Līdzība par sējēju

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
27.01.2019.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-159
Rakstvieta:
Mt 13:1-23

Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā. Un liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa. Tādēļ viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet ļaudis stāvēja krastā. Viņš tiem daudz runāja līdzībās, teikdams: “Redzi, sējējs izgāja sēt. Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. Bet, kad saule uzlēca un dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca. Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus – cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Tad mācekļi, piegājuši viņam klāt, jautāja: “Kādēļ tu ar viņiem runā līdzībās?” Viņš tiem atbildēja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots. Kam ir, tam tiks dots, un tas būs pārpārēm bagāts, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir. Es viņiem runāju līdzībās tādēļ, ka tie skatīdamies neredz un klausīdamies nedzird un nesaprot. Pie viņiem piepildās Jesajas pravietojums:
jūs gan klausīsieties, bet nesapratīsiet. Jūs gan skatīsieties, bet neredzēsiet. Jo šīs tautas sirds ir nejūtīga, viņu ausis ar grūtībām sadzird, un savas acis viņi ir aizvēruši: ka tik ar acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus dziedinātu.
Bet laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un tāpat jūsu ausis, jo tās dzird. Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja. Tad nu ieklausieties līdzībā par sējēju: pie ikviena, kas Valstības vārdu dzird, bet neaptver, nāk ļaunais un nolaupa, kas iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas iesēts ceļmalā. Bet kas sēts akmenājā – tas vārdu dzird un to tūlīt ar prieku uzņem, bet viņā nav sakņu, un viņš ilgi neiztur. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, tas tūlīt apgrēkojas. Bet kas sēts starp ērkšķiem – tas vārdu dzird, bet laicīgās rūpes un bagātības viltus to noslāpē, un viņš kļūst neauglīgs. Bet kas sēts labā zemē – tas vārdu dzird un saprot, un viņš nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus.”

Iet uz svētrunu arhīvu