Vai Dievs joprojām valda?

Pazemojieties zem Dieva varenās rokas, lai Dievs jūs paaugstinātu, kad būs pienācis laiks. Visas savas rūpes uzveliet viņam, jo viņš gādā par jums. Esiet skaidrā prātā un nomodā: jūsu pretinieks velns kā lauva rūkdams staigā apkārt, meklēdams, ko varētu aprīt. Tam stājieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka visi brāļi pasaulē panes tādas pašas ciešanas. Bet visas žēlastības Dievs, kas Kristū Jēzū jūs aicinājis mūžīgajā godībā, pats atjaunos jūs pēc tam, kad īsu brīdi būsiet cietuši, darīs jūs nelokāmus, stiprus un nesatricināmus. Viņam vara uz mūžiem. Āmen!
— 1 Pētera 5:6-11

Svētrunas noraksts

 
Par to, kas notiek šodien pasaulē un Latvijā, mēs droši vien visi sekojam līdzi un varam sekot līdzi ziņās, bet šodien, brāļi un māsas un visi, kas esat pievienojušies mums šajā Dievkalpojumā, es gribu jūs aicināt ieklausīties vārdos no Bībeles. Mums liekas, ka šodien pasaulē valda haoss, ka valda šis corona vīruss, bet mēs, kas ticam Dievam, zinām, ka Dievs valda un nekas nespēj šo patiesību sagraut. Es kopā ar jums vēlos šajā rītā pārdomāt vārdus, kas ir rakstīti Apustuļa Pētera 1.vēstulē 5:6-11 „Pazemojieties zem Dieva varenās rokas, lai Dievs jūs paaugstinātu, kad būs pienācis laiks. Visas savas rūpes uzveliet Viņam, jo Viņš gādā par jums. Esiet skaidrā prātā un nomodā: jūsu pretinieks velns kā lauva rūkdams staigā apkārt, meklēdams, ko varētu aprīt. Tam stājieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka visi brāļi pasaulē panes tādas pašas ciešanas. Bet visas žēlastības Dievs, kas Kristū Jēzū jūs aicinājis mūžīgajā godībā, pats atjaunos jūs pēc tam, kad īsu brīdi būsiet cietuši, darīs jūs nelokāmus, stiprus un nesatricināmus. Viņam vara uz mūžiem. Āmen!” 

Šis nu ir laiks, kad mēs visi uztraucamies par ļoti daudzām lietām. Ja arī šobrīd nebūtu šīs pandēmijas, es varu apgalvot, ka mēs atrastu lietas, par ko uztraukties. Bieži mēs baidāmies no reālām lietām un apstākļiem, bet tajā pašā laikā, mēs baidāmies no lietām un apstākļiem, ko mēs varbūt esam iedomājušies. Kādā pētījumā tika apkopota kāda statistika, kura rāda, ka 80% no mūsu uztaukumiem – tās ir bailes no lietām un apstākļiem, ko mēs paši iedomājamies, vai kā mēs šos faktus interpretējam, vai klausāmies, kā citi tos interpretē. Jā, mēs dzīvojam sarežģītos apstākļos un bieži vien varbūt mēs paši vēl vairāk radam šos sarežģījumus. Tik bieži ir tā, ka vienkāršie Dieva likumi mūs neapmierina un mēs meklējam kaut kādus savus sarežģītus risinājumus. Arī šodienas situācijā, kur, protams, ir daudz nezināmā par šo vīrusu, daudz tiek runāts par stratēģiju, kā pret to cīnīties, un ik dienas mēs dzirdam – mazgājiet rokas, sēdiet mājas, ievērojiet distanci, dezinficējiet virsmas, ievērojiet pašizolāciju, un mums liekas – tās taču ir tik vienkāršas lietas, bet tajā pašā laikā šajā situācijā tik svarīgas. Es cenšos to pildīt, un tad es domāju – vajadzēja man nodzīvot 59 gadus un piedzīvot šo pandēmiju, lai saprastu, cik tas tomēr ir svarīgi. 

