Kāds zars esi Tu?

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
03.07.2022.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-249
Rakstvieta:

Svētrunas noraksts

 
Paldies, jums. Droši varat sēsties, man jūs droši vien jāapsēdina, citādi jūs stāvēsiet visu laiku kājās, un to es negribu, jo jums ir jāklausās un jādomā. Raimonds tā interesanti pateica un kādam varbūt radās jautājumi. Tie kas mani mazāk redzējuši, kā tas var būt, ka es esmu tā kā vietējais, bet tajā pašā laikā viesis. Tad jāpienāk pēc tam parunāt, kā tas tā var būt, bet es tik tiešām esmu vietējais, bet viesis, jo redziet, man tā kalpošana ir Olaines pusē, tāpēc es jūs sveicu no Olaines puses, no mūsu nodibinātās mazās draudzes, kurā es kalpoju.

Es tā dzirdēju, ka Vīlandes draudze iet cauri vēstulei Romiešiem, aplūko vēstuli Romiešiem. Vai tā ir taisnība? Mācītājs nedrīkst neko teikt. Jā, jā, galvas tiek pakratītas. Ja es pareizi sapratu un, ja es nekļūdos, tad pagājušajā reizē jums sludināja māc. Ģirts Ašnevics , vai tā ir? Vai kāds vēl atceras, par ko viņš sludināja? Ģirts nedrīkst teikt priekšā. Lielākais izaicinājums ir pirmdiena pēc svētdienas, jo pirmdien jau parasti neviens neatceras, bet ja ir kādi, kas atceras nākamajā svētdienā, tad jāsaka tā – Svētais Gars ir labi darbojies. Es skatījos, ka Ģirts jums pagājušajā reizē sludināja par 11.nodaļu un tur ir minēts eļļas koks un uzpotētie zari. Tad nu es turpināšanu Ģirta iesākto, bet ne par Pāvila vēstuli, bet par dārzniecību.

Tāpēc man ir līdzi uzskates materiāls (parāda zarus), tā teikt lauki ienāk pilsētā. Daļēji es turpināšu, daļēji es nonākšu varbūt kaut kur pat pretrunā ar to, kas ir pirms tam minēts Pāvila vēstulē, bet mums Dievs ir devis Svēto Garu, lai mēs Viņā ieklausītos. Jūsu uzdevums šodien ir nevis teoloģiski ķidāt Bībeli, bet klausīties, ko Svētais Gars jums šodien saka, jo šodien jums Svētais Gars grib kaut ko atklāt, es nezinu, ko. Jūs, protams, varat vēlreiz un vēlreiz izlasīt šo līdzību, ko saka Jēzus Kristus Jāņa ev. 15:1-7 un tā ir līdzība par vīna koku. Vai lasot Bībeli jūs esat ievērojuši, cik daudzas reizes Jēzus Kristus salīdzina vai izmanto kādus salīdzinājumus, līdzības no dabas, ko mēs varam redzēt dabā?

Es senāk dzīvoju Rīgā un tagad, kad es dzīvoju ārpus Rīgas, tad es daudz vairāk novērtēju šīs te līdzības, ko Jēzus Kristus mums saka, jo redziet, tas sasaucas ar to, ko Raimonds mums pirms tam teica – pilsētā ir cits ritms. Dzīvojot pilsētā mēs ļoti daudz saskatām to, ko ir radījis cilvēks, ne gluži pilnīgi 100% ir cilvēka radīts, bet tuvu tam. Mēs apkārt redzam to, ko ir cilvēks radījis. Protams, mēs varam teikt, ka arī cilvēka radītais ir vai nu Dieva atbalstīts un iedrošināts, vai nu tieši pretēji – tas nav no Dieva. Bet ziniet, tas ir līdzīgi kā pilsētā ar zvaigznēm. Mēs visi zinām, ka naktī viņas tur augšā ir, bet pilsētā ir nepieciešama skaidra nakts, un arī tad, ja jūs iziesiet ārā, jūs varbūt neredzēsiet zvaigznes. Jums ir vajadzīgs, lai blakus nav spilgti reklāmas stabi, jums ir vajadzīgs, lai nav laternas, kas jums spīd acīs, lai nav izgaismotas mājas, lai nav automašīnas, luksofori, un daudzas, daudzas citas liekas gaismiņas, kas mums novērš to skatu un beigu beigās mēs neredzam tās zvaigznes pilsētā. Bet, ja jūs izbrauktu mazlietiņ ārpus pilsētas, jūs uzreiz ieraudzītu, cik daudz gaisā ir zvaigžņu.

