tu netici Jēzum?” Un viņš teica: „Tu zini, man patīk ideja par Jēzu, man patīk tās idejas, ko Viņš saka, bet vai es Viņam ticu kā Dieva Dēlam – nē.” Citi uzskatīja, ka Jēzus ir tāds brīnumdaris. Nāc pie Jēzus un Viņš dziedinās tevi, un tev nebūs nekādu veselības problēmu. Citi domā, ka Jēzus ir tikai viens no praviešiem. 

Bet, mūsu šodienas tekstā, un es gribu, ka tu atstāj vaļā šo Rakstu vietu, Mateja 9:1-8, un paskatāmies, kas tad šeit notiek? Tātad Jēzus atnāk uz savu pilsētu, kas ir Kapernauma, un pie Viņa atnes kādu paralizēto, kas gulēja uz gultas. Marka evaņģēlijs to vairāk parāda, detalizētāk, un tur teikts: „Četri vīri nes kādu paralizēto.” Viņi iet un tur ir kāds nams, tas ir pilns ar cilvēkiem, protams, ka pilns ar cilvēkiem, tāpēc, ka tur ir Jēzus. Cilvēki nāk, un viņi grib klausīties, viņi spiežas pie Jēzus, jo viņiem vajadzīga dziedināšana, tur ir daudz cilvēku, un viņi netiek klāt. 

Šie četri vīri noteikti bija dzirdējuši, ka Jēzus ir jau dziedinājis paralizētus cilvēkus, tāpēc viņi ņem šo savu, iespējams, ka draugu, un nes pie Jēzus. Viņi redz, ka viņi netiek iekšā, viņi uzplēš jumtu. Skan tā ļoti vienkārši, uzplēsa jumtu, vai ne? Iedomāsimies, kad viņi sāka plēst jumtu un Jēzus ar cilvēkiem, ar ļaudīm bija iekšā namā, tad tur sāk krist visādi putekļi, visādas skaliņas un visādi gruži no tā, ka viņi sāk plēst to jumtu vaļā. Es domāju, kā jutās nama saimnieks, jo, lai tādu jumtu atjaunotu, ir vajadzīgas trīs dienas. Daudz ar putekļiem, bet, lai atjaunotu tādu jumtu ir vajadzīgas vismaz trīs dienas. Bet šo vīru ticība ir tik liela, viņi saka: „Nekas, mēs tās trīs dienas salabosim, mēs samaksāsim par to, bet mēs ticam, ka šim vīram ir jānokļūst pie Jēzus.” Un te ir rakstīts: „Un Jēzus viņu ticību redzēdams, sacīja paralizētam: Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.” Un Jēzus viņu ticību redzēdams.. Jēzus skatās uz ticību. 

Mēs zinām citus notikumus, kur Jēzus dodas uz Jeruzalemi un cilvēki spiežas ap Viņu, tur ir kāda sieva, kas saka: „Ja es Viņam pieskaršos, tad es kļūšu vesela.” Tad ir kāds cits, kurš kliedz uz Jēzu un saka: „Dziedini mani!” Un Jēzus saka: „Lai notiek pēc tavas ticības.” Tu redzi, cik ticībai ir liela nozīme. Brīnumi notiek tur, kur tie tiek gaidīti nevis tur, kur ir vajadzība. Jēzus redz viņa ticību, saka: „Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.”

Ja mēs skatāmies tādā secībā, varbūt pirmais jautājums varētu būt: ‘Kas, Tu neredzi, ka viņš ir paralizēts? Un Tu vienkārši saki, tev tavi grēki ir piedoti.’ Iespējams, šī secība parāda kaut kādu nozīmīgumu, iespējams tas parāda, kas ir tas, ko Jēzus ir atnācis paveikt. Jēzus nāk kaut ko paveikt. Un, kad šie farizeji un Rakstu mācītāji dzird, ka Jēzus saka: „Tev tavi grēki ir piedoti”, viņi pie sevis domā – Viņš zaimo Dievu. Kas ir šī zaimošanas ideja? Tā ir doma par to, ka tev nebūs velti valkāt Dieva Vārdu. Un, ja tu to dari, tu zaimo Dievu. Farizeji un Rakstu mācītāji skaidri zināja, ka grēkus var piedot tikai Dievs. Un pēkšņi šeit ir cilvēks, Jēzus Kristus, kurš saka: „Esi drošs, dēls, tavi grēki tev piedoti.” 

