Brīvības cena

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Bībeles studiju materiāls mazajai grupai
Datums:
27.02.2022.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-237
Rakstvieta:
Jes 9:5-6

Jo bērns mums ir dzimis, mums ir dots dēls,
vara uz viņa pleciem, un viņu sauks vārdā –
Brīnišķais padomdevējs,
Varonis Dievs,
Mūžīgais tēvs,
Miera princis.
Pletīsies viņa vara, nebeigsies miers
Dāvida tronim un viņa valstij,
lai celtu to, balstītu to
ar tiesu un taisnību
no šī mirkļa uz mūžiem –
Pulku Kunga kvēle to paveiks!
— Jesajas 9:5-6

Svētrunas noraksts

 
“Brīvības koks laiku pa laikam ir jāaplaista ar patriotu un tirānu asinīm,” tā ir teicis ASV prezidents Tomass Džefersons (Thomas Jefferson). Šobrīd tieši tas notiek Ukrainā – tiek aplaistīts Brīvības koks ar asinīm. Tur krīt krievi, tur krīt ukraiņi, tas viss brīvības vārdā. Ir ceturtā diena, kopš Krievija ir iebrukusi Ukrainas valsts teritorijā, un ir noticis neiedomājamais. Es arī šajā svētdienā biju plānojis runāt par kaut ko citu, bet šie notikumi ir izmainījuši, es domāju, mūsu katra ikdienu. Mēs no rīta pamostamies varbūt ar tādām trīsām sirdī, lai pēc lūgšanas Dievam, ņemtu savu telefonu rokā, vērtu vaļā ziņu portālus un skatītos, kas tad ir noticis pa nakti Ukrainā. Bet ukraiņi ceļas no rīta, lai no, iespējams, tā mierīgā atelpas brīža atgrieztos murgā. Ir noticis neiedomājamais, notiek asinsizliešana uz Ukrainas Brīvības koka. Brīvība nekad nav bijusi lēta, tā nekad nav maksājusi maz, brīvības cena vienmēr ir bijusi augsta, tā vienmēr ir prasījusi asinis. Tikai divi cilvēki šajā pasaulē ir saņēmuši brīvību bez maksas, tie bija Ādams un Ieva Ēdenes dārzā. Bet kopš viņu brīvās izvēles paklausīt čūskas – sātana – meliem, kopš šīs izvēles grēkot, katrs nākamais cilvēks uz šīs planētas ir piedzimis nebrīvs, un viņam ir bijis jācīnās par brīvības iegūšanu. Kopš šīs dienas, kopš šī brīža, par brīvību ir bijis jācīnās un ir bijis jālej asinis. Šobrīd cilvēki Ukrainā cīnās par savas brīvības nosargāšanu, redziet, ne tikai par brīvības iegūšanu ir jālej asinis, bet arī par tās nosargāšanu. Tik augsta cena ir šim vārdam – brīvība! Tik augsta cena!

Arī mēs, latvieši, kādreiz cīnījāmies par savas brīvības iegūšanu, esam lējuši asinis par to, mūsu tēvi un vectēvi. Bet mēs tā īsti nekad neesam lējuši asinis par savas brīvības nosargāšanu. 1940. gadā mēs nelējām asinis tad, kad mūsu brīvību atņēma. Mēs nekad neesam lējuši asinis par savas brīvības nosargāšanu. Bet varbūt šobrīd to dara ukraiņi par mums, viņi – pirms mēs paši to darām. Tā nu viņu asinis ir kā tāda aplaistīšana mūsu Brīvības kokam šodien. Tādēļ nepaliksim vienaldzīgi! Viņu cīņa ir arī mūsu cīņa. Mēs esam kā viena armija, tikai viņi ir frontes līnijā. Un tāpēc arī šodienas dievkalpojums ir kā tāds morāls un garīgs atbalsts Ukrainai. Garīgs atbalsts. Vārds – garīgs. Visi kari patiesībā nav jau tikai tādi fiziski kari, vai ne? Kur šauj lodes, raķetes lido, kur ieroči tiek ņemti rokās fiziski, metāla. Aiz katra fiziskā kara stāv garīgs karš, katrs karš visupirms ir garīgs karš. Visiem kariem pamatā ir materiālas intereses, jā, bet aiz visām materiālajām interesēm slēpjas garīgas intereses. Intereses apmierināt savas kritušā cilvēka iekāres –mantkārību, godkāri, varaskāri, miesaskāres. 