Kaut kas līdzīgs ir arī mūsu garīgajā dzīvē. Dieva Vārds runā par vienkāršām lietām un mēs to cenšamies sarežģīt. Apustulis Pēteris tekstā, ko mēs lasījām, arī runā par vienkāršām lietām, kas ir tik svarīgas arī mums šodien, šajos apstākļos, kuros mēs esam. Ja jūs sekojāt līdzi, tad arī varējāt redzēt šīs piecas lietas, par ko ir runa šajā tekstā. Pēteris atgādina: „Pazemojieties zem Dieva varenās rokas. Rūpes uzveliet Viņam. Esiet skaidrā prātā, esiet modri. Esiet stipri ticībā, uzticieties Dievam.” Piecas vienkāršas lietas mūsu sarežģītajā dzīvē. Lai Dievs palīdz mums Svētā Gara spēkā un ar Viņa palīdzību šīs lietas pieņemt un arī izdzīvot. 

Kur tu šodien meklē atbalstu? Kur tu šodien meklē mierinājumu? Ja jūs bijāt mūsu Dievkalpojumā arī pagājušajā svētdienā, tad tur arī tika pieminēts Apustulis Pēteris. Lasot Evaņģēliju, mēs viņu iepazīstam kā ļoti interesantu cilvēku. Ja Apustulis Pāvils tiek saukts par ticības Apustuli, Apustulis Jānis par mīlestības Apustuli, tad Apustulis Pēteris tiek saukts par cerības Apustuli. Ja jūs lasītu šo vēstuli, tad tur tik bieži cauri vijas šis cerības motīvs. Viņš šo vēstuli raksta reāliem cilvēkiem, kuri piedzīvo dažādus pārbaudījumus un grūtības. Vēstules sākumā Apustulis Pēteris saka, ka viņi bija izkaisīti pa dažādām vietām. Kaut kur līdzīgi mums šodien. Tik daudzās vietās mēs esam un šo Vēsti dzirdam. Ir tik savādi šodien būt baznīcā un soli ir tik tukši, un liekas, šie Apustuļa Pētera vārdi skan tik aktuāli priekš mums katra šodien, mums, kas esam izkaisīti dažādās vietās. Mīļie, draugi, Dievs nesola mums vieglu dzīvi šajā pasaulē, bet kamēr mēs esam šeit, Viņš caur savu Vārdu mūs māca dzīvot. 

Pagājušajā nedēļā pagāja trīs gadi, kopš mūžībā aizgāja mans tētis. Joprojām es atceros viņa pēdējo lūgšanu, kad kādi bijām pie viņa aizbraukuši, svinējām viņa 85.dzimšanas dienu, un viņš vairākkārt lūdza: „Esi mums žēlīgs.” Mēs esam svešinieki un ceļotāji šajā pasaulē, mēs ejam uz Mājām, bet kamēr mēs esam šeit: „Dievs, esi mums žēlīgs.” Apustulis Pēteris šajā tekstā nemierina cilvēkus ar lētiem solījumiem, viņš nesaka, ko mēs bieži vien sakām: „Nu nebīsties, viss būs labi, mēs izdzīvosim, mēs kopā pārvarēsim šīs grūtības, turieties, domājiet pozitīvi, nekrītiet panikā,” bet Apustuļa Pētera doma rakstot šo vēstuli, ir: „Dievs maini mūsu sirdis, palīdzi mums saprast, ka neskatoties uz nekādiem apstākļiem, Dievs, Tu, joprojām valdi.” Šajos pantos vispirms ir mudinājums uz katru no šīm lietām, ko Pēteris piemin, un tad viņš pamato, kāpēc ir svarīgi to darīt. 

Paskatieties: „Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas.” Kāpēc? „Lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu.” Kāpēc? „Jo Viņš gādā par jums. Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi.” Kāpēc? „Jo jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Turieties tam pretī, stāviet stipri ticībā.” Kāpēc? „Jo jūs ziniet, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” Un tad Apustulis Pēteris noslēdz, kur vairs nav šis norādījums, bet viņš saka: „Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis, savā mūžīgajā Godībā, tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus.” Paļaujieties uz Dievu. Padomāsim par šīm lietām.

