Līdzība par apslēpto mantu

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
24.02.2019.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-169
Rakstvieta:
Mt 13:44-52

Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu. Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles. Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to. Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis. Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā. Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana. — Mateja evaņģēlijs 13:44-52

Svētrunas noraksts

 
Esi sveicināts Vīlandē! Es ceru, ka tava svētdiena ir priecīga, ka tu vari teikt: „Jā, svētdiena ir diena, kuru es svinu!” Es esmu Raimonds, viens no šīs draudzes diakoniem un tu esi noteikti jauks cilvēks. Mēs šeit esam kopā, lai lasītu un domātu par kādiem vārdiem, ko saka Jēzus. Mums Vīlandē ir sava veida liturģija, ja to tā varētu teikt – mēs pielūdzam Jēzu, mēs dziedam dziesmas par Jēzu, mēs klausāmies stāstus par Jēzu, mēs klausāmies tajā, ko Viņš saka. Tev noteikti tas nav nekāds pārsteigums, katru svētdienu tu atnāc – Jēzus un Jēzus un Jēzus. Tas ir tāpēc, ka Jēzus ir centrālā persona Bībelē, kristietībā. Mēs ticam, ka Jēzum jābūt centrālai personai tavā dzīvē. Šodienas Bībeles teksts ir no Mateja evaņģēlija 13:44-52. Četras līdzības. 

„Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu. Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles. Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to. Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis. Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā. Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana. „Vai jūs to visu saprotiet?” Tie Viņam atbild: „Jā.” Tad Jēzus tiem sacīja: „Tādēļ ikviens Rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”” Āmen.

Es pagājušajā nedēļā kādā ziņu portālā lasīju par to, kā ģimene no Īrijas laimējusi loterijā. Jūs lasījāt to, pamanījāt? Laimē lielu laimestu, 175 miljonus eiro. Vov! Ko tu darītu ar 175 miljoniem? Ko tu darītu ar vienu miljonu, ja tev būtu? Tu domā – oo, vov, laimīgie! Tiem, nu, gan ir paveicies! Tu domā – cik daudz biļešu šis cilvēks ir pircis un kā tas ir noticis? Kā tas izmainīs šo cilvēka dzīvi? Laimīgie! Nu, tagad varēs dzīvot uz nebēdu! Realitāte ir, ka ne vienmēr ir tā, kā izskatās un izklausās. Statistika rāda, ka cilvēki, kuri pēķšņi saņem lielas naudas summas, viņu dzīves tiek bieži vien izpostītas – laulības izjauktas, attiecības salauztas, dzīves sabojātas un beigās cilvēki ļoti īsā laikā, lai cik neticami mums šķistu, vienkārši bankrotē. 

Šodien Jēzus mums arī stāsta līdzību par dārgumiem. Atšķirībā no citām līdzībām, ko mēs esam skatījušies iepriekš, šīm līdzībām Jēzus skaidrojumu nedod. Šeit ir līdzība par dārgumiem. Šeit Jēzus atkal sāk līdzību ar vārdiem: „Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai.” Debesu valstība ir līdzīga tam un tam. Vai tu esi pamanījis, cik daudz Jēzus runā par Debesu valstību? Jēzus ļoti bieži runā par Debesu valstību, citā Evaņģēlijā Dieva valstība – tās ir viens un tas pats. Kāpēc Jēzus tik daudz runā par to? Iespējams, tāpēc, ka tas ir kaut kas ļoti īpašs. 

Man patīk filma Gladiators. Esiet redzējuši filmu Gladiators? Varbūt tai ir vairākas versijas, es nezinu, bet ar Raselu Krovu (Russell Crowe) galvenajā lomā. Šis gladiators, sākumā viņa vārds ir Maksimus, ir Romas armijas virspavēlnieks un viņam ir saruna ar Cēzaru. Viņš ieiet Cēzara teltī, Cēzars jautā viņam: „Pastāsti man par savām mājām.” Tad šis karavadonis sāk pamazām stāstīt par savām mājām, kas atrodas kalnienē, skaistā vietā, kur aug āboli, cūkas ganās, zeme ir tik melna, kā viņa sievas mati, dēls ved izjādē zirgus. Viņš tik dedzīgi sāk stāstīt par savām mājām, ka Cēzars apbrīno, saka: „Vov! Tās ir mājas! Kad pēdējo reizi tu biji mājās?” – „Pirms trīs gadiem, divdesmit sešām dienām.” Viņš precīzi katru dienu skaita, kad viņš atkal varēs būt mājās. 

