Brīvība — Latvijas simtgadē
Svētrunu arhīvs
Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Tie viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu saki: jūs kļūsiet brīvi?” Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek namā vienmēr, Dēls paliek vienmēr. Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi. Zinu, ka esat Ābrahāma pēcnācēji, un tomēr jūs mani meklējat nonāvēt, jo manam vārdam nav vietas jūsos. Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva, bet jūs darāt, ko no sava tēva esat dzirdējuši.” — Jņ 8:31-38
Svētrunas noraksts
Šodien ir satraukumu pilna diena. Es vēlos jūs sveikt mūsu īpašajos valsts svētkos – Valsts simtgadē! Braucot uz šejieni es domāju – satraukumu pilna diena pirms simts gadiem, kad cilvēki nāca kopā uz patreizējo Nacionālo teātri, kur notika šis lielais notikums – tika pasludināta Valsts neatkarība, tika pasludināta Valsts brīvība. Šis notikums bija savā ziņā tādā steigā, ka pat tā laika Valsts prezidents nepaspēja uz šo tikšanos ierasties un uzrunu vajadzēja teikt Kārlim Ulmanim. Satraukumu pilna diena, cilvēki gaidīja, vai tiešām tas notiks!? Vai izdosies?
Es vēlos jūs aicināt šajā dienā, nākamjā nedēļā, izbaudīt to, ko mēs šajā pilsētā, Rīgā, varam izmantot. Aizejiet uz mūsu jauno bibliotēku – Gaisma pili un izbaudiet kādu daļu vēstures. Aizejiet uz kara muzeju, kas izrādās ir bez maksas. Izbaudiet šos stāstus par šīm kaujām, kas ir bijušas, kur viens no stāstiem ir ļoti interesants, ka vācu armija lielgabalu vietā ir izdomājuši šaut ļoti daudz mazas bumbiņas, mazas lodes, un viena no šīm lodēm ir kāda Latvijas karavīra sirdī. Viņš izdzīvo, bet šo lodi neizoperē. Šis cilvēks ar šo lodi dzīvo vēl vairākus gadus. Izrādās, pēc tam šis dēls šo lodi esot aiznesis uz muzeju.
Brīvība ir vārds, ko mēs latvieši, iespējams, ļoti bieži dzirdam. Brīvība ir vārds, par ko mēs daudz domājam. Mums pat ir sava Brīvības iela Rīgā. Mums ir savs brīvības piemineklis. Kādu laiku šim piemineklim, kad mēs bijām okupācijas varā, daudzi cilvēki devās vienkārši garām, šis piemineklis tika atstāts novārtā. Šim piemineklim nedrīkstēja iet klāt. Pēc tam, kad okupācijas vara atkāpās un cilvēki saprata – mums ir jāatjauno šis brīvības piemineklis, šis arī ir interesants stāsts, tiek uzceltas stalažas, lai šo pieminekli atjaunotu, cilvēki saziedo un šis piemineklis tiek atjaunots, kā tāds brīvības simbols.
Pēdējā dienā pirms tiek noņemtas stalažas, iepriekšējā naktī kādi trīs vīri, jaunekļi, klusiņām uzkāpa uz stalažām un noņem šīs trīs zvaigznes. Viņi aiznes šīs zvaigznes uz kādu remontdarbnīcu un apzeltī tās. Aiznes atpakaļ un noliek. Tad, kad stalažas tiek noņemtas daudziem ir pārsteigums par to, ka šīs zvaigznes ir apzeltītas. Mūsu vēsture ir pilna ar šādiem stāstiem. Ir svarīgi, ka mēs kā latvieši neesam kā tādi tūristi, kuri nezinam savas Valsts vēsturi, bet ka mēs zinām, un, ka mēs novērtējam, kas ir tas, kas mums ir dāvāts. Brīvība! Šodien mēs svinam brīvību!
Daudziem šie svētki ir nozīmīgi, kādiem mazāk nozīmīgi. Bet tad es domāju, vai mēs esam kādreiz domājuši, ko īsti nozīmē būt brīvam? Es šodien negribu runāt par to, vai mēs šodien esam brīvi. Es nevēlos runāt par to, kādā okupācijas varā šodien esam. Šī brīvības definīcija ir ļoti, ļoti mainījusies. Tieši tāpēc es vēlos domāt par Jēzus vārdiem, ko mēs jau lasījām dievkalpojuma sākumā, kas ir Jāņa evaņģēlija 8.nodaļa. Jēzum ir saruna ar jūdiem. Es vēlos, lai mēs iedomājamies šo sarunu, ka mēs iztēlojamies. Jēzus saka šādus vārdus: „Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja Viņam (jūdiem, kas ticēja Viņam): „Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Tie viņam atbildēja: „Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu saki: jūs kļūsiet brīvi?” Jēzus viņiem atbildēja: „Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek namā vienmēr, Dēls paliek vienmēr. Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.””
