ES ESMU Pasaules Gaisma

ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma. — Jņ 8:12

Svētrunas noraksts

 
Pēc brīža svētdienas skolas bērni kopā ar skolotājiem mums rādīs kādu uzvedumu, bet pirmstam es vēlos vēl dažus vārdus teikt. Es lasīšu no Jāņa evaņģēlija 8:12. „ES ESMU pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības Gaisma.” 

Debesu Tēvs, es lūdzu svētī šos Tavus Vārdus pie mums katra šajā rītā.  Āmen.

Šim uzvedumam, par kuru es jau minēju, būs nosaukums ‘Īstais varonis’. Tādēļ arī es vēlos šodien runāt par varoņiem. Varoņi, es domāju mēs piekritīsim, mums katram ir bijuši dzīvē, un arī joprojām ir. Varoņi, kurus mēs varam saukt arī par priekšzīmēm, paraugiem vai elkiem kā mūsdienu sabiedrībā tos mēdz saukt. Un arī man skolas gados bija kādi varoņi, kādas priekšzīmes. Manā gadījumā tie bija skeitbordisti. Tie bija kādi puiši no vecākām klasēm. Līdz ar to arī man vajadzēja nopirkt dēli un sākt ripināt pa rajonu. Šiem skeiteriem bija sava kultūra, viņi staigāja ar tādām, šeit līdz ceļiem, nošļukušām biksēm, un arī man – vajadzēja pavilk savējās zemāk. 

Tad jau uzsākot darba gaitas, man atkal mainījās tie varoņi. Tad tie bija kādi dizaineri, kuru darbus es apbrīnoju, viņi man lika nofokusēties uz dizaina pusi, sākt iet šajā virzienā. Tā, laikam ejot, viņi mainās – šodien man ir atkal kādi citi. Daudziem mūsdienās tie varbūt ir influenceri, kā tos arī mēdz saukt mūsdienās. Influenceri no sociāliem tīkliem, kā piemēram Instagrama, kuros tad mēs ieklausāmies un tad sākam ģērbties kā viņi, pērkam lietas, mantas, kuras viņi iesaka mums. Un mēs iekārtojam savas mājas pēc viņu Pinterest profīliem. Šie klusie, tālie sociālo tīkļu varoni, mēs varētu teikt. Tā, nu, no bērnības līdz sirmam vecumam mums ir šādi varoņi. Es zinu, ka arī šodien mums ir kādi godājama vecuma cilvēki klātesoši un varbūt viņi teiks: „Nu, es esmu tik daudz piedzīvojis vilšanos no cilvēku puses, esmu pārliecinājies, ka cilvēkiem nevar uzticēties, tāpēc man tādu varoņu nav!” 

Bet ziniet, es gribu teikt, ka tiem ne vienmēr ir jābūt cilvēkiem. Par varoņiem var kļūt arī medikamenti, zāles, jā, varbūt arī ārsts! Tas, uz kuru tu liec savu cerību, tas, kurš kļūst par tavu glābēju. Tā, nu, cilvēce vienmēr ir tiekusies pretī šādiem glābējiem, šādiem varoņiem. Ja mēs kaut vai paskatāmies kīno teātros programmu – katru gadu ir skatāmas filmas par supervaroņiem! Filmas par Betmeni, Supermenu, Spaidermenu, tur ir Brīnumsieviete, Kaķusieviete, ir filma Frozen, kurā varones ir Elza un Anna. Starwars jeb Zvaigžņu kari ar visiem saviem tēliem un tā tālāk un tā tālāk. Cik dažādi nosaukumi un veidi nav tik izgudroti. 

Ziniet, lielākā daļa ir kases grāvēji. Lai cik arī reizēm mums pieaugušajiem šīs filmas šķiet banālas, tomēr tie ir kases grāvēji. Tas liecina par to, ka cilvēks tomēr vienmēr iekšēji ir meklējis kādu varoni, glābēju. 

Jēzus laikā vien ļoti izplatīts apzīmējums varoņiem bija – elks, elkdievības. Izraēlā bija importētas pagānu mācības par elkiem, pēc kuriem bija nosauktas planētas. Saules orbīta planētu vārdi bija cēlušies no grieķu un romiešu mitoloģijas, tie ir dievi un dievietes. Tolaik ar aci bija saskatāmas vien piecas – Jupiters, Saturns, Mars, Venēra un Merkurs. Viņi nosauca šīs planētas pēc saviem dieviem, tie bija tie lielie varoņi, šie elki, šie dievi. Bija laiks, kad cilvēki uzskatīja, ka šīs planētas spīd pašas no sevis, ka tās ir tā kā tādas mazas saulītes. Bet šodien mēs zinām, ka tā viss nav. Tās ir tikai apspīdētas, tās tikai reflektē saules gaismu. 

