Nepiedodamais grēks

Tad pie viņa atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt. Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: “Vai tik šis nav Dāvida dēls?” Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: “Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!” Jēzus, viņu domas zinādams, teica: “Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs. Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs? Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās. Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums. Vai – kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt. Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa. Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota. Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.
— Mt 12:22-32

Svētrunas noraksts

 
Bībele mums māca, ka Dievs ir piedodošs Dievs un mēs arī par to dziedājām šajās dziesmās. Viscaur Bībelei, un es varētu pat teikt, ka varbūt tas ir tāds kristietības un mūsu ticības pamatmērķis – šī piedošana, grēku piedošana. Dievs tiešām to arī dara, Viņš piedod cilvēkiem. Piemēram, 103.Psalmā mēs lasām: „Teic, mana dvēsele, Kungu, un neaizmirsti balvas, ko Viņš tev devis. Viņš, kurš piedod visas tavas vainas.” Visas tavas vainas, vai pāris pantu tālāk: „Ne pēc mūsu grēkiem, Viņš mums dara, ne pēc mūsu vainas Viņš mums atmaksā. Cik augstu ir debesis pār zemi, tik varena tam žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas. Cik tālu ir austrumi no rietumiem, tik tālu Viņš atņem mums mūsu pārkāpumus.” Dievs mīl piedot un mēs redzam – visus grēkus, Viņš viņus noliek tik tālu, ka tie ir neaizsniedzami. 

Jesajas 1.nodaļā mēs lasām: „Nu, nāciet un norēķināsimies, saka Kungs. Ja jūsu grēki būtu kā purpurs, tie būs balti kā sniegs. Ja tie būtu karmīnsārti, tie balos kā vilna.” Tā ir žēlastība un Dievam tas nebūtu jādara, bet tāds Viņš ir – mīlošs Dievs, kurš mīl piedot. Arī šodienas teksts, kuru mēs lasījām ievadā no Mateja 12 runā par šo piedošanu. Mēs varam apskatīties priekšpēdējo pantu no šodien lasītajiem, Mt 12:31, tur Jēzus saka: „Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota.” Jebkurš grēks. Visi grēki, visi grēku veidi, visi grēku apjomi. Un tomēr ir viens grēks, kas ir izņēmums. Viens nepiedodamais grēks. Tā ir mūsu šodienas tēma. Ja mēs izlasām šo pašu pantu līdz galam, Jēzus saka: „Jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota.”

Dabiski, jautājums ir – kas ir šis nepiedodamais grēks? Cilvēki gadsimtiem ilgi šo jautājumu ir uzdevuši un varbūt ar tādu nemieru sirdī jautājuši – vai es varu šo grēku izdarīt? Varbūt es jau esmu to pieļāvis? Lai atbildētu uz šo jautājumu, lai saprastu, ko Jēzus domā ar šiem vārdiem, mums ir jāapskata šodienas teksts, tas sākas ar kādu notikumu. Mt 12:22 mēs lasām par kādu notikumu. „Tad pie Jēzus atnesa dēmona apsēstu, kas bija akls un kurlmēms, un viņš to dziedināja, tā ka tas varēja runāt un redzēt.” Es domāju, ka mēs lasām šo tekstu un mums tas nav nekas jauns, nav nekādu pārsteigumu. Mēs zinām – Jēzus dziedināja. Bet tur esot klāt, staigājot līdzi Jēzum, es domāju, tas bija kaut kas iespaidīgs, katra dziedināšana bija iespaidīga. Iespaidīgi redzēt, kā Jēzus dziedina šos cilvēkus, tāpēc regulāri, visu laiku bija pūlis ap Jēzu. 

Bet šis gadījums, šī dziedināšana bija vēl par pakāpi iespaidīgāka, jo šeit mēs redzam – ne tikai kāds aklais vai kurlmēmais tiek dziedināts, bet šeit ir šis viss komplekts kopā. Cilvēks, kurš pēc dziedināšanas ne vien redz, bet arī sāk runāt, tādēļ pūla reakcija seko Mt 12:23 „Un viss ļaužu pūlis brīnījās un sacīja: „Vai tik šis nav Dāvida dēls?” Viss pūlis, visi ir apbrīnā. Es domāju, ka liela daļa bija jau redzējuši Jēzu dziedinām, bet šī dabiskā reakcija „Vai tik šis nav Dāvida Dēls?”. 