Atstāj atvērtu šo Jāņa evaņģēliju, mēs šeit vēl atgriezīsimies. Jēzus vārdi šodien ir ļoti nopietni. Ja tu vēlies būt patiesi brīvs, tev ir jāpakļaujas Viņa vārdiem. Tas, ko Jēzus šeit vēlas pateikt, ka bez Jēzus tu esi pakļauts verdzībai. Jūdi atbildi parādā nepaliek: „Mēs nekad neesam bijuši vergi!” Paga, kā ir ar Ēģipti? Un kā ir ar Babiloniju? Šie jūdi varētu teikt: „Jā, mēs esam piedzīvojuši dažādas okupācijas varas, taču mēs neesam pazaudējuši savu identitāti, mēs esam Ābrahāma pēcnācēji.”
Un arī šodien mēs kādi varētu teikt – Raimond, par ko tu runā!? Mēs esam brīvi! Mēs šodien svinam simts gadus Valsts neatkarības, šodien ir simtgade. Bet Jēzus saka kaut ko citu. Ja tu pazīsti kādu bērnu no pieci līdz desmit gadiem, tu noteikti esi saskāries ar tādu multenīti kā ‘Frozen’. Tu noteikti esi dzirdējis šo dziesmu skanam vēlreiz un vēlreiz. Man ir trīs meitas, es ļoti daudz esmu dzirdējis šo dziesmu, es esmu dejojis pie šīs dziesmas. Tur ir tāda multenes varone Elza. Ir tāds kadrs, kad viņa iet prom no šīs savas karaļvalsts, jo uznāk sals un ir dažādi apstākļi, kāpēc viņa beg, viņa iet un dzied šādu dziesmu. Es centos viņu mazliet iztulkot. Es nedziedāšu viņu, es tikai nolasīšu.
„Ir pienācis laiks, lai redzētu uz ko esmu spējīga. Pārbaudīt robežas un izlauzties cauri. Ne pareizi, ne nepareizi. Nekādu noteikumu vairs. Es esmu brīva!” Un tad ir „Lai snieg, lai nu snieg..” un tā tālāk. Ne pareizi, ne nepareizi. Nekādu noteikumu vairs. Es esmu brīva! Tas ir tas, ko mums šodienas kultūra un sabiedrība apalvo un saka, ka brīvība nozīmē – dari, ko gribi, man neviens neko nespēj norādīt, man neviens neko nespēj teikt, aizrādīt. Īsta brīvība esot, ka tu dari, ko spēj un, ko vēlies, nekādu ierobežojumu. Jautājums paliek – vai tā ir līdz galam pārdomāta un izdomāta definīcija? Vai tā ir patiesa?
Mācītājs Tims Kellers (Tim Keller) uzrunā Oksfordas universitātē studentiem teica šādu teikumu: „Brīvība nav ierobežojumu neesamība, bet tā ir atrast pareizos ierobežojumus, tos, kuri atbilst mūsu dabai un atbrīvo mūs.” Brīvība nav ierobežojumu neesamība. Bet, ja mēs tā godīgi paskatāmies uz sevi, tad mēs redzam, ka patiesībā, kaut kur dziļumā ir kāds, kurš mums saka: „Neviens man neteiks, ko man darīt. Neviens man nenoteiks, tikai un vienīgi es pats. Es esmu brīvs.” Un tu skrien pa kalnu un dziedi šo dziesmu.
