Aklo dziedināšana

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
25.08.2019.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-186
Rakstvieta:
Mt 20:29-34

Kad viņi gāja projām no Jērikas, liels ļaužu pūlis viņiem sekoja. Un, redzi, divi akli vīri, sēdēdami ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam. Tie sāka skaļā balsī saukt: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusētu. Tad tie sauca vēl skaļāk: “Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: “Ko jūs gribat, lai es jums daru?” Tie viņam sacīja: “Kungs, ka mūsu acis tiek atvērtas.” Jēzus par viņiem iežēlojās, viņš pieskārās to acīm, un tūdaļ tie kļuva redzīgi un sekoja viņam. — Mateja evaņģēlijs 20:29-34

Svētrunas noraksts

 
Sveicu jūs Jēzus Kristus vārdā! Mani sauc Raimonds, tie, kas nezina. Šodien mēs domāsim tālāk par Mateja evaņģēliju, mēs tā pamazām tuvojamies, iespējams, būsim pēc kāda laika beiguši Mateja evaņģēliju. Noteikti, ka kādreiz beigsim, vai ne, mācītāj?

Kad tu pēdējo reizi esi bijis pie acu ārsta? Rītā jāiet? Ļoti labi! Vai ar tavu redzi viss ir kārtībā? Ja rīt jāiet pie acu ārsta, tas nozīmē, tev ir aizdomas, ka ir jāpārbauda, ka kaut kas nav kārtībā. Es lasīju statistiku, un šī ir tāda pēdējā laika 2019. gada statistika, ka tiek lēsts, ka aptuveni 1,3 miljardu cilvēku visā pasaulē dzīvo ar redzes traucējumiem. 1,3 miljardu cilvēku pasaulē dzīvo ar redzes traucējumiem. Šodienas notikums mums liks domāt par aklumu. Tad es domāju, mēģināju iztēloties, kā ir būt aklam cilvēkam. Ja tu kļūstu pēkšņi akls, tas tevi var padarīt par nabagu, aklums ierobežo tavas spējas. Aklums tevi var apzagt. Aklums, iespējams, cilvēku padara vientuļu. Aklums var nomocīt un aklums var ievest nāvē. Par to ir arī šodienas notikums, par kādu aklo.

Mateja evaņģēlijs saka par diviem aklajiem, Marks un Lūkas saka par vienu aklo. Bet Marks viņu nosauc vārdā un viņu sauc Bartimejs. Domāsim par šo aklo cilvēku. Rakstu vieta ir no Mt 20:29-34 „Kad viņi gāja projām no Jērikas, liels ļaužu pūlis viņiem sekoja. Un, redzi, divi akli vīri, sēdēdami ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam. Tie sāka skaļā balsī saukt: „Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusētu. Tad tie sauca vēl skaļāk: „Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: „Ko jūs gribat, lai es jums daru?” Tie viņam sacīja: „Kungs, ka mūsu acis tiek atvērtas.” Jēzus par viņiem iežēlojās, viņš pieskārās to acīm, un tūdaļ tie kļuva redzīgi un sekoja Viņam.””

Lūk, mūsu šodienas notikums. Galvenajās lomās Jēzus un aklais Bartimejs vai divi aklie. Ko mēs zinām par Bartimeju? Bartimejs ir ubags, akls un neko daudz vairāk par viņu mēs nezinām. Bet tas, ka Marka evaņģēlijs min viņa vārdu, varētu norādīt, ka autors, iespējams, viņu zina, viņu pazīst. Mēs šajā notikumā lasām, kad Jēzus iziet no Jērikas, Viņš iet pa ceļu no Jērikas uz Jeruzālemi, un šis ceļš ir, kur daudzi svētceļnieki iet. Šī ceļa malā sēž nabagi, vairāki nabagi un lūdz žēlastības dāvanas. Tur ir vairāki aklie un viens no tiem ir Bartimejs. Viņi sēž tādā labā vietā, jo viņi zina, ka svētceļnieks noteikti iedos kādu žēlastības dāvanu.