Kas bija Dāvida Dēls? Tas bija gaidāmais Mesija, par ko Samuels runā 2.Samuela 7, kur Dāvidam tiek dots pravietojums, ka viņam būs kāds pēcnācējs, kas valdīs mūžīgi. No Dāvida ciltslīnijas dzims kāds, kurš valdīs mūžīgi. Jūdi bija gaidījuši šo brīnumaino Dēlu, Dāvida Dēlu, kuram ir jānāk. Izraēls ir kopš Dāvida laikiem grimis ar vien dziļāk, ja tā var teikt, bedrē un tagad jau ir nonākuši Romas gūstā. Kur nu būtu vēl labāks laiks kā tagad! Viņiem ir šī cerība: „Vai tik šis nav Dāvida Dēls?” 

Bet tur ir arī farizeji, kuri to redz. Viņiem nepatīk, ka Jēzus dara šos spilgtos dziedināšanas brīnumus. Bet ziniet, kas viņiem vēl vairāk nepatika? Šis pūļa secinājums. Tādēļ farizeji izvirza savu versiju par šo notikumu. Mt 12:24 „Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: „Šis jau izdzen dēmonus ne citādi kā ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību!” Kas bija Belcebuls? Tas ir sinonīms sātanam. Tātad, viņu apvainojums Jēzum, ka Jēzus šo brīnumu nedara vis Dieva spēkā, Viņš nav Dāvida Dēls, Viņš drīzāk ir sātana dēls, kurš ir nācis un dara šo visu sātana spēkā. 

Rakstu mācītāji un farizeji tāpat kā tauta gaidīja lielo Dāvida Dēlu, bet viņi bija iedomājušies, ka Viņš nāks kā varens ķēniņš, kas atbrīvos no visām šīm likstām, Mesijam bija jānāk kā varenam ķēniņam ar armiju un zirgiem un zobeniem, ar kara ratiem un jāstājas pretī. Bet tai vietā ierodas Jēzus, kurš ir pazemīgs un miermīlīgs, kurš negrib strīdēties, kā mēs lasījām iepriekšējās Rakstu vietās. Dažus pantus atpakaļ, Mt 12:19-20 ir rakstīts: „Nedz Viņš ķildosies, nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs uz ielām Viņa balsi. Ielūzušu niedri Viņš nenolauzīs un kvēlojošu dakti Viņš nenodzēsīs.” 

Kas tad tas tāds par ķēniņu?! Rakstu mācītājiem un farizejiem ir skaidrs, ka šis Jēzus nu nevar būt tas Mesija. Bet problēma ir tā, ka tie darbi, kurus šis Jēzus dara, ir pārdabiski. Pat Rakstu mācītāji un farizeji to nespēj noliegt. Tad, kad nāk Nikodēms pie Jēzus, Jāņa 3 mēs lasām – viņš pat saka: tas, ko tu dari, to nevar darīt ne vien citādi kā no Dieva. Bet problēma ir tā, ka, ja tas ir pārdabiski un, ja farizeju acīs tas nevar būt Dievs, tad tam ir jābūt sātana darbam. Mēs varam teikt – ja viņi būtu pazinuši Rakstus, kaut vai šo Jesajas pravietojumu, par kuru mēs iepriekšējās Rakstu vietās lasījām, Jesajas 1:18-19, viņi taču būtu atpazinuši savu ķēniņu, jo tas ir teikts, ka to teica Jesaja par šo Kristu. Bībele to teica, ka Viņš nāks kā miermīlīgs, pazemīgs Ķēniņš. Bet šie Rakstu mācītāji, ieklausieties – Rakstu mācītāji nepazina Rakstus. Viņi mācīja kaut ko, kas bija pilnīgi neatbilstoši Svētajiem rakstiem. Viņi gaidīja citādāku Mesiju. 

Es domāju, ka tas ir labs jautājums arī mums šodien. Nav nekādas jēgas sekot Jēzum, kuru mēs iztēlojamies savos prātos. Varbūt viņi gaidīja Mesiju, bet mēs gaidām savu Jēzu, savu Glābēju. Kāds Viņš ir mūsu prātos, mūsu galvās? Mums ir jāgaida tas Jēzus, kuru Bībele mums pasniedz. Viņš nav tas, kuru es iztēlojos, Viņš ir tas, kas Viņš ir, tāpēc Bībele saka – Dievs par sevi saka: es esmu, kas es esmu. Es domāju, ka daudziem kristiešiem prātā ir tāds iztēles auglis, kas ir nosaukts vārdā Jēzus, bet šis iztēles auglis nespēj glābt cilvēku. Sekojot šādam Jēzum, tu dzīvē neatrisināsi problēmas, tev nebūs miera, tev nebūs prieka, tev nebūs pamats piedošanai. Kaut kādam iztēles auglim vārdā Jēzus, bet vai tas ir tas bibliskais Jēzus? Tādēļ Bībele brīdina, ka cilvēks var tikt apmānīts sekojot citam kristum.

