Jēzus startaps

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
09.06.2019.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-174
Rakstvieta:
Mt 16:13-20

Nonācis Filipa Cēzarejas robežās, Jēzus jautāja saviem mācekļiem: “Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?” Viņi atbildēja: “Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi – par Jeremiju vai kādu no praviešiem.” Viņš tiem jautāja: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Jēzus viņam atbildēja: “Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs. Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks. Es tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” Tad viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus. — Mt 16:13-20

Svētrunas noraksts

 
Debesu Tēvs, mēs Tev no sirds pateicamies par draudzi. Mēs Tevi slavējam un pateicamies par to, ko Tu esi darījis, par to, kā Tu dari lietas. Es ļoti lūdzu, ka Tu māci mūs šodien no sava Vārda. Paldies par šo dzimšanas dienu, ko mēs varam svinēt! Paldies, ka šodien mēs varam domāt par draudzi. Paldies par to, ko Tu esi aizsācis. Palīdzi, ka mēs no jauna spējam apbrīnot Tavu darbu, ko Tu dari. Mēs Tevi slavējam! Svētī savu Vārdu šodien, atver mūsu sirdis. Jēzu, es ļoti lūdzu, lieto mani, lieto savu Vārdu. Svētais Gars aizdedzini mūs, aizdedzini savus Vārdus! Lai tie sadedzina visu, kam jādeg, un, lai paliek tikai tas, kas ir patiess, kas ir Patiesība. Svētī mūs, Vīlandes draudzi, un visas citas draudzes, kur tiek sludināts Tavs Vārds. Āmen.

Es vēlos sveikt jūs draudzes dzimšanas dienā! Šī ir īpaša diena, ko es ticu daudzās draudzēs svin un piemin – tie ir Vasarsvētki! Tas ir notikums, par ko lasīja brālis Reinis. Bet šis nebūs notikums, par ko mēs šodien domāsim. Mēs, Vīlandes draudzē, ejam cauri Mateja evaņģēlijam, un to šodien arī turpināsim. Bet es gribēju šo notikumu izlasīt, lai mēs kā draudze no jauna atceramies to, kas notika šajā Vasarsvētku dienā. Un ne tikai, lai atceramies, bet lai mēs spējam no jauna apbrīnot, brīnīties par to, un redzēt, ka Vārdus, ko saka Dievs – tie pipildās. Vārdus, ko saka Jēzus – tie piepildās. 

Tāpēc, es vēlos lasīt no Mateja evaņģēlija 16.nodaļas. Es vēlos, draudze, sekojiet līdzi, atšķiriet Mateja evaņģēlija 16.nodaļu, lasīšu no 13.panta. „Nonācis Filipa Cēzarejas robežās, Jēzus jautāja saviem mācekļiem: „Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?” Viņi atbildēja: „Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi – par Jeremiju vai kādu no praviešiem.” Viņš tiem jautāja: „Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Jēzus viņam atbildēja: „Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs. Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks. Es tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” Tad Viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus.””

Gatavojoties šodienas svētrunai, es ļoti cīnījos. Viena lieta, ar ko es cīnījos bija – kādu nosaukumu dot šai svētrunai? Jo mēs cenšamies katrai svētrunai dot nosaukumu. Tad bija dažādi nosaukumi, dažādas versijas. Es jautāju savai sieviņai – ko tu domā par šo? Kā tas skan? Tad es nonācu pie nosaukuma, kuru gribu šai svētrunai dot – ‘Jēzus startaps’. Startaps ir jaunvārds, ja tā varētu teikt. Startaps ir jaunveidojums. Latviski būtu ‘jaunveidojums’. Startaps ir uzņēmējdarbības veids, kas atšķiras no citiem uzņēmējdarbības veidiem ar to, ka stārtapi ir strauji augoši, vienkārši un viegli paplašināmi. 

Tāpēc es domāju, ka šis būtu ļoti labs nosaukums, ko dot šodienas svētrunai. Startaps šodien, pēdējā laikā ir ļoti bieži dzirdēts vārds. Tie, kas ir ļoti interesējušies, kuri ir uzņēmējdarbībā un biznesa vidē vai vispār interesē viss, kas ar to notiek, noteikti ir dzirdējuši veiksmes stāstus – kā kaut kas sākas no mazumiņa un izaug par kaut ko lielu. 

