Dieva autortiesības

Bet ko jūs domājat par šo? Kādam cilvēkam bija divi dēli, viņš gāja pie pirmā un lūdza: dēls, ej šodien strādāt vīnadārzā. Bet tas atbildēja: es negribu. – Tomēr vēlāk nožēlojis viņš aizgāja. Tad tēvs devās pie otra dēla un lūdza to pašu. Tas viņam atbildēja: jā, kungs, – tomēr negāja. Kurš no šiem diviem rīkojās pēc tēva gribas?” Tie atbildēja: “Pirmais.” Jēzus sacīja tiem: “Patiesi es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Debesu valstībā nekā jūs. Jo Jānis Kristītājs atnāca pie jums pa taisnības ceļu, taču jūs viņam neticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Un jūs, to redzēdami, arī vēlāk nenožēlojāt un viņam neticējāt. — Mateja evaņģēlijs 21:28-32

Svētrunas noraksts

 
Mateja evaņģēlijs 21:28-32 „Bet ko jūs domājat par šo? Kādam cilvēkam bija divi dēli, viņš gāja pie pirmā un lūdza: dēls, ej šodien strādāt vīna dārzā. Bet tas atbildēja: es negribu. – Tomēr vēlāk nožēlojis viņš aizgāja. Tad tēvs devās pie otra dēla un lūdza to pašu. Tas viņam atbildēja: jā, kungs, – tomēr negāja. Kurš no šiem diviem rīkojās pēc tēva gribas?” Tie atbildēja: „Pirmais.” Jēzus sacīja tiem: „Patiesi es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Debesu Valstībā nekā jūs. Jo Jānis Kristītājs atnāca pie jums pa taisnības ceļu, taču jūs viņam neticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Un jūs, to redzēdami, arī vēlāk nenožēlojāt un viņam neticējāt.”” Āmen.

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, Tavs Vārds ir Tavs autoritātes likums. Visa pasaule, viss, kas ir pasaulē, mēs – esam Tavas autortiesības. Māci mūs šodien un svētī savu Vārdu. Āmen.

Sveicu jūs Jēzus Kristus vārdā! Mani sauc Raimonds un es esmu viens no šīs draudzes sludinātājiem. Prieks jūs ikvienu redzēt! Es iedrošinu tevi – ņem Bībeli un atšķir Mateja evaņģēlija 21.nodaļu. Šī ir kārtējā svētdiena, kad mēs kā draudze varam klausīties Dieva Vārdos, paša Radītāja Vārdos. Kāpēc es saku – atšķir 21.nodaļu? Es vēlos, ka mēs mazliet atskatāmies, mazliet mēģinām atkal iztēloties un saprast, kur tad mēs atrodamies!? Jēzus tuvojas krustam, Viņš to dara, jo Viņš mūs mīl. Viena no lietām, ko Jēzum patīk darīt – Viņam patīk daudz stāstīt un mācīt par savu Tēvu un par mājām, Viņam patīk mācīt par Debesu Valstību. Viņš pēc tām ilgojas. Kad Jēzus tuvojas Jeruzālemei, Viņš saviem mācekļiem vairākkārt saka, kas Viņu sagaida Jeruzālemē. Jēzus ienāk Jeruzālemē ļoti īpašā veidā. Viņš iejāj uz ēzeļmātes, kas ir simbols pazemībai. Jēzu, kāpēc tādā veidā Tu nāc uz Jeruzālemi? Kāpēc Tu izvēlies tādu veidu? Kāpēc daudzas citas lietas Tu dari tieši tādā veidā? Un atbilde skan: „Tāpēc, ka Rakstiem ir jāpiepildās.” 