Reizēm liekas, ka Jēzum Debesu valstība ir kaut kas tik pat līdzīgs, ka Viņš to apraksta, parāda tik dažādos veidos, lai mēs ieraudzītu un saprastu – kas ir Debesu valstība!? Pirmās divas līdzības Mt 13:44-46 ir par diviem vīriem, kuri atrod dārgumus. Pirmais vīrs atrod tīrumā apslēptu mantu. Viņš to noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, un iegādājas šo tīrumu. Otrs vīrs ir tāds, kurš meklē labas pērles, tirgotājs, un atradis vienu ļoti vērtīgu, iet pārdod visu, kas tam ir un iegādājas to. 

Tajā laikā ekonomika bija citādāka. Ja tev bija nauda, tu to neinvestēji, bankas arī nebija, kur glabāt uz procentiem. Cilvēki vienkārši šīs bagātības slēpa. Viņam bija zemes gabaliņi un tajā atrada vietu, kur to noslēpt. Kāpēc viņi tā darīja? Tāpēc, ka reizēm romiešu kareivji varēja ienākt un izložņāt tavu māju un, ja bija kas vērtīgs, viņi varēja vienkārši to paņemt, arī zagļi varēja paņemt. Tāpēc, vērtīgās lietas, bagātības vienkārši slēpa. Citi vēl varbūt uzzīmēja karti vai uzrakstīja aptuveni, kurā vietā tas ir un tā tālāk. 

Tas nebija tikai senos laikos, arī es tā esmu darījis. Jūs esat tā darījuši – slēpuši mājās naudu, atraduši paslēptuvi? Kad es biju mazs, es atceros, kad saņēmu savus pirmos piecus latus, varbūt tie nebija pirmie, bet tie bija tik ļoti vērtīgi. Mums bija tāda aizskaru stanga un tur bija tāds korķītis galā. Es tur saliku piecus latiņus un noliku. Tā noslēpu, lai it sevišķi lielais brālis neatrastu. Es uzzīmēju karti ar bultiņām, it kā, kur tā nauda ir, un tad es domāju – man vēl tā karte ir jānoslēpj. Tad vēl atcerēties, kur to karti noslēpu, un to naudu! Es ļoti uztraucos, vai es to atradīšu vai nē. Mana māsa bija tā, kurai es uzticējos un teicu: „Lūk, karte, šeit es noslēpu, slēptuve, nevienam, nevienam nesaki.” Bagātības slēpa. Galvenā doma nav par slēpšanu. Šī līdzība ir par diviem vīriem, kuriem, varētu šķist, ir paveicies. Vai viņiem ir paveicies? Jā un nē. 

Tas, ko Jēzus grib pateikt ar šīm divām līdzībām – Dieva jeb Debesu valstība ir tik vērtīga, ka tas ir pats vērtīgākais, ko cilvēks var atrast, var iegūt. Tad, kad cilvēks to atrod, viņš ir gatavs atdot visu. Acīmredzot, Debesu valstība ir arī kaut kas, kas ir apslēpts. Kad Jēzus runā par šīm līdzībām, Viņš saka: „Debesu valstība ir kā tāda dimensija, kura ir neredzama, bet tajā pat laikā ir reāla. Tā ir tā kā cita dimensija, kura ir neredzama, bet ir reāla.” 1.Korintiešiem 2.nodaļā  Pāvils saka: „Bet mēs sludinām Dieva gudrību, kas noslēpumā apslēpta, ko Dievs bija paredzējis mūsu godībai vēl pirms pasaule tapa. Gudrību, kuru neviens no šīs pasaules valdniekiem nav atzinis; ja viņi būtu atzinuši, viņi nebūtu krustā situši godības Kungu.” 

Mēs sludinām Dieva gudrību, kas noslēpumā apslēpta. Debesu valstība ir kaut kas tāds, ko visi neatrod. Lūk, ko Jēzus saka Mt 13:17 „Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojas redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.” Kas tas ir, ko pravieši gribēja dzirdēt un nedzirdēja, bet mēs dzirdam? Tā ir Dieva valstība, tas ir Jēzus Kristus. Tā ir Dieva valstība, kas parādījās savā visā pilnībā un tas ir Jēzus Kristus. 