Mateja evaņģēlijā mēs esam nonākuši pie 16.nodaļas. Pagājušajā svētdienā mēs kopā ar Marku domājām un klausījāmies kādās atklāsmēs, ko Kristus mācīja saviem mācekļiem, ko Kristus deva saviem mācekļiem. Ja jūs atcerieties, Kristus mācīja par savu nāvi. Tad mēs skatījāmies trīs Rakstu vietas, kur Kristus māca par savu nāvi. Kristus atklāj kaut ko, bet pirms šī atklājuma, notika kaut kas cits. Notika tas, ko mēs šodien izlasījām. Notiek saruna ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus jautā saviem mācekļiem jautājumu. Līdz šim Mateja evaņģēlijā redzam, ka Jēzus sastopas ar ļoti daudz cilvēkiem. Jēzus sastopas ar dažādām situācijām. Jēzus dara daudz brīnumu. Jēzus izdzen dēmonus. Jēzus dziedina slimos. Jēzus ļoti daudz māca. 

Tā lieta, ar ko Jēzus bieži vien sastopas, ir nocietināta sirds. Jēzus runā, Jēzus skaidro, Jēzus rāda brīnumu, un pat Viņa mācekļu sirdis ir nocietinātas. Viscaur Bībelei mēs redzam šo nocietināto sirdi, kas sākas no Bībeles pašiem iesākumiem. Mēs lasām Vecajā Derībā par faraonu, kurš piedzīvo daudz brīnumu, bet viņa sirds ir nocietināta. Tāpat arī Mateja evaņģēlijā Jēzus dodas pie farizejiem. Jēzus runā, farizeji dzird, farizeji redz, un viņu sirds ir nocietināta. Tūkstoši Jēzum seko un ir apbrīnas pilni, un beigās redzam, ka daudzi novēršas no Jēzus, jo viņu sirds ir nocietināta. 

Tad ir brīdis, kad Jēzus ar saviem mācekļiem dodas uz vietu, ko sauc Filipa Cēzareja. Ja mēs šodien tur nonāktu, Filipa Cēzarejā, tad tā lieta, ko mēs tur ieraudzītu, ir liela, liela ala, un šo alu sauc par ‘Nāves vārtiem’. Filipa Cēzareja ir vieta, kur pagāni pielūdz savus elku dievus. Filipa Cēzareja ir vieta, kas ir pie Izraēla tautas robežas, un šī ir centrālā pagānu pielūgsmes vieta. Šajā vietā tiek pielūgts Baāls. Filipa Cēzarejā tiek pielūgts grieķu dievs Paāns, kas ir mednieku, ganāmpulku un ganu dievs, un vēlāk arī pats Cēzars. Šī ir grieķu un romiešu pilsēta. Šīs vietas nosaukums iepriekš bija Paneas, par godu šim dievam Paānam, bet vēlak šī vieta tiek nosaukta par Filipa Cēzareja. 

Jēzus dodas uz šo vietu. Tieši šajā vietā Viņš nostājas ar saviem mācekļiem un jautā: „Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?” Mācekļi atbild: „Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi – par Jeremiju vai kādu no praviešiem.” Viņš tiem jautāja: „Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?”” Un tu redzi – šis ir klasiskais Jēzus mācīšanas stils – uzdodot jautājumus. Reizēm mēs uzdodam jautājumus, kad nezinām atbildes. Reizēm mēs uzdodam jautājumus, jo vēlamies saprast, cik ļoti uzmanīgi klausītājs ir klausījies. Bet Jēzus šajā reizē uzdod jautājumu, jo Viņš grib, lai mācekļi kaut ko iemācās, lai mācekļi satver kaut ko ļoti svarīgu, lai viņi domā, lai viņi analizē, lai viņi saprot. Atcerēsimies, kur viņi ir, kur viņi atrodas. 

Jēzus jautā: „Bet ko jūs sakāt (par mani) – kas es esmu?” Pēteris Viņam atbild: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.”” Tas, ko Pēteris atbild: „Tu esi izredzētais! Tu esi tas, ko mēs tik ilgi gaidījām! Tu esi Mesija! Tu esi pareizā atbilde manai dzīvei! Tu esi vienīgā atbilde manai dzīvei!” Un tad tur teikts: „Tu esi dzīvā Dieva Dēls.” Dzīvā Dieva Dēls. Jēzus ar mācekļiem stāv vietā, kur ir daudz elku dievi, kas nav dzīvi dievi, un Pēteris saka: „Tu esi dzīvā Dieva Dēls.” 

