Svētdienas dievkalpojums

Kad Jēzus visu to bija pateicis, viņš sacīja saviem mācekļiem: “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashas svētki un Cilvēka Dēls tiks nodots krustā sišanai.” Tad sanāca kopā virspriesteri un tautas vecajie augstā priestera Kajafas pilī. Tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu sagūstīt un nonāvēt; tie sacīja: “Svētkos ne, lai tautā neceļas nemiers.” Kad Jēzus bija Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namā un bija apsēdies, pie viņa pienāca kāda sieviete ar ļoti dārgu svaidāmo eļļu alabastra trauciņā un izlēja to pār viņa galvu. Mācekļi, to redzēdami, bija neapmierināti un sacīja: “Kādēļ tāda izšķērdība? Šo eļļu varēja pārdot par dārgu maksu un naudu atdot nabagiem!” Jēzus, to noprazdams, viņiem sacīja: “Kādēļ jūs viņai pārmetat? Viņa man ir darījusi labu darbu. Nabagi būs vienmēr pie jums, bet es nebūšu vienmēr. Izliedama šo eļļu pār manu miesu, viņa to darījusi manis apbedīšanai. Patiesi es jums saku: kur vien visā pasaulē tiks sludināts šis evaņģēlijs, tur tiks stāstīts viņai par piemiņu, ko viņa ir darījusi.”— Mateja evaņģēlijs 26:1-13