Atcerieties Kalna svētrunas kulminācijā, kur Jēzus beigās dod šo brīdinājumu, ka daudzi nāks un teiks: „Kungs, Kungs!” Un Jēzus viņiem atbildēs: „Es jūs nekad neesmu pazinis.” Es jūs nekad neesmu pazinis. Jūs, acīmredzot, sekojāt kaut kādam citam kristum. Tikai patiesais Jēzus spēj glābt, tādēļ mums ir jāmācās par Viņu no Bībeles, tāpēc mēs sludinām šādā veidā. Mēs nevaram paņemt šo Rakstu vietu un vienkārši izvilkt vienu tēmiņu ārā, kura mums vislabāk patīk un tad runāt kaut ko ap šo tēmu. Tāpēc mēs gribam jums un sev mācīt to biblisko Jēzu.

Atpakaļ pie Rakstu mācītājiem un farizejiem. Tātad, viņi atzīst, ka šis brīnums ir pārdabisks. Ievērojiet, viņi pat kā Jēzus ienaidnieki neatstāj vietu interpretācijai, ka Jēzus ir tikai kāds izcils skolotājs vai kāds brīnumdaris vai kāds labs pravietis, tā kā Islams un Judeisms par Jēzu runā. Viņi arī nenoliedz, ka Jēzus bija un varbūt pat darīja brīnumus, bet Viņš bija tikai labs pravietis. Bet farizeji to nedara, viņi saprot – nē, te ir kaut kas pārdabisks. Vai nu Dievs vai arī sātans. Viņi izvēlas otro opciju – Belcebuls. 

Mēs varam teikt – kādēļ? Tādēļ, ka viņiem bija jāglābj sava āda. Jo, ja Jēzus tiešām būtu Dievs, ja Viņš tiešām ir Mesija, tad, mēs iepriekšējos pantos no Jēzus dzirdējām, ka Viņš teica: „Rakstu mācītāju un farizeju taisnība ir nederīga.” Tas nozīmē, ka, ja tiešām Jezus ir Dievs, tad viņiem tā nozīmē diskvalifikācija, beigas, ar to būtu cauri. Ja Viņš tiešām ir Dievs, tad Viņš ir jau pateicis: „Jūs esat dikvalificēti garīgajās lietās, garīgajos jautājumos.” 

Man te atkal jādomā par mūsdienu cilvēku, kur mums katram ir jāmaksā kāda cena sekojot Kristum. Kādam varbūt līdzīgi kā Rakstu mācītājiem un farizejiem tas ir nozīmējis zaudēt darbu, nogremdēt savu karjēru, pazaudēt naudu, materiālu vērtības komfortu. Citam tas varbūt ir nozīmejis izjauktas attiecības pazaudējot draugus vai tikt izslēgtam no ģimenes. Protams, daudziem tas ir nozīmējis vēl daudz sāpīgākas sekas un cenu kā zaudēta veselība, kur tu tiec sists un spīdzināts un daudzi ir pazaudējuši visu dzīvību. Tas ir tas jautājums – kādu cenu es maksāju? Kādu cenu esmu samaksājis par savu ticību? Varbūt – kāda ir tā cena, kura man būtu jāmaksā, bet es neesmu joprojām gatavs to darīt?

Nesen, kā jūs atcerieties, bija halovīns (Halloween). Man ir četri dēli, divi vecākie jau iet skolās, tur draugi viņus aicina piedalīties halovīna pasākumos, un tad man bija saruna ar abiem vecākajiem dēliem. Mes runājām, ka mēs neatbalstām šo halovīna pamatnozīmi. Beigās šī saruna mums beidzās ar to, ka mēs secinājām, ka ticības dēļ jau šajā vecumā tu sāc maksāt kādu cenu, pasakot saviem draugiem, ka tu neatbalsti šo domu, un ka tu neiesi. 

Bet šie farizeji nav gatavi maksāt savu cenu, tādēļ viņi apvaino Jēzu, uz ko Jēzus sniedz atbildi. Šajā atbildē Viņš burtiski iznīcina viņu argumentāciju. Viņš dod trīs pretargumentus. Es viņus visus trīs ietinu ‘A’ burtos, lai jums vieglāk atcerēties. Pirmā Jēsus atbilde ir par to, ka jūsu argumentācija ir vienkārši absurda, neloģiska. Mt 12:25-26 „Jēzus, viņu domas zinādams, teica: „Ikviena valsts, kas sevī sašķēlusies, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai nams, kas sevī sašķēlies, nepastāvēs. Ja jau sātans izdzen sātanu un ir sevī sašķēlies, kā tad viņa valstība pastāvēs?” 