Jēzus nāk, lai piepildītu Dieva Vārdus. Un ko tas Viņam maksāja? Tas maksāja dzīvību. Tas maksāja Jēzum dzīvību, jo pasaule neciešs Dieva Vārdus. Pasaule ienīst jebko, kas nāk no Dieva. No tā vien varam secināt, ka pasaule ienīst arī sevi, jo patiesībā Dievs ir pasaules autors. Ja tu savā dzīvē centies piepildīt Dieva Vārdus, tad pasaulei tas nozīmē nāvi, bet Mūžības skatījumā tā ir dzīvība. Jēzus ienāk Jeruzālemē un mēs lasām, ka Viņš ienāk un izdzen tirgotājus no tempļa. Mācekļi vien var brīnīties, kā notikumu gaita strauji attīstas. Pēc tam templī ienāk akli un kropli, un Jēzus viņus dziedina un šie cilvēki ir Dieva jaunā draudze, jaunā Kristus draudze, ko Kristus veido. 

Pēc tam nāk jūdu tautas elite – farizeji, Rakstu mācītāji un citi. Viņi izjautā Jēzu: „Jēzu, kas Tev ir devis tādu varu? Lai Tu ietu templī un tagad visu tīrītu, tas nozīmē – Tev ir vara. Neviens to tā neuzdrošinātos darīt. Vai Tev ir atļauja no sinedrija? Parādi mums to. Kādā varā Tu to dari?” Bet Jēzus kā tāds labs skolotājs atbild ar pretjautājumu: „Jāņa kristība ir no Debesīm vai no cilvēkiem?” Tas ir tas, ko mēs pagājušo svētdien domājām ar mācītāju Ģirtu. Jēzus uzdod viņiem pretjautājumu dodot viņiem vēl vienu iespēju: „Jāņa kristība ir no Debesīm vai no cilvēkiem?” Bet šī jūdu tautas elite ir tik ļoti viltīga, tik ļoti trenēta, ka viņi izvēlas zelta vidusceļu un saka: „Mēs nezinām.” Bet patiesībā viņi baidās no cilvēkiem, viņi baidās no cilvēkiem, bet tajā vietā viņiem bija jābaidās no tā, kas viņiem uzdod šo jautājumu. Farizejisms, liekulība – tā ir nespēja atzīt patiesību. Jēzus saka: „Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.” 

Šodienas pantos Jēzus tomēr turpina runāt. Ja Jēzus šodien turpina runāt uz tevi, slavē Dievu par to! Jo tā ir Dieva žēlastība mums. Arvis šorīt lasīja no Jesajas grāmatas 5.nodaļas. Un, ja jūs uzmanīgi klausījāties – tā ir dziesma par vīna dārzu. Patiesībā tā ir mīlestības dziesma par vīna dārzu. Šis pravietis Jesaja mēģina atrast labākos vārdus, kā pasludināt šai tautai, Dieva tautai, Vēsti, ko Dievs grib viņiem nodot. Šī Vēsts ir sarežģīta, šī Vēsts ir grūta un šim pravietim Jesajam bija jānodod šī Vēsts Dieva tautai. Dievs izredzēja šo tautu sev, lai viņi būtu Gaismas nesēji citām tautām, bet viņi to neizpilda. Ne tikai neizpilda, viņi paši novēršas no sava Dieva, kas viņus glābj. 

Dievs ir tas, kas iestāda vīna dārzu, Dievs izredz tautu, Dievs dāvā viņiem zemi, dod baušļus, dod uzdevumu, lai viņi ir Gaisma kalna galā. Un Dievs atnāk uz dārzu pēc kā? Pēc augļiem. Kādus augļus Dievs meklē? Jesaja 5:7 „Tiesu un taisnību.” Bet ko Dievs atrod? Tiesas vietā asinis un taisnības vietā brēkšanu. Un arī šajā situācijā, kad Jēzus atrodas Jeruzālemē, šie farizeji izjautā pravieti. Jēzus ir vairāk kā pravietis, Viņš ir Dievs. Viņi izjautā un saka: „Kā varā Tu to dari un kas Tev to varu ir devis?” Un tā tālāk. Jēzus viņem uzdod pretjautājumu un viņi izvēlas neatbildēt un tad Jēzus runā līdzībā. Kāpēc, Jēzu, Tu runā līdzībās? Iespējams, ka līdzības atklāj daudz vairāk, līdzība aicina – ienāc, paliec, iedziļinies, padomā. Jēzus turpina ar viņiem runāt. Jēzus vispār turpina ar viņiem sarunu tāpēc, ka Jēzus šo jūdu tautas eliti mīl, arī pat tad, kad viņi savā liekulībā un divkosībā noraida visu, ko Dievs ir devis un darījis. Jēzus mīl. Kā mēs to zinām? Jēzus saka pie krusta: „Tēvs, piedod, jo tie nezina, ko tie dara.” 

