Jēzus atbildēs — Ziemassvētku intervija ar Jēzu

Audio intervijas noraksts

 
Arī es jūs sveicu šajā Ziemassvētku svētvakarā! Kā jau mēs ievadā lasījām, šajā notikumā eņģeļi dziedāja „Miers virs zemes.” Bet mums kaut kā cilvēkiem bieži vien šis Adventa un Ziemassvētku laiks sanāk tāds nemierīgākais laiks gadā, vai tā nav? Tādēļ prieks, ka mēs šovakar varam būt mazliet nomierinājušies, varam klausīties skaistu Ziemassvētku mūziku, dzirdēt Dieva Vārdu un domāt par īsto jubilāru Jēzu Kristu. Šodien domāsim ne tikai par Viņu, bet šodien es vēlos dot Viņam vārdu. Bieži Ziemassvētkos mēs lasām par Jēzu, bet šodien mēs dzirdēsim no Jēzus. Es jautāšu un Jēzus atbildēs. Lielā Zimassvētku intervija ar jubilāru Jēzu. Bet pirms sākam, es vēlos dažas lietas pateikt. 

Pirmkārt, visas Jēzus atbildes būs reālas, autentiskas Dieva atbildes, Jēzus atbildes. Tie būs precīzi Jēzus citāti. Arī uz ekrāna būs redzama Rakstu vieta, kurā Jēzus saka šos vārdus. Otrkārt, ja kāds tagad pie sevis saka: „Nu, jā, bet tā taču ir interpretācija.” Jā. Jā! Tāpat kā jebkurā sprediķī. Šodien Jēzus atbildes būs tīras un drīzāk mani jautājumi būs tā interpretācija. Bet es centīšos uzdot šos jautājumus atbilstoši tam burta garam, tam kontekstam, kādā Jēzus ir teicis šos vārdus. Visbeidzot, treškārt, nepieļaujiet kļūdu domādami, ka Jēzus šodien šeit nav. 

Nu, tad pielūgsim vēl un tad dodamies uz interviju. 

Mīļais, Debesu Tēvs. Paldies par šo Ziemassvētku vakaru. Paldies, ka Tu esi sūtījis savu Dēlu un paldies, Kungs, ka Viņš runā uz mums. Lūdzu, runā uz katru no mums šajā vakarā caur Tavu Vārdu. Āmen.

***

Markus: Esi sveicināts, Kungs Jēzu! Ir liels, liels gods, ka Tu šovakar, šajā savā dzimšanas    dienā, šajā svētvakarā vari būt šeit ar mums. Visa pasaule Tevi svin, bet Tu esi šeit. 

Jēzus: Miers ar jums.

M: Labi, es sākšu ar tādu plašu jautājumu par Tavu lielāko konkurentu – Ziemassvētku vecīti. Man ir sajūta, ka mūsdienās Ziemassvētku vecītis biežāk tiek pieminēts nekā Tu, kas esi īstais jubilārs. Un cilvēki, it īpaši bērni, vairāk gaida Ziemassvētku dāvanas no Ziemassvētku vecīša, nevis domā par to, kādu dāvanu varētu Tev pienest, Tev jubilāram. Ko Tu saki par to?

J: Ja nu jūs, ļauni būdami, saviem bērniem dodat labas dāvanas, cik daudz vairāk laba jūsu debesu Tēvs dos tiem, kas viņu lūdz.

M: Wow, Jēzu, Tu esi tik tiešs, uzreiz tik tiešs? Tu ne tikai pasaki priekšā, kurš patiesībā dod Ziemassvētku dāvanas, bet Tu vēl cilvēku uzreiz nosauc par ļaunu? Tu esi tik tiešs, bet man tas patīk, jo Tu reāli neesi mainījies.

J: ES ESMU, KAS ES ESMU!