Pārsteigums, šoks. Kā Viņš tā var teikt, Viņš zaimo! Šī piedošana šodien mums ir vajadzīga ikvienam. Ja mēs skatāmies šajā pasaulē, mēs redzam to, kāda ir šī pasaule šodien – lasot ziņas un neejot nekur tālu, tepat Latvijā, un sākot arī ar sevi, mēs redzam, ka tā piedošana mums ir vajadzīga. Man ir vajadzīgs Glābējs. Jēzus nav nācis nest mieru, jo miera nav šajā pasaulē šodien, jo laiks vēl nav pienācis. Viņš nav nācis, lai paņemtu visas sāpes un asaras un slimības, jo vēl nav pienācis īstais laiks.

Jūs atcerieties, pirms divām svētdienām, mēs domājām par dēmona apsēstajiem, kur Jēzus nāk pie šiem dēmona apsēstajiem, ko viņi kliedz? „Kas mums ar Tevi, Tu esi atnācis mūs pirms laika iznīcināt?” Viņi zina, ka būs laiks, kad Jēzus nāks kā Valdnieks, kā Soģis, kā Tiesnesis, kurš iemetīs viņus galējā tumsībā. Mēs redzam, ka laiks vēl nav pienācis, bet ir pienācis kaut kam citam laiks, kaut kam ļoti svarīgam. Ir pienācis laiks grēku piedošanai. Tāpēc Dievs nāk uz šo pasauli pirms ‘laika’, lai nestu žēlastību un piedošanu. 

Tu jautāsi, ko Jēzus ir nācis šeit paveikt? Ko Jēzus nācis darīt? Viņš ir nācis piedot grēkus. Un, lūk, Jēzus var, un Viņam ir vara pār to, jo Viņš ir Dievs, tāpēc Viņš droši saka: „Dēls, tavi grēki tev ir piedoti.” Mēs zinām, ka Viņam ir vara pār to. Vai tam ir pierādījumi? Mateja 9,4-7: „Jēzus, viņu domas noprazdams, sacīja: Kādēļ jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā!? Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, un Viņš sacīja paralizētam: celies, ņem savu gultu un staigā un ej uz mājām.” Tas piecēlies, gāja uz mājām.”” Lūk, pierādījums. Jēzus vienmēr pierāda savus vārdus, Viņa vārdam vienmēr ir segums. Viņa vārdam vienmēr seko darbība. Dēmona apsēstie, atcerieties: „Ejiet.” Kas ir pierādījums? 2000 cūkas! Tas ir ievērojams pierādījums, ka Jēzum ir vara pār to. 

Mateja 11,2-6: „Jānis, atrazdamies ieslodzījumā, dzirdēja par Kristus darbiem, un nosūtījis pie Viņa savus mācekļus, lika Viņam jautāt: „Vai Tu esi tas, kam jānāk, vai mums kāds cits ir jāgaida?” Jēzus viņiem atbildēja: „Ejiet, un sakiet Jānim visu, ko dzirdat un redzat. Akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas, un nabagiem tiek sludināta prieka Vēsts. Un laimīgs ikviens, kas Manis dēļ neapgrēcinās.” Jānis grib zināt – Jēzu, vai Tu esi tas, kam jānāk? Un Jēzus saka: „Lūk, sakiet to, ko redzat.” „Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām. Un tas piecēlies gāja uz mājām.””