Ko Jēzus Pēterim saka? Viņš saka – malacis!? Apsviedīgais Pēteri? Malacis, tu atradi pareizo atbildi? „Jēzus viņam atbildēja: „Laimīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis to tev neatklāja, bet mans debesu Tēvs.”” Miesa un asinis tev to neatklāja, bet mans debesu Tēvs. Nevis vecāki, nevis skolotāji viņam to atklāja, nevis viņa intelektuālās spējas, bet debesu Tēvs. 

1.Korintiešiem 15:50 rakstīts: „Brāļi, to es jums saku: Dieva valstību nevar iemantot miesa un asinis. Tāpat, kā iznīcīgais cilvēks neiemanto neiznīcīgo. Miesa un asinis nespēj un nevar iemantot Dieva valstību.” Jēzus saka: „Laimīgs tu esi.” Vai tas nav brīnišķīgi, draudze, ka mēs šodien domājam par šiem vārdiem un varam apzināties – Dievs ir tāds Tētis, kurš atklāj mums lietas. Viņš grib mums atklāt lietas. Tas, ja tu šodien tici, ka Jēzus ir Kristus, tas, ka tu šodien vari teikt: „Es no sirds ticu, Viņš ir mans Glābējs, es no sirds ticu, Viņš ir vienīgais ceļš pie Dieva.” Vai tas nav īpaši? Ja tu šodien ar savu sirdi un muti to vari apliecināt – tu esi laimīgs! Bet tas nav tavs noplens. Pats Dievs to tev ir atklājis.

Kā Viņš to dara? Kā Viņš atklāj? 1.Korintiešiem 2.nodaļa „Bet mums Dievs to atklājis caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, arī Dieva dziļumus. Kurš cilvēks gan īsti pazīst cilvēku, ja ne cilvēka Gars, kas ir viņā. Tāpat arī Dievu neviens īsti nepazīst kā vienīgi Dieva Gars.” Svētais Gars ir tas, kurš mums nāk un atklāj Dieva atklāsmi. 1.Korintiešiem 12:3 „Tādēļ es jums daru zināmu – neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: „Lāsts Jēzum!” Un neviens nevar teikt: „Kungs, Jēzus” kā vien Svētajā Garā.”” Kā vien Svētajā Garā.

Es šodien gribu domāt par šo, kā jau jūs nopratāt, Jēzus startapu, ko saucam par draudzi. Pirmā lieta – ar ko tad draudze sākas? Draudze sākas ar Dieva atklāsmi. Draudze sākas ar Dieva atklāsmi par Kristus identitāti. „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls!” Draudze sākas ar to, ka Dievs sūta Jēzu Kristu, un Jēzus Kristus ir šī atklāsme mums. Kas ir šīs draudzes locekļi? Draudzes locekļi ir šie laimīgie, kuri ir saņēmuši atklāsmi no Dieva, Tēva, caur Svēto Garu. Draudzes locekļi ir ikviens, kurš saņēmis šo atklāsmi no Dieva, Tēva, un ikviens, kurš atzīst, ka Jēzus ir Kungs un Dieva Dēls. Tātad, draudze sākas ar aklāsmi, bet kas ir draudzes locekļi? Ikviens, kurš no sirds var atzīst un teikt: „Jēzu, Tu esi Kristus. Jēzu, Tu esi dzīvā Dieva Dēls. ” 

Iepriekš Mateja evaņģēlijā mēs lasām – Jēzus daudzreiz kaut ko saka par sevi. Viņš saka Mateja 5.nodaļā „Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” Tad citā vietā Jēzus saka, Jāņa 6.nodaļā „Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no Debesīm. Kas ēd no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi.” Jēzus saka: es esmu durvis, es esmu Labais gans, es esmu Dzīvības maize, es esmu Dzīvības ūdens. Jēzus dara daudz brīnumu. Mateja 12:8 Jēzus saka: „Jo Cilvēka Dēls ir Kungs pār sabatu.” Jēzus daudzreiz runā par sevi, un daudzko atklāj par sevi, bet mācekļi to nesaprot. Tāpat kā daudzi tūkstoši, kas to pieredzēja, kā viņus pabaro, pieci tūkstoši, četri tūkstoši – viņi to nesaprata, viņi to neredzēja. 

Lai tu saprastu, kas ir Jēzus Kristus, tavā dzīvē ir vajadzīga Dieva iejaukšanās. Lūk, tāpēc arī šodien, šajā notikumā mēs redzam, ka Svētais Gars nāk, atver mūsu saprašanu, atver mūsu gara acis, lai ieraudzītu Jēzus patieso identitāti. Tad, kad mēs redzam, mēs spējam atzīt un teikt: „Tu esi Kristus.” Draudzes sākums ir atklāsme no Dieva. Ikviens draudzes loceklis ir patiess Kristus sekotājs, kuram Svētais Gars izskaidro un dāvā šo atklāsmi. 