M: Oo, jā, Jēzu, Tu tiešām esi! Cik skaisti to ir dzirdēt. Bet prieks, ka Tu saki, ka pat ļauni cilvēki spēj dot labas dāvanas. Un vēl Tu pieminēji uzreiz arī savu Tēvu, Debesu Tēvu. Un tad, kad Tu biji šeit virs zemes, Tu daudz par Viņu runāji, vai ne? Tu teici, ka Viņš ir tas, kurš Tevi patiesībā sūtījis Ziemassvētkos pasaulē. Un tad uzreiz Tev tiešs jautājums no manis: „Kādēļ Tu vispār nāci šajā pasaulē? Kāpēc tavs Tēvs Tevi sūtīja šeit?” Es zinu, mēs esam daudz ko dzirdējuši, bet no Tavas mutes? 

J: Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi. Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.

M: Jā, Jēzu, kā jau Tu zini, daļa cilvēku tam tic, un viņiem šie ir priecīgi svētki. Bet būsim godīgi, daļai cilvēku šo klausīties ir grūti, jo viņi uzskata, ka Dievs caur Tevi nosoda viņus, ka Tu nāc kā tāds sods viņiem, ka Tu nāc, lai uzliktu ierobežojumus viņu dzīvēs, ka Tu nāc, lai tiesātu viņus. 

J: Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta. Kas tic viņam, tas netiek tiesāts, bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, jo tas nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam. Vai tu tici tam?

M: Es? Oo jā, Jēzus, es tiešām ticu tam. Es tam ticu. Bet tad Tu saki, ka tie, kuri netic, tie patiesībā paši sevi nosoda? Tie paši sevi notiesā? Kā tas ir? 

J: Tiesas spriedums ir tāds, ka gaisma ir nākusi pasaulē. Bet cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu. 

M: Bet.. bet kādēļ, Jēzu? Kādēļ lai cilvēki iemīlētu tumsu vairāk nekā gaismu? Nu, es domāju, katrs bērns jau no agrām dienām drīzāk baidās no tumsas, nevis mīl to. Man ir četri dēli, Tu jau to zini, Jēzu, Tu pats man viņus esi devis, un paldies par viņiem, viņi ir tik brīnišķīgi! Bet arī viņi, mani mazie dēli, baidās no tumsas, nevis mīl tumsu. Kāpēc tad Tu saki – tas ir cilvēka dabā, ka cilvēki vairāk mīl, es saprotu, šo garīgo tumsu? 

J: Tādēļ ka viņu darbi bija ļauni. Ikviens, kurš dara ļaunu, nīst gaismu un nenāk gaismā, lai viņa darbi netiktu nosodīti. Bet, kas patiesību dara, tas nāk pie gaismas, lai viņa darbi kļūtu atklāti, ka tie darīti Dievā. 

M: Jēzu, skaidrs, un tad tādēļ šie Ziemassvētki ir saukti arī par Gaismas svētkiem. Tu atnesi gaismu, lai iespīdētu mūsu tumsā. Tātad Tu saki, ka cilvēki cenšas palikt tumsā, lai slēptos? Man nāk prātā Ādams un Ieva, kuri Ēdenē grēkoja un uzreiz pirmais, ko viņi darīja savas sirdsapziņas mocīti – paslēpās. Un arī bērni izdara kādu palaidnību un tad viņi slēpjas, vai ne? 

J: Jā, bet nav nekā apslēpta, kas netaptu redzams, nav nekā noglabāta, kas reiz netaptu zināms vai nenāktu atklātībā. 

M: Jā, kādreiz viss nāks gaismā, agrāk vai vēlāk. Un tad Tu Ziemassvētkos esi atnesis gaismu, lai piedāvātu šo lietu nokārtot agrāk, nevis vēlāk, tad, kad būs jau par vēlu. 

J: ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.

M: Dzīvības gaisma? Tu domā Mūžīgā dzīve? 

J: Jā, mana Tēva griba ir, lai ikvienam, kas skata Dēlu un tic viņam, būtu mūžīgā dzīvība, un es to augšāmcelšu pastarā dienā.

M: Tātad, Jēzu, Ziemessvētkos Tu ne tikai atnesi gaismu, bet Tu saki, ka Tu pats esi gaisma, ka Tu nāci kā gaisma, lai cilvēkiem būtu Mūžīgā dzīvība. Tad visi cilvēki dzīvos vai nu Mūžīgajā dzīvībā vai Mūžīgajā...

