Sekot kam visa vara

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
20.10.2019.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
LBVD-194
Rakstvieta:
Mt 28:18-20

Jēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” — Mateja evaņģēlijs 28:18-20

Svētrunas noraksts

 
Paldies pielūgsmes komandai šajā dienā. Es domāju šīs dziesmas tik labi mūs ieved arī tajā, par ko mēs šodien gribam domāt. Mēs dzīvojam laikmetā, kad mēs pilnā mērā izbaudām to, ka mēs dažādos veidos tiekam ietekmēti. Cilvēki dažādos veidos cenšas ietekmēt viens otru. Šodien tiek izmantoti sociālie tīkli, lai to izdarītu. Es domāju, ka mēs katrs jau varbūt būsim piedzīvojuši, kas arī tur esam, it sevišķi jau, kad tuvojas vēlēšanas, tad politiķi tevi aicina viņiem sekot, mūs apber ar dažādiem rakstiem un solījumiem. Jūs ziniet, kas ir populārākais cilvēks pasaulē, kam ir visvairāk sekotāju? Kad es tā pameklēju, kas tad ir šis cilvēks, man likās – oo, nu, interesanti gan! Izrādās tas ir sportists, tas ir Kristiāno Ronaldo (Cristiano Ronaldo). Tie viņa meistara stiķi laikam tik ļoti ietekmē cilvēkus, ka viņam ir gandrīz 149 miljonu sekotāju instagramā. Un ziniet, kas no latviešiem ir populārākais, kam visvairāk sekotāju? Arī sportists – Kristaps Porziņģis. Viņam gan tikai 1,6 miljoni. Salīdzinoši maz, vai ne?

Bet, ja mēs tā domājam par to, tad padomājiet, cik daudz sekotāju varētu būt Jēzum. Es šeit negribu izteikt kādus minējumus un Jēzum nav vajadzīgs instagrams vai tviteris, lai šos sekotājus iegūtu. Bet tas, ko Jēzus ir teicis, varbūt atšķiras no tiem, kuri šodien mūs cenšas ietekmēt. Jēzus ir teicis, mēs lasām Mateja evaņģēlijā 28:18-19 „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Jēzus ietekme ir milzīga. Mēs jau dzirdējām arī šajā Tabitas liecībā, šajā nelielajā ciemā, kur bija varbūt tikai nedaudz ļaužu, kuri ticēja Kristum kā savam Kungam. Kuri ticēja tam, ka Jēzum ir visa vara, gan Debesīs, gan virs zemes. Viņi gāja un to pasludināja. Un tur veidojās 470 draudzes.

Tas, ko mēs šodien darīsim ar atlikušo dienas daļu, ko mēs darīsim visā savā dzīvē, ir lielā mērā atkarīgs no tā, ko mums nozīmē šie Vārdi. Mēs dzīvē ar daudz ko sastopamies, mēs piedzīvojam visu ko, mēs ejam cauri dažādām lietām savā dzīvē, sastopam dažādus cilvēkus, piedzīvojam dažādas ietekmes, bet tas, kā mēs uz lietām reaģējam, ko mēs darām ar cilvēkiem, ko mēs darām ar apstākļiem, lielā mērā ir sastīts ar to, ko šie Vārdi mums praktiski nozīmē. Mt 28:18 „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes.” Tie ir Vārdi, kurus teica Jēzus Kristus. Kas Viņam šo varu ir devis? Protams, Dievs Tēvs.

Mt 11:27 mēs lasām: „Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.” Ir vēl citas Rakstu vietas, kas to apliecina. Jņ 3:35-36 „Tēvs mīl Dēlu, un visu ir nodevis Viņa rokās. Kas tic Dēlam, tam ir Mūžīgā Dzīvība, bet kas Dēlam neklausa, tas Dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņu.” Vai turpat Jņ 17.nodaļā mēs lasām: „Itin kā Tu Viņam esi devis varu pār visu miesu, lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu Mūžīgo Dzīvību.” Devis varu.