Es domāju pavisam vienkārša loģika – mēs varētu teikt aksioma. Valsts ar iekšēju konfliktu nevar pastāvēt. Šodien mēs svinam 11.novembri, Lāčplēša dienu. Ja mēs atceramies šo notikumu, tad jautājums ir – vai mēs būtu izcīnījuši šo uzvaru tad, ja mums būtu lielas domstarpības par to, vai ir jāiet cīnīties vai nav jāiet cīnīties? Kādā veidā, ar kādām stratēģijām? Kur būtu iekšējs, bez maz vai, pilsoņu karšs, sašķelšanās, kur mēs karotu viens pret otru un bermontieši vienkārši noskatītos uz to visu un viņiem pat nebūtu jāuzbrūk. Es domāju tā ir pavisam vienkārša loģika. 

Jēzus saka: tāpat arī nams, kas ir sašķēlies, nevar pastāvēt. Tie, kas ir laulībā, to ļoti labi zina. Konflikti noārda visu, kas ir mīlestībā līdz tam uzbūvēts, uzcelts. Divi cilvēki, kuri dzīvo laulībā un visu laiku konfliktos – šī laulība ilgi neturēs. Bet ziniet, tas, ko es no šī Jēzus argumenta vēl gribu paņemt, ir tas, ka tas ļoti labi ilustrē, kā cilvēki spriež par Jēzu. Tie cilvēki, kuri paskatās no malas uz ticību, viņi jau nespriež pēc loģikas. Man ar draugiem no skolas laikiem bijušas daudzas diskusijas, un vieni no argumentiem, ko viņi saka par mani, ir tas, ka es esmu ļoti augstprātīgs, jo es uzskatu, ka esmu jau atradis atbildi par to, kā ir radies visums, tātad kreacionisms. Jo viņi uzskata, ka tu nekad nevari beigt meklēt atbildi. Jo varbūt, ka tā nav pareizā atbilde, tāpēc ir jāturpina meklēt. Tā tu mūžīgi meklēsi atbildi un nekad nenonāksi līdz atbildei. Liekas, tik absurda loģika, kura tevi nekad neaizvedīs līdz mērķim. 

Problēma jau ir tā, ka ne jau loģika motivē šos cilvēkus, tāpat arī šos farizejus. Tas, kas viņus motivē ir palikt tumsā, jo viņi mīl grēku, viņi negrib kādu virs sevis, kurš viņiem aizliegtu, kurš ienestu gaismu šajā tumsā. Tātad, Jēzus saka: „Jūsu argumentācija ir absurda.” Tad Viņš turpina ar otro pretargumentu – jūsu argumenti ir arī klaji aizspriedumaini. Mt 12:27 „Ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs tie, kas jūs tiesās.” Farizejiem arī bija mācekļi, kā jau skolotājiem, rabīniem, tāpat kā Jēzum, kurus arī mēdza saukt par viņu dēliem, un arī viņi veica šādas dēmonu izdzīšanas. Mēs nevaram no Bībeles izsecināt, vai tās bija patiesas, autentiskas vai viltotas. 

Bet tas nav arī tik svarīgi, jo galvenais fakts ir, ka viņi to darīja, ka viņi gāja un izdzina ārā dēmonus. Tātad, savā ziņā viņi darīja to pašu, ko Jēzus šeit dara. Un, ja Jēzus it kā to darot Belcebula spēkā, tad kādā spēkā viņi to dara? Tādējādi šie dēli tiesās farizejus. Jēzus viņiem vienkārši saka: „Jūs esat aizspriedumaini. Jūs mērat ar diviem dažādiem mēriem.” Te mēs atkal varam padomāt par mums, par šodienu. Cilvēki, ar kuriem arī mēs varbūt diskutējam par ticību – kas ir tas, kādēļ viņi negrib pieņemt šo ticību? Vai tas ir tādēļ, ka viņi ir pārbaudījuši, kas ir Jēzus, viņi ir meklējuši atbildes Bībelē? Vai tomēr tie ir vienkārši stereotipi, jo kāds kaut ko ir stāstījis par Jēzu, kaut ko viņi ir dzirdējuši. Viņi, iespējams, ir redzējuši kādus nepievilcīgus kristiešus un viņu nepievilcīgo liecību – tātad, vienkārši klaji aizspriedumaini, kur tu mēri ar dažādiem mēriem. 

Jēzus saka: ne tikai absurda un neloģiska, ne tikai aizspriedumaini ir jūsu argumentācija, bet ir vēl trešā pazīme – tā ir agoniska. Mt 12:28 „Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums.” Jēzus: „Ziniet, kāpēc jūs mani apvainojat? Tāpēc, ka jūs esat savā garīgajā agonijā. Jūs mirstat, ar jums ir cauri. Jo, ja jūs zināt, ka es darbojos pārdabiskā spēkā, un, ja jums nav citu argumentu, kā tikai absurdi, neloģiski un aizspriedumaini, tad paliek tikai viena iespēja, ka es to tiešām daru tajā spēkā, kādā es saku un tas ir Dieva spēks. Ja es izdzenu dēmonus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība jau ir atnākusi pie jums. Ja es to daru Dieva spēkā, tad Dieva valstība ir klāt, vai jūs to saprotiet? Tādēļ es nosaku šīs Valstības standartus un ar jums ir cauri. Jūsu apvainojumi nav nekas cits kā agonisks pēdējās cerības solis glabt savu ādu.” 