Kā aklais tiek dziedināts jeb glābts? Viņš dzird, ka Jēzus iet garām un sauc pēc apžēlošanās. Viņš sāk saukt pēc apžēlošanās. Tad mēs skatāmies, ka viņš tiek glābts, viņa redze tiek atjaunota un kas viņu glābj? Marka 10:52, šis pats notikums, tikai Marka evaņģēlijā, saka: „Jēzus viņam sacīja: „Ej, tava ticība tevi ir dziedinājusi.” Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un sekoja Jēzum ceļā.”” Galvenajās lomās Jēzus un aklais. Kā aklais tiek dziedināts? Viņš sauc uz Jēzu. Kas viņu glābj? Jēzus saka: „Tava ticība tevi ir dziedinājusi.” Viņš kļuva redzīgs un sekoja Jēzum ceļā.””

Mēs tik daudz varam mācīties no šiem dažiem pantiņiem. Tik daudz ieraudzīt. Bet es gribu ar jums kopā šodien domāt par četrām lietām. Visas četras būs saistītas ar ticību. Es gribu domāt ar jums par ticību, kas redz Dievu. Ticība redz Dievu, ticība sauc uz Dievu, ticība zina, ko lūgt no Dieva un ticība ved pa Dieva sagatavoto ceļu. Ticība redz, sauc, zina un ved.

Ticība redz Dievu. Jāņa 1:18 mēs lasām: „Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dievs, kas ir pie Tēva krūts, Viņu ir atklājis.” Jēzus iet no Jērikas uz Jeruzālemi un Viņam visapkārt ir daudz cilvēku, pilns ar ļaudīm. Viņi seko Jēzum ik uz soļa. Viņi skatās ar savām acīm uz Jēzu un gaida, kad Jēzus darīs brīnumu vai kādu dziedinās. Viņi skatās, bet viņi neredz. Kad aklais Bartimejs jautā Lūkas evaņģēlijā, kas tur iet garām, viņam atbild: Jēzus, nācarietis. Jūs atceraties vienu no Jēzus mācekļiem, kuru sauc Natanaēls? Jūs atceraties, ko Natanaēls teica par Jēzu? „Vai no Nācaretes var būt kas labs?”

Ļaužu pūlis, katru dienu skatās, bet neredz, ka ar viņiem staigā pats Dievs, izredzētais, sūtītais. Rakstu mācītāji un farizeji, kas ir Rakstu pazinēji, dzird par Jēzus brīnumu darbiem, dzird par Viņa mācību, redz, ko Jēzus dara, bet viņi neredz, ka tas ir Dieva sūtītais un izredzētais. Jēzus mācekļi ir ar Jēzu dienu un nakti, viņi klausās visu, redz, ko Jēzus dara un saka, bet arī viņi nesaprot, kas Jēzus ir un ko Viņš ir atnācis paveikt. Bet ceļa malā sēž akls cilvēks un ubago. Kad viņš dzird, ka Jēzus iet garām, ko viņš dara? Viņš kliedz. Bet ievēro, ko viņš kliedz. „Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!” No visiem iepriekš minētajiem, vienīgais, kurš redz, kas ir Jēzus, ir aklais Bartimejs. Viņš atzīst, ka Jēzus ir Kungs. Viņš atzīst, ka Jēzus ir Dāvida cilts. Aklais Bartimejs savā aklumā ir secinājis, ka Jēzus ir Dieva sūtītais un izredzētais, Dāvida dzimums. Vienīgi aklais Bartimejs.

Kas ir aklā cilvēka ikdiena? Ir sēdēt ceļa malā un lūgt pēc žēlastības dāvanām. Viņš noteikti bija dzirdējis cilvēkus garām ejam un runājam par Jēzu, par Viņa brīnumiem, ko Viņš ir darījis. Viņš noteikti ir jautājis: pastāsti man vairāk, kas tas ir par Jēzu, ko Viņš dara? Un viņam saka: tas ir Jēzus, kurš dziedina slimos, triekas ķertos, Viņš dziedina kurlmēmo, izdzen dēmonus un pat mirušos atgriež pie dzīvības. Iespējams, aklais Bartimejs bija dzirdējis, ka Jēzus arī dziedina aklos. Šim aklajam vīram, iespējams, ir bijis daudz laika, lai pārdomātu visus dzirdētos vārdus un stāstus par Jēzu. Viņš, iespējams, ir pārdomājis vārdus no Jesajas grāmatas, ko Jēzus saka Lūkas evaņģēlijā 4.nodaļā. Lūkas 4 mēs lasām notikumu – Jēzum pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Rulli atritinājis, Viņš atrada vietu, kur bija rakstīts: „Kunga gars ir pār mani, jo Viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka Vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani dziedināt sirdī satriektos, un pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un aklajiem acu gaismu. Salauztos darīt brīvus un pasludināt Kunga žēlastības gadu.”