J: ...Mūžīgā sodībā. Tur būs vaimanas un zobu griešana ... elles ugunī. Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.

M: Uh, Jēzu, liekas Ziemassvētkos runāt par šādām drūmām tēmām – tas šķiet nevietā. Bet par to jau patiesībā ir Ziemassvētki, vai ne? Tieši tādēļ Tu nāci. Tieši tik nopietni tas ir. 

J: Jā, kam ausis dzirdēt, tas lai dzird. 

M: Tātad, savelkot kopā līdz šim teikto, cilvēks pats sevi notiesā šādai Mūžīgai sodībai? Kādēļ lai cilvēks kaut ko tādu darītu? Ko Tu teiktu tiem, kuri joprojām nespēj ticēt Tev? Nu, ja Tu stāvētu šo cilvēku priekšā un Tu varētu viņiem kaut ko teikt. Nu, piemēram, mēs esam pieraduši, kad tuvojas vēlēšanas, tad politiķi nostājas cilvēku priekšā, vai ne, un runā, saka uzrunas, lai pārliecinātu par sevi, lai apliecinātu savas spējas. Nu teiksim, kāda izklausītos politiķa Jēzus uzruna? Nevis, lai cilvēki Viņam uzticētu Saeimas krēslu, bet Mūžīgo dzīvību. Kā Tu, Jēzu, liecinātu par sevi? 
 
J: Tēvs, kas mani sūtījis, ir pats liecinājis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz viņa vaigu redzējuši, un jums nav viņa vārda, kas jūsos paliek, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība. Es nepieņemu godu no cilvēkiem, bet jūs es pazīstu – jūsos nav Dieva mīlestības. Es esmu nācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā vārdā, to jūs pieņemsiet. Kā jūs varat ticēt, godu viens no otra pieņemdami, bet to godu, kas ir no vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat?

M: Wow! Jēzu, nu, šis gluži nebija no kategorijas ‘politiski korekti’, diezvai Tu būtu labs politiķis, jo Tu nebaidies lietas pateikt skaidri sejā. Bet Tavs tiešums ir atsvaidzinošs, un droši vien tas ir tas, kas cilvēkam kādreiz arī ir vajadzīgs – tik tieši pateikt. Jo tā tiešām ir cilvēku problēma, ka mēs meklējam godu sev. Mums ir grūti ar goda meklēšanu citiem, un kur nu vēl Dieva goda meklēšana. Bet, kad es tā domāju, šodien mēs klausijāmies: „Kad eņģeļi parādījās ganiem, viņi teica: „Gods Dievam augstībā! Gods Dievam augstībā!” Gods Dievam augstībā. Tātad Tava atnākšana ir jau pati par sevi gods Dievam. Vienalga, vai cilvēki Tev tic vai nē, vienalga, vai cilvēki Tev nes dāvanas Ziemassvētkos, vai nenes – Tu esi tik liela dāvana cilvēcei, ka tas vien ir gods Dievam! Tātad ticēt Tev principā ir izvēle starp pagodināt sevi vai pagodināt Dievu. Vai es pareizi saprotu? 

J: Ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godību. Jo kāds ieguvums cilvēkam, ka viņš iemanto visu pasauli, bet sevi pašu pazudina vai nodara sev ļaunumu? Kas būs kaunējies manis un manu vārdu dēļ, tā dēļ kaunēsies Cilvēka Dēls, kad viņš nāks savā un sava Tēva, un svēto eņģeļu godībā. 

M: Jēzu, ko mēs varam darīt, lai nestu vairāk godu Dievam? Ko mēs varam darīt, lai Tev vairāk nestu godu, lai nestu vairāk Tavas gaismas, kuru Tu esi atnesis? 

J: Jūs esat pasaules gaisma.

M: Kā Tu domā – mēs? 

J: Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.

M: Bet tagad?

J: Jūs esat pasaules gaisma.

M: Mēs esam? Lūdzu precizē, Tu saki „esat” vai „esiet”? Tas ir fakts, vai tā ir pavēle? 

