Nepārproti Dieva laipnību

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
20.01.2013.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-025
Rakstvieta:
Rm 1:1-2:29

"Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts būt par apustuli, izvēlēts sludināt Dieva evaņģēliju, ko viņš jau iepriekš caur saviem praviešiem Svētajos Rakstos bija apsolījis par savu Dēlu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas pēc miesas ir dzimis no Dāvida dzimuma un pēc svētuma Gara ar augšāmcelšanos no mirušajiem apliecināts ar spēku par Dieva Dēlu. Caur viņu mēs esam saņēmuši žēlastību un apustulisko sūtību viņa vārdā pie ticības paklausības vest visas tautas, no tām nākat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie. Jums visiem, Dieva mīļotajiem, aicinātiem svētajiem, kas esat Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

Vispirms es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē. Dievs – viņam ar savu garu es kalpoju caur viņa Dēla evaņģēliju – ir mans liecinieks, ka es pastāvīgi jūs paturu savās aizlūgšanās, vienmēr lūgdams, lai pēc Dieva prāta pašķirtos mani ceļi atnākt pie jums. Es ilgojos jūs redzēt, lai ar jums dalītos kādā Gara dāvanā jums par stiprinājumu – lai mēs kopīgi gūtu iepriecinājumu cits cita ticībā – jūsu un manā ticībā. Es negribu, brāļi, ka jūs paliekat neziņā: es daudzkārt biju nolēmis nākt pie jums, bet līdz šim tiku kavēts, tā ka nevarēju nākt un gūt kādu augli pie jums, tāpat kā pie citām tautām. Es esmu parādnieks gan grieķiem, gan barbariem, tiklab gudriem, kā nesaprātīgiem, tādēļ degu nepacietībā sludināt evaņģēliju arī jums, kas esat Romā. Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim, jo tajā Dieva taisnība atklājas no ticības uz ticību, kā ir rakstīts:taisnais no ticības dzīvos.

Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no debesīm atklājas Dieva dusmas, jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda, bet neredzamais – Dieva mūžīgais spēks un dievišķība – tas prātam atklājas Dieva redzamajos darbos, kas darīti kopš pasaules radīšanas. Tā ka viņiem nav ar ko aizbildināties, jo, Dievu pazīdami, tie viņu nav godājuši kā Dievu un nav viņam pateikušies, bet kļuvuši domās tukši – un viņu neprātīgā sirds ir aptumšojusies. Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi un aizvietojuši neiznīcīgā Dieva godību ar iznīcīga cilvēka un putnu, un četrkājaiņu, un rāpuļu līdzībā darinātu tēlu, tādēļ Dievs tos ir nodevis viņu siržu kārībām, tā ka tie nešķīstībā apkauno savu miesu. Dieva patiesību tie apmainījuši pret meliem, godinājuši radību un kalpojuši tai, nevis Radītājam. – Viņš ir augsti teikts mūžīgi! Āmen! Tādēļ Dievs tos nodevis kaunpilnai kaislei: viņu sievietes ir apmainījušas dabiskās dzimumu attiecības ar pretdabiskām, tāpat arī vīrieši, atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm, savā iekārē ir iedegušies viens pret otru; vīrieši ar vīriešiem piekopdami kaunpilnas lietas, paši saņem pelnītu sodu par savu nomaldīšanos. Un, tā kā tie nav uzskatījuši par pareizu paturēt prātā Dievu, Dievs viņus nodevis ačgārnai saprašanai, ka tie dara to, kas neklājas, – tie ir pārpilni visādas netaisnības, negantības, alkatības, ļaunuma; pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, ļaunprātības, mēlnesības, aprunāšanas, naida pret Dievu, nekaunības, uzpūtības, lielības, ļaunu blēdību, nepakļāvības vecākiem, pilni neprāta, neuzticami, nejūtīgi, nežēlīgi. Un viņi, lai gan skaidri zina Dieva taisno likumu – ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi –, tomēr ne vien paši tā dara, bet atbalsta arī citus, kas tā rīkojas.