Vispirms: „Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tas nav aicinājums nelikties ne zinis par to, kas notiek un domāt, ka Dievs jau visu manā vietā nokārtos, bet tas ir aicinājums visā šajā bildē ieraudzīt pašu galveno Personu. Mēs šajā dzīvē tik ļoti lielu uzsvaru liekam uz to horizontālo – tur, kur es esmu; tur, kur ir citi cilvēki; tur, kur ir tas, ko es daru un ko citi dara; tur kur ir apstākļi, kuros esmu es un kuros ir citi. Bet cik svarīgi visā tajā ir ieraudzīt Dievu, tavā, manā, citu cilvēku dzīvēs – kur tajā ir Dievs? Apustulis Pēteris nesaka: „Pazemojieties, samierinieties,” bet gan: „Pazemojieties zem Dieva varēnās rokas.” Lai kur tu šodien atrastos, ir tik svarīgi ieraudzīt Dievu. Daudzi, pat kristieši, šodien dzīvo tā, it kā Dieva nemaz nav. „Mēs ticējām, ka Viņš ir,” bet tad, kad ir grūtības, kad ir pārbaudījumi: „Kur tad Tu esi, Dievs?” Apustulis Pēteris nesaka: „Ja esi kristietis, tev nebūs satraukumu.” Tieši otrādi – ar visu to tu sastapsies, bet ieraugi Dievu, Viņš joprojām valda! Necenties ieņemt tu Dieva vietu, jo tu pats ar šīm lietām galā netiksi. Esi tur, kur tev ir jābūt – zem Dieva varenās rokas. 

Es gribu nolasīt dažas Rakstu vietas, kur ir runa par šo Dieva vareno, spēcīgo roku. Vispirms, 2Mozus 13:9, tur izraēlieši ir izgājuši no Ēģiptes un atrodas pie Sarkanās jūras. Tad Mozus saka šos vārdus: „Un tas lai tev ir par zīmi pie tavas rokas, un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, un lai tā Kunga bauslība būtu tavā mutē, jo ar stipru roku tas Kungs tevi izvedis no Ēģiptes zemes.” Izraēlieši paši nespēja iziet no Ēģiptes. Tur bija Dievs ar savu stipro roku, Viņš darbojās. Viņš izglāba šo tautu no verdzības un nu priekšā ir jūra. Mozus cilvēkus iedrošina šajos uztraukumos, kad liekas vienas grūtības ir pārvarētas un nākošās jau atkal priekšā. Dieva varenā roka.

Paskatieties vēl, 5Moz 3:23-24, izraēlieši jau ir pārgājuši pāri Sarkanai jūrai, viņi ir pie apsolītās zemes robežām. Tur mēs lasām: „Arī es izlūdzos žēlastību no tā Kunga šinī laikā sacīdams: „Ak, Kungs, mans Dievs, Tu jau sen esi sācis rādīt savam kalpam gan savu varenību, gan savu stipro roku, jo kur gan ir tāds Dievs debesīs un virs zemes, kas dara tādus darbus, kā Tu un ar tādu spēku kā Tu?” Šajā lūgšanā ir šis atgādinājums – Dievs valda, Viņa roka ir stipra. Dieva roka, mīļie, joprojām vada Viņa ļaudis. Dievs, tāpat kā toreiz savu tautu, arī mūs šodien ved tur, kur mēs paši nekad nespētu nokļūt. Arī Jāzeps saviem brāļiem, kuri tik ļauni ar viņu izrīkojās, pārdodami verdzībā, saka 1Moz 50:20 „Jūs gan bijāt iecerējuši man ļauna darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus.” 