Mana vēlēšanās ir, ka mēs varētu uzlūkot šo Kristus varu un autoritāti, ka mēs varam ieraudzīt šo Viņa lielās autoitātes spožumu un šī spožuma ietekmēti ar to un visu savu dzīvi mēs varētu pakārtot tam, kas ir Kristus. Tāpēc dažas lietas mūsu pārdomām. Pirmkārt, kad mēs skatāmies uz Kristus varas kontekstu, tad mēs redzam, ka Bībele skaidri saka: Kristum šī vara ir jau no Mūžības. No sākuma tas tā neparasti skan – Kristum vara vienmēr ir bijusi. Jāņa evaņģēlija iesākumā mēs lasām: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva, caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.” Tātad, Jēzus vara un autoritāte nesākās tajā brīdī, kad Jēzus ienāca šajā pasaulē. Šī Jēzus vara nesākās tajā brīdī, kad Jēzus tika piesists pie krusta. Tā nesākās arī brīdī, kad Jēzus augšāmcēlās. Tās Rakstu vietas, kuras mēs lasījām jau iepriekš no Evaņģēlijiem, tās ir tās, ko Jēzus jau teica un ir patiesas par Viņu jau pirms krusta. Tātad, Viņam šī vara ir bijusi vienmēr. Vienmēr. Tāds ir Jēzus. Viņš bija Dieva dēls pirms pasaules radīšanas. Viņš bija upura Jērs pirms pasaules radīšanas, kaut arī Viņš nomira pirmā gadsimta sākumā.

Atklāsmes grāmatā 13:8 mēs lasām: „Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kuru vārdi nav rakstīti kopš pasaules radīšanas nokautā Jēra dzīvības grāmatā.” Apustulis Pāvils Kolosiešiem 1:15-17 saka: „Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais. Viņā radītas visas lietas, Debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.” Un tad seko Viņa ienākšana pasaulē. Mateja un Lūkas evaņģēliji rāda šos Jēzus ciltsrakstus. Interesanti, ka Lūka šos ciltsrakstus aizved atpakaļ līdz pat Dievam, skaidri parādot – viss nāk no turienes.

Bet ko mēs sastopam? Tajā pašā Jņ 1:10 mēs lasām: „Viņš, kam pieder visa vara, Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu ir radusies, bet pasaule Viņu nepazina.” Mēs varbūt nepiedomājam pie šiem vārdiem, tas tomēr skan tik neparasti, ka tas, caur kuru pasaule radīta, tas kurš visu satur savās rokās, Viņš varēja staigāt starp visiem cilvēkiem un neviens Viņā nevarēja atpazīt Dievu. Neviens nevarēja atpazīt to, no kura viss ir atkarīgs. Kāda apbrīnojama pazemība tam, kam pieder vara, un tāds ir Jēzus. Jā, ļoti daudzi cauri vēsturei ir pārpratuši, ko tas nozīmē, ka Jēzum ir visa vara Debesīs un virs zemes. Ļoti daudzi ir domājuši, ka to vajag arī lietot atbilstoši cilvēcīgas varas spēkiem un izpausmēm. Tad mēs sastopamies ar krusta kariem, tad tur ir konfesiju kari, tad ir kari vienas draudzes ietvaros, un mēs varētu turpināt vēl un vēl. Jo liekas, tā autoritāte – man ir tā vara.

Bet tad, kad Jēzus kalpoja būdams šīs varas nesējs zemes virsū, tas izskatījās pavisam citādi. To nevarēja manīt. Tāpēc ir vērts domāt, ko tad Jēzus domāja ar šiem vārdiem, kad Viņš saka: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes.” Kad mēs skatāmies uz kontekstu, kurā Viņš ienāca šajā pasaulē, un kurā jau, kā Bībele saka, izpaudās šī Viņa vara, tas notika tajā brīdī, kad Jeruzālemē un Jūdejā valdīja ļauns cilvēks – Hērods, kuram bija tikai viena doma – saglabāt savu varu. Viņš negribēja ar to dalīties, viņš pat bija gatavs Viņu nogalināt. Tad, kad Jēzus vēlāk iet pie savas tautas, tad ko mēs tur redzam? Evaņģēlijs saka: „Savējie Viņu neuzņēma.” Lai arī kā bija, Viņš tomēr apliecina – man ir vara. Man ir vara! Viņš zināja, ko Viņš kalpodams savas tautas vidū nes. Jēzum bija vara. Viņš to apzinājās, bet Jēzus to izdzīvoja pavisam citādākā veidā kā cilvēki to gaidīja.