Tad es domāju par attiecībām. Pavisam godīgi varu teikt, kad es apprecējos pirms astoņiem gadiem un esot laulībā, es piedzīvoju kaut ko tādu, ko es, protams, nevarēju pirmstam saprast, kad es nebiju precējies. Es piedzīvoju brīvību mīlestības pilnās attiecībās. Bet no malas cilvēki varētu teikt – par ko tu runā, Raimond? Man zvana telefons un saka: „Raimond, braucam piektdien slēpot vai kaut ko darīt?” Jūs ziniet, kāda būs mana atbilde? „Man jāsaskaņo ar savu sievu.” Vai, ja es gribu izbraukt no pilsētas, vai kaut kur doties vai pieņemt kaut kādus lēmumus, tad es to saskaņoju ar savu sievu un otrādāk – sieva saskaņo ar mani. Ziniet, ko cilvēki no malas teiktu? „Par kādu brīvību tu runā!? Kopš brīža, kad tu esi apprecējies, tu esi pazaudējis savu brīvību.” Daudzi draugi man to ir teikuši, un tāpēc arī daudzi rīko visādas ballītes pirmstam, kamēr tu vēl esi brīvs. Bet šajās attiecībās es savai sievai saku, ka es esmu gatavs upurēt savu brīvību tevis dēļ, un mana sieva saka to pašu man. Šajās attiecībās, kur mēs abi atsakāmies no savas brīvības, mēs piedzīvojam kaut ko tik īstu un skaistu, ko mēs saucam par brīvību mīlestības pilnās attiecībās.
Tas ir tas, ko arī šis mācītājs saka, ka brīvība nav ierobežojumu neesamība, bet tur ir ierobežojumi. Tas kaut ko maksā. Skatoties mūsu valsts vēsturē mēs redzam, ka brīvība kaut ko maksā. Tad, kad Jēzus runā šeit ar jūdiem, mēs varam ieraudzīt, ka pastāv ticība, kas Jēzum nav pieņemama. Jņ 8:31 Jēzus saka jūdiem: „Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Viņš to saka jūdiem, kas Viņam sāka ticēt. Jāņa evaņģēlija 2.nodaļā ir daudzi cilvēki, kas sāka Jēzum ticēt to brīnumu, darbu dēļ, ko Viņš darīja. Tur rakstīts: „Bet Jēzus viņiem neuzticējās, jo Viņš pazīst cilvēku no iekšienes.” Un ko Jēzus dara? Viņš sper nākamo soli un izaicina viņus un saka: „Mani neapmierina šī ticība, kurā jūs esat. Mani neapmierina, ka tu tici tikai tāpēc, ka tu redzēji brīnumus. Vai tici tāpēc, ka tu piedzīvoji kādas lietas.”
„Ja jūs paliekat manos vārdos.” Jēzum nebija svarīgi, lai Viņam ir miljoniem sekotāju par jebkādu cenu. Jēzus vēlas redzēt īstu ticību. Jēzus vēlas, lai mēs esam pa īstam brīvi, tāpēc Jņ 8:34 Jēzus saka šādus vārdus: „Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs.” Jēzus saka šos vārdus un viņi saka: „Jēzu, par ko Tu runā? Mēs esam brīvi, mēs esam Ābrahāma dzimums.” Jēzus saka: „Šis nav tikai par teritoriju. Šis nav tikai par politiku. Šis ir par kaut ko vairāk. Šis ir par tavu dvēseli.”
Tas, ko Jēzus šeit saka par grēku, tas nav tikai par to, ka tev mājās ir pilns dators ar pornogrāfiju, vai esi baigi sazadzies vai krāpis sievu vai vīru. Ja mēs vēlamies saprast, kāda ir katra cilvēka sirds, un, ja tu vēlies saprast, kāda ir tava sirds, kāda ir mana sirds, tad to mēs varam redzēt Marka 7.nodaļā, kur ir rakstīts: „No iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība.” Lūk, mūsu sirds.
Ja tavam kolēģim darbā labi klājas un viņam ir paaugstinājums, kāda ir tava reakcija? Vai tu priecājies par to? Ja mēs spētu atskatīties uz savām domām, uz savām pagājušās nedēļas domām, ko mēs tur ieraudzītu? Vai tu esi kādu aprunājis? Vai tu esi skaudis? Mēs pamanām, kāda patiesībā ir mūsu sirds. Jēzus parāda, kas ir tā lielā mūsu problēma – tas ir grēks. Ja mēs paskatāmies mūsu valsts kontekstā šodien domājot par mūsu valsti, es negribu šodien veltīt bēdīgām un sliktām lietām, bet paskatoties uz mūsu valsti kopumā un uz mūsu situāciju, uz to, kāpēc tik daudzi ir sāpināti un neapmierināti – tāpēc, ka pašā pamatā, pašā saknē, ir grēks. Grēks – tie nav tikai darbi, grēks ir tavas dziļākās iekāres, kas pārtop darbos. Grēks – tava mīlestība vairs nav uz Dievu, bet tava mīlestība ir vērsta uz tevi, uz citiem dieviem.