Brāli, māsa, draugi, lai ko tu esi piedzīvojis vakar, lai ko tu piedzīvo šodien, vai ko tu piedzīvosi rīt, patiesība ir tā – Dievs visu dara ar savu stipro roku. 103 Psalmā 19 mēs lasām: „Tas Kungs ir Debesīs uzcēlis savu troni un Viņa Ķēniņa valstība valda pār visu.” 135.Psalmā 5-6 mēs lasām: „Tiešām, es zinu, liels ir tas Kungs un mūsu Dievs ir lielāks par visiem dieviem. Visu ko tas Kungs grib, to Viņš izdara Debesīs un virs zemes, jūrā un ūdeņu dzelmē.” Mums šodien daudzas lietas var šķist nepareizas, bet šodien, mīļie, Dieva Vārds mani un tevi iedrošina – Dievs turpina valdīt pār visu, Viņa roka joprojām ir stipra. 

Otra lieta, par ko mēs lasām šajā tekstā no 1Pt 5, Pēteris saka: „Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.” Ir labi, kad mēs dzirdam kādus labus vārdus par valdību, par mediķiem, ir labi, ka mēs paši to sakām – šie cilvēki strādā, lai palīdzētu, bet šis teksts runā par to, ka pats Dievs arī rūpējas par mums katru individuāli. Mums katram ir bailes, mums katram ir satraukumi, mums katram ir neskaitāmi jautājumi, bet šis atgādinājums: „Metiet uz Viņu,” ir atgādinājums, lai šīs lietas neparalizē mūsu attiecības ar Dievu. Visu metiet uz Viņu! Neturiet to savā sirdī. Sirdī ir vieta Dievam. 

Es vēlreiz pieminešu savu tēti. Viņš vēl bija ļoti jauns, liekas kādi astoņi gadi, karš bija viņus aizvedis bēgļu gaitās. Bads, visapkārt bailes, neziņa un šis zēns, kuram varēja būt kādi astoņi, desmit gadi, turēdamies uz vilciena trepēm, pusaizmidzis, labi, ja varēja uzkāpt uz vilciena jumta, brauca uz citu pilsētu, uz tirgu. Viņa tarbā ir degakmeņi. Cilvēkiem tie bija vajadzīgi, lai iekurtu uguni. Viņam izdevās šos akmeņus samainīt pret baltmaizes kukulīti. Mājās mamma slima, vēl citi bērni, viņš atbrauc ar maizes kukulīti. „Pielūdzām, lūdzām, lai Dievs svētī, sadalīju šo kukulīti pa gabaliņiem, nedēļu dzīvojām.” Visas savas rūpes, zūdīšanos metiet uz Viņu! Viņš gādās par jums. Dievam ir ne tikai spēcīga roka, Viņam ir arī vareni pleci, kas visas mūsu problēmas spēj nest. Viņš gādā par jums. 

Lai kādi ir apstākļi, atceries – tu esi Dievam svarīgs! Mēs šodien esam pa mājām, tā Dievs gādā par mums šajā laikā. Es ticu, ka Dievs katru no jums, mīļie, īpaši uzrunā šajā laikā. Daudzi vairāk redz un ir kopā ar saviem bērniem, ar sievu un vīru, mums ir laiks ieraudzīt to, kas tiešām ir svarīgs mūsu dzīvē. Mēs draudzē varam runāt par to katru svētdienu, bet tagad Dievs saka: „Dari citādi.” Mēs sākumā lasījām šos brīnišķīgos vārdus: „Tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu.” Es domāju šajā laikā mēs to patiesi varam arī piedzīvot. 

Tālāk Apustulis Pēteris saka šo trešo lietu: „Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi, jo jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” Apustulis Pēteris šajā vēstulē vairākkārt uz to aicina. Un atkal man jāsaka: „Viņš ir reālists, Viņš saprot, šis laiks nav viegls, tāpēc šis aicinājums: esiet modri, nelēkājiet no vienas puses uz otru, saprotiet, kādā pasaulē jūs šodien dzīvojiet. Esiet modri!” Man liekas, ka laiks pirms šīs pandēmijas, mūs bija ierāvis tādā kā ritenī, kur cilvēkiem bija grūti izvērtēt, kas tad ir svarīgs, kas nē? Kur es eju šajā steigā? Un kur es galu galā gribu nonākt? Liekas, tas bija laiks, kur cilvēks centās noķert vēju. Pēteris aicina: „Paga, paga, paskaties uz visu to tagad skaidru prātu – esi modrs.” 

