#35 Kādēļ Dievs izvēlējās pagānus?

Tad es jautāju: vai tie nav paklupuši, lai kristu pavisam? Nu, protams, ne! Bet caur viņu krišanu pestīšana ir tikusi pagāniem, lai Israēlu darītu greizsirdīgu. Bet, ja viņu krišana ir pasaulei bagātība un viņu zaudējums – bagātība pagāniem, cik lielāka bagātība – viņu pilnums. Jums, pagāniem, es saku: tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu kalpošanu, lai, cerams, darītu greizsirdīgus tos, kas ir manējie pēc miesas, un lai izglābtu dažus no viņiem. Ja jau viņu atmešana ir pasaulei izlīgums, kas gan cits būs viņu pieņemšana, ja ne mirušo atdzīvošanās? Ja pirmā raža ir svēta, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari. Ja daži zari ir nolauzti, bet tu, zars no savvaļas olīvkoka, uzpotēts to vietā, esi saņēmis daļu no dārza olīvkoka saknes treknuma, tad nelielies citu zaru priekšā; bet, ja lielies, tad zini: nevis tu nes sakni, bet sakne – tevi! Tu gan sacīsi: zari tika nolauzti, lai es tiktu uzpotēts. Tas tiesa! Neticības dēļ tie tika nolauzti, bet tu stāvi ticības dēļ. Neesi tādēļ augstprātīgs, bet esi bijīgs! Ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi var nesaudzēt. Redzi, kāda ir Dieva laipnība un Dieva bardzība! Pret tiem, kas krituši, ir Dieva bardzība, pret tevi – Dieva laipnība, ja vien tu tajā neatlaidīgi paliec; citādi arī tevi nocirtīs! Un arī viņi, ja nepaliks neticībā, tiks uzpotēti; jo Dievs spēj viņus uzpotēt no jauna. Ja jau tu esi nocirsts no olīvkoka, kas pēc dabas ir savvaļas, un pret savu dabu uzpotēts dārza olīvkokam, cik gan vairāk tie tiks uzpotēti savā pašu olīvkokā.