Lielās Piektdienas dievkalpojums (tiešsaistē Facebook)

Piektdiena, 10.aprīlis 2020, plkst 11:00

Dievkalpojums nenotiks klātienē! Tiešraide Facebook lapā facebook.com/vilandesdraudze!

"Pilāta karavīri aizveda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Jēzum apkārt sapulcējās visa sardzes nodaļa. Tie viņu izģērba un aplika viņam purpura apmetni. Nopinuši ērkšķu vainagu, tie uzlika viņam to galvā, deva viņam niedri labajā rokā un, mezdamies viņa priekšā ceļos, viņu izsmēja: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!” Tie spļāva uz viņu, ņēma niedri un sita viņam pa galvu. Kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie novilka viņam apmetni un apvilka viņa paša drēbes, un aizveda viņu, lai sistu krustā.
Ejot ārā, tie satika kādu vīru no Kirēnes, vārdā Sīmanis. Viņi piespieda to nest Jēzus krustu. Nonākuši tajā vietā, ko sauc par Golgātu – kas nozīmē Galvaskausa vieta –, tie deva viņam vīnu, sajauktu ar žulti; viņš pagaršoja to, bet negribēja dzert. Kad tie bija viņu piesituši krustā, tie izdalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus. Tad tie apsēdās turpat un viņu apsargāja. Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu par viņa vainu: “Šis ir Jēzus, jūdu Ķēniņš.” Tad divi laupītāji kopā ar viņu tika piesisti krustā, viens viņam pa labo, otrs pa kreiso roku. Bet tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, galvu grozīdami, un teica: “Tu, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! Glāb nu pats sevi; ja tu esi Dieva Dēls, kāp zemē no krusta!” Tāpat arī virspriesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem ņirgājās par viņu: “Citus viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj tagad zemē no krusta, un mēs viņam ticēsim. Viņš paļāvās uz Dievu; lai Dievs viņu tagad izglābj, ja grib. Viņš taču sacīja: es esmu Dieva Dēls.” Tāpat arī laupītāji, kas kopā ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.
Tumsa pārklāja zemi no sestās līdz devītajai stundai, un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” Tas nozīmē: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” Daži no tiem, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Šis sauc Eliju!” Tad kāds no viņiem, pieskrējis klāt un paņēmis sūkli, iemērca to etiķī un, uzspraudis to uz niedres, sniedza viņam padzerties. Bet pārējie teica: “Pag, redzēsim, vai Elija nāks viņu glābt.” Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira. Un, redzi, tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās. Kapi tika atdarīti un daudzu svēto miesas, kas dusēja, augšāmceltas. Tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un daudziem parādījās. Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās un teica: “Patiesi šis bija Dieva Dēls!” Tur bija arī daudz sieviešu, kas skatījās no tālienes. Viņas bija sekojušas Jēzum no Galilejas un viņam kalpojušas. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.
Vakaram iestājoties, atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. Tas devās pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas. Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. Jāzeps, paņēmis Jēzus miesas, ietina tās tīrā linu audeklā un ielika savā jaunajā kapā, kas bija izcirsts klintī, un, aizvēlis kapa ieejai priekšā lielu akmeni, aizgāja. Turpat bija arī Marija Magdalēna un otra Marija; tās sēdēja pretim kapam.
Nākamajā dienā pēc sagatavošanas dienas virspriesteri un farizeji sanāca pie Pilāta. Viņi sacīja: “Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis krāpnieks, kad vēl bija dzīvs, sacīja: pēc trim dienām es augšāmcelšos. Tādēļ pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi neatnāk un neizzog viņu un nestāsta ļaudīm, ka viņš augšāmcēlies no mirušajiem; šī pēdējā krāpšana būs ļaunāka par iepriekšējo.” Pilāts tiem teica: “Jums ir sargi, ejiet un sargājiet, kā paši zināt.” Viņi aizgāja un drošības dēļ apzīmogoja kapa akmeni un pielika sargus." — Mateja evaņģēlijs 27:27-66

Adrese: Vīlandes iela 9, RīgaSludina: Markus Rožkalns
Iet uz pilno kalendāru