Kad mēs šodien klausāmies ziņas, arī dažādas viltus ziņas – saglabā skaidru prātu, esi modrs. Apustulis Pēteris uzsverot, ka mūsu ienaidnieks ir reāls, mudina – esi modrs! Šodien mēs nedrīkstam nenovērtēt ļaunumu, kas valda pasaulē. Šodien, kad esam domājuši – mūsu Dievs joprojām valda, mēs savas rūpes varam uzlikt Viņam. Ziniet, tas sātanam noteikti nepatīk un viņš visādos veidos centīsies mūs izšaubīt, iebaidīt, tāpēc Dieva Vārds mūs šodien mudina – neļauj nekam nostāties starp tevi un Dievu. Nekam, kas var padarīt neskaidru tavu skatu uz glābšanu caur Jēzu Kristu, kas var aizmiglot tavu skatu uz ķēniņu Ķēniņu, kuram pieder visa vara. 

Tāpēc Apustulis Pēteris turpina un mudina: „Tam turieties pretī esot stipri ticībā.” Turēties pretī nav iespējams bez ticības. Kam tu šodien tici? Kāds ir tas Dievs, kam tu šodien tici? „Tam turieties pretī esot stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” Tas, ko šodien piedzīvojam mēs, tas notiek visā pasaulē. Šodien draudzes ir vienotas lūgšanās: „Dievs, esi mums žēlīgs.” Kāpēc mēs to darām? Tāpēc, ka mēs zinām – Viņš joprojām valda. 

Noslēdzot, 1Pt 5:10 Apustulis Pēteris raksta šos brīnišķīgos vārdus par Dievu: „Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis, savā mūžigajā Godībā, tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. Viņam vara mūžu mūžos.” Jaunais Bībeles tulkojums saka: „Viņš atjaunos, darīs jūs nelokāmus, darīs jūs stiprus, darīs jūs nesatricināmus.” Jūs dzirdējāt? Šie vārdi nav teikti vēlējuma formā, tas ir apgalvojums. Tas tā ir! Mīļie, draugi, ieraksti to savā sirdī šodien – Dievs pats mūs atjaunos, Dievs pats mūs darīs nelokāmus, Dievs pats darīs mūs stiprus, Viņš darīs mūs nesatricināmus. Dievs nekad nesnauž un neguļ. Dievs nekad mūs neatstās, tāpēc ka Viņam ir pietiekoša žēlastība visām dzīves situācijām – visas žēlastības Dievs. Dievs, kurš dod, Dievs, kurš parāda savu žēlastību, ne tikai prasa. Mīļie, draugi, uzticēsimies šim visas žēlastības Dievam. 

Lūgsim.

Paldies par šiem atgādinājumiem šodien. Paldies, ka šie apstākļi, kuros mēs dzīvojam, lai arī cik briesmīgi tie mums liktos, lai kādas bailes tie mums radītu, aiz visa tā mēs varam ieraudzīt Tevi – lielo un vareno Dievu. Paldies, ka Tu mums esi devis apsolījumu, ka Tu būsi pie mums, ka Tu mūs svētīsi. Dievs, mēs lūdzam, lai mēs tveramies pie Tevis arī tad, kad mums šaubas māc, lai mēs tveramies pie Tevis, kad esam nobījušies, lai tveramies pie Tevis, kad esam izmisuši un kad esam grūtībās. Dievs, palīdzi mums šajā laikā vēl jo vairāk piedzīvot to, cik tava mīlestība ir liela. Palīdzi mums šajā laikā vēl vairāk kā draudzei piedzīvot to, ka mūsu mīlestība vienam uz otru ir stipra. Kungs, svētī ikvienu, kas šajā dienā bija kopā ar mums. Lai Tavs Vārds pavada mūs nākamajā nedēļā. Jēzu, to lūdzam Tavā vārdā, āmen.