Jēzus turpina un saka šiem jūdiem, viņi cīnas pretī un saka: „Mūsu tēvs ir Ābrahāms.” Jēzus saka: „Ja jūsu tēvs ir Ābrahāms, dariet viņa darbus.” Jēzus šeit saka ļoti nopietnus vārdus. Patiesībā tas, ko Jēzus grib pateikt – vai tu esi patiesi brīvs, ir atkarīgs no tā, kurai ģimenei tu piederi. Jēzus šeit min divas. Jūdi saka: „Mēs esam Ābrahāma bērni.” Un Jēzus saka – paskaties, ko Ābrahāms darīja. Tad, kad Dievs runāja uz Ābrahāmu, un Ābrahāmam teica, ko darīt – ko Ābrahāms darīja? Viņš ticēja Dieva vārdiem, gāja un darīja. Viņš ticēja. Ābrahāma bērni mīl Jēzu, kurš runā Dieva vārdu. Jņ 8:42 „Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs būtu mani mīlejuši.” Ābrahāma bērni mīl Jēzu, kurš runā Dieva vārdu. Jņ 8:47 „Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus.” Ābrahāma bērni dzird Dieva vārdus no Jēzus. Ābrahāma bērni ir brīvi bērni Dievā.
Un tad ir otrā ģimene, kura tēvs ir sātans. Ko mēs zinām par sātanu? Sātans ir slepkava, viņam nav nekādas daļas ar patiesību, viņš ir melis, viņš ir melu tēvs. Sātana bērni nemīl Jēzu. Viņi nevar panest Jēzus vārdus. Jņ 8:44 „Viņi ienīst Jēzu.” Viņi netic patiesībai par Jēzu un viņi nedzird Dieva vārdus. Tie ir bērni, kas ir verdzībā. Lūk, divas ģimenes. Tad, kad tu dzirdi Jēzus vārdus, tad, kad tu dzirdi patiesību, ko Jēzus saka, tad, kad tu ieklausies tajos, tad, kad tu paklausi tiem, tad, kad tie tev daudz nozīmē, tad, kad tu pieķeries Viņa vārdiem, tad, kad tu paliec Viņa vārdos un tu seko Jēzum – tas skaidri parāda, kurai ģimenei tu piederi. Šāda veida atbilde ir iespējama tikai tiem, kurus Jēzus ir patiesi darījis brīvus.
Bet tad, kad tu dzirdi Jēzus vārdus, un pat tad, kad tu domā, ka tā ir ļoti laba mācība un Jēzus ir labs skolotājs, bet tu nevēlies, ka tev būtu kāda daļa ar šo visu, šie vārdi tev neko nenozīmē, tu nevēlies tiem paklausīt, tu nevēlies sekot Jēzum – tad tas arī norāda, kurā ģimenē tu esi. „Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek namā vienmēr, Dēls paliek vienmēr. Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.” Ko, Jēzus, Tu, šeit runā par to, ka vergs nepaliek namā vienmēr, bet Dēls paliek? Iespējams, ka mēs esam redzējuši kādu filmu par vergiem un, iespējams, šajā filmā mēs esam redzējuši, cik vergiem ir labas attiecības ar saimnieku, vai ne? Jūs noteikti esat redzējuši. Pat tad, ja šīs attiecības tev ar saimnieku kā vergam ir ļoti labas, tad joprojām tavas attiecības ir – viņš ir darba devējs un tu esi darbinieks, tu esi vergs.