Līdzīgi ir ar šiem salīdzinājumiem, ko Jēzus Kristus min, kas Bībelē ir aprakstīti. Jo redziet, pilsēta jau ļauj nedomāt, no kurienes, kas nāk, kā tas rodas? Patiesībā šī nedēļa ir bijusi gana karsta un pilsētā tas ir justs, un tomēr mēs atrodam vietu, kur mēs varam atpūsties no karstuma. Pilsētā mēs diezgan viegli varam pārdzīvot diezgan lielus karstumus, lielus aukstumus, kurš gan pilsētā baidās no pērkona un negaisa? Nu, tam ir jābūt super pērkona negaisam, lai pilsētā baidītos. Lietus, nu ja tev automašīna līdz riteņiem, līdz durvīm ir ūdens, tad varbūt ir savādāk, bet principā mēs pukstam par to, ja ir sastrēgums un tas sabiedriskais transports nenāk laikā, tas ir tas, ko pilsēta dod. Pilsēta ļauj skriet, un tad kad man kaut kas ir nepieciešams, tad es paķeru. Redziet, šī līdzība ir no dabas. Šī līdzība ir ļoti skarba. Viņa ir ļoti, ļoti skarba. Atšķirībā no citām līdzībā, kur Jēzus Kristus neatklāj mums, ko Viņš ar to grib pateikt, vai tā kā Mateja evaņģēlijā Jēzus Kristus ir teicis: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird,” tad šajā līdzībā Jēzus Kristus mums visu izstāsta. Viņš izstāsta, ko Viņš ar šo līdzību ir gribējis pateikt. Mums šeit patiesībā nekas nav jāpieliek klāt. Mēs visu izlasām un, protams, nākamais jautājums ir – ko mēs ar šo sapratni darām tālāk?

Jēzus Kristus Jāņa ev. 15:1 saka: “Es esmu patiesais vīna koks un dārzkopis ir mans Tēvs.” Jēzus Kristus saka: “Es esmu vīna koks, bet mans Debesu Tēvs ir kā dārznieks.” Jēzus – vīna koks, Debesu Tēvs – dārznieks. Tālāk Jēzus saka: “Es esmu vīna koks, jo jūs esat zari.” Arī es, protams. Mēs esam vīna kokā zari. Jēzus ir vīna koks, mēs esam zari. Šodien es gribu mazliet izvērst šo līdzību, lai mēs vairāk saskatām, atceramies, tas ir kā atgādinājums mums visiem, jo tas ir labs atgādinājums. Atšķirībā no Pāvila vēstules Romiešiem, ko Ģirts sludināja, šeit Jēzus Kristus nerunā par saknēm, Viņš nerunā par uzpotēšanu, bet ja jūs daudz maz esat saistīti ar dārzniecību un vīnogām, jūs zināt, ka ir ļoti svarīgas saknes, un ir ļoti svarīga arī uzpotēšana, bet šeit par to nav runa. Šeit ir runa par vīna koku, par zariem un par dārznieku. Vīna koks, zari un dārznieks.