Tādēļ katrā fiziskā, redzamā karošanā mēs saskatām tikai tos simptomus, bet patiesā kaite ir iekšēja, tā ir garīga, un Dievs to zina. Un tāpēc Dievs kā labs ārsts, kā labais ārsts piedāvā pasaulei to garīgo dziedināšanu, tā īstā slimības cēloņa ārstēšanu. Nevis tikai mazliet nomierina simptomus, iedod pretsāpju tabletes mums, lai mēs justos labāk, lai mēs varētu justies labi savā komfortablajā dzīvē, bet Viņš ārstē to cēloni. Bet ironiskais ir tas, ka tieši to cilvēks jau patiesībā negrib, viņš sagaida to simptomu ārstēšanu no Dieva, vai ne? “Kādēļ ir kari?” Mēs vaicājam Dievam. “Kādēļ Tu pieļauj tos? Liec arī šim karam beigties! Kā Tu, Dievs, mīlestības Dievs, vari būt tāds, kurš pieļauj šo? Mēs gribam beigas šim fiziskajam karam!” Un arī aiz šī kara, aiz šīm lūgšanām, kas tiek sūtītas, daudzas no tām ir par to fizisko. Cilvēkiem neinteresē īstā slimība, īstā vīrusa ārstēšana, bet tikai simptomus nomierināt. Bet, ziniet, tagad es pateikšu kaut ko, kas ir ļoti nepopulārs, kaut kas, kas ir kontroversiāls, kaut kas, kas kādiem nepatiks. Proti, ka Dievs dažreiz lieto karus, lai izārstētu to īsto cēloni. Lai izārstētu vēzi, reizēm ir jāgriež, ir jālej asinis, ir jāpieļauj sāpes. Un es ticu, ka viszinošais Dievs šodien zina par to, kas šodien notiek Ukrainā, Viņš zina par tām sāpēm. Bet Dievs nav zaudējis kontroli, Viņam ir Savs plāns, un Viņa plāns ir labs plāns. 

Varbūt kāds iekšēji saka: “Bet kā tu vari teikt, ka Dievs ir par kariem, ka Viņš pieļauj karus? Lai atnestu mieru?” Es piekrītu, ka šī doma ir grūti varbūt pieņemama, bet Bībele atklāj šādu ainu. Un tāpēc es aicinu, atšķiriet ar mani vēlreiz to Jesajas grāmatas 9. nodaļu, kuru mēs ievadā lasījām. Un es vēlos jums parādīt, kā Dievs ir nesis šo mieru šai pasaulei, kurš ir pieejams šodien. Jesajas grāmata 9. nodaļa, un izlasīsim šoreiz tikai divus pantus – piekto un sesto. “Jo Bērns mums ir dzimis, mums ir dots Dēls, vara ir uz Viņa pleciem, un Viņu sauks vārdā – Brīnišķais padomdevējs, Varonis Dievs, Mūžīgais tēvs, Miera princis. Pletīsies Viņa vara, nebeigsies miers Dāvida tronim un Viņa valstij, lai celtu to, balstītu to ar tiesu un taisnību no šī mirkļa uz mūžiem – Pulku Kunga kvēle to paveiks!” 

Šie ir vārdi, kurus mēs parasti dzirdam drīzāk ap Ziemassvētku laiku, vai ne? Bet es vēlos izcelt trīs domas, kas ir aktuālas šodien. Trīs īsas domas. Pirmā doma ir miers, ko mēs šeit redzam. Tātad piektā panta beigās ir minēti vārdi, kas patiesībā varētu būt rakstīti uz katras ģimenes ārsta recepšu lapiņas, kuru viņi izraksta mums. Kad mums iedod lapiņu rokā, un mēs lasām, kas mums ir jānopērk aptiekā? Kas ir tas, kas mums palīdzēs? Tur ir teikts: “Bērns. Bērns, kurš ir Miera princis.” Miera princis. Miers, kas ir pretstats karam, vai ne? Mieru slimības nemieram atnes bērns, dēls, Miera princis. Un mēs zinām, kurš tas ir. Tas ir Dieva Dēls, tas ir Jēzus Kristus. Dievs pasaulei piedāvā atgriezties pie miera, pie patiesa miera, pie patiesas brīvības. Un tas risinājums ir Miera princis, kuru Viņš sūta. Viņš ir Miera princis, jo atnes mieru. Viņš dziedina no tā patiesā cēloņa, no tā vīrusa ar nosaukumu “Peccatum” latīniski, kā droši vien ārsti to rakstītu, kas nozīmē latviski – grēks. Viņš ne tikai cīnās ar simptomiem, bet Viņš atnes to patieso mieru, to patieso brīvību cilvēkam. Un, ja visi šo Miera princi pieņemtu savā dzīvē, sekotu Viņam, tad mums šodien nebūtu karu. Šodien mums nebūtu jāstāv Ukrainas atbalstam. Arī Ukrainā nebūtu šodien šī kara. Tādēļ tas ir vienīgais risinājums īstam un paliekošam mieram. 