Iespējams, šis aklais bija šos vārdus dzirdējis un pārdomājis. Mīļie, ticība Kristum nozīmē redzēt Dievu, redzēt pasauli ar Dieva acīm. Redzēt to, kāpēc pasaule un visa radība ir radīta. Redzēt to, kas ir Jēzus un ko Viņš ir atnācis paveikt. Marka 8.nodaļā Jēzus jautā: „Ko ļaudis runā par mani, kas es esmu?” Un mācekļi Jēzum atbild: „Citi domā, Tu esi Jānis Kristītājs, citi – Elija. Un citi domā un saka: Tu esi viens no praviešiem.” Jēzus jautāja: „Bet, ko jūs sakāt, kas es esmu?”” Ko tu saki? Vai tu redzi? Ticība redz, ka Jēzus ir vienīgā Dieva atbilde uz pasaules palīgā saucienu. Jēzus ir vienīgā Dieva atbilde uz pasaules palīgā saucienu. Tāpēc, otrais punkts, par ko es gribu domāt – ticība sauc uz Dievu. Ticība sauc uz Dievu. Pirmkārt, ticība redz, kas ir Jēzus, skaidri redz un saprot, un otra lieta – ticība sauc uz Dievu.

Šajā nedēļā man bija iespēja kādiem džekiem pastāstīt Evaņģēliju. Ir kādi zēni, ar kuriem es ik nedēļu tiekos un ejam kopā uz Garāžu un sportojam, vingrojam. Mums sākās kāda saruna, kur viens no šiem zēniem, es sauktu viņus par džekiem, teica, ka lasot kādu budistu grāmatu. Es viņam sāku jautāt: pastāsti vairāk, kas ir tā grāmata un, ko tu tajā grāmatā lasi? Viņš saka, tā esot par atbilžu meklēšanu sevī un par dzīves jēgu. Tad es viņam jautāju: vai tu gribi zināt, ko (viņi mani parasti sauc par treneri) treneris par to domā? – Jā, trener, es gribu zināt! Es tad viņiem sāku stāstīt: vai tu zini, kas visām reliģijām ir kopīgs? – Nē, nezinu. Es saku: citas reliģijas māca, ka tu pats ar saviem darbiem vari sevi glābt, bet, vai tu zini, ar ko atšķiras kristietība? Un viņš atbild: nu, tu domā tā, kas nāk no Amerikas? Es saku: nē, paklausies.. Man tur ir tāfelīte un es uz tāfelītes sāku zīmēt Vidusjūru, Ēģipti, Sīrija un saku: tu zini, kas šī mazā valstiņa ir, pa vidu?