Vecajā Derībā ir stāsts par pravieti Nātanu. Viņš bija pravietis, kad Israēlā valdīja ķēniņš Dāvids. Ķēniņš Dāvids ir tas, kurš nogalināja Goliātu. Tad ir situācija, kad ķēniņš Dāvids kādam kareivim atņem sievu un lika, lai kareivi nogalina. Vai jūs ziniet, kā pravietis Nātans nāca pie ķēniņa Dāvida? Viņš devās ar līdzību. Viņš dodas ar stāstu. Viņš pastāsta šo stāstu par diviem cilvēkiem, viens bagāts, otrs nabags. Viņš pastāsta šo līdzību un tad viņš saka Dāvidam: „Ko tu par to domā?” Dāvids iekarsa dusmās pret vienu no līdzības varoņiem un saka: „Viņam jānotiek tā un tā.. viņš ir jāsoda!” Un tā tālāk. Nātans saka: „Tu esi tas cilvēks.” Ķēniņa Dāvida reakcija bija grēku nožēla, viņš nožēloja. 

Jēzus šeit nāk, Jēzus ir praviešu Pravietis un Viņš nāk pie jūdu tautas elites ar stāstu, ar līdzību. Viņš stāsta līdzību par tēvu un diviem dēliem un sāk ar jautājumu: „Ko tu saki par šo?” Ko jūs sakāt par šo? Ir tēvs, kuram ir divi dēli. Tēvam ir dārzs. Tēvs ir dārznieks. Viņam pieder vīna dārzs. No citām līdzībām mēs varam redzēt – Viņš ir labs dārznieks. Vīna dārzs ir Israēla tauta. Dārznieka mērķis, loģiski, ir iegūt augļus. Labus augļus. Dārznieks veido dārzu tā, lai iegūtu augļus, kurus var baudīt un par kuriem var priecāties. Tēvs abus dēlus aicina šajā vīna dārzā. Abiem ir viens un tas pats aicinājums. „Dēls, ej strādāt vīna dārzā šodien.” Pirmais dēls atbild: „Es negribu.” Tomēr, viņš nozēlo un iet strādāt. Otrais dēls atbild: „Jā, Kungs.” Tomēr negāja. Jēzus uzdod šo jautājumu šiem gudrajiem vīriem, kuri ir Jēzus priekšā: „Kurš no šiem diviem rīkojās pēc tēva gribas?” Kurš no šiem diviem piepilda Dieva gribu? Rakstu mācītāji ir apmierināti ar tik vienkāršu jautājumu un ar pārliecību atbild: „Pirmais.” Un tad turpinās tas, ko Jēzus saka.

Bet es vēlos mazliet iepauzēt un palikt pie šī jautājuma. Vismaz viena lieta, ko es gribu, lai tu paņem no šīs svētrunas – jautājums par tēva gribu. Bet mazliet pārfrāzējot šo jautājumu es vēlos, lai mēs domājam par Tēva autortiesībām. Kas ir Dieva autortiesības? Autortiesības ir tāds interesants jēdziens. Vikipēdija mums saka, ka autortiesības ir juridisks termins, ko lieto lai aprakstītu radītāja tiesības uz viņa literārajiem un mākslas darbiem. Tātad, lai aprakstītu radītāja tiesības uz viņa literārajiem un mākslas darbiem. Autortiesības. Mēs šodien maksājam par tiesībām skatīties filmu, klausīties mūziku, lasīt grāmatas, lietot visādas gudrās ierīces un programmas, tirgoties. Tu ieej internetā un uzkopē uz sava datora kādu bildi un lieto šo bildi pa labi un pa kreisi un īsti pat nepamani maziem burtiņiem apakšā rakstīts kaut kas par autortiesībām. Starp citu, vieni no biežākajiem meliem, ko mēs darām – mēs ļoti ātri ieklikšķinām „es esmu izlasījis un iepazinies ar noteikumiem”. Kurš no jums tā nav darījis, paceļ roku.

