Muzikālā kalpošana

Patiesību par pielūgsmi mums atklāj Jēzus Kristus. Lasot Jāņa evaņģēlija 4. nodaļu, mums ir iespēja ieraudzīt to, ko Jēzus atklāj samariešu sievietei un arī mums par pielūgsmi par tik ļoti ekstremāli svarīgo lietu gan tā laika kultūrā, gan mūsdienu kultūrai.

Nedz Gerizima kalns, kur samarieši pielūdza Dievu, nedz Jeruzālemes templis – šīs vairs nav vienīgās vietas, kur Dievs ir pielūdzams. Jēzus samarietei atklāj, ka turpmāk Dievu pielūgs garā un patiesībā. Vairs nav svēto vietu. Tas templis, kur Dievs vēlas mājot, ir mūsu sirdīs. Dievs vēlās mājot mūsu sirdīs.

Jēzus atklāj to, kā Dievu būs pielūgt – Garā un patiesībā. Atdzimuši jaunai dzīvei Kristū GARĀ… staigājam garā. Tagad ikviena vieta ir pielūgsmes vieta, katrs darbs, saruna, situācija ir kā Dieva pielūgsme. Dzīve kā pateicība Dievam, kas iepriecina Viņu. Un dzīvojot tādā pielūgsmē, mēs varam nest augļus, par kuriem lasām vēstulē Galatiešiem: "Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība."

Pielūgsme patiesībā – tā ir dzīve Kristū. Kristus saka, ka Viņš ir patiesība. Par Kristu mums raksti atklāj, ka Viņš ir dzīvais Dieva vārds, kas nācis uz šīs pasaules. Dievs vēlās, lai mēs dzīvojam šai patiesībā. Patiesībā, kas mums ir atstāta, ko mēs varam lasīt. Patiesība, kuru Dievs vēlas, lai ne tikai ievērojam, ne tikai cienam… bet mīlam. Staigājam Patiesībā, ka patiesība mājo mūsos, ka mūsu sarunās ir šī patiesība, ka mūsu dzīve rāda patiesību. Tā ir pielūgsme. Tā ir DZĪVE, kādu Dievs vēlās redzēt. Dzīve, kādu Dievs ir mums ieplānojis jau pašos pirmssākumos.

Meklēsim un atgriezīsimies pie pirmssākumiem. Pie oriģināla. Pie Jēzus.