Es parasti saku vīnogas. Piedodiet man manu vaļību, es saku vīnogas. Ja jūs runājat ikdienā vīnogu koks, tad piedodiet jums juks, jo mēs taču visi zinām, ka ābols nav tas pats, kas ābele. Te mēs saprotam, vai ne? Bet tad, kad es saku vīnogas, tad dažreiz es domāju vīnogu ķekarus un ogas un dažreiz es domāju visu krūmu, bet pārsvarā es saku vīnogas, ar to saprotot krūmu vai vīnogu ķekars. Tā kā piedodiet man, jums būs mazliet sarežģītāk man izsekot līdzi. Redziet, ja es saku ābele un ābols, tad mums viss ir skaidrs. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs dzīvojam Latvijā. Latvijā vīnogu audzēšana, nu nav tā pati populārākā lieta, tāpēc mums ir mazlietiņ jāpiepūlas. Mums ir mazliet jāpiepūlas, lai saprastu, ko Jēzus Kristus te mēģina pateikt. Kas ir tās vīnogas, kā tās aug, kas šeit tiek minēts?

Jo, redziet, ja Jēzus Kristus uzrunātu latviešus, Viņš teiktu ābeles, bumbieres, plūmes, varbūt Viņš teiktu ķirbji un vēl kādas citas lietas, ķirši – Viņš atrastu tās lietas, kas mums ir saprotamas. Bet toreiz tiem cilvēkiem bija saprotams, kas ir vīnogas. Viņi saprata, kas ir vīnogas. Kā viņas aug, kas ir svarīgi, kas nav svarīgi. Vienlaicīgi es gribu pateikt, ka nav jau tā, ka Latvijā neviens neaudzē vīnogas, vai ne? Latvijā aug vīnogas, turklāt dažreiz ražas ir labas, bagātīgas, dažreiz ražā ir ļoti saldas vīnogas. Un dažreiz vīnogas apēd lapsenes. Bet, jebkurā gadījumā, Latvijā aug vīnogas. Es domāju, ka mēs visi esam redzējuši viņas augam. Un bieži vien tas ir pie mājām. Jo Latvijas klimatiskie apstākļi, un es neesmu dārznieks, nesāciet audzēt vīnogas balstoties uz to, ko es jums šodien stāstu, jūs varat mazliet kļūdīties – Latvijā tā vasara ir īsa, bet saule ir ilgi dienā vasarā. Tāpēc vīnogas skrien uz augšu, vīnogas var izaugt vairākus metrus vasaras laikā. Tāpēc mēs redzam mājas, kas ir apaugušas ar vīnogu krūmiem, lieliem krūmiem, pa visu sienu. Tā mēdz gadīties, ja tās vīnogas neierobežo. Viņas tik aug uz augšu.

Ziniet, tas ir klajā pretstatā tam, ko mēs redzam vīnogu dārzos. Vai, ja mēs neesam bijuši vīnogu dārzos, tad mēs esam skatījušies filmas par vīnogulājiem, kur tiek audzēti un ir seni, veci vīnogu dārzi, tad tur mēs redzam pilnīgi citu skatu. Tur vīnogas ir sastādītas rindās, tur vīnogām nav nemaz tik daudz lapu, tur vīnogas ir samērā zemas, jo ir nepieciešams nolasīt ražu. Tur neviens neiedomājas 3/4/5-stāvu mājas augstumā audzēt vīnogas, lai tur ar kaut kādiem pacēlājiem tiktu klāt pie ķekariem.

“Katru zaru manī, kas augļus nenes, Viņš (Dievs) noņem. Un katru, kas augļus nes, Viņš šķīstī, lai tas jo vairāk augļus nestu.” Katru zaru, kas ir Jēzū, bet bez augļiem, Debesu Tēvs noņem, nogriež. Šie ir ļoti skarbi vārdi. Šie ir ĻOTI skarbi vārdi. Es dažreiz pavisam nebrīnos, ka Jēzu Kristu piesita krustā. Es dažreiz brīnos, kāpēc tik ilgi vilka garumā. Bet tāpēc jau Viņš runā caur līdzību, lai to varētu labāk saprast. Jo tad, kad Viņš izstāsta to caur līdzību, tad visiem viss ir skaidrs, visi visu saprot, visi var novērot. Iespējams, daļai no tiem, kas tur klausās Jēzū Kristū, viņiem mājās ir vīnogas un viņi zina, kā viņas audzēt un viņi ir tā vienmēr darījuši un viņi to saprot.