Ziniet, tāpat mēs arī varam teikt par šiem varoņiem, par šīm priekšzīmēm, par šiem elkiem. Jā, pat arī par tiem medikamentiem un tiem ārstiem. Viņi paši par sevi nekas nebūtu, ja nebūtu kāda gaisma, kas viņus apspīdētu. Viņi būtu kā tādi tumši ķermeņi kaut kur visumā, kā pelēki cilvēki, nepamanāmi pūlī nevis varoņi. Gaisma ir tā, kas viņus ir izcēlusi. Kas ir šī Gaisma? „Es esmu pasaules Gaisma!” Saka Jēzus. Bet ko īsti nozīmē Gaisma? Kas ir šī Gaisma? 

119.Psalms saka: „Tavs Vārds ir gaismeklis manām kājām un Gaisma manām takām.” Tātad, mēs šeit redzam – Dieva Vārds, Evaņģēlijs ir šī Gaisma. 19.Psalms saka: „Kunga pavēles ir skaidras, tās sirdi ielīksmo un Kunga bauslis ir šķīsts, tas dara acis gaišas.” Dieva likumi dara acis gaišas. Bībele māca, ka Gaisma ir Dieva Patiesība. Tas ir tas līdzeklis, tas veids kā atpazīt Dievu. Mēs droši varam teikt, ka Jēzus ir vienīgais veids kā atpazīt Dievu! Jo Jēzus saka: „Es esmu pasaules Gaisma.” No gieķu valodas šis ‘ES ESMU’ ir kā tāds uzsvars, kuru mēs varētu tulkot kā ‘tikai ES ESMU pasaules Gaisma’. 

Lūk, Jēzus ir kā šī saule, kas apspīd visu pārējo. Tā patiesā Gaisma ir Kristus. Viņš cilvēkam dod varu un godu, Viņš apspīd viņu un izceļ viņu. Ziniet, Viņš visiem varoņiem, visiem influenceriem dod šo spēju, šo godu. Jēzus laikā bija kāds politisks varonis vārdā Poncijs. Poncijs Pilāts, kurš Jēzum uzdeva kādu jautājumu: „Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atlaist un vara Tevi sist krustā?” Uz ko Jēzus atbildēja: „Tev pār mani nebūtu nekādas varas, ja tā tev nebūtu dota no augšienes.” Lūk, Poncij, tev vara ir tikai tādēļ, ka tā tev ir dota no augšienes, no Dieva. Tava planēta spīd, jo saule tevi apspīdina. 

Patiesībā katrs cilvēks ir saņēmis šādu varu un godu ar to vien, ka ir piedzimis. Jā! Ārsti un zinātnieki runā, ka lai mēs to būtu spējuši, mums bija jāuzvar 300 miljonu konkurencē. Mums bija jābūt pirmajiem no 300 miljoniem šajā skrējienā uz dzīvību mātes miesās! Vienam no 300 miljoniem!  300 miljoniem – tas ir tā kā visas Amerikas jeb ASV iedzīvotāji! Mēs varētu teikt: „Būt pirmajiem no 300 miljoniem – tas ir kā uzvarēt ASV prezidenta vēlēšānās! Kļūt par to vienu prezidentu!” Uzvar tikai viens! Vai arī dažreiz divi tā kā manā gadījumā, jo man ir dvīņu māsa. 

Kā tas ir iespējams dabūt pirmo vietu no 300 miljoniem, ja tu neesi varonis? Tikai supervaroņi to spēj! Un tādi mēs katrs esam. Jūs katrs šodien, šeit solos sēžot. Ja jūs esat piedzimuši, jūs esat čempions! Bet ziniet, mēs nekļūsim lepni vai augstprātīgi domājot, ka tas ir mūsu sasniegums. Bet vienlaikus mēs arī nesašļuksim redzot, ka citiem padodas kāda lieta labāk nekā man, jo ne mēs, ne viņi to nav spējuši vien savā spēkā. Tā nav viņu gaisma, kas spīd, bet šī gaisma nāk no saules, no patiesā Gaismas avota – Jēzus Kristus. 