Tad Jēzus turpina un izskaidro, kāda būtu pareizā loģika, paskatoties uz šo visu notikumu, Mt 12:29 „Kā var kāds ieiet stipra vīra namā un izlaupīt viņa mantu, ja stipro vispirms nesasien; tikai tad viņš varēs tā namu izlaupīt.” Kurš ir tas stiprais, kuram pieder šis nams? Tas ir sātans. Sātans ir šīs pasaules valdnieks. Viņš valda savā namā. Un kurš ir tas ‘kāds’, kurš ienāk šajā namā? Tas ir mūsu Kungs, Kristus. Viņš ienāk un izlaupa šā stiprā vīra namu. Bet pirms Viņš to dara, Viņš viņu sasien, Viņam viņš ir jāsasien, šis stiprais, tā ir tā Jēzus doma. 

Tātad, ja Jēzus ir pierādījis, ka Viņš ir izdzinis šo dēmonu, kurš pieder sātanam, tātad, Jēzus ir stiprāks par sātanu, to Jēzus šeit pasaka: „Ja jūs redzat, ka es esmu sasējis šo stipro, un es nāku un izlaupu viņa namu, tad jums ir tikai viens secinājums, ka es esmu stiprāks par sātanu. Es esmu Dievs.”  Viņš sasaista sātanu, ienāk viņa valstībā, tumsā, kas šodien joprojām ir šī pasaule. Viņš nolaupa to, kas ir vērtīgs. Kas ir tas vērtīgais? Kā jums šķiet, kas ir tas vērtīgais, ko viņš nolaupa? Paklausieties Kolosiešiem 1:13 „Mēs pateicamies Tēvam, kas mūs izrāva no tumsas varas un ieveda sava mīļotā Dēla valstībā.” 

Redziet, šis stāsts, šis notikums, visa šī saruna nav tikai par kādu nelaimīgo aklo, kurlmēmo no Izraēlas. Šis stāsts ir par tevi un mani, par katru no mums, kuri esam garīgi akli un kurlmēmi, kuri esam visi piederējuši sātana valstībai. Tas ir tas, ko Jēzus darīja ar mums, ko Viņš dara joprojām šodien, Viņš ielaužas sātana namā un apzog to, un aizved prom uz citu namu, uz citu Valstību. Ziniet, tādēļ es ticu, ka jaunpiedzimušā kristietī vairs nav dēmonu teikšanas. Tādēļ arī nekur Jaunajā Derībā nav pavēlēts izdzīt dēmonus, tāpēc, ka Kristus ir spēcīgāks par viņiem. Tā vietā ir pavēlēts pieaugt atziņā par mūsu Kungu, Kristu. Pieaugt atziņā par šo stirpo, kurš ir ienācis šajā namā, un kura Valstībā mēs esam pārcelti. Pieaugt atziņā par to, kurš ir izrāvis mūs no grēka valstības, no grēka varas. Vai redzi šo lielo kontrastu starp šīm divām valstībām, starp šiem diviem kungiem? Pasaki man, kuriem no abiem tu gribi piederēt? 

To Jēzus arī saka nākamajā pantā Mt 12:30 „Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.” Tu nevari piederēt abiem. Ja tu neesi ar Kristu, tu esi pret Kristu. Vienā citā vietā Bībelē Viņš līdzīgu piemēru mina, bet tur ir runa nevis par glābšanu, bet par kalpošanu. Tie, kuri piemin Jēzus vārdu un nav mūsu grupā, nav mūsu draudzē, tie joprojām ir ar mums, jo viņi to dara Jēzus vārdā. Bet šeit ir runa par glābšanu, par dzīvi divās dažādās valstībās. Ja tu neesi ar Kristu, tu esi pret Kristu. Tu varbūt esi ilgi bijis saistīts ar Kristu, un tomēr tu esi pret Viņu. 

Kā tas izskatās? Par to runā abi pēdējie panti. Te nu mēs esam pie mūsu nepiedodamā grēka, Mt 12:31-32 „Tādēļ es jums saku: jebkurš grēks un jebkura zaimošana tiks cilvēkiem piedota, bet Svētā Gara zaimošana netiks piedota. Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet, kas ko runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots nedz šajā, nedz nākamajā laikā.” Kas ir šis nepiedodamais grēks? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs esam sagatavojuši lielo rāmi, apskatot šo notikumu, bet mums trūkst vēl viena svarīga detaļa. 