Kāda ir vīnogas funkcija, uzdevums? Mēs dzīvojam tik lepnā, tik labklājības pilnā laikā, ka mēs varam atļauties vīnogas audzēt tāpēc, ka mēs vienkārši gribam, lai skaistas lapas, bet vīnogas funkcijas ir skaidras, tās ir šie ķekari, augļi. Vīnogas uzdevums ir augļi, dot augļus. Jo redziet, ja jūs būtu, vai ja jūs esat vīnoga dārza saimnieki, un jums būtu divi vīnogu krūmi, tad jūsu gadījumā tas vērtīgais krūms būtu nevis tas, kurš ir zaļš, skaists, lielām lapām, bagātības pilns, bet gan tas, kuram ir vairāk ogu. Ja jūs nodarbotos ar vīnogu audzēšanu, vīnogu augļu nolasīšanu, tad jums ir svarīgi, lai būtu augļi, daudz augļi. Jums nav svarīgi, ka tas krūms ir skaists, jums ir svarīgi, lai būtu labas vīnogas, daudz vīnogu.

Tad nu es paņēmu līdzi jums uzskates materiālus. Man lielākais izaicinājums bija neapgāzt mašīnā, un lai nenovīst. Šeit man ir trīs atšķirīgi zari. Es pacelšu. Šeit ir trīs atšķirīgi zari. Kā jau es teicu, nebalstiet vīnogu audzēšanu manā pieredzē, es esmu ļoti slikts vīnogu audzētājs, viennozīmīgi. Es ļoti labi zinu, ko es daru nepareizi. Šis ir viens tāds zars. Sauss zars. Pilnīgi sauss zars. Šeit pat vairs neplūst nekāda sula pa šo zaru. Viņu var paņemt un vienkārši salauzt. Te var droši nolauzt nost kādus zarus (nolauž). Un tas ir viss. Šis ir vīnogas zars (rāda sauso zaru). Sauss zars un šeit nekad vairs nebūs augļu. Šeit nekad vairs nebūs augļu. Protams, ir dažādas vīnogu šķirnes, un ja jums ir dārznieka izglītība vai Latvijas lauksaimniecības universitāti jūs esat pabeiguši, tad jūs varat sākt tur protestēt, bet cenšamies neiedziļināties varbūt sīkumos. Šis ir sauss vīnogas zars un šai vīnogai, no kura es šo zaru nogriezu, nekad vairs šis zars nenesīs augļus. Nekad tā vairs nebūs.

Tāpēc, ko dara dārznieks? Viņš nav tāds kā es, viņš jau laicīgi to nogriež, jo šis zars ir nevērtīgs, viņu nevajag. Viņš viņu nogriež un kā rakstīts viņš met viņu ugunī. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit var būt kāda slimība, šeit var būt kādi kaitēkļi, un tie var saindēt visu vīnogu krūmu, tāpēc šis nederīgais zars tiek nogriezts, viņš tiek izmests vai viņš tiek sadedzināts, vai no viņa varbūt var kaut ko citu uzpīt.
Un tad ir cits zars. Redziet, kā viņš piesienas? (Parāda zaru). Es gribētu teikt, ka tas ir tipiskais Latvijas vīnogu zars. Viņš skrien un augšu, viņš iet uz priekšu. Viņam ir lielas lapas. Tas viss, protams, ir šogad izaudzis, kā jau jūs saprotat. Tas nav no paša sākuma, tas vēl turpinās un viņš turpinātu augt vēl šogad. Bet, ja mēs vērīgi palūkotos, nu, varbūt šeit mazlietiņ, bet to mēs ignorēsim, šim zaram nav neviena vīnogu ķekara. Viņam vairs nebūs vīnogu ķekara šogad. Un nākamgad viņš būs nokaltis un beigts. Viņam nav nevienas vīnogas šim zaram. Viņš auga ātri, auga uz augšu un skaisti, lapas ir lielas, zaļas un ir spilgts, un tas ir tik skaists, kad viņš aug pie mājas. Un tad mēs priecājamies par šiem te vīnogu krūmiem, bet ko dara dārznieks? Viņš nogriež šo zaru. Patiesībā labs dārznieks nekad neizaudzēs tik garu (es teicu, es neesmu labs dārznieks), labs dārznieks jau laicīgi to nogriezīs, vai izkniebs te tādas padusītes, saucamās. Šis zars ir nederīgs, ja mēs gribam vīnogas. Jo viņš paņem visu sulu, viņš skaisti izskatās, viņš ir aizskrējis visiem pa priekšu, viņš varbūt pat aizēno vīnogas, viņš noņem visu sulu no saknēm, viņš visu izšauj lapās, bet tas ir nederīgs vīnogu zars.