Šis jautājums nav par to – kurš ir mīļākais dēls tēvam, bet kurš no viņiem ir pildījis Dieva gribu? Skaidrs ir tas, ka abi ir vainīgi tēva priekšā, viens saka „es negribu”, otrs saka „jā, Kungs”, bet nedara. Abi viņi ir pārkāpuši autortiesības. Abi viņi ir vainīgi. Pirmais dēls tiek parādīts kā nepaklausīgs dēls, kuram neinteresē tēva darbs, neinteresē vīna dārzs. Šis pirmais dēls reprezentē to, ka viņam nav ne mazākās vēlmes paklausīt Dievam. Nekas viņu nevelk pie Dieva. Viņš ir pats sava ceļa noteicējs. Viņš pats sev ir dievs un tas jau ir nopietns Dieva autortiesības pārkāpums. Taču šis dēls ir patiess. Viņš ir atklāts. Atklātība reizēm atzīst un saka: „Es nezinu, kā nokļūt līdz Tevīm. Palīdzi manai neticībai.” Pat, ja atbilde ir nepareiza, taču tā ir patiesa. Ko mēs redzam ar šo pirmo dēlu? Šis dēls nožēlo un atgriežas pie tēva. Viņš nožēlo, atgriežas un viņš iet strādāt vīna dārzā. 

Otrais atkal ir liels runātājs, pilns ar solījumiem, bet viņa ticība ir tukša. Viņš neatsaucas un nepaklausa tēva aicinājumam. Ticība, kurai neseko nekāda rīcība. „Jā, es zinu, ko Dievs vēlas. Es zinu, cik svarīgi ir darīt garīgo darbu. Es zinu, ir svarīgi iesaistīties draudzes darbā. Es to zinu. Es esmu to daudz dzirdējis. Starp citu, es katru svētdienu to, iespējams, dzirdu.” Bet neseko atgriešanās augļi. Netiek piepildīta Dieva griba. Dēls ar divām sejām. Mēs nedzīvojam tā, kā ir paredzēts no iesākuma. Mūsu dzīve neatbilst Dieva autortiesībām. Tas vien parāda, ka Jēzus uzskata, ka teikt pareizās lietas un izklausīties pareizi ir mazāk svarīgi kā darīt un rīkoties pareizi. Teikt pareizās lietas un izklausīties pareizi ir mazāk svarīgi. Ir svarīgāk darīt un rīkoties pareizi. Daudzi domā, ka kristietība ir tas, par ko tu runā un ko tu domā. Daudzi domā, ka kristietība ir filozofija. Bet kristietība nav tikai tas, kas notiek tavā prātā. Kristietība nav tikai tas, ko tu domā. Kristietība patiesībā norāda uz to, kāds ir tavs dzīves stils, kā tu dzīvo. Vai tu dzīvo saskaņā ar Radītāja oriģinālo plānu? Vai tu dzīvo saskaņā ar Dieva oriģinālo plānu? 