J: Jūs esat pasaules gaisma un tādēļ pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta. Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

M: Tātad, ja mēs pieņemam Tevi, tad mūsos ienāk Tava gaisma un šī gaisma spīd apkārtējai pasaulei un caur to mēs pienesam Dievam godu. Bet tad tas izšķirošais jautājums: „Kā mēs varam saņemt Tavu gaismu sevī?”

J: Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam! Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!

M: Jā, Jēzu, Tu tagad esi pieskāries nākamajai lielajai tēmai – grēkam. Bet, ko darīt, ja cilvēks nejūtas, ka viņš ir grēkojis? Es esmu runājis ar tādiem cilvēkiem, un vispār mūsdienās grēka jēdziens ir kaut kāds atšķaidīts. Tātad, ja cilvēks neatzīst, ka ir grēcinieks, ko darīt? 

J: Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem. Nevis taisnos es esmu nācis aicināt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.

M: Tātad tu gribi teikt, Jēzu, ka Ziemessvētkos Tu neesi nācis pie visiem, bet tikai pie grēciniekiem? Wow, par to ir vērts padomāt. Bet saukt sevi par grēcinieku – tas prasa lielu pazemību. 

J: Jā, katrs, Kas pats paaugstināsies, tiks pazemināts; un, kas pats sevi pazeminās, tiks paaugstināts.

M: Jā, šie vārdi manam ego nepatīk. Ir nepieciešama pazemība, lai atzītu, ka es esmu slims, akls, grēcīgs, pazudis. Tātad cilvēkam ir jāpazemojas un tad viņš var sākt meklēt Tevi. 

J: Vai jūs vēl nesaprotat? Kurš cilvēks no jums, kam ir simts avju, vienu pazaudējis, neatstāj tās deviņdesmit deviņas tuksnesī un nedodas pakaļ pazudušajai, līdz to atrod? Un, atradis avi, viņš to ceļ uz saviem pleciem priecādamies.

M: Jā, šī līdzība ir bieži dzirdēta, bet tad Tu gribi teikt, ka nevis mēs meklējam Tevi, jo avis nemeklē savu ganu, viņas nespēj meklēt, bet gan pretēji – Tu meklē mūs? Arī šodien Ziemassvētkos ir tik daudz cilvēku baznīcās, kuri Tevi nemeklē, vai ne? Varbūt viņi atnāk tradīcijas pēc vienreiz gadā uz baznīcu, bet reāli sirdī viņi nemaz nemeklē. Tad Tu gribi teikt, ka Tu meklē viņus? Gans meklē?

J: Jā, ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par avīm. Algots gans, kam avis nepieder, redzot vilku nākam, pamet avis un bēg, – un vilks tās sakampj un izklīdina, jo algādzim avis nerūp. ES ESMU labais gans, un es pazīstu savas avis, un avis pazīst mani, tāpat kā Tēvs mani pazīst un es pazīstu Tēvu un savu dzīvību atdodu par avīm.

M: Wow, tātad, Jēzu, Tu reāli saki, ka nevis cilvēki vienkārši tā izvēlas Tevi, bet Dievs ir tas, kurš meklē cilvēku? Dievs meklē pazudušo? Dievs sper šo pirmo soli? 

J: Jā, neviens nevar nākt pie manis, ja Tēvs, kas mani sūtījis, to nevelk.

M: Tātad, gans izvēlas meklēt pazudušo avi, pazudušo cilvēku un tad dod tam ticību? Tad tā sanāk žēlastība. Tā sanāk žēlastība?  

J: Jā, Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz to, ko viņš ir sūtījis.

M: Dieva Darbs! Jēzu, cik vareni šie vārdi, cik varena patiesība! Cik tālu prom no tā, kā mēs cilvēki varbūt domājam par šo tēmu. 

J: Tādēļ es esmu jums sacījis, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nav dots no Tēva.

M: Jā, Jēzu, viss ir no Tēva. Bet, ko tad šie cilvēki var darīt, kuri, nu teiksim, šodien saka: „Es vēlos ticēt Tev, Jēzu, es atzīstu, ka es esmu grēkojis, es neesmu pilnīgs un man slāpst pēc piedošanas, man slāpst pēc piedošanas.” 