Pēc tam mēs lasām, ka Sīmanis Jēzum ir teicis šo atbildi: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Jēzus sāk Pēterim kaut ko atklāt. Jēzus sāk Pēterim atklāt šo startapa ideju. „Klausies, Pēteri, es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks.” Jēzus sāk atklāt Pēterim un mācekļiem, ko Viņš plāno darīt. Šajā vietā Jaunajā Derībā šis vārds ‘baznīca’ parādās pirmo reizi. Šis vārds ir ‘eklasia’. No grieķu valodas tas nozīmē ‘aicinātie kādam noteiktam mērķim, izredzētie’. Tā ir kopiena, eklasia, tā ir sapulce. 

Vai tev ir kādreiz nācies piedzīvot, ka kāds pie tevis nāk un saka: „Klausies, man ir brīnišķīga ideja. Es gribu kaut ko jaunu sākt! Man ir visi resursi, kas ir nepieciešami, nāc pievienojies!” Mēs esam dzirdējuši veiksmīgus stāstus par Stīvu Džobs (Steve Jobs), kurš savā garažā sāk kaut ko, vienkārši unikāli! Maziņš startaps sākas garažā. Iespējams, ja mūs tajā laikā būtu aicinājuši, mēs būtu domājuši – nē, paldies, garaža nav tā vieta, kur es lietas sāku. Bet tagad skatoties, mēs noteikti domājam – kā es gribētu būt tas, kurš bija blakus tajā brīdī. Jo tagad mums, iespējams, lielākai daļai ir Apple telefoni, datori. Visiem, kam ir Apple telefoni – pasmaidiet! 

Arī Jēzus šajā brīdī Pēterim saka: „Pēteri, es kaut ko sākšu! Es kaut ko darīšu, es kaut ko būvēšu!” Ir vēl jāsagaida Apustuļu darbi, bet Viņš jau sāk atklāt Pēterim, ko Viņš darīs. „Tu esi Pēteris, Petros, un uz šīs klints, Petra, es celšu savu Baznīcu.” Daudzi domā, ka Pēteris ir tas, uz kā Kristus būvēs Baznīcu. Bet šie divi vārdi skan ļoti līdzīgi, Petros un Petra no grieķu valodas, bet nozīme ir atšķirīga, kas vien parāda, kas vien liek mums paskatīties, kas tad ir draudzes pamats? 

Pētera vārda nozīme ir akmens. Bet vārds Petra no grieķu valodas nozīmē klints. Tas vien norāda, ka Jēzus runā par divām atšķirīgām lietām. Kas ir šī klints, uz kā Kristus būvēs savu draudzi? 1.Korintiešiem 10:4 „Un visi dzēra vienu un to pašu garīgo dzērienu. To viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja visur līdzi, un tā klints bija Kristus.” Kristus atnāk pie Pētera un saka: „Pēteri, laimīgs tu esi, jo Dievs tev ir kaut ko īpašu atklājis! Un es tev gribu pastāstīt.” Jēzus sāk atklāt: „Ko es darīšu – es būvēšu draudzi, savu draudzi, tā būs mana draudze. Es viņu būvēšu, un es viņu būvēšu uz sevis.” 

Kristus savu draudzi būvē ne uz ko citu, kā vien uz klinti, un šī klints ir pats Kristus. Šī klints ir šī atklāsme, ko Dievs dod. Šī klints ir Kristus mācība. Šī klints ir šī atklāsme, ko Pēteris tikko saprata: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls!” Uz šīs klints es būvēšu savu draudzi! Atklāsme ir sākums, locekļi ir tie, kas atklāsmi ir satvēruši, un pamats ir Kristus – šī pati atklāsme. „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls!” Šis pamats ir Kristus, tāpēc arī draudzes spēks ir pats Kristus. 