Tas vien parāda to, ka Jēzum ir vara pār to. Visi notikumi, par ko mēs iepriekš esam domājuši – Jēzum ir vara pār dabu, Viņš nomierina jūru vienkārši sakot: „Klusu.” „Bet, lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara.” Es sev uzdevu šo jautājumu, ko nozīmē šis apzīmējums ‘Cilvēka Dēlam’? Diezgan daudzās vietās tas tiek minēts. Jaunajā Derībā 88 reizes ir šis apzīmējums ‘Cilvēka Dēls’. Vecajā Derībā šis tituls jeb apzīmējums ir redzams Daniela grāmatā, un, ja mēs atšķiram Daniela grāmatu 7:13-14 (jaunais tulkojums), tad tur ir rakstīts: „ Nakts parādība: es raugos un redzi – debesu mākoņos nāk itin kā Cilvēka Dēls, Viņš pienāca pie sirmgalvja un nostājās tā priekšā. Viņam deva varu, Valstību un godu, visi ļaudis, ciltis un tautas slavē Viņu, Viņa vara ir mūžīga, tā nebeigsies, Viņa Valstība nav iznīdējama.” Šī ir viena no vietām Vecajā Derībā, kur tiek parādīts šis apzīmējums ‘Cilvēka Dēls’.

Vēl citās vietās Vecajā Derībā, Ecehiela grāmatā, kur šis Cilvēka Dēls ir ar citādāku nozīmi. Ecehiela grāmatā šis apzīmējums ir 93 reizes. Tātad, šis apzīmējums ‘Cilvēka Dēls’ Daniēla grāmatā parāda to, ka Viņš ir tas Mesija, kam ir jānāk. Bet Ecehiela grāmatā parāda, ka tajā pašā laikā Viņš ir cilvēks. Viņš ir Dievs un tajā pašā laikā Viņš ir cilvēks, ‘Cilvēka Dēls’. Jēzus pats bieži vien lieto šo apzīmējumu. Viņš apzīmē sevi kā ‘Pazemīgu kalpu’, kurš nāk, lai piedotu grēkus. Kā kalpu, kurš cieš mūsu dēļ, lai mūs atjaunotu, un tajā pašā laikā, kā ‘ķēniņu Ķēniņš’, ‘Tiesnesi’, kas nāks tiesāt, kuram ir dota visa vara. Nāks šis Cilvēka Dēls un tiesās pasauli. Jēzus bija pilnīgs Dievs, Jāņa 1:1. Tajā pašā laikā arī pilnīgs cilvēks, Jāņa 1:14. 1.Jāņa 4:2 ir rakstīts: „Katrs gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva.” 

Tātad, šodien mēs arī redzam, ka Jēzum ir vara arī pār grēku, tas nozīmē, ka Viņam ir vara to piedot, Viņam ir vara to iznīcināt. Jautājums varētu būt – kas tad ir grēks? Grēks ir Dieva radītajā pasaulē sacelties pret Viņu. Grēks ir dumpis pret Dievu. Grēks ir sacelšanās pret Dievu. Dievs ir radījis šo savu pasauli, Dievs ir radījis mūs, bet tas, ko mēs darām – mēs saceļamies pret Dievu. Tad jautājums ir: kā priekšā mums jānāk un kam mums jāprasa piedošanu? Dievam! Vai ne!? Dievam, tāpēc, ka mēs esam sacēlušies pret Viņu, mēs grēkojam pret Viņu, mēs dumpojamies pret Viņu. Šeit Jēzus saka šos vārdus: „Tev tavi grēki ir piedoti.” Tas norāda, ka Viņš ir Dievs. 

Mateja 9:5 „Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā!?” Kā jums šķiet, kas ir vieglāk? Sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā!? Jā, varbūt cilvēkam, kurš ir vesels nebūtu grūti teikt: celies un staigā! Tad jautājums, vai viņš man paklausītu vai nē. Kas ir vieglāk? Ko ir vieglāk teikt? Ko tu teiktu? Mateja 8:20 „Jēzus sacīja: lapsām ir alas, debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.” Ar šiem vārdiem Jēzus saka: man pat nav tādas. Viņš pat ir atteicies no tādām dzīvnieku tiesībām, ka Viņam nav kur savu galvu nolikt. Jēzus ir atteicies no visa, Viņš ir atteicies no visa un no visām tiesībām, un Viņš nācis, lai uz Viņu spļautu, lai Viņu sodītu, lai Viņu apmelotu, lai Viņu noliegtu, lai Viņu sistu, lai Viņš uzņemtos Dieva dusmas, lai Viņš tiktu nodots un lai mirtu. Tas viss, lai piedotu grēkus. 