Domājot par šo līdzību, par šiem diviem vīriem – abi vīri ierauga ko tādu, ko citi, acīmredzot, nepamana. Šajos dārgumos, šajā pērlē ir kaut kas tāds, kas izmaina viņus pilnībā. Viens laikam garām ejot pamana vai strādājot laukā, otrs meklējot daudzas pērles nonāk līdz šai īpašai. Šos dārgumus sastopot izmainās viņu dzīves. Vai viņu dzīves ir izpostītas? Nē. Mēs redzam, ka tur ir prieks, viņi iet ar prieku un kaut ko dara. Šīs izmaiņas, kuras ar viņiem notiek, ir tās, ka viņi saprot, lai iegūtu šo dārgumu, man tas maksās visu vai neko. Ir jāiet uz pilnu banku. Ir jāpārdod viss. 

Mēs lasām: „Cilvēks atradis, ar prieku iet un pārdod visu.” Viņš iet ar prieku un pārdod visu, kas viņam ir, lai tikai iegūtu šo dārgumu, ko viņš ir atradis. Visu! Savus mīļākos CD, visu, kas tev ir. Tu salasi visu, kolekcionē visu, kas tev ir svarīgs, visu pārdod, lai iegūtu to svarīgāko. Beigās ieguvums izrādās lielāks par upuri, ko tu esi upurējis. 

Šīm divām pirmām līdzībām ir dažādi skaidrojumi. Bet galvenā doma, ko lasot mēs noteikti ieraugām un skaidri saprotam – Debesu valstība ir tik vērtīga, ka es esmu gatavs pārdot visu, atdot visu, upurēt visu, lai to iegūtu. Šie līdzības vārdi, ko Jēzus saka, nav pretrunā ar citiem vārdiem, ko Jēzus ir teicis. Jāņa 15:5 Jēzus saka: „Es esmu vīna koks, jūs esat zari; kas manī paliek un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs neko nespējat darīt.” Jēzus šajā līdzībā par šiem vīriem, kuri iet un atrod bagātību un tagad pārdod visu, nerunā par to, ka tagad mēs Dieva valstību varam nopirkt, nopelnīt vai citādāk iegūt. 

Jēzus stāsta līdzību par pazudušo dēlu, kurš paņem visu mantu, aiziet un nodzīvo savu dzīvi tā kā viņš to grib – beigās paliek bez nekā. Tad viņš pie cūku siles nokļuvis, tas ir tas, kur mēs nokļūstam, kad dzīivojam tā, kā mēs gribam, pie cūku siles nokļuvis viņš saprot – mājās ir tēvs, es iešu un izlūgšos kaut es varētu būt viens no viņa kalpiem. Viņš iet pie tēva, tēvs skrien viņam pretī, apkampj un priecājas, ka dēls ir atgriezies, uzliek gredzenu, uzvelk dārgākās drēbes un uztaisa tādu mielastu! Vai viņš to bija pelnījis? Viņš nebija to pelnījis, bet dēls saprata – man jāatgriežas pie tēva, jo tur ir kaut kas īpašs. 

Jesajas 55.nodaļā ir rakstīts: „Ak, visi kam slāpst, nāciet pie ūdens; kam nav sudraba, nāciet, pērciet un ēdiet, nāciet un pērciet, sudraba nevajag, par velti ņemiet vīnu un pienu. Kādēļ jūms maksāt sudrabu par to, kas nav maize, atdot savas pūles par to, kas nedod sāta? Klausieties, klausieties uz mani! Tad ēdīsiet krietni, līksmos treknumā jūsu dvēseles. Pievērsiet man savu ausi un nāciet pie manis, klausieties un jūs būsiet dzīvi! Es slēgšu ar jums mūžīgo derību, Dāvidam dotajai žēlastībai var uzticēt. Dievs ir Kungs un Izraēla svētais, Viņš cels tevi godā. Meklējiet Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš tuvu.” Jesaja saka: „Nāciet un pērciet bez maksas.” 