Un tad man noslīcis, šāds maziņš zariņš (rāda zaru). Ar vienu samērā lielu lapu, es noziedoju Vīlandes draudzes labā, vienu vīnoga ķekaru. Jūs redzat, šeit ir vīnogu ķekars. Protams, odziņas vēl ir maziņas, bet vēl jau ir tikai vasaras sākums, vīnogām katrā gadījumā. Vēl ir divi labi mēneši, kuros augt un briest. Šeit būs lielas vīnogas (būtu bijušas). Šis ir tas zars, par ko vīnkopis, vīna dārza dārznieks rūpēsies. Šis ir tas zars, pie kura dārznieks pieies un skatīsies, kas te notiek. Vai šeit nav kādi kaitēkļi uzmetušies? Vai šeit nav kādas slimības? Vai varbūt kāda lapa jānoņem nost. Vai varbūt kāds cits, tukšais zars, ir aizēnojis šo te zaru. Viņš viņu atbrīvos, varbūt vēlāk būs jāatbalsta, varbūt vēlāk būs jāpiesien. Un tikai šis viens trešais zars šajā gadījumā ir tas derīgais.

“Katru zaru manī, kas augļus nenes, Viņš noņem; un katru, kas augļus nes, Viņš šķīstī, lai tas jo vairāk augļus nestu.” Tas šīs dienas jautājums man jums un vienmēr arī sev – kurš zars, kāds zars esmu es? Kāds zars esi Tu? Kādi zari esam mēs? Kaut vai, ja mēs skatītos uz šiem trim zariem. Kurš zars esmu es? Kā jau minēju, es neesmu dārznieks, neesmu vīnkopis, un cik mums Bībele atklāj, arī Jēzus Kristus nav ne dārznieks, ne vīnkopis. Viņš saka šo līdzību, jo pārējie tur to saprot, tajā brīdī. Viņi to saprot ļoti labi. Un tanī brīdī neviens neiedrošinās tur protestēt. Es domāju, kamēr Viņš runā līdzību par vīnogu, visi saprot un pamāj ar galvu, saka: “Jā, pilnīgi pareizi Tu runā!”

Bet tad Jēzus saka: “Es esmu vīna koks un jūs esat zari.” Jo redziet, runa jau nav par vīnogu, par vīna koku nav runa, bet tā zariem. Runa ir par mums. Runa ir par to, kādi zari esam mēs un kādi mums ir augļi. Cik stipri mēs turamies pie vīna koka? Jo vīna koks šeit ir Jēzus Kristus un mēs esam zari. Cik stipri mēs kā zari turamies pie Jēzus Kristus? Pie šī vīna koka? Un cik labi mēs pildām to Dieva uzticēto uzdevumu – nest augļus? Šis ir labs atgādinājums mums katram vienmēr. Un vasarā ir pat uzskates materiāla. Jo redziet, līdzībās runājot, laiks iet un tad mēs apsūnojam. Mums ir labi dzīvot tā kā mēs dzīvojam, mums ir labi un ērti darīt to, ko mēs darām, un tā mēs iesīkstam.