Proti – kā Jēzus veic savu misiju? Vai Viņš to darīja pēc sava prāta, gāja un rīkojās? Nē, Bībele māca, ka Viņš visu darīja pēc Tēva gribas. Mēs to esam bieži pieminējuši. Bet mēs retāk esam pieminējuši, kā spēkā Viņš pildīja Tēva gribu? Atbilde ir – Viņš visu darīja Svētā Gara spēkā. Jēzus pakļāvās Tēva gribai un Svētā Gara spēkam. Mateja 3, piemēram, kur ir krstības Jēzum, tur mēs lasām: „Pēc kristības Jēzus tūlīt iznācis no ūdens un redzi, debesis atvērās un Viņš redzēja Dieva Garu kā balodi, un nolaižamies uz Viņu.” Tad pēc tam, nākamajā nodaļā pirmais pants: „Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka Viņš tiktu velna kārdināts.” Pēc šī tuksneša Viņš atgriežas un, lūk, kur uzreiz nākamais pants pēc šīs kārdināšanas tuksnesī skan šādi: „Bet Jēzus Gara spēkā devās atpakaļ uz Galileju.” Visur, kur Viņš gāja, tur visur Gars Viņu vada. Tas ir Svētā Gara spēks, kas tiek izdzīvots caur Jēzus rokām un kājām un muti. 

Tad, lūk, 4:18 Jēzus saka: „Kunga Gars ir pār mani, jo Viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka Vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani dziedināt” un tā tālāk.. . Tātad visu, ko Viņš dara, Viņš runā, sludina, dziedina, visu Viņš dara šī Svētā Gara spēkā. Te mēs varam iedomāties – pa Izraēlu staigāja divas trīsvienīgās Personas. Tur nebija tikai Jēzus, tur visur klāt bija Svētais Gars. Arī šajā šodienas notikumā, Jēzus dziedināšanā, kur Jēzus dziedina šo aklo, kurlmēmo – tas notiek Svētā Gara spēkā, bet farizeju secinājums ir, ka tas ir sātans nevis Svētais Gars. Līdz ar to, viņi nezaimo pašu Jēzus darbu, bet to darbu, ko veic Svētais Gars. Jēzus saka: „Ja kāds ko sacīs pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots.” Es domāju, Jēzus šeit izvēlas apzināti šo apzīmējumu ‘Cilvēka Dēls’, jo Viņš to nelieto bieži Mateja evaņģēlijā, Viņš to vairāk lietos Lūka evaņģēlijā, bet šeit Viņš viņu lieto. Kādēļ? Lai pateiktu, ka šeit ir tā cilvēciskā puse. Te ir doma, ka tu par Jēzu spried no cilvēciskās puses. Varbūt pirmo reizi redzot Viņu, tu domā – nu, kā, nu tāds varētu būt tas mūsu Mesija? Šādā izskatā, šādā attieksmē un izturēšanās veidā? Tu redzi tikai šo cilvēcisko pusi un tu varbūt kļūdies. Tas tiks piedots. 

Viens piemērs ir Jēzus māceklis Natanaēls. Tad, kad viņš pirmo reizi dzird par Jēzu, viņš saka: „Vai tad no Nācaretes var būt kas labs?” Redziet, viņš redz tikai šo cilvēcisko pusi. Mēs zinām no Bībeles, no Jāņa 13, no augšistabas notikuma, ka Natanaēlam tika piedots šis grēks, jo Jēzus saka: „Jūs visi esat mazgāti, izņemot viens no jums.” Tas nav Natanaēls, tas ir Jūda Iskariots. Tātad, ja tu cilvēciski spried par šo Jēzu un tu kļūdies – tas tev tiks piedots. Bet, kad tu saņem iekšēji liecību pēc liecības no Svētā Gara, tad tas jau kļūst nopietni. Rakstu mācītāji un farizeji – viņi bija saņēmuši šo mēnešiem ilgi, viņi speciāli gāja Viņam pakaļ, lai piesietos Viņam. Līdz ar to, viņi to redzēja, dzirdēja un viņu gala secinājums ir – tas nav Dieva, tas ir velna darbs. 