1.Mozus grāmatā: „Iesākumā Dievs radīja pasauli – debesis un zemi, jūras un kalni, putni un dzīvnieki un cilvēki.” Viss pieder Dievam. Viss ir Dieva radījums. Tās ir Dieva autortiesības. Putni dzied, kurmji rok, aitas kliedz, zāle aug, jūra šalc – tas ir Dieva oriģinālais plāns. Un cilvēks. Kas ar cilvēku? Cilvēks iet strādāt vīna dārzā. Tas ir Dieva aicinājums. Tas ir Dieva oriģinālais plāns. Cilvēks iet strādāt dārzā. Strādāt pēc Dieva darba noteikumiem. Tāpēc, ka tikai pēc šiem noteikumiem strādājot, vīna dārzs spēs nest augļus. Jesajas grāmatā mēs lasām, ka šis vīna dārzs ir Dieva tauta Israēls. Bet kas šodien ir šis vīna dārzs? Ko Jēzus ir iestādījis šodien? Ko Jēzus ir iestādījis un veidojis šajā brīdī, kad Viņš ir atnācis uz šo pasauli? Tā ir draudze. Draudze, mēs esam šis vīna dārzs. Šis vīna dārzs nav mūsu, draudze nav mūsu, tā ir Kristus draudze. Kristum pieder autortiesības. Aicinājums šodien joprojām skan vienādi – dēls, ej strādāt šodien vīna dārzā. Aicinājums uz darbu. Aicinājums darīt Dieva darbu un aicinājums darīt šodien.

Ebrējiem 3:12-13 „Pielūkojiet, brāļi, lai nevienam no jums sirds nekļūtu ļauna neticībā, atkrītot no dzīvā Dieva, bet pamudiniet viens otru ik dienas, kamēr vien var teikt: šodien.” Ja mēs jebkad kaut ko domājam iesākt ar Dievu un savām dvēselēm, tad īstais laiks ir šodien. Dēls, ej strādāt šodien, tā ir Dieva griba! Tās ir Dieva autortiesības un tāpēc Dievs to var pieprasīt. Viņš saka: „Ej strādāt šodien!” Strādā, dari darbu, dari darbu, kas tevi izglābs. Kādi no jums varētu teikt: „Paga, Raimond, vai tad darbi mani glābj? Vai tad darbs mani glābs? Ko tu runā!?” Bet Tēvs saka: „Ej un strādā šodien.” 

Kas ir šis darbs, ko Dievs vēlas, lai mēs darām? Kas ir šis darbs, kas mūs glābj un ieved Debesu Valstībā? Lūkas evaņģēlijā 3.nodaļā pie Jāņa Kristītāja pulcējas daudz cilvēku un viņa Vēsts ir asa: „Jūs, odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks?” Viņš to saka uz farizejiem un Rakstu mācītājiem. „Tad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus.” Farizeji, Rakstu mācītāji un tur nāk prostitūtas, muitnieki, dažādi cilvēki, pagāni nāk pie Jāņa un klausās. Kad viņi dzird šo Vēsti, viņiem ir viens jautājums: „Ko lai mēs darām?” Jānis saka: „Kam divi svārki, dod tam, kam nav un kam ir ko ēst, lai dara tā pat.” Muitnieki nāca: „Skolotāj, ko mums būs darīt?” Romiešu kareivji nāca pie viņa un teica: „Ko man būs darīt?” „Ko man darīt?”

Kad mēs dzirdam Dieva Vārdu, „Ko man darīt?” Mt 3:2 „Tajās dienās Jānis Kristītājs sludināja Jūdejas tuksnesī: atgriezieties no grēkiem, jo Debesu Valstība ir klāt.” „Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu Valstība ir klāt.” Izmainītai dzīvei jābūt redzamiem pierādījumiem. Ir jābūt augļiem. Dievs iestādīja draudzi, lai tā nestu augļus. Atgriešanās augļus, kas ir sulīgi ar ticību un taisnību, kad tu iekodies, tur sula tek vienkārši pāri. Jņ 6.nodaļā Jēzum tiek jautāts: „Ko lai mēs darām, lai strādātu Dieva darbus?” Un Jēzus tiem atbildēja: „Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz to, ko Viņš ir sūtījis.” Ka tu tici uz Jēzu Kristu, ko Dievs ir sūtījis. Tas ir Dieva darbs. 