Kur tu kaut ko tādu esi dzirdējis? Kas tā ir par ekonomiku? Kas tas ir par biznesmeni? Neloģiski, bet tāda ir Dieva ekonomika. Nāc un pērc šīs bagātības bez maksas! Man liekas šīs divas pirmās līdzības par šiem vīriem, kuri atrod bagātības, parāda to, ka mēs visi kaut ko meklējam – prieku, piepildījumu dzīvēs, kaut kādas bagātības. Ir tāds dziedātājs Robijs Viljams (Robbie Williams), viņš ir sarakstījis biogrāfiju vai par viņu ir sarakstīta, es nezinu, un nosaukums laikam bija ‘Feel’ (jūti). Viņam tiek uzdots jautājums – kā ir būt vienam no pasaulē bagātākajam cilvēkam? Kā tu jūties? Atbilde ir – es jūtu tukšumu. Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury) ir jautājis arī šo jautājumu – vai dzīvē ir kaut kas vairāk? Vai dzīvei ir nozīme? 

Reizēm, kad cilvēks ir pamēģinājis visu, atnāk uz baznīcu pēc mazliet garīguma. Viņš dzird Evaņģēlija Vēsti un sastopas ar to, ka viņa jautājumi kļūst dziļāki un tiek daudz vairāk izaicināts. Evaņģēlijs viņu izaicina. Evaņģēlijs parādīs tavu vājumu, nespēju, ka mēs nespējam neko, lai būtu garīgāki, pareizāki, tuvāki Dievam. Evaņģēlijs parādīs, ka patiesībā esam grēcinieki. Mēs visi. Evaņģēlijs jautā – ko tu vēlies? Apstājies, iedziļinies, atzīsties, uzticies Debesu valstības Ķēniņam. Viņš tev dos kaut ko tādu, ko tavs prāts nespēj aptvert. Pēkšņi tu ieraudzīsi citas vērtības, citas bagātības, kas ir tavai dvēselei, un ne tikai. 

CS Luijs (Clive Staples Lewis) ir teicis šādus vārdus: „Iedomājies sevi kā dzīvu māju. Dievs ienāk, lai pārbūvētu šo. Sākotnēji tev šķiet, tu zini, ko Viņš dara. Viņš salabo škirbas, plaisas. Tu zināji, ka tas ir jāpaveic, tāpēc nebiji pārsteigts, bet tad pēkšņi tagad Viņš sāk naglot un veidot māju tā, kā to nebīji gaidījis. Ko Viņš dara? Izskaidrojums ir vienkāršs – Viņš sāk būvēt tādu māju, kādu tu pat nebiji iedomājies. Viņš pēkšņi sāk pievienot papildus sienas, grīdas, torņus sāk celt. Sākas rakšanas darbi ārpusē, kas paredzēts dārzam. Tu domāju, tu tiec veidots par mazu, ērtu māju, bet Viņš būvē pili. Kāpēc? Jo Viņš ir ieplānojis nākt un tajā dzīvot.” Lūk, kristīgās Vēsts skaistums – pats Dievs veido tevi, lai nāktu un mājotu tevī.  

Šīs abas līdzības stāsts ir par to, ka kristietība ir par ieiešanu citā dimensijā. Būt kristietim nozīmē ieiet Dieva valstībā. Nav citas dimensijas pa vidu, nav neitrālu dimensiju – Dieva valstība vai kaut kas cits, ko mēs parasti negribam minēt. Ieejot šajā dimensijā tu piedzīvo to, ko tu biji dzirdējis, bet nebiji piedzīvojis – piedošanu. Viena no kristīgās Vēsts pamatvēstīm – piedošana, ko dāvā mums Kristus. Tavi grēki ir piedoti, parāds ir atlaists. Tavs ātrais kredīts ir dzēsts. 

Vai esi kaut ko tādu piedzīvojis? Tā ir realitāte, garīga realitāte, bet tā ir realitāte. Ja tu neesi kaut ko tādu piedzīvojis, tad tu piedzīvosi citu garīgu realitāte, kas ir vainas apziņa, nežēlīgu spēku izlietojums, lai izpatiktu kādam, garīgs cietums. Tas ir viens no veidiem, kā Bībele raksturo grēku, ka tu esi grēka vergs. Kristietība ir par ieiešanu citā dimensijā – tu tiec izmainīts, tu ieraugi šos dārgumus un tas izmaina tevi tik ļoti, ka tu esi gatavs pārdot visu. 