Paksatieties, ko Viņš saka tālāk: „Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks.” Viņi stāv Filipa Cēzarejā, kur ir pagānu pielūgsmes vietas, un tur ir liela ala, kuru sauc par ‘Elles vārtiem’. Šajā vietā tiek daudzi upuri nesti šiem elku dieviem, un šajā vietā tiek upurēti pat bērni. Cilvēki nāk uz šīm vietām un pielūdz šos elku dievus. Cilvēki atdod savu labāko no savas dzīves, pat savus bērnus, jo viņiem tāk tiek mācīts. Un Jēzus šajā vietā stāv un saka: „Elles vārti nestāvēs pretī tam, ko es būvēšu. Nekas nespēs stāties pretī tam, ko es būvēšu. Nedz pagānu dievi, nedz pagānu reliģijas nespēs stāties pretī tai Baznīcai, ko es celšu,” saka Kristus.

Vārti, starp citu, nav ierocis, ar ko uzbrukt. Tajā laikā pilsētām bija lieli mūri apkārt. Parasti, kad ienaidnieks nāca, pirmā pozīcija bija – uzbrukt caur vārtiem. Tik, cik stipri bija vārti, tik stipra bija pilsēta. Jēzus saka: „Elles vārti manu Baznīcu neuzveiks.” Citiem vārdiem – elles vārti manu Baznīcu neapturēs. Nedz Romas impērija to nespēs apturēt, nedz kādas citas impērijas nespēs apturēt to, ko es sākšu! Ne simtiem indiešu dievu, ne Islams to nespēs apturēt. Nedz Padomju Savienība, nedz Eiropas Savienība – mana draudze ir pastāvējusi, un tā pastāvēs. 

Tagad, kad mēs to klausāmies, vai tev nešķiet – tas ir iemesls svētkiem!? Draudze! Kristus ir sācis kaut ko tādu! Startaps, iespējams, nav labākais vārds, bet Viņš ir sācis kaut ko tādu, kas nekad nebeidzas, ko neviens nespēs apturēt. Nekādas impērijas, nekādas savienības, nekādas citas varas, nekādi Valsts ieņēmumu dienesti – nekas to nespēs apturēt. 

Jautājums ir – vai tas nozīmē, ka nebūs sāpes? Vai tas nozīmē, ka nebūs nāve? Vai tas nozīmē, mēs nesastapsimies ar grūtībām? Nē, tas to nenozīmē. Visi apustuļi ir gājuši bojā mocekļu nāvēs, bet Jēzus saka: „Nāvei nebūs pēdējais vārds.” Draudze sākas ar Dieva atklāsmi: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Draudzes locekļi ir ikviens, kurš ir saņēmis šo atklāsmi. Tas ir Svētais Gars, kurš mums to atklāj. Draudzes pamats ir pats Jēzus Kristus, kurai nekas nespēs stāties pretī. 

Kāpēc tas tā ir? Kāpēc nekas nespēs stāties pretī? Kāpēc tā ir? Ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus tā teica. Kad Dievs radīja pasauli, Viņš teica: „Lai ir debesis! Lai ir zeme! Lai top putni! Lai top cilvēki!” Un ziniet, kas bija? Radās! Bija! Atnāk Jēzus Kristus, kurš saka: „Es esmu Dievs!” Un, ja Jēzus Kristus kaut ko saka, tad tā arī būs. 

Mēs šorīt lasām Apustuļu darbi 2.nodaļu, mēs redzam, kas notiek. Nāk Svētais Gars un mēs piedzīvojam draudzes dzimšanas dienu. Ziniet, kāpēc tas notika? Tāpēc, ka Jēzus tā teica. Ziniet, kāpēc pēc vairāk kā 2000 gadiem mēs varam teikt, ka ir draudze, un draudze nav apstājusies? Tāpēc, ka Jēzus tā teica. Un, ja Jēzus kaut ko saka, tad tā arī būs! Tāpēc, draudze, mums šodien, šajā dzimšanas dienā ir no jauna sev jāatgādina un jāsaprot, ka mūsu patiesais spēks ir Jēzus Kristus, tie ir Viņa vārdi un apsolījumi. Ja Viņš kaut ko ir teicis, tad man sev ir jāatgādina – jā, tā tas ir un tā tas būs! 

Ja Jēzus tajā brīdī būtu teicis: „Lai top draudze”, tad draudze tur būtu, jo Viņš ir Dievs! Ne uz ko citu mēs savu dzīvi nedrīkstam balstīt. Mēs balstām draudzi uz pamatmācību, kas ir dota mums no Kristus. Šī ir tā apustuļu mācība. Šī mācība izmaina mūsu rīcību, savukārt šī rīcība ietekmē mūsu emocijas, ietekmē to, kā mēs jūtamies par kādām lietām. 