Viņš ilgi skatās, skatās, ilgi domā – Israēla. Es saku: jā! No Israēlas sākas kristietība, zini kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus tur ir piedzimis. Un Jēzus nāk uz šo pasauli un tu zini, ko Jēzus saka par Dievu? Viņš saka: nu, ka Dievs ir labs. Es saku: tieši tā, bet vēl vairāk – Dievs ir mīlestība, Viņš ir svēts, Viņš ir taisnīgs tiesnesis. Bet, vai tu zini, ko Jēzus saka par cilvēkiem? Un šis džeks saka: nu, laikam, ka neesam labi. Es saku: bingo, mēs neesam labi, mēs esam nesvēti, mēs esam netaisnīgi un grēkos miruši. Esam viņam pastāstu mazliet, ko nozīmē ‘grēkos miris’. Es vienā pusē tāfelei uzrakstu ‘Jēzus’ un otrā pusē uzzīmēju kapu, un viņam jautāju: kā tu domā, kur atrodies tu? Viņš paņem sarkanu flomāsteri un uzzīmē pa vidu – es esmu kaut kur pa vidu. Es saku: kāpēc tu domā, ka tu esi pa vidu? – Nu, es nāku uz šo Garāžu, es nāku trenēties, es katru nedēļu klausos, ko tu mums stāsti par Dievu un es cenšos būt labāks cilvēks. Es saku: super un man liels prieks par to, ka tu nāc un klausies un, ka tev interesē un, ka tu gribi būt labāks cilvēks, bet vai tu zini, ko visas reliģijas māca? Ka tu ar savu cenšanos vari kļut labāks cilvēks, bet zini, ko Jēzus saka? Tu esi miris un tu pats sevi nespēj glābt, tāpēc Dievs sūta Jēzu un tikai ticot Jēzum Kristum, tikai ticība Viņam, atkal tevi spēj darīt dzīvu. Skaidrojums ir daudz plašāks.

Tad es viņam jautāju: kā tev šķiet, kur tu atrodies? Tad šis dzēks klusiņām saka: nu, laikam jau tur, kur tas zārks. Tad ir klusums. Es viņam jautāju: ko tu domā darīt ar to? Klusums. Viņš man jautā: eu, Raimi, iedosi kaut ko palasīt par šo? Iedod kādu grāmatu, ko man palasīt un vairāk saprast. Es viņam saku: vienīgais, ko es tev varu šajā brīdī iedot palasīt ir šis pants, un es viņam atvēru Marka 4:15, telefonā, viņam starp citu telefonā ir Bībele: „Laiks ir piepildīts un Dieva valstība ir klāt. Atgriezieties no grēkiem un ticiet Evaņģēlijam.” Klusums. Es viņam saku: ko tu domā? – Man ir bailes, man ir bailes kaut kur tagad iesaistīties. Es viņam saku: bet, vai šajā stāstā es tev esmu minējis, ka tev kaut kur ir jāiesaistās? – Man ir daudz jautājumu, šis jautājums ir pārāk liels, es daudz ko nesaprotu. Mūsu saruna beidzas labi, viņš nebēg no Garāžas prom, mēs vienojāmies tikties atsevišķi uz kafiju un runāt par to. Bet kāpēc šis piemērs?

Ticība ne tikai redz, bet ticība arī sauc. Ticība sauc uz Jēzu. Kā aklais Bartimejs: „Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” „Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!” Apžēlojies par mani! Ticība ne tikai redz, ticība ne tikai saprot, par ko ir kristietība, kas ir Jēzus. Ticība ir aktīva. Tās nav tikai intelektuālas zināšanas par Dievu, reliģiju un Bībeli. Ticība liek rīkoties, tā palīdz rīkoties pareizi. Es ļoti vēlos piedzīvot momentu, kad es kādam pastāstu Evaņģēliju, es vēlos piedzīvot brīdi, kad cilvēks ticībā var saukt un kopā mēs varam lūgt un teikt: „Apžēlojies par mani! Glāb mani! Nepaej man garām.” Ticība redz, kas ir Jēzus, tā atzīst. Ticība sauc, ticība sauc neatlaidīgi. Mateja 15.nodaļā ir notikums par kādu kanaāniešu sievieti, kura iet pakaļ Jēzum un mācekļiem, un viņa saka: „Jēzu, manu meitu moka dēmons!” Viņa neatlaidīgi iet pakaļ un Jēzus viņu ignorē, un mācekļi saka: „Jēzu, taču palaid viņu.” Un Jēzum ir saruna ar šo sievieti, un ko Jēzus atbild sarunas beigās? „Ak, sieviete, tava ticība ir liela, lai notiek kā tu vēlies.” Tajā brīdī viņas meita kļuva vesela. Tava ticība ir liela! Ticība sauc, ticība sauc neatlaidīgi.