Kāds vīrs reiz teica: „Laba līdzība ir kā logs – mēs skatāmies tam cauri un redzam lietas citādāk. Un tad vienā brīdī mēs logā ieraugām savu atspulgu. Un tad mēs logā ieraugām sevi.” Vai nav tā, ka mēs esam tie, kas sakām pareizās lietas, bet mums neizdodas darīt to, uz ko Dievs mūs ir aicinājis. Vai nav tā, ka mēs pārkāpjam Dieva autortiesības un sakam: „Dievs, es dzīvošu tā kā es gribu, nevis tā, kā Tu to esi ieplānojis, nevis tā, kā Tu to esi radījis. Dievs, tā kā es to gribu.” Kad cilvēki skatās uz Vīlandes draudzi, ko tie redz? Vai viņi redz māti Tērēzi? Iespējams, viņi redz cilvēku grupu, kas domā citādāk. Bet kristietība nav tikai par domāšanu, tas nav tikai par to, ko tu domā, un kā tu runā. Bet, ja cilvēki redzētu māti Terēzi, tad, iespējams, atbildi uz aicinājumu „nāc uz baznīcu” vairs nebūtu „es neticu visām šīm lietām”, bet gan „es neesmu pārliecināts, vai es varu šajās lietās iesaistīties”. Es neesmu pārliecināts, man ir bailes.

Pirmā gadsimta draudzes locekļiem bija tieši tāpat – cilvēki baidījās no pirmās draudzes, jo visi redzēja, ka kristietība nav filozofija, tas nav domāšanas veids, bet gan kardināli izmainītas dzīves, tu dzīvo pilnīgi citādāku dzīvesveidu. Agrīnos kristiešus sauca par „ceļa ļaudīm”. Tas bija veids, ar kuru vairums cilvēku nejutās ērti. Upurēt sevi, ciešanas, kopība, bieži vien nabadzība. Vai es gribu dzīvot tādu dzīvi? Kad Jēzus pastāsta šo līdzību, Viņš saka: „Patiesi es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Debesu Valstībā nekā jūs. Jo Jānis Kristītājs atnāca pie jums pa taisnības ceļu, taču jūs viņam neticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Un jūs, to redzēdami, arī vēlāk nenožēlojāt un viņam neticējāt.”

Kas padara pirmo dēlu labāku par otru? Kas padara prostitūtas un muitniekus labākus par farizejiem un Rakstu mācītājiem? Tas ir ceļš. Tas ir Dieva ceļš. Tas ir taisnības ceļš, kuru Jānis Kristītājs tajā laikā viņiem rādīja un sludināja. Tas ir dzīvesveids. Dzīve, kas sākas ar patiesu nožēlu un ticība sludinātajam Vārdam. Dzīve, kas piepildīta labiem augļiem un godā Dievu. Draudze, kas piepildīta ar mīlestību, prieku, mieru, izturību, krietnumu, labestību, uzticamību, lēnprātību un savaldību. Draudze, kurā Dieva autortiesības tiek ļoti godātas un cienītas. Draudze, kas piepildīta ar cilvēkiem, kas dzīvo pēc Dieva oriģinālā radīšanas plāna. Draudze, kur tiek veidoti mācekļi, kurā mēs ar savām dāvanām viens otram kalpojam, ceļam viens otru un ceļam draudzi. Meklējam pazudušos un aicinām pie Kristus, kur ir mīlestība mūsu starpā un katrā vietā meklējam veidus, kā kalpot un paplašināt Dieva Valstību uz šīs zemes. Kristus draudzē nav vietas netiklībai, nešķīstībai, izlaidīgai dzīvei, ienaidam, strīdiem, greizsirdībai, dusmām, patmīlībai – nav vietas. Bet ja tomēr šīs lietas ir, tad mums šodien ir jāaicina atgriezties pie Dieva sākotnējā plāna. 

Pirms Kristus tas bija Jānis Kristītājs, kurš rāda mums šo ceļu, šo taisnības ceļu, pa kuru iet. Šodien mums ir Bībele. Bībele ir Dieva, Tēva autortiesības rakstītā formā. Nav iespējams dzīvot saskaņā ar Dieva gribu, ja mēs nelasām, ja mēs nelasām tos mazos burtiņus. Nav iespējams, ja mēs neklausāmies, ko Svētais Gars caur savu Vārdu mums šodien māca. Tāpēc nemelosim un nevilksim ķeksīšus par to, ko esam izlasījuši un it kā piekrītam, ja patiesībā to neesam darījuši un patiesībā nepiekrītam. 