Tam, kam pieder visa vara, gan Debesīs, gan virs zemes, Viņa piedzimšana notika pavisam necili. Mēs zinām, samērā necilā vidē, nabadzīgā vidē Viņš ienāca šajā pasaulē. Vēl vairāk – tā notika diezgan apšaubāmi. Tur ir Jāzeps, kurš pirmajā brīdī domāja – tā mana saderinātā Marija, viņa ir piekopusi netiklību. Viņš gribēja atstāt viņu. Dievam vajadzēja sūtīt savu eņģeli, lai Jāzepu pārliecinātu. Tad, kur nu vēl sabiedrība! Citiem Dievs nesūtīja eņģeļus pārliecināt par to, kas tur bija noticis, viņu ciemā, Nācaretē. Tāda bija tā vide, kurā Jēzus auga. Tā bija kā tāda ēna, kas krita pār Viņu jau no bērnības. Un tad varētu jautāt: „Dievs, vai tiešām tā Tu izvēlējies?” Acīmredzot. „Vai tiešām, Dievs, tā Tu domā izvest savus nolūkus šajā pasaulē?” Un Dieva atbilde ir – jā! Tā tas ir.

Mums der saprast, ko mums nozīmē šie Jēzus vārdi, ka Viņam ir visa vara un, ka Viņš to izved šajā pasaulē. Paskatieties uz to, ko mēs atrodam Evaņģēlijā. Jēzus staigā pa šo zemi, pa šo putekļaino zemi, Viņš nelidoja pa zemes virsu. Jēzus bija izsalcis un izslāpis. Jēzus nemeklēja popularitāti. Jēzus nemeklēja šo ārējo varu. Tas, ko Viņš darīja – Viņš kalpoja. Un kad Viņš tā kalpoja, mēs lasām Mt 11.nodaļā, pat Jānis Kristītājs, pēdējais no Vecās Derības praviešiem, kurš Jardānē norādīja uz Kristu, un sacīja: „Lūk, Dieva Jērs, kas nes visus pasaules grēkus.”  Kad viņš skatās uz Kristu, kuram pieder visa vara, viņš sāk šaubīties un sūta pie Kristus, un jautā: „Vai Tu esi tas īstais, kuram vajadzēja nākt un kļūt par Mesiju?”

Jņ 6.nodaļā mēs lasām, kad Jēzus ir paēdinājis tūkstošiem cilvēku, taču šie cilvēki ar varu grib Viņu celt par ķēniņu, bet Jēzus viņus atstāj un aiziet. „Kur tad ir Tava vara, Jēzu? Kāpēc Tu to nelieto?” Tas ir līdzīgi, kā mēs to šodien varētu jautāt: „Ja Tu esi tik varens, kāpēc Tu šodien to nelieto?” Kā jau es teicu, cauri vēsturei cilvēki nav varējuši sagaidīt to, ka Kristus lieto savu varu. Tad notiek tas, ka viņi ir paši ņēmuši ieročus rokā, paši savu gudrību pielietojuši un centušies ar savu varu panākt savus mērķus, negaidīdami to, ka Kristus savā varā un autoritātē piepildīs lietas šajā pasaulē.

Bet tad, kad mēs skatāmies uz šiem vārdiem, kur Jēzus proklamē, ka Viņam ir visa vara, tad Viņš saka: „Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Kādā veidā? „Ja Tev ir vara, kāpēc šodien tūkstošiem kristiešu tiek nogalināti joprojām?” Kaut kur lasīju statistiku, ka mūsdienās viena gada laikā tiek nogalināti vairāk kristiešu nekā visā pirmajā gadsimtā kopā. Vairāk kā 200 000 kristiešu izlej savas asinis savas ticības dēļ. „Ja Tev ir vara, kāpēc tāds risks?” Jēzus gāja, Viņš darīja labus darbus, Viņš bija šī gaisma tumsā, Viņš māca. Cilvēki šajā ziņā ir šokēti no Viņa mācības, un tad tur ir kādi, kuri saka, Evaņģēlijs to apliecina: „Viņš tos mācīja kā tāds, kuram ir šī vara, kuram ir šī autoritāte, nekā viņu Rakstu mācītājiem.” Jēzus runāja patiesību, Viņš neizpatika cilvēkiem un Viņš par to tika nicināts. Tāds Viņš bija.