Lūkas 18.nodaļā ir stāsts par kādu atraitni un netaisno tiesnesi. Šī atraitne neatlaidīgi lūdza tiesnesim iztiesāt tiesu. Ziniet, ko beigās tiesnesis saka? Lūkas 18:4 „Es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu, taču šī atraitne mani nomoka, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un nesit man vaigā.” Jēzus saka: „Ieklausieties, ko netaisnais tiesnesis saka: „Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas Viņu piesauc dienu un nakti? Vai Dievs vilcināsies?”” Ticība redz un ticība sauc. Nepietiek tikai ar redzēšanu, ir jāsauc, ir jābalstās uz to, ko tu tici.

Ko saka tava ticība? Ko tava ticība jautā Dievam? Vai tu sauc uz Jēzu? Vai tu esi redzējis, bet vai tu esi kliedzis uz Jēzu un teicis: „Apžēlojies par mani!” Vai arī tu sēdi ceļa malā, skaties un piekrīti, iespējams, tam, kas teikts par Jēzu, ka Viņš ir spējīgs glābt, Viņš visur citur dara brīnumus, bet tu paliec sēdot un turpini gaidīt uz žēlastības dāvanām. Iespējams, tu vairākas reizes esi dzirdējis Evaņģēliju. Iespējams, tu ne reizi neesi dzirdējis Evaņģēliju. Iespējams, kāds tev ir teicis: nāc pie Jēzus un tev visas problēmas tiks atrisinātas, tu būsi svētīts visās savās gaitās, tavas cūkas neslimos un nekad tev nebūs veselības problēmu. Ja tā ir, ja tu nekad neesi dzirdējis Evaņģēliju, ja tu nekad neesi saucis uz Dievu, uz Jēzu, tad šodien var būt tā diena. Pienāc pie manis, pienāc pie mācītāja Ģirta, pienāc pie jebkura no Vīlandes draudzes locekļiem un pajautā: pastāsti man Evaņģēliju.

Mateja 11:28 Jēzus saka: „Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas un es jūs atvieglināšu.” Ticība sauc uz Dievu! Ticība liek rīkoties. Aklais sauc. Un ticība, kad sauc, tā zina, ko lūgt no Dieva. Kad aklais sauc uz Jēzu, Jēzus sadzird šo saucienu un aicina atvest šo aklo un jautā: „Ko tu gribi, lai es tev daru? Ko tu gribi?” Aklais sacīja: „Rabuni, kaut es varētu redzēt.” Kaut es varētu redzēt. Šī ticība, par ko mēs runājam Vīlandes draudzē katru svētdienu, un ikviens no mums, kurš ticam, savā kaktiņā stāstam ikvienam, ir ticība, kas skaidri parāda mūsu vislielāko problēmu – kaut es varētu redzēt. Aklums ir pasaules problēma. Aklums ir pasaules problēma.

Viena no visbiežāk sastopamām slimībām esot katarakta – acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. Slimība, ko nevar nekādi citādāk izārstēt kā operējot. Bez operācijas tu citādāk nespēsi redzēt. Aklums ir pasaules problēma, bet no kurienes ir šis aklums? Vecā Derība un Pravieši un īpaši pravietis Jesaja runā par Dieva tautas aklumu. Viņi skatās, bet neredz. Viņi klausās, bet nedzird. Vecajā Derībā ir tāda grāmata, ko es pats esmu reti lasīji – Cefanjas grāmata, Cefanjas 1:17 ir rakstīts: „Es sērdzināšu ļaudis un tie staigās kā akli, jo pret Kungu grēkojuši, viņu asinis izlies, tās būs kā pīšļi un viņu iekšas kā mēsli.” Dieva tauta ir akla viņu grēka dēļ. Bet, jau Vecajā Derībā Jesaja vairākkārt saka: „Aklajam acis atvērsies un atdarīsies kurlā ausis, tizlais lēks kā briedis un gavilēs mēmajam mēle.” Jesaja runā par Jēzu. Jesaja runā: Jēzus ir tas, kurš nāks un atnesīs gaismu. Jēzus ir tas, kurš nāks un atvērs acis šai pasaulei.