Var pienākt brīdis, kad tu vairs šajā namā nebūsi. Tas nozīmē, lai tu paliktu šajā namā, tu dari visu, lai izpatiktu saimniekam. Tu ar saviem darbiem gribi izpatikt saimniekam, tāpēc nāk Jēzus un Viņš atsakās no savas brīvības mūsu dēļ, lai mēs būtu brīvi. Ne tikai, lai mēs būtu brīvi, bet lai šajā namā mēs vairs neesam vergi, bet lai mēs esam bērni. Šīs attiecības mainās pilnībā. Mūsu ģimenē nav vergu un darbinieku. Bet es pieļauju, ja kāds pie manis strādātu un sastrādātu baigās ziepes, iespējams, tur būtu saruna, kāpēc tas ir noticis un, iespējams, es dotu vēl kādu iespēju. Ļoti atkarīgs, cik lielas ziepes, cik lieli zaudējumi. Bet visdrīzāk, ja šis darbinieks nav labs, es viņu atlaidīšu. Bet, ja kāda no manām meitām sastrādā ziepes, es ne tikai viņu saglabāšu, bet es darīšu un domāšu visu, kāpēc viņā tā ir darījusi, un es darīšu visu, lai viņai palīdzētu kļūt labākai. Tu redzi atšķirību šajās attiecībās? Es darīšu visu, lai mana meita ne tikai vairs tā nedara, bet lai viņa kļūst vēl labāka, es gribu viņai palīdzēt. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa ir mans bērns.
„Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam: „Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.”” Interesanti, kad es paskatījos, ko nozīmē šis vārds ‘iepazīsiet’, šis vārds nozīmē ‘jūs pazīsiet, jūs zināsiet, jūs atzīsiet, jūs sapratīsiet’. Jūs ziniet, kur vēl šis vārds tiek lietots Jaunajā Derībā? Kas norāda uz intīmām attiecībām. Tu redzi, cik lielā līmenī mēs iepazīsim, tik personiski mēs iepazīsim un zināsim patiesību, ka tas darīs mūs brīvus. „Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs būsiet pa īstam brīvi.”
„Bet es esmu kristīts jau no bērnības!” Kāds teiks. Labi, bet vai tu paliec Jēzus vārdos? „Es esmu piedzimis kristiešu ģimenē un mani vecāki mani visu mūžu ir veduši uz baznīcu.” Slava Dievam! Slavē Dievu par to! Bet vai tu paliec Jēzus vārdos? „Es svētdienās spēlēju pielūgsmes grupā baznīcā.” Labi, tev. Bet vai tu paliec Jēzus vārdos? Es laiku pa laikam sludinu Vīlandē, šeit no priekšas. Tā ir liela atbildība. Un joprojām Jēzus atbilde būs – bet vai tu paliec Manos vārdos?
Iespējams, ka Rīgas cietuma ieslodzītais, kurš ir iepazinis Jēzu, ir daudz brīvāks kā kādi no mums, kas mēs šeit sēžam. Tikai tāpēc, ka viņš ir iepazinis patiesību. Viņš tai ir noticējis un viņš paliek šajos vārdos. Neatkarīgi no apstākļiem, to, ko Viņš atbrīvo, tam Viņš dāvā īstu brīvību. Vai tu tam tici? Vai tu tam tici, ka Jēzus spēj darīt patiesi brīvu? No kā? No grēka, no tās lielākās problēmas. Tu varētu domāt – Jēzu, kāpēc Tu ar šiem jūdiem, kas ir Dieva izredzētā tauta, joprojām runā par grēku? Kāpēc, Jēzu, Tu, joprojām, runā par grēku? Nu, paskaties uz savu dzīvi un, joprojām, tu redzēsi un teiksi – es netieku galā savā dzīvē ar grēku, es netieku ar to galā. Vai tu paliec Jēzus vārdos?
Tieši tāpēc es gribēju šo celmīgo nosaukumu teikt: „Celsim zobenu brīvības vārdā!” Kā mācītājs Ģirts teica: „Es nezinu, ko Raimonds ir domājusi, bet šis nav aicinājums uz karu.” Tajā pat laikā ir aicinājums uz karu. Ebrējiem 4:12 „Tiešām, Dieva Vārds ir dzīvs un darbīgs un asāks par jebkuru abpusgriezīgu zobenu. Tas duras cauri līdz sadala dvēseli un garu, locekļus un kaulus, smadzenes un iztiesā sirds domas un nolūkus.” Celsim šo zobenu brīvības vārdā!
Mani ļoti uzrunāja kāds notikums no Vecās Derības. Notikums par kādu ķēniņu, kurš kļuva par ķēniņu ļoti jauns būdams, ķēniņš Josija. Jaunajā tulkojumā viņa vārds ir citādāks, bet paliksim pie Josija. Šis ķēniņš, kad kļūst mazliet vecāks, viņa vēlme ir atjaunot tempļa mūrus. Kad viņš sūtīja kādus savus cilvēkus doties uz turieni, viņi atrod kaut ko – Rakstu ruļļus. Viņi atnes šos Rakstu ruļļus, atnes Dieva Vārdu ķēniņam un viņam tie tiek nolasīti. Tad, kad viņam tie tiek nolasīti, ķēniņš ierauga to, kas ir tas, ko Dievs ir darījis Viņa tautai. Jūs ziniet, kāds ir rezultāts? 2.Ķēniņu 23.nodaļā ir ļoti daudz uzrakstīts, es mēģināšu mazliet iziet cauri, kas ir tas, ko viņš sāk darīt.
