Kā draudzei šodien nepazaudēt fokusu?

Atlaisti tie devās pie savējiem un vēstīja, ko virspriesteri un vecajie tiem bija sacījuši. To dzirdējuši, visi vienprātībā skaļi sauca uz Dievu: “Valdniek, tu, kas esi radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tajā, tu caur sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti Svētajā Garā esi sacījis: kādēļ satrakojušās tautas un ciltis perina nelietību? Sacēlušies ir zemes ķēniņi, valdnieki sadevušies kopā pret Kungu un viņa Svaidīto. – Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts ar pagāniem un Israēla ļaudīm ir šajā pilsētā sadevušies kopā pret tavu svēto kalpu Jēzu, ko tu esi svaidījis. Tie apvienojušies, lai darītu to, ko tava roka ir gribējusi un kas jau iepriekš bija tavs nodoms, ka tam tā jānotiek. Redzi, Kungs, kā viņi tagad draud; dod saviem kalpiem droši runāt tavu vārdu, lai tava roka izstiepjas dziedināt un zīmes un brīnumi lai notiek caur tava svētā kalpa Jēzus vārdu.” Kad viņi bija beiguši lūgt, vieta, kur viņi bija sapulcējušies, nodrebēja, un visi kļuva Svētā Gara piepildīti un droši teica Dieva vārdu. Ticīgo pulks bija viena sirds un dvēsele, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu – viss viņiem bija kopīgs. Un apustuļi ar lielu spēku liecināja par Jēzus Kristus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija pār viņiem visiem. — Apustuļu darbi 4:23-33