J: Kam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzer. Kas man tic, kā Rakstos ir sacīts: no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes. Dod man dzert!

M: Tagad? Nu, labi, man te ir ūdens. 

J: Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.

M:  Jēzu, Tu to tik skaisti pateici, es Tev labprāt arī iedotu kaut ko uzēst. 

J: Man ir ēdiens, ko ēst, kuru jūs nezināt.

M: Kas tas ir?

J: Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un piepildīt viņa darbu.

M: Ah, Jēzu, jā. Vispār jau tas ir labs atgādinājums mums Ziemassvētkos – nevis tikai pieēsties svētku cepeti un apēst tos saldumu kalnus, bet darīt Dieva gribu. Un mēģināt saprast, kas ir Dieva griba mūsu dzīvē. 

J: Jā, ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.

M: Jā, āmen, Jēzu. Es varētu vēl ilgi runāt par Tevi, par šīm lielajām tēmām, bet laiks skrien, tādēļ mums ir jāpakāpjas mazliet zemāk, uz kādu varbūt ikdienišķīgāku jautājumu. Es vēlos parunāt par karjeru. Tātad mūsdienās cilvēki, kā jau Tu zini, lielu daļu savas dzīves pavada darbā un viņi pat sevi identificē ar savu profesiju, vini saka: es esmu dizainers, es esmu mūziķis, es esmu influencers, es esmu automehāniķis, es esmu ārsts un tā tālāk. Ko Tu vari teikt tiem, kuri varbūt meklē vēl savu vietu dzīvē, vai arī tiem, kuri varbūt ir tikuši karjerā tālu, bet viņi saprot, ka tur nav tas galējais piepildījums? Varbūt ir kaut kāda profesija, es nezinu, kaut kāda Dievišķa, pārdabiska profesija, kura garantē šo piepildījumu? 

J: Cilvēku zvejnieki.

M: Cilvēku zvejnieki? 

J: Jā. Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.

M: Zvejot cilvēkus? Tas mazliet izklausas pēc darba CV online vai kaut kur, kur tu meklē darba spēku, bet vispār jau, ja tā padomā, tā jau laikam ir. Bet tad Tu saki, ka šī cilvēku zvejošana ir tāda kā lielākā pieejamā profesija cilvēkam?

J: Jā, Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo. Un, kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī es jūs sūtu! 

M: Zvejot cilvēkus. Un tas nav tikai kādiem dažiem, nu tur mācītājiem, sludinātājiem, evaņģēlistiem, bet Tu saki, tas ir pieejams visiem cilvēkiem? Jo es zinu, ka daudzi saka: „Nu jā, es gribētu, bet nu man nav laika, man ir ģimene, man ir jārūpējas par viņiem, ko likt galdā, ko vilkt mugurā, māja un tā tālāk. Es gribētu, bet visas šīs ikdienas rūpes, viņas izūc visu laiku.” 

J: Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.

M: Un dzīties pēc Dieva Valstības nozīmē arī šo cilvēku zvejošanu, hm? Vēl otrs arguments cilvēkiem ir – man ir bail, ka mani neatraida, man ir bail iet un stāstīt cilvēkiem par Jēzu, jo es zinu, ka tur būs pretestība. Bet Tu saki, ka Debesu Tēvs parūpēsies? Tu saki, ka viņi nv atstāti vieni, viņiem nav jācer tikai uz saviem spēkiem? 

J: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.