Vēl, ko šīs līdzības mums māca – kristietība prasa pārdot visu. Šeit es nedomāju variantu, ka draudzēs burtiski saka: „Ja tu gribi būt daļa no šīs draudzes, tev jānes viss šeit, tev jāpārdod burtiski viss.” Es esmu dzirdējis tādus gadījumus, kad cilvēkus burtiski aicina pārdot visu un visu naudu ziedot baznīcai. Cilvēks paliek bez nekā. Un tomēr – kristietība prasa pārdot visu, ziedot visu, atstāt visu. 

Ir kāds piemērs Bībelē, kad Jēzus satiek kādu jaunekli, kurš nāk pie Viņa, jautā daudz jautājumus un tas lielais jautājums: „Ko man darīt, lai es iegūtu Debesu valstību?” Jēzus jautā: „Vai tu turi baušļus?” Jēzus šajā sarunā iemīl šo jaunekli un saka: „Viena lieta tev pietrūkst – aizej un pārdod visu, kas tev ir un nāc un seko man!” Šis jauneklis bija bagāts. Viņš noskumis pagriezās un aizgāja prom. 

Mēs varētu domāt, ka līdzības ir ļoti skaidras – Debesu valstība ir tik vērtīga, ka tev ir jāatdod viss, jāpārdod viss, jāziedo viss. Vienkārša Vēsts, vienkārši vārdi, vienkārši uztverama Vēsts, vai ne? Tad, kad tu iedziļinies, tu sāc domāt un saprast, ka šī ir arī ļoti izaicinoša Vēsts. Bībele saka – mēs visi esam grēkojuši. Bībelē Dievs ļoti daudz runā par tādu lietu kā elkdievība. Tā šodien joprojām ir ļoti nopietna problēma, palūkojies apkārt – nauda, varas kāre, mantkārība, lietas, izskats, statuss sabiedrībā, darbs, attiecības, hobiji, mani mērķi, un tie var būt ļoti garīgi mērķi, visāda veida atkarības. Kādi no elkiem ir ļoti acīmredzami un mēs varam teikt, ka tie ir grēcīgi, bet kādi elki mūsu dzīvē var būt ļoti nemanāmi, mēs pat nepamanām. 

Vai Debesu valstība mums ir tik vērtīga, ka mēs esam gatavi atdot, pārdot, nodot visus šos elkus Debesu valstības dēļ? Vai tā ir tik vērtīga? Šīs līdzības saka – jā, Debesu valstība ir ļoti vērtīga, ka tu esi gatavs pārdot visu. Kristietība ir par to, ka tu atdod visu, tas izmaina tavu dzīvi. Un vēl kristietība ir par to, ka tas, ko tu saņem pretī, ir prātam neiedomājama greznība. Šie vīri ir gatavi upurēt visu, bet viņi to dara ar lielu prieku, tas nozīmē – šī izmaiņa notiek iepriekš. Viņš ierauga, cik tas ir vērtīgi, viņam ir tāds prieks, ka viss pārējais kā Pāvils reizēm saka – viss pārejais Jēzus dēļ ir mēsli, zaudējums, jo tāpēc, ka es esmu atradis kaut ko tik vērtīgu, tik dārgu. Prieks ir tas, ko mēs piedzīvojam. Kristietība ir par prieku, mums būtu jādzīvo priekā! 

Starp citu, mums kristiešiem būtu jābūt priecīgiem! Cik no jums ienāca baznīcā ar lielu smaidu un prieku? Malači! Bet vai tas nozīmē tādu prieku, ka mēs visu laiku smaidām priecīgi? Tas ir kaut kas daudz vairāk, tas ir daudz dziļāk. Vai prieks nav tas, pēc kā mēs tiecamies? Tās mantas, ko mēs pērkam, ir tāpēc, ka mēs gribam prieku. Lietas, ko mēs darām, ir tāpēc, ka mēs gribam prieku. Bet mums šķiet, ka mēs prieku atrodam viskautkur citur, bet tikai ne kristietībā. Prieku mēs neatrodam reliģijā kā citi saka. Reliģija ir novecojusi. Reliģija ir priekš tantiņām un onkuļiem, kuriem nav ko darīt, reliģija nav priekš aizņemtiem un jaunajiem, kuriem jābauda dzīve un jāpriecājas. Šajos apgalvojumos ir tik daudz neizpratnes – kas ir reliģija? Kas ir kristietība? Kas ir Kristus? 