Ticība redz un saprot, kas ir Jēzus un, kāpēc Viņš ir nācis. Ticība sauc, tā ir aktīva. Tā sauc Jēzu, kurš patiesībā spēj glābt. Un ticība zina, kas ir tava lielākā problēma. Ticība grēku nosauc vārdā. Šis aklais saprot, kas ir viņa problēma – Jēzu, kaut es varētu redzēt. Jūs ziniet, kāds notikums ir pirms šī notikuma Mateja evaņģēlijā? Tur ir notikums par Jēkaba un Jāņa mātes lūgumu. Ir kāda divu mācekļu māte, viņa atnāk pie Jēzus ar kādu lūgumu un Jēzus jautā: „Ko tu gribi?” Atkal Jēzus jautā to pašu jautājumu: „Ko tu gribi?” Viņa atbildēja: „Saki, lai šie abi mani dēli sēd Tavā Valstībā – viens Tev pie labās rokas, otrs – pie kreisās.” Divi cilvēki ar lūgumu un Jēzus saka: „Ko tu gribi?” Mēs gribam būt redzami. Mēs gribam valdīt pār citiem. Mēs gribam sēdēt Tev pa labo un kreiso roku. Un pēc tam seko šis notikums, kur ir divi aklie, un ko viņi jautā Jēzum? Viņi nesaka: mēs gribam būt redzami, mēs gribam būt centrā. Viņi saka: „Mēs gribam redzēt.” Viņi nesaka: mēs gribam, lai citi kalpo mums. Viņi saka: mēs gribam kļūt par cilvēkiem.

Ko tu lūdz Viņam? Ko tava ticība lūdz? Vai tava ticība zina tavu lielāko problēmu? Vīlandes draudze, vai mūsu ticība spēj redzēt cilvēkus visapkārt, kas dzīvo garīgā aklumā? Vai mēs paši sevi spējam redzēt un savu patieso stāvokli? Ticība redz, ticība sauc, ticība zina, ko lūgt un, ja mēs ticam Jēzum Kristum, tad mūsu lūgšana ir: Dievs, atver manam kaimiņam acis. Dievs atver manas ģimenes acis. Jēzu, atdari viņiem acis, lai viņi redz un saprot. Ticība zina, ko lūgt. Nevis: Dievs, dod man vairāk naudas, Dievs dod to, dod man to, svētī mani, svētī. Ticība redz, ticība sauc, ticība zina, ko lūgt un ticība ved pa Dieva sagatavoto ceļu.

Marka 10:52 „Jēzus viņam sacīja: „Ej, tava ticība tevi ir dziedinājusi.” Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un sekoja Jēzum ceļā.””  Šis aklais, kurš tikko ir atguvis redzi, seko Jēzum. Kā tu domā, ko viņš dara sekojot? Ko tu darītu, ja tavas acis pēkšņi, pēc ilgiem gadiem, būtu atvērtas? Es nezinu, bet es varu iedomāties. Viņš noteikti slavēdams Dievu ar dziesmām un ar lielu prieku seko Jēzum. Ja tajā laikā būtu Džona Ņūtona (John Newton) sacerētā dziesma Amazing Grace, tulkojums Brīnišķīgā žēlastība, tad viņš noteikti dziedātu šo dziesmu. Viņš sekoja Jēzum. Viņa ticība liek sekot Jēzum. Bet, uz kurieni Jēzus iet? Mateja 20.nodaļā, vēl iepriekš daži panti, klausieties, kas ir rakstīts, tieši pirms šī notikuma, Mt 20:17-19 „Iedams augšup uz Jeruzālemi Jēzus pieaicināja divpadsmit mācekļus pie sevis un ceļā tiem sacīja (Jēzus trešo reizi mācekļiem kaut ko māca): „Redzi, mēs dodamies augšup uz Jeruzālemi un Cilvēka Dēls tiks nodots virspriesteriem un Rakstu mācītājiem un tie Viņu notiesās uz nāvi un nodos pagāniem, lai Viņu apsmietu, šaustītu un sistu krustā. Un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies.””