Internetā ir vēl kāda lieta, ko es lasīju par vīnogām. Ir vīnogulāji, kas ir tūkstošgadu varbūt veci, tāpēc neticēsim visam, kas rakstīts, bet es atradu šādu informāciju un pieņemsim, ka tas varbūt ir Latvijas stāsts, ka vīnogulājs vidēji dzīvo aptuveni 80 gadu. No 15-30 gadiem tas ir visproduktīvākais. Viņš ir vispilnākais ar ķekariem, viņam ir vislielākās, visbagātīgākās ražas. Un tad, kaut kur pēc 40 gadu vecuma krūmājā samazinās raža. Ar katru gadu samazinās, bet ogas kļūst augstvērtīgākas, labākas. Mazāk, bet labākas. Man liekas, joprojām, ja tā ir patiesība, tad cik gan tā ir laba salīdzināma lieta ar mūsu dzīvi, arī ar kristieša dzīvi.  80 gadi un vīnoga katru gadu nokalst, katru gadu visas lapas nobirst, un katru gadu atkal nāk jauni zari un atkal ir augļi. Katru gadu. Un tā visu laiku, gadu no gada. Es gribētu teikt tā – kamēr mēs esam jauni kristieši, tikmēr mēs esam dedzīgi, gribam iet pie cilvēkiem, mēs gribam viņus uzrunāt, mēs gribam aizsniegt viņu sirdis un liecināt par Dievu. Un es nerunāju vienmēr par gados jaunu kristieti. Dažreiz es runāju par to, ka cilvēks ir tikko atgriezies, vai nesen atgriezies, un viņš ir dedzīgs kristietis. Un tad cilvēks paliek ilgāku laiku kristietis, 40 gadi kā vīnoga varbūt, un tas fokuss sāk sašaurināties. Un tie ķekari līdzībās runājot, vairs nav tik daudz, bet iespējams tās ogas ir daudz labākas, vērtīgākas. Tās varbūt ir ilgas sarunas ar vienu cilvēku, tavu kaimiņu, nevis izbārstītas uz lielu pūli.

Tāpēc es vēlreiz jums jautāju šodien – kāds zars Tu esi? Protams, pirmais jautājums pirms runāt par to, kāds zars Tu esi, pirmais jautājums – vai Tu vēl audz šajā vīna kokā? Vai Tu vēl esi šajā vīna kokā? Mācītāji ar lielāku stāžu un es noteikti varu iedrošināt pajautāt Ģirtam, noteikti jums var pastāstīt par cilvēkiem no savas pieredzes, kas visa mūža garumā tā arī nekad nav bijuši tie trešie zari, un viņi vienmēr ir bijuši vai nu nokaltušie, vai tādi, kas ir skrējuši, auguši, auguši, aizskrējuši vēl kaut ko meklēt un meklējuši, un tagad mēs par viņiem neko nezinām. Viņiem nekad nav bijušas ogas. Viņi nekad nav spējuši sagaidīt ogas. Viņi nekad nav centušies, lai viņiem būtu ogu. Viņi ir domājuši tikai par sevi. Kā man labi izskatīties un augt?

Man liekas, ka tā lielākā problēma baznīcās, šī stāsta ietvarā, ir ka Debesu Tēvs nestrādā tā kā Jēzus Kristus saka. Dievs, Tēvs, neņem uzreiz šķēres un negriež nost – tev nav augļu, es tevi griežu nost. Tas būtu traģiski. Šeit sēdētu varbūt daži, es nezinu vai es šeit būtu, bet mēs būtu šeit daži un mums būtu ļoti daudz augļu, jo visi pārējie būtu nogriezti, piedodiet. Jo šī līdzība ir vienkārši ļoti skarba. Viņa ir ļoti skarba. Un es domāju, kāpēc tā ir, ka Dievs uzreiz negriež nost? Varbūt, ka jums arī dažreiz ir bijušas citas Bībeles rakstvietas, kur jūs esat domājuši, kāpēc Dievs uzreiz nerīkojas? Viņš saka, ka Viņš uzreiz tūlīt iznīcinās to ļaunuma sēklu, bet kāpēc Dievs tad nenogriež tos sliktos zarus?