Blēzs Paskāls (Blaise Pascal), bija tāds vīrs, varbūt esat dzirdējuši, viņš teica šādus vārdus: „Dievs nav neviens cits, kā mūsu cietsirdības glābējs. Tātad, Dievu varam labi pazīt tikai tad, ja mēs zinām savu grēku, savas nekrietnības. Bet tie, kas ir pazinuši Dievu, nezinot savu nožēlojamību, nav Viņu godājuši, bet ir pagodinājuši sevi.” Dievs nav neviens cits, kā mūsu cietsirdības glābējs. Tu vari apgalvot, ka tici Jēzum, tu vari teikt, tu vari skaisti runāt: „Jā, Kungs, es iešu! Es strādāšu! Jā, Kungs!” Un tu vari lietot pareizus vārdus, bet ja tavā dzīvē nav patiesas izmaiņas, ja tu savā dzīvē neredzi patiesas izmaiņas, dzīvi ar Kristu un paklausību Viņam, ar tavu ticību kaut kas nav kārtībā. Dievu neapmierina tava autonomija. Dievu tas neapmierina, Dievs saka: „Es vēlos tevi visu vai neko.” Un Jēzus šodien mums jautā: „Ko tu par to domā?” Ko tu domā par to? Vai tu dzīvo saskaņā ar Dieva plānu? Vai tavā dzīvē tiek ievērotas Dieva, Radītāja autortiesības? Vai mēs kā draudze dzīvojam tā, kā Dievs to ir paredzējis? Vai arī mēs dzīvojam un veidojam lietas un programmas pēc sava plāna, pēc saviem ieskatiem un pavisam ignorējam to, kas ir Dieva autortiesības? Ko tu domā par šo? 

Es vēlos nobeigt ar citātu, ko teica kāds mācītājs un sludinātājs A.W. Touzers (Aiden Wilson Tozer) „Katrā kristieša sirdī ir krusts un tronis. Kristietis atrodas uz troņa tik ilgi, kamēr viņš neliek sevi pie krusta. Ja viņš atsakās no krusta, tad viņš paliek tronī.” Jēzus saka: „Es esmu ceļš un Patiesība.” Jānis Kristītājs rāda uz Jēzu Kristu, viņš rāda uz krustu. Svētais Gars, Bībele mums šodien rāda uz Jēzu Kristu, uz krustu. Šis aicinājums ir vienmēr atgriezties, nožēlot, mainīt un nest patiesus atgriešanās augļus. Jēzus Kristus saka šo līdzību, jo Viņš mīl šo jūdu tautas eliti. Viņš mīl viņus. Jēzus Kristus mums šodien to saka un joprojām aicina. Ja tu saki – jā, es esmu kristietis, bet tavā dzīvē nekas īsti nav mainījies un tu turpini dzīvot savā grēkā un nespēj no tā atteikties, kaut kas, mīļie, nav kārtībā ar mūsu ticību. Tāpēc Dievs mūs aicina – pārbaudīsim sevi, pārbaudīsim. Tas ir ļoti svarīgi. Autortiesības ir ļoti smags pārkāpums. 

Kuram no jums ir nācies maksāt par autortiesību pārkāpumu? Paceliet roku. Mhm. Malači. Kurš no jums kādu reizi ir skatījies filmu nelegāli? Vai klausījies nelegālu mūziku? Ņēmuši bildes un tā tālāk. Mēs Latvijā jūtamies tā diezgan labi, jo mūs īsti tā neviens nenoķer. Vācijā tas ir citādāk, Amerikā tas ir citādāk, Amerikā tiesājas un miljonus pieprasa tikai par autortiesību pārkāpumu. Ja mēs pārkāpjam Dieva autortiesības, tad tas, ko Bībele saka – mums pienākas nāve. Tieši tāpēc Jānis Kristītājs nāk un sludina šo Patiesības ceļu. Viņš pats iet par šo Patiesības ceļu un viņš rāda šos atgriešanās augļus. Viņš aicina ikvienu. Šeit, nodaļas beigās, Viņš saka: „Jūs, Rakstu mācītāji un farizeji, jūs dzirdejāt Evaņģēliju. Jūs piedzīvojāt arī Evaņģelija spēku, jūs redzējāt kā romieties atgriežas, jūs redzējāt kā prostitūte atgriežas no saviem grēkiem, jūs redzējāt kā muitnieki atgriežas, jūs to visu redzējāt, jūs piedzīvojāt arī Evaņģelija spēku un tik un tā jūs neko nemaināt savā dzīvē.” Tu visu to esi redzējis, dzirdējis un piedzīvojis, vai tavā dzīvē ir kaut kas mainījies? 