Slavenais sludinātājs Čārlzs Sperdžens (C.H. Spurgeon) ir teicis: “Miers tiks panākts tikai ar Miera prinča valdīšanu.” Un šis miera princis ir teicis Jāņa 14:27: “Es Jums atstāju mieru, Savu mieru Es jums dodu. Es dodu jums ne tā kā pasaule dod. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Un tie ir vārdi, kurus arī šodien Viņš saka mums, Savai draudzei. Kad apkārt plosās vētra un nemiers, mums ir šis Miera princis, kurš ir atnesis šo paliekošo mieru. Un tā ir tā drošība šodien, kurā mēs varam smelties. Kristū. Viņš mums ir devis to mieru, kuru pasaule nevarēs mums nekad dot. Un pat tad, kad Ukrainā, es ticu, iestāsies miers, kad Ukraina būs atvairījusi šo uzbrukumu, tur iestāsies miers, bet tas nebūs tāds miers, kādu var dot vienīgi šis Miera princis – Jēzus Kristus. Tātad miers.

Bet atcerieties, kādēļ es jums rādu šo rakstu vietu. Es jums rādu to, lai parādītu, kā šis Miera princis ieradās. Kā Viņš ieradās? Kāds bija tas ceļš, lai Viņš varētu tikt līdz šejienei? Vai tur tika izrullēts sarkans paklājs uz skaisti nopļauta zālāja? Vai drīzāk uz zirgu kājām izmīdīta dubļu lauka, kura iedobumos guļ asins peļķes? Paskatieties sestā panta pēdējo teikumu: “Pulku Kunga kvēle to paveiks.” Un te mēs esam pie otrā punkta – karš. Tur, kur ir panākts miers, tur pirms tam ir bijis karš. Tur ir par Dievu teikts, ka Viņš to paveiks. Paveiks ko? Paveiks Miera prinča atnākšanu un miera plešanos. Kas paveiks to? To paveiks ironiskā kārtā vārds – kvēle. Kas ir kvēle? Tas vārds, ko šeit ebreju valodā min, citās Bībeles rakstu vietās tiek tulkots kā dusmas, kā greizsirdība. Tātad pārfrāzējot sestā panta beigas, mēs varam teikt: “Dieva dusmas un greizsirdība paveiks Miera prinča atnākšanu un miera plešanos pasaulē.” Wow! Cik pretēji vārdi! Dusmas, lai būtu miers. Izklausās, ka šis miers, šī brīvība ir tik ļoti dārga, ka ir vajadzīgas Dieva dusmas, lai tā varētu tikt izcīnīta. 

Bet tas vēl nav viss. Ja mēs paskatāmies, kā Dievs ir nosaukts tā sestā panta beigās. Tur ir minēts Pulku Kungs. Varbūt jūs esat kristieši jau visu savu dzīvi, varbūt jau n-tajā paaudzē, un jūs bieži esat dzirdējuši, ka Dievu sauca Vecajā derībā par Pulku Kungu. Bet vai jūs esat kādreiz padomājuši, ko nozīmē šis vārds? Vai jūs esat kādreiz pārbaudījuši, ko tas nozīmē? Ja nē, neuztraucieties, priekš tam es te esmu šorīt. Tas nozīmē – Armiju Dievs, Karapulku Kungs. Armiju Dievs ir atnesis mieru pasaulei. Izklausās pēc tik jocīga teikuma, vai ne? Bet redziet, cik augsta cena ir mieram, kas atnes to brīvību. Cik augsta cena ir brīvībai visupirms no grēka, kas pēc tam ir visu pārējo brīvību sakne. Redziet pat Dievam ir bijis jākaro, lai izcīnītu brīvību cilvēcei. Un, ja mēs paskatāmies uz Bībeli no tāda putna lidojuma, tad Vecā un Jaunā Derība būtiski atšķiras. Vecajā Derībā Dievs karo, Jaunajā Derībā Viņš aizliedz ņemt pat zobenu rokā. Vecajā Derībā Dievs karo, stāvot priekšgalā Izraēla tautai. 