M: Jā, Jēzu, tas tiešām izklausās pēc lielākā uzdevuma, droši vien mēs varam teikt pēc cilvēka dzīves jēgas. Es varu no savas dzīves apliecināt, ka dodoties šajā misijā, tas man ir devis daudz lielāku piepildījumu nekā jebkurš laicīgais darbs vai profesija. Jo visas šīs mantas, ko mēs radam un pērkam, visi tie projekti un produkti – vienu dienu tie tiks izmesti miskastē, bet cilvēks paliek mūžīgi. Tādēļ ieguldīt cilvēkos ir visvērtīgākais, ko mēs varam darīt dzīvē. Jā, varbūt zvejot cilvēkus – tas ir kaut kas, par ko mēs varam padomāt kā Jaunā gada apņemšanos. Vairāk domāt pār to. Labi, bet tagad, Jēzu, ir laiks kādam jautājumam no auditorijas. Mēs esam saņēmuši arī vairākus jautājumus no mūsu skatītājiem, diemžēl laika trūkuma dēļ mēs tikai uz vienu varēsim atbildēt, kas tika iesūtīts. Jautājums ir šāds, arī saistīts ar cilvēku: „Vai Jēzum bija draugi?” Jēzu, vai Tev bija draugi? Jo Tu runā par to, ka jāmīl draugi, jāmīl ienaidnieki, līdz ar to, nu tur lielas atšķirības varbūt nav, bet Jēzu, vai Tev bija draugi?  

J: Es jūs saucu par draugiem, jo es esmu jums darījis zināmu visu, ko dzirdēju no Tēva.

M: Jā, Tu šo teici saviem divpadsmit mācekļiem, un Tu to saki arī mums? Tātad, mēs esam Tavi draugi? Tu esi Dievs un mēs esam nieka cilvēki, bet Tu mūs sauc par saviem draugiem? Un Tu saki, šis kritērijs draudzībai ir tas, ka Tu mums iedevi šo Dieva vissvētīgāko Vārdu? Tu pasludināji Dieva Vēsti, un lai Tu pasludinātu šo Vēsti, Tu pat biji gatavs atdot savu dzīvību? 

J: Jā, nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. 

M: Paldies, Jēzu, ka mēs varam būt Tavi draugi. Būt Dieva draugam – kas gan sīkajam cilvēkam vēl lielāks ir sasniedzams? Jā, bet tuvojoties intervijas noslēgumam, mums vēl ir pēdējie divi jautājumi. Vispirms es vēlos uzdot jautājumu par beigām, par pasaules galu? Šis Ziemassvētku laiks ir iezīmējis šo Tavas ēras sākumpunktu un mēs pat skaitam gadus pēc Tavs dzimšanas. Bet šī ēra turpināsies un tā turpināsies līdz Tavai Otrai atnākšanai. Tad sanāk, ka šodien mēs pabeidzam Adventa laiku, bet mēs joprojām dzīvojam tādā lielā Adventā, lielā gaidīšanas laikā, kur mēs gaidam Tevi. Tad nu parasti cilvēkiem ir lielākais jautājums: „Kad Jēzus nāks?” Visādi mistiski gaišreģi izkalkulējuši datumus un pasludinājuši, ka Jēzus nāks tajā un tajā datumā un viņi visi ir izgāzušies. Tātad, kā tur īsti ir? Kad, Jēzu, Tu  nāksi?  

J: To dienu vai stundu neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs. 

M: Tad sanāk, ka neviens to nezina un, līdz ar to, Tu nāksi brīdī, kad neviens Tevi negaidīs? 

J: Jā, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā.

M: Cilvēki laikam būs aizņemti ar savām profesijām nevis ar cilvēku zvejošanu, hm? 

J: Jā, tāpēc piesargieties, ka jūsu sirdis nenotrulinās dzerot un plītējot un dzīves rūpestos un tā diena nepārsteidz jūs pēkšņi – kā slazds. 

M: Jā, vispār izklausās mazliet pēc šī Ziemassvētku laika, kur visi raujas un streso, un ir rūpēs un nemaz nedomā par Tevi, ir aizmirsuši vispār, par ko šis viss ir! Negaida nemaz Tavu atnākšanu. Un Tu saki, ka Noa dienās pēkšņi pienāca tā diena un šķirstam tika aizvērtas durvis un tad šie cilvēki droši vien gāja un klauvēja pie tām durvīm un lūdzās, lai viņus ielaiž, un Tavā dienā būs līdzīgi? 

J: Jā, daudzi centīsies ieiet, bet nespēs. Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs, ārpusē stāvēdami, sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: kungs, atver mums! – viņš jums atbildēs: es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat. Ko es jums saku, to es saku visiem: esiet nomodā! Esiet nomodā!