Kā tu domā, Jēzum viegli ir teikt: tev tavi grēki ir piedoti? Zinot visu, kas ir zem šiem vārdiem, kas ir šīs ciešanas, kas Viņam bija jāuzņemas. Tas Viņam kaut ko maksāja. Lūk, kāpēc Jēzus nāk uz šo pasauli. Lūk, uz ko Viņš fokusē savu varu. Lūk, uz ko Viņš koncentrējas – grēku piedošana. Glābšana no mūsu grēkiem. Tad jautājums būtu – uz ko mums būtu jāfokusējas un jākoncentrējas, ka mēs dzīvojam savu kristieša dzīvi un kalpojam? Uz to pašu, uz ko koncentrējas Jēzus – grēku piedošana. 

Mateja 28:18-20, ļoti, ļoti zināmie vārdi: „Jēzus piegājis klāt tiem sacīja: man ir dota visa vara (vara!) debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” Jēzus saka: man ir dota visa vara un Dievs mani ir sūtījis, un tāpat es jūs sūtu – ejiet un dariet par mācekļiem. 

Ejiet un piedodiet grēkus. Ejiet un sludiniet grēku piedošanu. Ejiet un stāstiet par to, ka cilvēkiem ir jāatgriežas no grēkiem. Tev ir jāatgriežas no saviem niķiem un stiķiem, no savas aprunāšanas un skaudības, ka citam ir labāk nekā tev, no tavas iekāres ikdienā – es gribu to vai es gribu to, un, ja man nav, tad es raudu kā tāds mazs bērns, no dzīves lepnības. Mēs skatāmies apkārt un tas viss ir – dzīves lepnība. Ko tu darīsi? Tu klusēsi? Ko Jēzus aicina mūs darīt? Viņš saka: visa vara dota man, tāpēc es jūs sūtu. 

Šodien mēs varam būt pateicīgi Dievam par to, ka mēs šodien, es gribu tam ticēt, ka mēs varam būt droši, ka Dievs ir piedevis mūsu grēkus, vai ne? Tagad visi man varat pamāt ar galvu – jā! Mēs varam Dievam par to būt pateicīgi, par to, ko Viņš ir darījis. Markus sākumā lasīja šo lasījumu, šo notikumu, kur ir mielasts ar mācekļiem, un Jēzus mazgā mācekļiem kājas, un Viņam ir saruna ar Pēteri. Starp citu, ja jūs gribat šajā Rakstu vietā vairāk iedziļināties, tad Vīlandes mājas lapā, pirms diviem gadiem tika pievienota svētruna, ko teica Ilmārs Hiršs. 

Mums jābūt pateicīgiem, ka mūsu grēki ir piedoti, bet jautājums ir: vai šodien man joprojām ir vajadzīga grēku piedošana? Vai man kā kristietim, kurš ir saņēmis piedošanu, šodien joprojām ir vajadzīga grēku piedošana? Pēteris atsakās, un viņš saka: „Jēzu, nē, Tu nemazgāsi man kājas. Bet Jēzus saka: ja es nemazgāšu, tad tev pie manis nav daļas. Pēteris tad saka: Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu. Un Jēzus saka: tam, kas ir jau mazgāts nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Jūs esat tīri, bet ne visi.” „Jūs esat tīri, bet ne visi.” 

Mēs par šo pasauli staigājam ar savām kājām un šī pasaule ir ļauna, tāpēc šīs kājas mums ir jāmazgā. Jāmazgā ik dienas. Mums Jēzum ik dienas jālūdz, lai Viņš nāk un mazgā mūsu kājas. Ziniet kāpēc Jēzus? Tāpēc, ka Viņš ir vienīgais, kurš mazgā mūsu grēku. Viņš ir vienīgais. Vēl vairāk, Viņš saka: ‘Es jums esmu atstājis piemēru.’ 