Gatavojoties šodienas pārdomām, es uzdūros kādam doktora darbam, un tā autors aizstāv tēzi, ka Dievs ir pacifists. Bet, lai kļūtu par pacifistu, Viņam vispirms bija jāizcīna daudzi svēti kari. Un autors iekļauj garu sarakstu ar visām Izraēla tautas kaujām, ar visiem kariem, kādos Izraēla tauta ir tikusi vesta. Un tur bija saraksts ar vismaz 40 kaujām, un dažās kaujās cīņa bija pat pret vairākām valstīm, pret vairākām tautām. Un par šo daļu Dievs tik daudz tiek kritizēts, vai ne? Varbūt jūs arī esat dzirdējuši, ka kādi, kuri nevar piekrist kristietībai, saka: “Nu, bet kā tu vari ticēt Dievam, kurš Vecajā Derībā ir karojis tik daudz. Vecās Derības Dievs ir kaut kāds asinskārs tirāns, tā izskatās.” Bet, ziniet, šie visi kari ir ar vienu mērķi – atvest Miera princi, atnest mieru pasaulei, atnest to īsto brīvību, jo par brīvību vienmēr būs jācīnās. Brīvības cena ir ļoti augsta. Bet tad, kad šis mērķis tika sasniegts, kad Dievs atveda šo Miera princi, Dievs pārstāja karot. Dievs vairs neved nevienā karā. Jaunajā Derībā vairs nav neviena kara līdz Atklāsmes grāmatas pašām beigām, kad būs paši pēdējie laiki pienākuši. Draudzes un kristieši vairs netiek aicināti karot, jo caur Vecās Derības kariem ir atnests Jaunās Derības miers un brīvība.

Un tikai tādēļ mēs šodien, skatoties uz Ukrainas invāziju jeb uz Krievijas invāziju Ukrainā, mēs to uztveram ar sašutumu, jo kristīgā vēsts ir radījusi rietumu pasauli, kurā nav pieņemts karot, izņemot aizstāvības dēļ. Kā kāds ir teicis: “Vienīgie aizstāvamie kari ir kari aizstāvībai, nevis agresijai.” Nē, Dievs nav asinskārs tirāns, Viņš ir mīlošs miera meklētājs, Viņš ir izpildījis katra sava kara galamērķi, proti, atnest šo galīgo mieru, šo risinājumu pasaulei, šo brīvību. Viņš ir piepildījis Savu mērķi, kādēļ ir bijis jākaro. Nevis tā kā ASV, kuri iebruka Irākā, neizpildot savu pasludināto mērķi, vai kā Krievija tagad, nosaucot melos balstītus attaisnojumus iebrukumam. Viņu mērķi nav sasniedzami tāpēc, ka tie nemaz nav reālistiski mērķi, tie nav patiesībā balstīti mērķi. Bet Dievs ir izpildījis to nosprausto mērķi, kādēļ ir bijis jāņem zobens rokā. Un tas ir – atnest mieru pasaulei. Un tagad tā ir cilvēku izvēle atsaukties šim mieram, šim Miera princim un ļaut Viņam valdīt savā dzīvē. 

Vai Viņš valda tavējā? Vai Viņš valda tavā dzīvē šodien? Atceries, pats Dievs ir cīnījies par to, lai Miera princis varētu šodien būt tavā dzīvē, un, ka tu varētu būt miera nesējs apkārtējiem cilvēkiem, sākot jau ar savu ģimeni, ar savu laulību, ar saviem bērniem, ar visiem apkārtējiem cilvēkiem. Un, ka tas ir vajadzīgs arī ar savām apkārtējām tautām. Šis Miera princis, kurš tika sūtīts, pats ir lējis Savas asinis, Viņš pats ir lējis, Viņš nav tikai nācis un atnesis mieru, bet Viņš, lai atnestu mieru, lai noslēgtu šo miera nešanu, Viņš pats ir lējis Savas asins, lai Viņš varētu valdīt tavā dzīvē, lai Viņš kļūtu par tavas dzīves Kungu, un lai caur to tu kļūtu brīvs, pa īstam brīvs. Viņš ir teicis Jāņa 8: “Ja jūs paliekat Manos vārdos,” kas nozīmē to pašu kā, ja jūs pieņemat Mani par savu Kungu un kalpojat Man, un klausāt Man. “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Vai Viņš valda tavā dzīvē?