Bet šodien viss ir apgriezts otrādi. Tas, kā mēs jūtamies sāk ietekmēt mūsu rīcību, un šī rīcība sāk ietekmēt mūsu pamatmācību. Viss ir apgriezts otrādi. Vai tā nav ar mums, ticīgie? Mēs savus uzskatus sākam balstīt emocijās. Mēs sākam savu dzīvi balstīt tajā, kā mēs jūtamies. Mēs sākam sevi attaisnot. Mēs sākam attaisnot grēku tikai tāpēc, ka es tā jūtos, un tas sāk ietekmēt kā es rīkojos, un šī rīcība sāk apdraudēt pamatmācību. Vai tā nav ar mums ikvienu valsts pilsoni? Mūsu attieksme pret valsti sāk balstīties tajā, kā mēs jūtamies. 

Vai līdzīgi nav laulībā? Es pret tevi izturēšos kā tu pret mani, jo es tā jūtos. Viss sākas ar jūtām. Es jūtos, un tāpēc es sāku tā izturēties, un līdz ar to visi solījumi, kas ir iepriekš teikti gan Dieva priekšā, gan draudzes priekšā – tie kaut kur paliek novārtā. Viss sākas ar jūtām. Es jūtos. Bet es tev solīju, ka es tevi mīlēšu labos laikos un sliktos laikos, slimībās. Kad būsim bagāti, kad būsim trūkumā. Es esmu tev solījis to. Uz to es balstos, tā ir pamatmācība. Bet mēs visu apgriežam otrādi. Es šodien jūtos, ka es tevi nemīlu – mūsu ceļi šķiras. Šodien, draudze, šis ir nopietns atgādinājums mums, uz ko mums balstīt savu dzīvi, uz ko mums balstīt savu Kristus draudzes dzīvi, uz ko mums balstīt savu ikdienas dzīvi. 

Šodien aizejot uz kīno 80%, tā ir mana statistika, es varu kļūdīties, bet 80%, ka filmā būs ietērpts geju jautājums. Tu aiziesi uz filmu un tur būs nemanot, kaut kā geju jautājums, geju situācija. Rezultātā mēs ar vien vairāk sastopamies ar jauniešiem, un ne tikai, kuri kāpj ārā no skapjiem un maina savu dzimumu, un saka: es neesmu vīrietis vai es neesmu sieviete. 

Kāpēc? Tāpēc, ka pamatuzskati ir mainījušies? Tāpēc, ka viņi tā jūtas. Es jūtos, ka es neesmu tas. Tas sāk mainīt manu rīcību, un rīcība sāk apdraudēt manus pamatuzskatus. Draudze, mūsu pamats ir Kristus. Vienalga, kā mēs jūtamies, vienalga kam mēs ejam cauri, ar ko mēs sastopamies – mūsu pamats ir Jēzus Kristus, nekas cits. Jēzus Kristus, vienīgais Glābējs, vienīgais ceļš pie Dieva, dzīvā Dieva Dēls. Viņš ir mūsu cerība, Viņš ir vienīgais, kurš spēj mani glābt. 

Pēc tam Jēzus turpina un saka: „Es tev došu Debesu valstības atslēgas. Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” Jēzus turpina ar šo atklāsmi Pēterim, Viņš parāda draudzes atbildību un uzdevumu. Kas ir šīs atslēgas, kas tiek nodotas Pēterim? 

Apustuļu darbi 2.nodaļā mēs sākumā lasījām – Pēteris sludina šajā dienā un tiek izliets Svētais Gars, pravietojumi piepildas, kaut kas tiek atslēgts. Vārds tika sludināts Jeruzālemē, Judejā, Samarijā un līdz pasaules galam. Apustuļu darbi 10.nodaļa – tur ir Kornēlijs, tad ir Centurions, šis armijas vadonis. Kornēlijs redzēja eņģeli, kurš saka, ka viņam ir jāsatiek Pēteris. Pēteris ir dienas gājuma attālumā. Pēteris redz parādību. Pēteris strīdas ar Dievu. Pēteris dodas uz Cezareju. Pēteris sludina Kristu šim Kornēlijam un tiek izliets Svētais Gars. Samarieši un arī pagāni saņem Svēto Garu. Kaut kas tiek atslēgts. Pēteris un pārējiem apustuļiem Kristus apsola atslēgas. Kaut ko, kas izmaina cilvēku sirdis, izaicina cilvēku prātus, un paplašina Debesu valstības robežas. Atslēgas. Kas ir šīs atslēgas? Tas ir sludinātais Vārds Svētā Gara spēkā. „Es jums došu šīs atslēgas.” 