Mana vienīgā atbilde, protams, tas atkal domājot tā kā Ģirts pagājušajā reizē sludināja, es varētu teikt – nu, tā ir suverenā Dieva vēlme, Viņš dara, kā Viņš grib. Bet tas mans izskaidrojums ir – ja mēs esam kā zari, tad mums visiem ir šis augļu nešanas potenciāls. Mēs visi varam nest vēl šīs ogas, mēs varam. Ja ne šogad, tad nākamgad, ja ne nākamgad, tad aiznākamgad. Mums visiem vēl ir iespēja šīs te ogas nest. Un varbūt tāpēc Dievs mūs vēl nenogriež, tāpēc ka Viņš redz, ka mūsos vēl ir iekšā tieksme nest ogas. Mūsos ir šis potenciāls.

Ja kāds no jums šobrīd sēž un varbūt jau sāk saķert galvu, vai kāds, kurš skatās internetā vai pēc tam klausās un sāk sagurt un sabēdāties, jo kur tad ir mani augļi? Tas pirmais jautājums uzreiz ir – kur tad ir tie mani augļi?  Varbūt es esmu tas nederīgais zars? Nu, tādā gadījumā man ir jāsaka – jūs neesat uzmanīgi klausījušies, ko Jēzus Kristus saka. Vēlreiz 5.pants: “Es esmu vīna koks, jūs esat zari. Kas manī paliek un es viņā, tas nes daudz augļu. Jo bez manis (Jēzus saka) jūs neko nespējat darīt.” Bez Jēzus Kristus jūs neko nespējat nest. Bez Jēzus Kristus spēka, bez Svētā Gara piepildījuma mūsu ziedi nekad nepārvērtīsies augļos. Tāpēc turoties pie ticības uz Jēzu Kristu, augot Viņa vīna kokā, un tāpēc mums ir draudze, lai palīdzēt mums augt šajā vīna kokā, caur mums plūdīs Jēzus Kristus dzīvības sula, kas tad arī nesīs tos augļus. Un tad, lai ir šis labais apsolījums, tad Dievs Tēvs mūs svētīs, lai mēs nestu vēl vairāk augļu. Šajā brīdī draudzei jāsaka: “’Amen!”

Es noslēgšu ar lūgšanu.

Debesu Tēvs. Es pateicu, Tev, par šo līdzību, par šo atgādinājumu. Paldies, Dievs, ka mums ir tik daudz uzskates materiāli atstāti apkārt, uz kuriem mēs varam skatīties un domāt, kādu pasauli Tu esi radījis, kā pasauli Tu esi iekārtojis, un kur ir mūsu loma tajā visā. Paldies, Tev, Dievs par to, ka mums ir Bībele, kur mēs to varam lasīt. Paldies, Tev, ka arī Latvijā aug vīnogas, bet pāri visam es lūdzu, lai mēs nekad nebūtu tas sausais zars, ne tas zaļais skrejošais zars. Es lūdzu, Dievs, lai mēs varētu saprast, kā mēs varam nobriedināt savus augļus, kur mēs tavā lielajā vīna kokā varam atrast savu piederību, savu vietu. Palīdzi, ka mums ir blakus cilvēki, mācītāji, sludinātāji, Bībeles skaidrotāji, ka mēs varam saprast, kādā veidā mēs varam kalpot, kādā veidā mēs varam šos augļus nobriedināt? Es Tev lūdzu, Dievs, ka mēs priecājamies un saskatām arī šos augļus. Ka mēs ne tik daudz bēdājamies, ka mums nav augļu, bet ka mēs tiecamies, lai mums būtu augļu. Un dažreiz tam ir nepieciešams vairāk kā 40 gadi. Es, Dievs, lūdzu, ka mums pietiek spēks, lai mūsu saknes ir labā augsnē ieaugušas, un lai Tu mūs vienmēr sargā. Jēzus vārdā, āmen.

Iet uz svētrunu arhīvu