Paklausieties vēl vienu rakstu vietu Ebrejiem 12. “Allaž domājiet par Viņu, kas tik daudz naidīguma ir izcietis no grēciniekiem, lai jūs nenovārgtu savās dvēselēs un nekļūtu nespēcīgi. Jūs vēl neesat līdz asinīm cīnījušies pret grēku.” Vai tu esi līdz asinīm cīnījies pret savu lielāko ienaidnieku, pret savu ienaidnieku grēku? Nē? Nekas, jo Viņš ir, Viņš ir cīnījies līdz asinīm. Tāpēc, vai Viņš valda tavā dzīvē? Vai viss tas, ko Dievs ir darījis Vecajā Derībā, lai atnestu caur sāpēm, caur asinīm šo mieru, vai tas piepildās tavā dzīvē? Tas ir tas patiesais miers, kas tev un man ir jāatrod šajā laikā, kad tiek atgādināts par to, ko nozīmē brīvība un kāda ir brīvības cena. 

Un ir vēl viena – trešā doma, kuru es vēlos no šodienas teksta izcelt. Mēs apskatījāmies mieru, mēs apskatījāmies, kā ir bijis vajadzīgs karš, lai atnāktu šis miers. Trešais vārds ir – tiesa. Tiesa. Sestajā pantā turpat pa vidu ir vēl tāds teikums: “Balstītu to ar tiesu un taisnību.” Balstītu šo Miera prinča valdību un Viņa mieru ar tiesu un taisnību. Kas ir tiesa un taisnība, uz kuras balstās šī Miera prinča valdīšana un Viņa miers? Citiem vārdiem sakot, kas ir tas balsts tam mieram, uz kā stāv tas Kristus miers? Kā praktiski izpaužas tas miers, kurš tagad valda šeit virs zemes? Par tiesu un taisnību Bībele runā ļoti daudz, bet es vēlos tikai vienu lietu parādīt, vienu vietu izlasīt, kura, manuprāt, labi apkopo to un kas ir arī aicinājums mums katram pārdomāt par to šajā dienā, kas ir tā tiesa un taisnība, kura arī no mums tiek sagaidīta. Viena no spilgtākajām vietām, kur runa ir par tiesu un taisnību, ir Mateja 25, kur Jēzus stāsta līdzību par pēdējo tiesu. Tātad tiesa, kurā tiek ņemti cilvēku darbi un tiek vērtēts kritērijs, vai tu esi darījis taisnību. Vai tu, kurš esi saņēmis mieru, kurš staigā ar Dieva mieru, vai tu piepildi to, ko Dievs tagad sagaida no tevis? Mateja 25, es lasīšu no 31. panta, vienkārši paklausieties.

“Kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs Savā godības tronī un visas tautas tiks savestas Viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no āžiem, un nostādīs avis Sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: “Jūs, Mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota, kopš pasaules radīšanas! Jo Es biju izsalcis, un jūs devāt Man ēst; Es biju izslāpis, un jūs devāt Man dzert; Es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. Es biju kails, un jūs Mani apģērbāt; Es biju slims, un jūs Mani apraudzījāt; Es biju cietumā, un jūs nācāt pie Manis.” Tad taisnie Viņam jautās: “Kungs, kad mēs Tevi esam redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai izslāpušu un esam devuši dzert? Kad mēs Tevi esam redzējuši kā svešinieku un uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši? Kad mēs Tevi esam redzējuši slimu vai cietumā un esam nākuši pie Tevis?” Un Ķēniņš tiem atbildēs: “Patiesi Es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem vismazākajiem brāļiem, jūs esat Man darījuši.” Tad Viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: “Ejiet prom no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem! Jo es biju izsalcis, un jūs nedevāt Man ēst, es biju izslāpis, un jūs nedevāt Man dzert. Es biju svešinieks, un jūs Mani neuzņēmāt. Es biju kails, un jūs Mani neapģērbāt; Es biju slims un cietumā, un jūs Mani neapraudzījāt.” Tad arī tie Viņam jautās: “Kungs, kad mēs Tevi esam redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev kalpojuši?” Viņš tiem atbildēs: “Patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat Man darījuši.” Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.”