Ja mēs domājam par startapiem, tad tiem parasti ir tādas vietas, ko sauc par biznesa inkubātoriem. Vēl viens svešvārdiņš. Bet šajos inkubātoros šiem startapiem tiek dots padoms, tiek sniegts atbalsts. Viņi var nākt ar saviem jautājumiem, viņus atbalstīs tik, lai šie startapi attīstas, aug un iet uz priekšu. Ja varētu salīdzināt – draudze, kas ir mūsu draudzes inkubātors? Kur mēs saņemam šo padomu? Kur mēs saņemam atbalstu? Kur mēs redzam vadību? Tas ir Dieva Vārds, un tas ir Svētais Gars, ko mēs nekādi, nekādi nedrīkstam izlaist, nedrīkstam ignorēt un palaist garām. Mums jāmācās klausīties tajā, ko Svētais Gars mums māca un saka. 

Kāds mācītājs sacīja: „Teoloģija ir malka upurim. Ja malkai netiek pielikta uguns, tad tev nav nekas cits, kā vien malka.” „Tas, ko tu siesi virs zemes, būs siets arī debesīs, un tas, ko tu atraisīsi virs zemes, būs atraisīts arī debesīs.” Šis attiecas gan uz draudzes disciplīnu – to, kā mums dzīvot draudzē, kā mums izturēties, kā mums reaģēt problēmsituācijās, kā mums reaģēt, kad redzam, kad brālis grēko. Mums Dievs ir devis  savu Vārdu, lai mēs zinām, ka mēs rīkojamies balstoties uz Kristus vārdiem. 

Bet šie Vārdi arī nozīmē, ja mēs skatāmies ārpus Baznīcas, iet pasludināt Evaņģēliju. Tad, kad mēs sludinām Evaņģēliju, un tie, kas atsaucas Evaņģēlijam, tie tiek atraisīti, viņi sajūt brīvību. Bet tie, kas noraida Evaņģēliju, tie ir saistīti, ieslodzīti un nav brīvi. 

Mīļā Vīlandes draudze. Mēs esam draudze, kuras sākums ir Kristus atklāsme. Šīs draudzes locekļi ir ikviens, kuram Svētais Gars to ir atklājis, kur Svētais Gars atklāj, kas ir Kristus patiesā identitāte. Ikviens, kurš redz, dzird un tic Kristum kā Glābējam un Dieva Dēlam. Mūsu pamats, draudze, ir Kristus. Nekas cits. Mūsu uzdevums ir iet un pasludināt šo atklāsmi, ko mēs esam saņēmuši. 

Es vēlos noslēgt ar kādu jautājumu, nevis ar manu jautājumu, bet ar jautājumu, ar ko es sāku, ar ko Jēzus sāk. „Viņš tiem jautāja: „Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?”” Ko tu saki – kas ir Jēzus Kristus? Vēsturē mēs varam lasīt par dažādiem vārdiem – Nemesejs, Paāns, Zevs, Aleksandrs Lielais un daudzi citi vārdi. Iespējams, pusi no šiem vārdiem jūs nemaz neesat dzirdējuši. Šodien šiem vārdiem pilnīgi nav nekādu nozīmju. Kādus no šiem vārdiem lietoja Disneja filmās, bet visi šie nosauktie ir miruši vai iznīcināti. Bet šis jautājums šodien paliek joprojām aktuāls, kas noteikti skar katru cilvēku šajā pasaulē, tāpēc šis jautājums ir: ko tu saki – kas ir Jēzus Kristus? Kas ir Jēzus Kristus? 

Šis vārds vairāk kā pēc 2000 gadiem joprojām ir aktuāls, joprojām skan cilvēku prātos, joprojām pasaule meklē atbildes uz to – kas ir Jēzus Kristus? Dod tūkstošiem atbildes. Bet, ja šī pasaule vēl eksistētu 2000 gadus, JA šī pasaule vēl eksistētu 2000 gadus, tad Latvijas valdība visdrīzāk vairs nebūs, Apple datori vairs nebūs, iespējams, internets vairs nebūs, startapi izbeigsies, bet, ja šī pasaule pastāvēs, Jēzus Kristus draudze būs, un Evaņģēlijs joprojām tiks pasludināts. 