Laimīgs tu esi, ja tu atrodi Debesu valstības bagātību. Kas ir Jēzus Kristus? Laimīgs tu esi, ja tu atrodi esot jauns. Laimīgs tu esi, ja tu to atrodi esot pusmūžā. Laimīgs tu esi, ja tu to atrodi esot vecs. Laimīgs, priecīgs, ja tu to atrodi, jo tas izmainīs visu tavu dzīvi. Tas izmainīs to, kā tu skaties uz dzīvi, kā tu dzīvo, kā tu izturies pret cilvēkiem, kā tu strādā, kā tu dod naudu, kā tu ziedo, kalpo, tas izmainīs visu. Jo tu esi atradis kaut ko tādu, kas izmaina visu tavu dzīvi. 

Kristietība nav par nejaušību vai veiksmi. Paveicās, nolaimēja miljardus, miljonus. Kristietība ir par žēlastību. Ja tu šodien vari apgalvot – jā, es ticu Jēzum Kristum, un es esmu izvēlējies Viņam sekot, tad tā ir liela Dieva žēlastība. Bet, ar ko lai sāk? Kur lai es meklēju? Mateja 4:17 „No šā laika Jēzus sludināja: atgriezieties no grēkiem, Debesu valstība ir klāt.” Debesu valstība ir atnākusi, tā ir šeit, tā ir klāt, tāpēc, ar ko sākt? Nožēlo, ieskaties dziļi, pārbaudi sevi, atzīsties un nožēlo. Sāc ar nožēlu, iedziļinies. 

„Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis. Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā. Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana.” Šajā Mateja evaņģēlija 13.nodaļā Jēzus mācekļiem stāsta vēl kādu citu līdzību, par ko Viņš jau bija iepriekš teicis, par ko mēs arī runājām. Ja jūs atcerieties, mēs runājām par līdzību par nezālēm un kviešiem. Jēzus šeit stāsta līdzību par tīklu, kurš tiek izmests un dara savu darbu, savāc visāda veida zivis. Tajā laikā bija dažādi veidi, kā zvejoja zivis, bet šis veids, ko Jēzus stāsta ir liels, liels tīkls, ļoti plašs, dziļš, aptver daudz un, kad šis tīkls iet pāri un ir pilns, tas paņem visu, kas ir ceļā – labas zivis, sliktas zivis un visādus atkritumus. Izvelk ārā un cilvēki nosēžas un sāk šķirot. 

Jēzus šo līdzību stāsta, lai parādītu, kā būs pēdējos laikos. Jēzus šo līdzību stāsta, lai parādītu to lielo, pilno bildi – jā, Debesu valstība ir kaut kas skaists, kaut kas labs, tik vērtīgs, ja mēs to apzināmies, ja mēs to satveram, ieraugam, tad mūsu dzīve ir prieka pārpilna. Bet Debesu valstība ir arī līdzīga kā tādam tīklam. Evaņģēlija Vēsts tiek sludināta visā pasaulē un šī Vēsts savāc visāda veida cilvēkus kopā. Tad nāks tiesa, šī līdzība ir par to, kā Jēzus saka – nāks tiesas diena, kurā tad pateiks, kuras ir labās zivis un, kuras nav labās zivis. Eņģeļi būs, starp citu, tie, kas to nošķirs. Sliktās atkritumos dedzināšanai, labās – Dieva godam. 

Tāpēc, ir svarīgi, ka tad, kad mēs sludinām Evaņģēliju, stāstam cilvēkiem, ka mēs stāstam pilno Vēsti – kas ir Debesu valstības skaistums un vērtība, kas ir Debesu valstības cena. Stāstīt cilvēkiem – ja tu domā, ka tu būsi kā maza zivs, kas tiks cauri tīklam un izspruks cauri, tad tu maldies. Debesu valstība neattiecas tikai uz reliģiskajiem un kristiešiem, tā ietekmē visus cilvēkus, un beigās būs tiesa. Taisnie tiks tiesāti un netaisnība tiks tiesāta. Šodien mēs gribam, lai netaisnība tiek tiesāta, mēs pēc tā ilgojamies, cik daudz vairāk Dievs! Jēzus nāks atkal. Jautājums ir – ko tu darīsi ar Jēzu? Ko tu darīsi ar šo vīru, kurš saka, ka ir Dievs? 