Tādēļ, cilvēk, tu, kas tiesā citu, tev pašam nav ar ko aizbildināties: par ko tu tiesā citu, par to tu notiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā rīkojas, nāk Dieva taisnīgā tiesa. Vai tiešām tu, cilvēk, domā, ka, citus tiesādams par to, ko pats dari, tu izbēgsi Dieva sodam? Vai varbūt tu nicini viņa labestības, pacietības un lēnprātības bagātību, nesaprazdams, ka Dieva labestība tevi vada uz atgriešanos? Bet ar savu stūrgalvību un nocietināto sirdi, kas neatgriežas no grēkiem, tu krāj dusmas pret sevi tai Dieva dusmības dienai, kad atklāsies viņa taisnā tiesa. Un viņš atmaksās ikvienam pēc viņa darbiem: tiem, kas neatlaidīgi ar labiem darbiem meklē godu, slavu un neiznīcību, viņš dos mūžīgo dzīvību, bet tiem, kas meklē savu labumu un neklausa patiesībai, bet klausa netaisnībai, viņš dos dusmas un bardzību. Ciešanas un izmisums ikvienai cilvēka dvēselei, kas rīkojas nekrietni, – jūdam vispirms un arī grieķim! Gods, slava un miers ikvienam, kas rīkojas krietni, – jūdam vispirms un arī grieķim. Jo Dievam nav svarīga cilvēka āriene. Kas grēkojuši, bauslību nepazīdami, bez bauslības ies arī bojā, bet, kas grēkojuši, zem bauslības būdami, pēc bauslības tiks tiesāti. Jo ne jau tie, kas bauslību klausās, ir taisni Dieva priekšā, bet bauslības turētāji tiks attaisnoti. Kad pagāni, kam nav bauslības, pēc dabas dara to, ko bauslība prasa, tie, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība. Viņi parāda, ka bauslība ir ierakstīta viņu sirdīs, to apliecina arī viņu sirdsapziņa un viņu domas, ar kādām tie cits citu vai nu apsūdz, vai aizstāv. Kā esmu sludinājis savā evaņģēlijā – nāk diena, kad Dievs caur Jēzu Kristu tiesās visu, kas cilvēkā apslēpts.

Ja tu saucies jūds un paļaujies uz bauslību un dižojies Dievā, ja tu zini viņa gribu un, bauslībā mācījies, atšķir noderīgo un ja tev ir pārliecība, ka esi ceļa vadonis akliem, gaisma tiem, kas tumsā, un audzinātājs neprašām un skolotājs jaundzimušajiem, un ja tu esi tāds, kam bauslība ir atziņas un patiesības iemiesojums, – kā tad tu, citus mācīdams, nemāci sevi? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu zodz, teikdams, lai citi nav laulības pārkāpēji, tu pats esi tāds? Tev riebj elki, bet elku tempļus tu aplaupi? Tu, kas ar bauslību dižojies, tu, pats to pārkāpdams, apkauno Dievu. Kā ir rakstīts:jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots citās tautās. Apgraizīšana der, ja tu rīkojies pēc bauslības, bet, ja esi bauslības pārkāpējs, tad tava apgraizīšana ir tas pats, kas neapgraizīšana. Un, ja neapgraizītais tur bauslības taisnību, vai viņa neapgraizīšana neskaitīsies apgraizīšana? Vai tas, kas pēc dabas ir neapgraizīts, bet pilda bauslību, vai viņš netiesās tevi, kas esi bauslības pārkāpējs, lai gan tev ir Raksti un apgraizīšana? Ne jau tas ir jūds, kas ārēji tāds, nedz tā ir apgraizīšana, kas ārēji pie miesas, bet jūds ir tas, kas tāds ir iekšēji, kam sirds ir apgraizīta pēc Gara, nevis pēc burta, un tādam uzslava ne no cilvēkiem, bet no Dieva." - Rom 1:1-2:29

Iet uz svētrunu arhīvu