Ja tu redzi, ka cits brālis vai māsa grēko, ko tad tu darīsi? Teiksi: ha, es redzēju kā Anda grēko, uhh! Nē, draudze, es neredzēju, tas bija piemērs. ‘Es jums esmu atstājis savu piemēru.’ Jēzus saka: ‘Ja es, jūsu Kungs, esmu jūsu kalps, dariet tāpat – mazgājiet viens otram kājas. Norādiet viens otram. Ja vajag, norājiet, bet pasargājiet. Rūpējieties par to.’

Mums joprojām ir vajadzīga kāju mazgāšana, jo mēs joprojām grēkojam. Nepietiek vienu reizi. 2000. gads 23.janvāris, es atceros, bija manas kristības. Nepietiek jau vien ar to reizi, katru dienu man ir Jēzum jālūdz: Jēzus, mazgā mani! 

„Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un Viņš sacīja paralizētajam: „Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!” Un tas piecēlies gāja uz mājām. Ļaužu pūlis, to redzēdams, izbijās un slavēja Dievu, kas devis tādu varu cilvēkiem.” Ļaudis to redzēdami slavēja Dievu, jo viņi redz, ko Jēzus ir paveicis, jo viņi redz. Tas ir Jēzum tikai iespējams – piedot grēkus. 

Bagāts jauneklis pienāk pie Jēzus un saka: „Ko man būs darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvību?” Atceraties šo nodaļu? Jēzus saka: „Vai tu zini baušļus? Vai tu tos turi? – Jā, esmu no savas bērnības turējis.” Jēzus saka: „Vienas lietas tev trūkst, tu esi bagāts – izdali savu mantu nabagiem.” Viņš kļūst bēdīgs, un viņš aiziet prom, jo viņš ir bagāts. Tad Jēzus saka šos vārdus: „Grūti būs bagātam ieiet Debesu Valstībā.” Mācekļi pie sevis domā – bet, bet, bet... kurš tad iekļūs Debesu Valstībā? Un Jēzus saka: „Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.” 

Uzreiz nākamā nodaļā mēs redzam, Jēzus iet ar saviem mācekļiem un kokā iekāp kas? Caķejs. Vēl viens bagāts cilvēks, vēl viens bagāts vīrs. Kas notiek ar Caķeju? Jēzus saka: ‘Caķej, kāp lejā! Es iešu tavā namā, es iešu pie tevis maltīti baudīt.’ Un Viņš iet pie Caķeja un tas saka: ‘Es divkāršs atmaksāšu un visiem, no kuriem esmu izkrāpis, es četrreiz atmaksāšu.’ Un Jēzus saka: „Pestīšana ir notikusi šodien šim namam.” 

Divi bagāti cilvēki. Vienā nodaļā jauneklis aiziet bēdīgs un mācekļi jautā: „Kurš tad var tikt izglābts? Kā?” Un Jēzus saka: „Ne cilvēkam, bet Dievam tas ir iespējams.” Un uzreiz nākamajā nodaļā mēs redzam vēl viens bagāts cilvēks, un notiek piedošana, notiek pestīšana tam namam. „Kas nav iespējams cilvēkam, ir iespējams Dievam.” Jēzus nāk, lai piedotu grēkus. Jo tikai Viņam tas ir iespējams, jo Viņš ir Dievs. Mēs grēkojam pret Viņu, mēs saceļamies pret Viņu. Tāpēc šodien ir īstais laiks, šodien ir tā žēlastības diena, kad mēs varam atkal nākt pie Viņa un teikt: „Mans Kungs, piedod man!” Šodien ir tā diena, kad tu vari spert šo paklausības soli un mainīt savas dzīves virzienu – pretī Dievam. Atzīt un nožēlot savu dumpošanos, un lūgt, meklēt un klauvēt. Neapstājies! Lūdzu, meklē un klauvē. 