Beigās Jēzus stāsta vēl vienu līdzību un sāk ar jautājumu: „Vai jūs to visu saprotiet?” Viņš to jautā mācekļiem un viņi saka: „Jā!” Vēlāk mēs lasām, ka ir daudzas lietas, ko mācekļi vēl nav sapratuši. Bet Jēzus saka: „Tādēļ ikviens Rakstu mācītajs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.” Vai jūs to visu saprotiet? Vai tu saproti šīs līdzības, kas ir rakstītas Mateja 13.nodaļā? Vai tu redzi? Vai tavas acis ir redzīgas? Vai tavas ausis ir dzirdīgas? Vai tu saproti Debesu valstības lielo nozīmi? 

Ja tu saproti, tad tu darīsi divas lietas. Tu būsi gatavs pārdot, iemainīt, atdot visu, kas ir lieks tavā dzīvē Debesu valstības dēļ. Tu būsi gatavs paklausīt Viņam. Otrā lieta, ko tu darīsi, ja tu saproti Debesu valstības vērtību un cenu un to, kas tuvojas un, ko Jēzus saka – tu kļūsi kā tāds labs nama saimnieks, kas rūpējas par visiem, kuri šajā namā. Ta var būt tava ģimene, tava sieva, tavi bērni, tava mazā grupiņa, kur jūs esat kopā; tā var būt draudze, kura tev ir uzticēta, lai tu to vadītu. Draudzē mēs esam ļoti dažādi, kāds ir nobriedušāks, kāds nē. Draudzē viena no lietām, ko Jēzus grib redzēt, ir noteikti mācekļošana, ka mēs mācekļojam viens otru. Mēs palīdzam augt, lai Debesu valstība iet plašumā. 

„Tādēļ ikviens Rakstu mācītajs, kas mācīts Debesu valstības lietās.” No orģinālteksta šis vārds ir – kas ir mācekļots Debesu valstības lietās. Tāds, kurš ir bijis Jēzus sekotājs būs kā tāds labs nama saimnieks. Ja tu atrodi kaut ko ļoti vērtīgu.. Es nelietošu šo piemēru – ja tu ietu pa ielu un atrastu zāles pret aids, ko tu darītu? Bet, ja tu atrodi kaut ko ļoti vērtīgu, ja tu dzirdi labas ziņas, ko tu dari? Es zinu, ko tu dari, ja tu aizej restorānā un apsēdies pie skaista ēdiena vai aizej uz savu mīļāko kafejnīcu un apsēdies pie savas kafijas. Es zinu, ko tu dari, jo tu to nofotogrāfē un padalies, vai ne? Tas ir tas, ko mēs darām – ar labām lietām mēs gribam dalīties. 

Bet, ja tu saproti Debesu valstības vērtību, ja tu redzi, ko tas nozīmē, ja tu redzi, cik svarīgi ir to dzirdēt maniem kaimiņiem.. Paceliet roku, cik no jums pazīst savus kaimiņus? Pēc vārda vismaz. Ja tu tredzi to nozīmi, tad mūsu uzdevums ir stāstīt citiem šo Debesu valstību – cik tā ir liela vērtība un cik briesmīgas sekas var būt, ja mēs nepievēršam tam uzmanību. Debesu valstība ir daudz vairāk par ēšanu un dzeršanu. Debesu valstība ir par to, kur cilvēki pavadīs mūžību. Tāpēc lūgsim Dievu. Varbūt tev šī lūgšana būs grēku nožēlas lūgšana, varbūt tā būs nožēlas lūgšana, cik liels grēcinieks es esmu un man vajadzīga Dieva žēlastība, man vajadzīgs Jēzus. Šī lūgšana var būt: „Jēzu, palīdzi man, ka es Tevi mīlu vairāk.” Varbūt šī lūgšana tev būs pateicības lūgšana par to, ka tu pazīsti Jēzu un, ka tavas attiecības ir personīgas. Bet varbūt tā būs grēku nožēlas lūgšana, ka tu neesi spējis atklāti ar savu muti apliecināt, kas tu esi, kas ir Jēzus Kristus un, kas ir šī Debesu valstības vērtība. 

Lūgsim.

Iet uz svētrunu arhīvu