Jēzus stāv šajā Filipa Cēzarejā pie šiem pagānu dieviem, kur Viņš redz – cilvēki investē savu dzīvi šajos dievos. Viņi investē savu labāko no sava laika, labāko no sava darba, labāko no savām finansēm – kaut kur. Bet jautājums – vai tam ir vērtība? Kur tu investē savu labāko? Kur tu to upurē? Vai tam ir Mūžības vērtība? Tāpēc, ir svarīgi, ka tu uzdod šo vissvarīgāko jautājumu uz pasaules: ko tu saki – kas Jēzus Kristus ir? Ko tu saki? 

Un šī atbilde ir visnozīmīgākā no visām. Jo, ja tu tici patiesi, ka Jēzus ir Kristus, ka Viņš ir dzīvā Dieva Dēls, tad tava atbilde noteiks to, vai tu savu dzīvi investē Mūžības lietās, kam ir nozīme, vai tu savu dzīvi investēsi sapņos, kas reiz beigsies un izgaisīs. Šī atbilde noteiks to, kur tu investēsi savu dzīvi. Šī atbilde noteiks to, kur tu investē savu visdārgāko. Ja gadījumā tu šodien sevi redzi kā tādu, kas iznieko, izšķiež savu laiku, darbu, naudu un vispār savu dzīvi, tad es gribu nobeigt ar to, lai tu zini, ka tieši tāpēc Jēzus nāca, lai tevi dziedinātu un glābtu. 

Ebrējiem 4:6-7 „Tiem, kam sludināts vispirms, savas nepaklausības dēļ nav iegājuši, bet ir vēl citi, kuriem tajā vēl jāieiet, tādēļ Viņš no jauna nozīmē kādu dienu pēc tik ilga laika caur Dāvidu, sacīdams: „Šodien”, kā iepriekš jau sacīts. Kad jūs dzirdat Viņa balsi: „Šodien,” neapcietiniet savas sirdis.”” Šodien, kad tu dzirdi Jēzus balsi – neapcietini savu sirdi! Lūdz, lai Kristus palīdz tev. Ja tu vēl neesi satvēris, ja tu vēl neesi iepazinis, lūdz no visas sirds, lai Viņš palīdz tev saprast un satvert šo atklāsmi – Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.

Tas ir iemesls, kāpēc es šeit stāvu, un šo garo runu jums šodien teicu. Iemesls ir Kristus. Uzdod sev šo jautājumu, uzdod to katru dienu, uzdod līdz brīdim, kad Jēzus tev var teikt: „Laimīgais.” 

Lūgsim Dievu.

Jēzu Kristu, paldies par Tavu Vārdu, paldies par Taviem apsolījumiem. Reizēm Tavi Vārdi mums paiet gar ausīm. Reizēm tos ir grūti saprast. Reizēm Tavi Vārdi nespēj dot cerību, iedrošinājumu, bet draudze ir dibināta tikai tāpēc, ka Tu tā teici. Svētais Gars ir nācis tikai tāpēc, ka Tu to apsolīji. Šis ir Tavs skaistais plāns, ka mēs, draudze, turamies kopā, ka mēs varam viens otram teikt un atzīties: man nesanāk, man ir grūti. Draudzei būtu jābūt visdrošākai videi, kur mēs varam nākt tādi, kādi mēs esam. Draudzei būtu jābūt tai videi, kur mēs varam būt bez maskām, patiesi. Jēzu, bet Tu redzi, mēs staigājam ar savām maskām, un mēs paši nespējam tās novilkt. Jēzu Kristu, es lūdzu – maini Vīlandes draudzi, maini mani, maini draudzes Rīgā, Latvijā, ka tā ir vieta, kur cilvēki varētu atnākt un ieraudzīt – vov, viņi mīl viens otru! Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir saņēmuši šo atklāsmi. Tāpēc, ka viņu pamats ir Kristus. Jēzu, es ļoti lūdzu, lai mans pamats manai ikdienai, manai dzīvei, manai laulībai esi Tu. Lai viss, kam es eju cauri dzīvē, es varētu balstīt uz Taviem apsolījumiem un teikt: es rīkošos šādi, vai es darīšu šādi tikai tāpēc, ka Jēzu, Tu to esi teicis. Es to darīšu, jo Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls. Svētī savu Vārdu. Palīdzi, ka mēs neuzticamies tik ļoti emocijām, lai emocijas un jūtas neņem virsroku tam, ko Tu saki. Jēzu, palīdzi mums kā draudzei pildīt uzdevumu, ko Tu esi mums uzticējis – lietot šīs atslēgas, un piedzīvot, kā Tavs Svētais Gars darbojas caur mums. Jā, svētī savu Vārdu. Āmen. 

Iet uz svētrunu arhīvu