Ziniet, mēs varbūt sakām: nu, labi, viņi redzēja visus šos brīnumus, bet es rgibu teikt – šodienas liecība, kuru mēs saņemam, ir vēl spēcīgaka, jo šodien mums ir Dieva dzīvais Vārds – Bībele, Jaunā Derība. Šodien miljoniem cilvēku šajā pasaulē staigā Svētā Gara piepildīti. Šo abu liecinieku todien nebija viņiem. Šie abi liecinieki – Svētais Gars un Dieva Vārds arī šodien liecina, arī šajā rītā liecina tev. Ja tu šo liecību saņem atkal un atkal un tavs gala secinājums ir – Jēzus nav Dievs vai Jēzus nav tāds, kādu es gribu, lai Viņš būtu, es neticēšu šim Jēzum, es ticēšu mazliet pārveidotam Jēzum. Tu saņem joprojām šo liecību pēc liecības un liecības.. un tu nenonāc pie šī patiesā secinājuma un neatgriezies pie patiesā Kristus, tad ko lai Dievs vēl dara tavā dzīvē? Ko lai Dievs vēl tev dod? 

Tas ir tā kā Jesaja 5, kur Dievs Izraēlu sauc par vīna dārzu un saka: „Ko vēl lai es daru savam vīna dārzam, ko es neesmu darījis? Es taču cerēju, ka ienāksies vīnogas, bet ienācās skābules.” Ko lai es vēl daru, ko es nebūtu jau darījis? Tā kā rezultāta nebija, tad Dievs atļāva nojaukt sētas ap šo vīna dārzu, simboliskā nozīmē runājot, un ienākt ienaidniekiem un aizvest Izraēla tautu uz Babiloniju gūstā – pazušanā. Ko lai es vēl daru, ko es nebūtu jau darījis? 

Es vēlos noslēgt, pēdējās minūtes veltot apskatot vienu piemēru, kā tas notiek no kāda notikuma jeb no kādas vēstules, kas ir jau kristiešu draudzei rakstīta, tā ir Ebrēju vēstules 6.nodaļa. Pirms pāris nedēļām mēs to vēl aplūkojām un šodien es girbu tikai īsi apskatīt tieši no šī aspekta. Jūs varat aizšķirt uz Ebrējiem 6:4. Šis ir piemērs šadam nepiedodamam grēkam. Šo tekstu bieži lieto, lai pamatotu spēju, ka tu vari atkrist no patiesās glābjošās ticības un pazaudēt savu glābšanu, taču kā mēs redzam un, kā mēs jau esam runājuši, šī Rakstu vieta nerunā par ticīgu cilvēku, bet par tādu, kurš nav vēl atgriezies pie Kristus. Par tādu cilvēku, kurš ir tik daudz saņēmis, es jums tūliņ parādīšu, ko viņš ir saņēmis, un tomēr viņš beigās pagriež muguru Kristum, bibliskajam Kristum. 

Apskatieties Ebrējiem 6:4 „Bet tos, kas reiz tikuši apgaismoti.” Apstāsimies pie šī. Ko nozīmē tikt apgaismotam? Apgaismība Bībelē runā par prātu, par zināšanām. Tātad, tu esi saņēmis gaismu, tu esi saņēmis Dieva Vārda patiesību. Tā ir tā varbūt intelektuālā ticēšana, ka tu ar prātu saproti – nu, jā, Dievs ir, tam es ticu. Bet tas vēl tevi nepadara par Kristus glābtu mācekli. Tad Viņš turpina: „Baudījuši Debesu dāvanas.” Kas ir Debesu dāvanas? Tas ir tas, ko mēs saprotam kā svēto Vakarēdienu. Tas, ka cilvēks nāk pie Vakarēdiena vēl nenozīmē, ka viņš tiešām ir ticīgs, glābts cilvēks. 

Nākamais: „Bijuši līdzdalīgi pie Svētā Gara.” Redziet, te ir Svētais Gars pat pieminēts. Bet, ko nozīmē līdzdalīgi? Bībele nekur, nekad nesauc kristieti par līdzdalīgu Svētajā Garā. Bībele saka, ka Svētais Gars tevī iemājo, ka Viņš ir zīmogs, kas ir uzspiests tev, kas ir tevī, tu esi piepildīts. Bet šeit ir runa par līdzdalīgu – tas izklausās, ka tu stāvi Viņam blakus un līdzdarbojies. Grieķu vārds nozīmē asociācija, tas ir, ka tev ir kaut kāda asociācija bijusi ar Svēto Garu. Tātad, tu esi savā ziņā varbūt kalpojis draudzē, varbūt ilgi bijis draudzē un redzējis, kā Svētais Gars darbojas, varbūt pat kādā kalpošanā tu esi līdzdarbojies, kurā Svētais Gars darbojas, bet tas tevi vēl nepadara par glābtu cilvēku. 

Nākamais: „Baudījuši Dieva labo Vārdu.” Vāds ‘baudījuši’ ir vārds, kas tulkojams kā pagaršojuši. Pagaršojuši, nu, varbūt pat ņēmuši tās Rakstu vietas, kuras patīk, un tās, kuras ne pārāk, tās izlaižam – uz tā balstījuši savu izpratni par Kristu. Varbūt tas, ko mēs angliski sakām ‘cherry picking’, ka tu paņem tikai tos ķirsīšus no kūkas, tos, kuri tev patīk un garšo. 