Šis aklais, kurš redz, sauc, zina, ko lūgt – seko Jēzum pa ceļu, kas ved uz krusta nāvi. Jēzus dodas, lai mirtu manu un tavu grēku dēļ, mūsu garīgā akluma dēļ, lai pasaule atkal spētu redzēt. Pa kādu ceļu Jēzus ved mani un tevi? Pa ceļu, kurš ir ciešanu un pārbaudījumu pilns. Mk 8:34 Jēzus saka: „Un, piesaucis klāt ļaudis un savus mācekļus, Viņš tiem sacīja: „Kas man grib sekot, tas lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu un seko man.”” Lūk, pa kādu ceļu seko aklais Bartimejs, kurš tagad var redzēt. Ticība redz Jēzu, ticība sauc uz Jēzu, ticība zina mūsu patieso problēmu un ticība dod spēku sekot Jēzum pa šo ciešanu ceļu. Kā aklais varētu sekot, ja viņš neredz? Un tieši tajā brīdī Jēzus atver viņa acis, Jēzus viņam dod kaut ko tādu, kas palīdz viņam sekot Jēzum. Ja tu redzi, ja tu sauc uz Viņu, ja tu zini savu patieso problēmu, Jēzus tev dos spēju sekot Viņam.

Bet, ar ko viss sākas? Mēs nezinām, kā Bartimejs tic, bet vienu mēs varam izsecināt – ticība ir brīnums. Kad aklais dzird vārdu par Jēzu un tic, un ticībā sauc uz Jēzu, notiek brīnums. Brīnums jau viņā notiek pirmstam, kad viņš, akls būdams, spēj redzēt un ticēt. Es domāju, ja mums būtu iespēja šodien nointervēt šo aklo Bartimeju un jautāt viņam: „Kā tu teiktu, kas ir glābšana? Bartimej, tu, kas biji akls, tagad redzi, kā tu teiktu, kas ir glābšana?” Viņš noteikti teiktu kaut ko līdzīgu: „Es biju akls, bet tagad redzu. Un, kad mana redze tika atjaunota, pirmais, ko es ieraudzīju bija Jēzus.” Kad mana redze tika atjaunota, pirmais, ko es ieraudzīju bija Jēzus. Nevis darbi, kas man jādara; nevis sakramenti, kas man jāpiepilda, bet Jēzus Kristus, kurš iet uz krusta nāvi mirt par mani un glābt mani. Lūk, tā ir glābšana. Lūk, tas ir Evaņģēlijs.

Gatavojoties šajā nedēļā, braucot pa Rīgu, es pamanīju kādu plakātu un varbūt jūs esat pamanījuši, ka janvārī būs koncerts Andrea Bočelli (Andrea Bocelli). Varbūt kāds zina, varbūt kāds ir jau nopircis biļetes, nav lētas biļetes. Andrea Bočelli ir pasaulē slavens tenors. Es lasīju 2011.gada interviju ar šo vīru, kurš 12.gadu vecumā, kādā negadījumā, pazaudēja redzi. Šajā intervijā runājot par ticību, viņš atkārtoja dziesmas vārdus, kurus viņš dziedāja Ņujorkā (New York) 60 tūkstošu cilvēku auditorijai.

“Amazing Grace” (Brīnišķīgā žēlastība)
How sweet the sound (cik salda ir skaņa)
That saved a wretch like me (kas ir izglābusi briesmīgu cilvēku kā mani).

Tas, ko viņš pats saka, ka šīs dažas rindiņas ļoti personīgi aizskarot viņu. „Tikai divas rindiņas,” kā saka Bočelli. „Tikai divas rindiņas, bet tajās ir paslēpta visas reliģijas noslēpums.” Amazing Grace, How sweet the sound (Brīnišķīgā žēlastība, cik salda ir skaņa). Es aicinu tevi, draudze, šajā brīdī, tāpat kā sākumā – mēs aizvērsim acis un noklausīmies šo dziesmu, ko Andrea Bočelli dzied Ņujorkā, šajā centrālajā parkā. Vienkārši aizver acis, klausies vārdos un pārdomā, mēģini iejusties šī aklā cilvēka vietā. (skan dziesma)

Iet uz svētrunu arhīvu