Lūgsim Dievu un lūgšanā pārbaudīsim savas sirdis. Vai ar manu ticību viss ir kārtībā? Vai es savu dzīvi dzīvoju balstoties uz Dieva autortiesībām? Vai es zinu, kas ir Dieva autortiesības, kā man ir jādzīvo? Es aicinu, ka mēs noliecam galvas lūgšanā. 

Debesu Tēvs, paldies par Tavu Vārdu šodien un paldies, Jēzu, par līdzību, ko Tu mums šodien saki. Pasaules reakcija uz Tevi, Dievs, ir „es negribu, man neinteresē”, bet tad, kad Tu runā, tad ir atgriešanās. Debesu Tēvs, palīdzi mums ieraudzīt, ka grēku nožēla nav kaut kas ļauns vai negatīvs. Palīdzi mums ieraudzīt, ka grēku nožēla var būt kaut kas skaists. Grēku nožēla ir iespēja, ko Tu mums dod katru dienu. Debesu Tēvs, es lūdzu par Vīlandes draudzi, ka mēs Vīlandes draudzē esam pazīstami ar to, ka mums nav grūti nožēlot grēkus viens otram, atzīties savos grēkos un teikt: „Tēvs, es esmu vainīgs. Tēvs, es esmu novirzījies no Tavām autortiesībām, es neesmu tās ievērojis, piedod man!” Palīdzi, ka grēku nožēla ir kā deja, ar ko mēs dejojam katru dienu, ka mums nav grūtības nākt Tavā priekšā un atzīties: „Piedod, Tēvs.” Sargā mūs no farizejisma, no divkosības, ka mēs neesam tādi, kas runā skaisti, kas grib izklausīties skaisti, bet kuru dzīvēs nav augļu. Piedod, ka mēs baidāmies no cilvēkiem, mēs baidāmies, ko cilvēki teikts par mums, ko cilvēki runās par mums. Piedod, ka mums nav šīs apziņas, ka mēs esam Tavā priekšā un mums būtu jābaidās vairāk no Tevis, ko Tu vari darīt, un ko Tu darīsi ar nepaklausības bērniem. Tēvs, piedod! Tēvs, dod mums atgriešanās sirdi, grēku nožēlas sirdi. Palīdzi, ka mēs draudzē viens otram spējam izsūdzēt grēkus un dalīties, ar ko mēs cīnāmies, kas ir mūsu problēmas, kas ir mūsu grūtības, ka mēs neslēpjamies un neparādām, ka mēs esam tādi ideālie kristieši un mums viss ir kārtībā. Nav ar mums viss kārtībā, Tēvs. Mums vajadzīga grēku nožēla katru dienu. Tu mums esi vajadzīgs katru dienu. Ak, palīdzi mums būt drosmīgiem atzīties savos grēkos un teikt: „Es gribu atgriezties pie sākotnējā plāna, es gribu būt tāds cilvēks, kādu Tu mani sākotnēji esi radījis. Es gribu iet un strādāt Tavā vīna dārzā un nest augļus, kas Tevi pagodina.” Tēvs, svētī mūs, maini mūs un dziedini mūsu sirdis, jo ar prātu mēs saprotam, bet sirdis maini tikai Tu. Tāpēc, lūdzu, maini, ka mēs varam savu sirdi pilnībā atdot Tev. Svētīts, lai top Tavs Vārds. Āmen.