Tad ir liecības, kur mēs redzam, ka tas, ko Viņš dara, citi to saprot, bet citi to nesaprot. Viņš paēdina tūkstošus! Kā var nesaprast, ka, protams, to var tikai Dievs izdarīt, kur pēkšņi ir maizes un zivju daudzums, lai šie tūkstošiem cilvēku tiktu paēdināti. Vai toreiz šiem cilvēkiem nevajadzēja atsaukt atmiņā radīšanas stāstu? Dievs ir radītājs. Neviens cits taču tādas lietas nevar izdarīt! Viņš uzmodina mirušos, Viņš izdzen dēmonus no cilvēkiem. Vai tam nevajadzēja likt aizdomāties, ka te ir kāds, kurš ir spēcīgāks par cilvēku? Viņš staigā pa ūdens virsu, Viņš zināja cilvēku domas, Viņš varēja teikt: „Tev tavi grēki ir piedoti.”

Tā vietā, lai ieraudzītu to, kuram pieder vara, cilvēks saka: „Kā? Kā Viņš tā var runāt!? Kā cilvēks tā var runāt?” Bet Viņš to varēja, jo Viņš nebija tikai cilvēks. Tad Viņš uzceļas no mirušajiem, un tā vietā, lai pieņemtu šo patiesību, ka Viņam ir visa vara, viņi ir gatavi maksāt naudu sargiem, un saka: „Melojiet.” Vai tā nav liecība tam, kas Jēzus patiesībā ir? Bet tur mēs redzam vēl kaut ko. Mēs redzam to, ka Viņš staigādams pa šo pasauli, neiznīcina tos, kas cīnas pret Viņa varu. Tam nu vajadzētu dot arī šo sapratni mums, ko nozīmē būt Viņa mācekļiem, ko nozīmē iet pa visu pasauli, darīt par mācekļiem visas tautas. Zināt ko nozīmē tas, ka Viņam pieder visa vara, un kā Viņš to izved un grib redzēt, kā tas tiek izvests šodienas pasaulē. Mēs varētu jautāt: „Nu, kāds tad mums sakars ar šo Jēzus skatījumu? Kāds sakars ir tam, ka mēs darām cilvēkus par mācekļiem ar to varu, kāda ir Jēzum.”

Pirmkārt, tā kā Viņam ir vara Debesīs un virs zemes, mēs esam pirmie, kas zem šīs varas esam, būdami Viņa izglābtie ļaudis. Jēzus saka: „Man ir vara Debesīs un virs zemes.” Mums vieglāk ir saprast to ‘virs zemes’, jo mēs skatāmies kāda bija tad Jēzus dzīve šajā pasaulē. Bet ko nozīmē ‘Debesīs’? Jēzus saka: „Arī tur man ir visa vara.” Bībele saka: „Pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa.” Kur ir šis žēlastības tronis? Tas nav nevienā templī, tas nav nevienā baznīcā, šis tronis ir Debesīs. Tad, mīļie, kad mēs ar savām lūgšanām ejam šī žēlastības troņa priekšā, vienalga no kurienes, vai tas ir mājās, vai tas ir uz ielas, vai tas ir baznīcā, kad mēs saucam uz Viņu, tad mēs esam tur, kur Viņš saka: „Man ir vara pār šo vietu. Kas ir tas, ko tu gribi?” Viņš apliecina: „Es šeit valdu. Man ir šī vara gan Debesīs, gan virs zemes.”