„ES ESMU pasaules Gaisma” Viņš saka. Viņš dod vispārīgo žēlastību kā mēs to teoloģijā saucam. Vispārīgo žēlastību visiem kaut vai ar to vien, ka viņi saņēmuši šo dzīvi, ka viņi ir saņēmuši dzīvību. Kā fiziskā saule spīd un mūs silda, un mums dod dzīvību, ļauj augt barībai un dod mums D-vitamīnu, kas mums ir vajadzīgs īpaši šeit Latvijā ziemā, tā arī Jēzus Radītājs jau uztur visus cilvēkus, un tomēr dažiem cilvēkiem Viņš ir ne tikai šī fiziskā saule, bet Viņš dod arī mūžīgās dzīvības Gaismu. Un šī Gaisma nebeidzas tad, kad saules gaismu mūsu acs pārstāj redzēt. Šī Gaisma nebeidzas tad, kad sirds pārstāj pukstēt un iestājas tumsa. Šī Gaisma pāršķeļ mūžības barjēru – nāve to nespēj apturēt. Tā vienīgā turpinās rādīt ceļu, kad apkārt iestāsies tumsa, jo „Gaisma spīd tumsā un tumsa to nespēj satvert” kā mēs lasījām ievadā no Jāņa 1. „Gaisma spīd tumsā un tumsa to nespēj satvert.” Tā spīd un spīd, un spīdēs. 

Jēzus to pierādīja ar sava paša nāvi. Tumsa to nespēja saturēt. Dzīvība spiedās ārā un Jēzus cēlās augšā! Kā mazs bērns Ziemassvētkos, Viņš cēlās augšā jaunai dzīvei kā cilvēkbērns. Un kā liels vīrs Lieldienās Viņš cēlās augšā kā pirmais no mums mūžīgajiem. Vai tu pazīsti šo dzīvību? Vai tu pazīsti šo īsto Varoni? Vai tu pazīsti šo pasaules Gaismu? Kā Čestertons ir teicis: „Tagad šī lieta ir skaidra – viss izšķiras starp gaismu un tumsu, un katram ir jāzivēlas savu pusi.” 

Es jums vēlos uzdot pēdējo jautājumu. Ja jau Jēzus ir tā saule, kas dod visu Gaismu, ja jau Jēzus ir tas, kurš izdara visu, lai es varētu dzīvot, lai es varētu būt apspīdēts, vai arī man joprojām paliek kāds uzdevums? Kalna svētrunā Jēzus atbild uz šo jautājumu. Viņš saka: „Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas atrodas kalnā nevar būt apslēpta. Gaismekli iededzis neviens to neliek zem pūra, bet lukturī, un tas spīd visiem, kas ir namā. Tāpat, lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā tā, ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.” 

Redziet, Ziemassvētkos Jēzus nāca nest šo Gaismu, bet šodien mūsu uzdevums ir turpināt šo pašu misiju Jēzus vārdā. „Jūs esat pasaules gaisma.” Viņš saka. Tā nav pavēle, nē, tas ir fakts. Tādēļ mūsu uzdevums šodien nav mazāk svarīgs kā Jēzus uzdevums todien Betlēmē, jo Gaisma joprojām ir tā pati. Viņš to atnesa, bet mēs to reflektējam. 

Lūgsim Dievu. 

Debesu Tēvs, paldies Tev, ka Tu nāci šajā tumsā tā kā mēs to šajās dienā varam tik labi redzēt, kad ir tumšākais gadalaiks. Tu nāci šajā tumsā un nesi šo Gaismu. Katrs, kurš dzird šos Vārdus, kurš ir piedzimis, tas jau ir Tevis svētīts. Kungs, lūdzu dod, ka neviens, kurš dzird šos Vārdus arī šodien šajā svētrunā, nekļūtu lepns ar to, ko viņš vai viņa ir sasnieguši šajā dzīvē. Bet, ka šie svētki būtu atgādinājums tam, kādēļ vispār ir šī dzīve, kādēļ vispār ir šī pasaule. Kungs, es Tev lūdzu par katru, kurš dzird šos Vārdus, lai šie Vārdi varētu iespīdēt kā Gaisma katra cilvēka dvēselē, izgaismo to un ļaut, ka tās kļūst par kaut ko jaunu, kaut ko spožu, kas pēc tam var reflektēt šo skaisto Gaismu tālāk citu cilvēku dzīvēs. To es lūdzu, Jēzu, Tavā vārdā. Āmen.