„Ķēniņš lika, lai pie viņa sapulcējas visi Jūdas un Jeruzālemes vecajie. Ķēniņš devās uz Kunga namu un kopā ar viņu visi Jūdas vīri un visas Jeruzālemes iemītnieki, priesteri, pravieši un visa tauta no maza līdz lielam. Viņš tiem lasīja priekšā Kunga namā atrastās Derības grāmatas vārdus.” Viņš stāvēja uz paaugstinājuma un Kunga priekšā noslēdza derības, solīdams, ka no visas sirds un dvēseles sekos Kungam, un visa tauta līdz ar viņu. Tad ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilkijam, un arī citiem, iznest ārā no Kunga tempļa visas Baālam, Ašērai un debesu pulkiem taisītās lietas un sadedzināt tās ārpus Jeruzālemes, Kidronas laukos, un pelnus nest uz Bēteli. Tātad, iznest ārā visus elku dievus. Viņš atcēla elku priesterus, kurus Jūdas ķēniņi bija iecēluši, lai kvēpinātu. Tātad, iepriekšējie ķēniņi atstāja tādu mantojumu, un viņš šo visu, kas Dievam riebjas, vienkārši tīra.
Viņš lika lai no Kunga nama prom no Jeruzālemes uz Kidronas ieleju aiznes Ašēru un sadedzina to Kidronas ielejā. Viņš noplēsa tempļa prostitūtu namus, kas bija Kunga namā. Ārprāc! Tajos sievas auda Ašērai teltis. Viņš lika sanākt no Jūdas pilsētas visiem priesteriem no Gebas līdz Beršebai, un iznīcināt visus elku altārus, kuros priesteri bija kvēpinājuši. Viņš noplēsa austieņu altārus. Viņš izdarīja tik daudz. Viņš lika aizvākt zirgus, kurus Jūdas ķēniņi bija nolikuši par godu saulei pie Einuha Netam-Meleha istabas. Notiek liela tīrīšana. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa priekšā tiek nolasīts Dieva Vārds un viņš veic šo tīrīšanu. Ļoti liela apmēra tīrīšana, ka visi to pamana.
Tad, kad Jēzus ienāk tavā dzīvē, tad, kad tu paliec Jēzus vārdos, notiek šī tīrīšana. Tad, kad mēs domājam par šodienu, par šodienas svētkiem, būtu labi domāt par dāvanu, ko tu varētu uzdāvināt Latvijas valstij, vai ne? Es domāju, kā būtu, ja mēs Latvijai uzdāvinātu patiesi brīvu latvieti? Un kā būtu, ja mēs sāktu ar sevi? Jāņa 14:6 „Jēzus viņiem sacīja: es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.” Dievs, svētī Latviju!
Lūgsim.
Mīļais, Jēzu, es Tev pateicos par Taviem vārdiem. Es pateicos, ka praksē, tas, ko Tu saki, darbojas. Ja mēs paliekam Tavos vārdos, mēs patiesi esam brīvi. Es ļoti lūdzu par mūsu valsti. Es ļoti lūdzu, ka mēs paceļam šo zobenu, paceļam Tavu Vārdu un kļūstam brīvi Tevī. Es ļoti lūdzu, lai mēs paceļam šo zobenu, paceļam Dieva Vārdu un dodamies pie citiem latviešiem, ticībā un lūgšanā dodamies pie viņiem, lai redzētu Latviju brīvu. Jēzu, es ticu, ka Tavi Vārdi ir patiesība. Jēzu, es ticu, ka tikai Tu esi vienīgais ceļš uz patiesu brīvību. Tu esi vienīgais ceļš uz patiesu brīvību. Es ļoti lūdzu, palīdzi, lai mēs to piedzīvojam, lai tie nav tikai vārdi un informācija, bet, lai tā ir paklausība un mīlestība uz Tevi. Tavā vārdā to lūdzam, svētī mūsu Latviju! Āmen.