M: Oi, Jēzu, šis ir kaut kas tik liels! Kaut mēs būtu gatavi tai dienai. Pēdējais jautājums. Kas ir lielākā dāvana, kādu cilvēks var saņemt Ziemassvētkos? Es nedomāju varbūt kāda fiziska, bet varbūt kaut vai kādi vārdi vai .. ?

J: Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti. Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.

M: Jā, Jēzu, šī dāvana tiešām ir lielākā un es novēlu to katram, kurš šajā Ziemassvētku dienā ir šeit un klausās. Paldies, Jēzu, šī intervija nu ir galā. Varbūt ir kaut kas vēl, ko Tu vēlies pateikt kā ceļa maizi šodienas klausītājiem? 

J: Atgriezies savās mājās un stāsti, ko Dievs tev ir darījis. 

M: Jā, Jēzu, paldies Tev un paldies, ka Tu šodien biji šeit.

J: Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.

M: Jā, Jēzu, piedod, paldies, ka Tu biji šodien šeit un, ka Tu būsi ar mums līdz laiku beigām. Paldies, Tev!

 

Intervija nu ir galā un arī es vēlos vēl pateikt dažus, īsus pēdejos vārdus. Redziet, Jēzus atbildēja. Un es ceru, ka mēs varbūt esam iepazinuši mūsu Kungu un šo Ziemassvētku dāvanu Jēzu Kristu no kādas citas, varbūt no kādas jaunas puses, varbūt Viņa tiešumu. Šodien mēs neklausījāmies tik daudz par bēbīti Jēzu, bet par to pašu Kristu, kurš nesa šo Ziemassvētku dāvanu no Tēva mums cilvēkiem – piedošanu. Bet es vēlos šo teikumu arī pateikt nākotnes formā – Jēzus atbildēs. Jēzus atbildēs un šī lai ir kā tāda ilustrācija, kā tāds atgādinājums tam, ka Jēzus atbildēs mums. Tad, kad mēs nāksim pie Viņa lūgšanās un tad, kad mēs nāksim pie Viņa, Dieva Vārda, pie Bībeles, caur kuru Viņš koprojām šodien runā uz cilvēkiem. Un Jēzus atbildēs. Jezus atbildēs todien par savējiem. Jēzus atbildēs todien, kad mūsu dzīves durvis tiks aizvērtas un mēs zinām, kādu dienu mums katram tiks šīs dzīves durvis aizvērtas. Un tad Jēzus atbildēs par savējiem, kuri ir grēkus atzinuši, kuri ir grēkus nožēlojuši, un kuri ticībā uz Jēzu ir izlīguši ar Dievu, ļaujot īstajam Ziemassvētkos atnestajam mieram ienākt starp viņiem un Dievu. Par viņiem Jēzus atbildēs. Kaut tie mēs katrs būtu. Un ar šo es vēlos arī jūs vēlreiz sveikt – lai jums priecīgi un patiesi šie Kristus dzimšanas svētki!

Lūgsim.

Mīļais, Jēzu, paldies, ka mēs varam nākt Tavā priekšā katru dienu. Paldies, ka Tu esi ar mums un, ka Tu esi gan šajā draudzē, gan ar mums katru, kurš laiž iekšā, pieņem un atsaucas Tavai gaismai, kuru Tu esi sūtījis. Paldies, Tev, ka Tu esi lielākā dāvana, ko cilvēks var saņemt, un ka Tu nāc, lai piedotu tiem, kuri pat neprasa piedošanu. Ak, Kungs, kaut mēs katrs spētu pazemoties un atzīt, kas mēs patiesībā esam un, kas esi Tu, kurš mums esi devis šo dzīvi un visu to, ko mēs varam baudīt šajā dzīvē. Kungs, lai šie svētki, šī Tava dzimšanas diena mūsu katra namā, arī šovakar būtu arī ar domām par Tevi, ka mēs katrs varētu uzaicināt arī Tevi, jubilāru, uz Tavu dzimšanas dienu. Jēzu, lai Tev ir gods un slava un pateicība. Āmen.