Tik bieži mums ir grūti saprast šo Dieva lielumu. Bet Jēzus, sakot šos vārdus, saka: „Tu esi pirmais, kurš caur ticību uz Kristu esi zem šīs varas.” Caur šo varu mēs esam iemantojuši Dievbērnību. Jņ 1:12 saka: „Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.” Tad nu mēs nepiederam vairs sev. Tad mēs saprotam, mēs esam dārgi atpirkti, mēs piederam Viņam. Un visos jautājumos, kas mums varētu pacelties visās lietās, kas mūs varētu nodarbināt, mums nav nekur citur jāiet, kā vien pie Jēzus, jo Viņam ir vara pār to visu. Viņam pieder pēdējais vārds visās lietās, kas notiek šajā pasaulē. Viņam pieder pēdējais vārds visās lietās, kas notiek šajā draudzē, visās lietās, kas notiek mūsu dzīvē. Viņam pieder vara, ne mums.

Ziniet, mēs jau nevaram palielināt Jēzus varu ar kādu savu rīcību. Mēs nevaram palielināt Jēzus varu arī ar savu paklausību Viņam. Mēs nevaram palielināt vai pavairot Jēzus varu ar savu evaņģelizāciju. Kristus saka: „Man ir šī vara gan Debesīs, gan uz zemes.” Jautājums tikai ir, vai mēs paši ļaujam tam mūs ietekmēt? Vai mēs runājam par to? Mēs to nevaram aiznest nevienā vietā, tā vienkārši tur jau ir. Vienīgais, ko mēs varam, aiziet un pateikt: „Kristum šī vara pieder.” Vai tas nav apbrīnojami? Bet tāds ir Jēzus, kurš saka: „Man ir visa vara, tad nu ej un dari par mācekļiem visas tautas.” Tas, uz ko mēs esam aicināti – kalpot šai Viņa autoritātei, tāpēc, ka Viņam ir vara – kalpo Viņam! Te nu mēs nevaram teikt: „Bet kāpēc man?” Jēzus saka: „Tāpēc, ka man ir šī visa vara, es jūs sūtu.”

Jūs kādreiz padomājiet, kāpēc Viņš tā darīja? Vai Viņš nevarēja izvēlēties kādu citu veidu? Droši vien varēja, bet Viņš izvēlējās cilvēka glābšanu padarīt atkarīgu tikai un vienīgi no sevis un nevis no cilvēkiem. Tas, ko Viņš uztic mums, ej un pasaki: „Kristum ir šī vara! Kristus var tevi izglābt!” Tas, ko jūs šodien varat cilvēkiem pateikt, spēku tam piešķir Svētais Gars. Bībele saka, ka Svētais Gars ir tas, kurš pārliecina cilvēku par taisnību un tiesu. Ne jau cilvēcīga runāšana. Mēs varam runāt un vienīgi cerēt, ka Dievs savu Vārdu lietos pie cilvēku sirdīm. Jēzus saka: „Man ir visa vara šeit virs zemes un Debesīs.” Mums šodien nav vajadzīgs kāds Saeimas vai Domes lēmums, lai Evaņģēliju pasludinātu, lai to izdarītu, mums nav jāsauc armiju palīgā. Nē, tas ir Jēzus varā un mūsu uzdevums ir sludināt Evaņģēliju, tālākais ir Viņam. Viņš būs tas, kurš mainīs cilvēku sirdis.

Lūgsim Dievu.

Kungs, es Tev pateicos par kārtējo atgādinājumu, atgādinājumu, ka Tu esi pāri visam. Tas, ko mēs gribam lūgt šajā brīdī – atgādini mums katram, katrā dzīves brīdī, ka šajā Tavā plānā nekas nevar noiet greizi. Šie Tavi plāni ir perfekti un pilnīgi. Tu esi visspēcīgs un uzticīgs. Tāpēc, Kungs, palīdzi mums savus mērķus necelt augstāk par Tavējiem. Dievs, palīdzi mums nedarīt grēku, nebūt savtīgiem, palīdzi mums neierobežot to, ko Tu gribi darīt caur mums. Kungs, es lūdzu, lai šodienas Vārds var būt par iedrošinājumu mums, ka Tev pieder visa vara, un ar to pietiek, lai mēs piepildītu šo lielo pavēli – iet un sludināt Evaņģēliju visām tautām. Paldies par šo atgādinājumu. Āmen.

Iet uz svētrunu arhīvu