„Ļaužu pūlis, redzēdami, ko Jēzus izdarīja, izbijās un slavēja Dievu.” Es gribētu teikt – pareiza reakcija – bīties Dievu. Bīties Dievu ir ļoti pareiza reakcija. Tur, kur mēs lasām kaut kādus notikumus, ka Jēzus dara brīnumus, jūra tiek nomierināta, mācekļi ir izbijušies, jo viņi ierauga kaut ko tādu un viņi saprot, kas ir Jēzus. Citās vietās, kad kāds eņģelis vai Dievs stājas kāda priekšā, viņš nokrīt kā pamiris, jo viņš ir izbijies. 

Ir tāds grieķu vārds ‘fobus’, šī izbīšanās, šīs bailes, un šis vārds ir minēts arī Psalmos. Ja jūs atšķirsiet Pslamu 111:10 (jaunais tulkojums) „Gudrība sākas Kunga bijībā. Krietna saprašana ir visiem, kas dara tā. Viņa slava pastāvēs mūžam.” Bijība tā Kunga priekšā ir gudrības sākums. Tu gribi būt gudrs? Tev ir jābīstas Dievu. Es domāju šī bijība nav tikai cieņa.

‘Jā, es cienu Dievu, es cienu Tavus Rakstus’, bet tev ir jābīstas Viņa priekšā, jāzemojas Viņa priekšā, jāatzīst, ka, ja tavi grēki netiks nolīdzināti, tad tā ir pazušana. Bet, katru reizi, kad Jēzus nāk, ziniet ko Jēzus saka? „Nebīsties, es tas esmu! Nebīsties, es esmu tavs Glābējs. Es tevi neatstāšu. Es esmu uzticams. Nebīsties, man ir vara pār to visu – uzticies, paklausi, nebīsties! Skaties uz manu dzīvi, mācies no manis, skaties uz ko es esmu koncentrējies, kas man ir bijis svarīgi.” Tik daudziem cilvēkiem vēl ir nepieciešama grēku piedošana. Tik daudziem. 

Vīlandes mājas lapā, ja jūs esat ievērojuši, ir citāti. Es izrakstīju kādu citātu. „Jēzus Kristus neatnāca uz šo pasauli, lai sliktus cilvēkus padarītu labus. Viņš atnāca uz šo pasauli, lai mirušus cilvēku padarītu dzīvus.” (Lee Strobel) Jēzus nāk mūs atbrīvot no šīs grēka varas, un darīt dzīvus no tās. 

Lūgsim Dievu.

Paldies Tev, Jēzu, par tiem vārdiem, ko mēs esam dzirdējuši un, par ko esam domājuši. Es lūdzu par sevi pašu, ka tie vārdi ir dziļi manā sirdī, un ka šī Tava vara ir mans iedrošinājums. Ka tas paņem bailes prom un, ka tas iedrošina, un, ka tas maina manus lēmumus, manu dzīvi. Paldies, ka Tu skaidri rādi, un vienmēr esi gribējis skaidri parādīt, kas Tu esi, un ka Tu skaidri esi gribējis parādīt, ko Tu nāci darīt. Palīdzi mums atsaukties Tavai lielajai pavēlei, un iet un darīt par mācekļiem, un iet un piedot grēkus un pasludināt šo grēku piedošanu, ka Tu esi vienīgais, pie kā ir šī piedošana, jo Tu esi vienīgais Dievs. Jēzu, palīdzi mums būt drosmīgiem. Paldies, ka Tu samaksāji tik lielu samaksu, tik lielu cenu, lai nāktu un piedotu mūsu grēkus. Tā ir liela samaksa, Jēzu. Palīdzi mums to novērtēt. Palīdzi ar to lepoties. Palīdzi, ka viss ar ko mēs lepojamies, esi Tu, Jēzu Kristu, tā ir Tava nāve un augšāmcelšanās. Palīdzi, ka mēs nebaidāmies ar to lepoties arī to priekšā, kas Tevi vēl nepazīst. To es lūdzu Tavā vārdā, āmen.