Nākamais: „Sajutuši nākamības laikmeta spēkus.” Kas ir nākamības laikmets? Tas ir Debesis, tas ir kaut kas pārdabisks, tas ir tas, ko Jēzus šeit dara – dziedina. Tas ir kaut kas, ko var tikai Dievs darīt. Varbūt mēs esam redzējuši dziedināšanu šodien, mēs esam dzirdējuši par dziedināšanām. Varbūt pat paši esam saņēmuši. Tad Viņš saka šādi: „Pēc tam, kad tu esi visu šo saņēmis un tad tu esi atkritis no ticības.” Tātad, no šīs ticības, kura ir šī intelektuālā ticība kaut kādam kristum, nevis īstā ticība. Tāda ticība tā kā ir tam pūlim (Jāņa 4), jo viņš tic Jēzum, jo Viņš dara visas šīs skaistās lietas un viņš iet Jēzum līdzi. Trīs nodaļas vēlāk mēs redzam, Jēzus saka: „Bet jums ir jāēd un jādzer manas asinis, jums ir jāņem viss, ko es jums dodu.” Viņi saka: „Nē, nē, nē, tas ir par smagu mums.” Liela daļa aiziet prom. Jēzus saka atlikušiem: „Jūs arī gribat iet prom?” 

Lūk, šāda ticība, ja tu no šādas ticības, kur tu esi visu šo saņēmis, atkrīti, tad kas notiek ar šādiem cilvēkiem? „Tos nav iespējams atkal no jauna vest pie atgriešanās, jo tie Dieva Dēlu no jauna piesit krustā un liek apsmieklu.” Redziet, nav iespējams atgriezt. Ziniet, ko šis vārds ‘nav iespējams’ nozīmē, kur tas vēl lietots? Tepat pāris pantus tālāk, 18.pantā. Tur ir runa par to, ka Dievam nav iespējams melot. Tātad, mēs varam teikt: tikpat neiespējami cik Dievam ir melot, tikpat neiespējami ir šādam cilvēkam atgriezties. Lūk, tā viņš ir grēkojis ar šo nepiedodamo grēku. Līdz ar to, nepiedodamais grēks ir ne tik daudz par to, ko tu vari izdarīt, kā par to, ko tu neizdari, pēc visa tā, ko tu esi saņēmis, ko tu neizdari. 

Tādēļ es aicinu mūs katru šodien, tagad, ļauties Svētā Gara darbam un pieņemt to, jo Viņš liecina par šo Kristu, par Dieva Dēlu. Viņš aicina uz grēku nožēlu, bez kuras nav iespējama Dieva piedošana. Tu jau zini, cik daudz tu esi saņēmis Svētā Gara liecību tavā dzīvē, bet tu nezini, cik daudz tev vēl ir atlicis, tādēļ neaizej tik tālu, atpakaļcēla vairs nav. Tas ir tas, ko es ticu, Jēzus mums katram šodien grib pateikt Svētā Gara spēkā. Āmen.

Debesu Tēvs, paldies, Kungs, par visu to, ko Tu dari mūsu labā. Paldies, ka Tu tik daudzos veidos liecini par sevi, ka Tu to visu dari mīlestībā, ka Tu to dari gudrībā. Es Tev lūdzu, Kungs, ka katrs, kurš dzird šos vārdus, ka viņš neapcietinātu savu sirdi Tavam spēkam, Tavai liecībai, bet, ka mēs katrs gribētu un lūgtu Tev – piedod mūsu grēkus. Pat, ja mēs Tevi pazīstam, Jēzu, pat, ja mēs esam Tavi bērni, bet, ka mēs turamies pie kādiem grēkiem, ka mums tie sāktu riebt un mēs gribētu no tiem tikt vaļā, jo mēs zinām, ka tas nav no mūsu nama, kurā Tu dzīvo, bet, ka tas ir no sātana nama. Es lūdzu, Kungs, ka mēs būtu draudze, kura tiektos uz svētu dzīvi un, kura pagodinātu Tevi, kura nestu šai pasaulei tādu liecību, kāda atbilst bibliskajam Kristum. Kungs, lai neviens, kas ir šajā namā un, kas dzird šo Vārdu, savas dzīves beigās netiktu konfrontēts ar to, ka ir grēkots šis viens grēks pret Svēto Garu, kur sirds ir apcietināta, un Tu, Kristu, vienīgais Glābējs esi noliegts. Es to lūdzu par katru no mums, un lūdzu to mūsu Kunga, Jēzus, vārdā. Āmen.