Avis ir tās, kas rūpējās par saviem līdzcilvēkiem, āži – nerūpējas. Avis Bībelē ir simbols draudzei, āži – nav salīdzināti ar draudzi. Avīm nav ragu, tās ir par mieru, bet āžiem ir ragi. Un tas ir Jēzus simbols šīm divām pusēm. Ja tu esi par mieru, ja tu esi daļa no draudzes, tad kādu dienu Kristus par tevi teiks, ka tu esi rūpējies par cilvēkiem, un tādējādi tu esi rūpējies par Viņu. Viņš tajā dienā varbūt atskatīsies atpakaļ uz 2022. gada februāri un redzēs, kā tu esi palīdzējis varbūt ne tikai saviem līdzcilvēkiem Latvijā, bet tiem brāļiem un māsām Ukrainā, kuri meklē patvērumu, kuri ir pazaudējuši jumtu virs galvas, kuriem vairs nav tīru drēbju, ko vilkt, jo viss, ko viņi varēja paķert līdzi dzīvoklī, mūkot prom, bija divas somas; kuriem drīz beigsies, ko ēst un dzert. Ir daudz iespēju, kā arī šajā laikā mēs varam piepildīt šo tiesu un taisnību, kuras dēļ Kristus nāca, lai dotu mums mieru, lai dotu mums brīvību, ka mēs varam būt tie, kas šo dara. Palīdzēt tiem, kuru tautas brāļu asinis tiek lietas uz Brīvības koka, arī mūsu Brīvības koka.

Noslēdzot es vēlos teikt – tādēļ, ja tu šodien ziņās skaties tos baisos kadrus no Ukrainas, no Kijevas, kur karavīrs guļ blakus jaunam puisim, paslēpušies aiz automašīnas, lai viņiem netrāpa kāda lode, ar bailēm un ar asarām acīs, tad atceries, cik maksā brīvība. Šie kadri ir tikai fiziskais atspulgs no tā garīgā kara, kas plosās Ukrainā, kas plosās Krievijā, kas plosās patiesībā visa pasaulē. Lai īpaši šajā laikā tas iekšējais miers, kuru Kristus mums ir atnesis un kuru mēs esam pieņēmuši, tā iekšējā brīvība, lai tā spiežas uz āru un pārvēršas mīlestībā uz līdzcilvēkiem. Tas ir tas aicinājums šodien. Lai Dievs svētī mūs, lai Dievs svētī Latviju un lai Dievs svētī Ukrainu.

Lūgsim Dievu.

Mīļais Kungs, paldies Tev, ka mēs šajā dienā varam nākt šeit, ka mums ir miers mūsu valstī. Paldies, ka mums ir dota brīvība, paldies par katru, kurš ir lējis asinis, lai izcīnītu šo brīvību mūsu valstij. Paldies, Kungs, par katru, kurš arī šodien cīnās Ukrainā, lai aizsargātu Ukrainu, bet lai arī sargātu visas tās pārējās valstis, arī mūsējo no tālākas agresijas. Paldies Tev, Kungs, lai arī apkārt plosās kari, ka tomēr mums ir dots miera avots, Tu esi mums devis to. Paldies, ka Tu neesi taupījis Savas asinis, lai mēs šodien varētu stāvēt drošībā, pāri visam garīgā drošībā, kura ir meklējama vienīgi Tevī, Kungs. Es lūdzu par kristiešiem Ukrainā, kuri arī šajā laikā var īpaši gaiši spīdēt tajā apkārtējā tumsā, ka caur šo drūmo un traģisko laiku varētu tomēr piedzimt jauni cilvēki mūžīgajai dzīvībai, ka kādiem varbūt šis ārišķīgi tik sāpīgais un baiļu, un neziņas pilnais laiks, un sāpju pilnais laiks varētu pārtapt mūžīgā priekā, Kungs, jo Tu esi visspēcīgs, Tu esi visur klātesošs, Tava žēlastība līst un plūst, un bieži vien tā līst daudz spēcīgāk, ar daudz spēcīgākām straumēm tur, kur ir bēdas un izmisums, un salauztas sirdis. Lūdzu stiprini šos mūsu brāļus un māsas, lūdzu arī stiprini mūs, ka mēs nepaliktu vienaldzīgi, bet, ka mēs varam ne tikai šajā laikā, kad ir jāstājas plecu pie pleca par Ukrainu, bet arī pēc tam, ka šī vienotība, kuru mēs atgūstam, ka tā varētu arī stiprināt mūsu tautu, stiprināt arī mūsu draudzes, stiprināt mūs un, Kungs, ka mēs varētu vienmēr dzīvot ar pateicību par brīvību, nepieņemot to par kaut ko pašsaprotamu. Paldies Tev, Debesu Tēvs! Lai Tev ir gods un slava, un pateicība, to lūdzam mūsu Kunga, Miera prinča vārdā, Jēzus Vārdā. Āmen.

Iet uz svētrunu arhīvu