#10 Lēnprātība

"Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm; jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla." - Mt 11:28-30

Svētrunas noraksts

„Kam ir mani baušļi un, kas tos tur, tas mani mīl, bet, kas mani mīl, to mīlēs mans Tēvs un es to mīlēšu un tam atklāšos.” 

Es aicinu, ka mēs varam lūgt Dievu.

Debesu Tēvs, paldies par jaunu dienu, par jaunu svētdienu, ka mēs draudze varam brīvi nākt kopā un domāt par Tavu Vārdu. Mīļais Tēvs, atklājies Tu mums, ļauj mums saprast skaidrāk un, Tēvs, runā uz mums. Mēs pateicamies par Jēzu Kristu, mēs pateicamies, Tēvs, par Svēto Garu, ko Tu esi mums devis, kurš ir mūsu Aizstāvis, kurš mums palīdz saprast Tavu Vārdu, kurš izskaidro mums to un kurš parāda mums Kristu. Svētī mūs. Āmen. 

Es nezinu kā jūs, bet es šodien jūtos kā svētkos un svētki jau vien ir, bet sajūta jau kā Ziemsvētki, vai ne? Es gribu pateikt lielu paldies mūziķiem – ļoti, ļoti skaisti! Starp citu, Andai šodien ir dzimšanas diena, tā kā pēc tam noteikti pieejiet un apsveiciet. 

„Pats uz sevi cerēdams es izniekošu dzīvi sev, bet uz Tevi paļaujoties, Debess godu mantošu.” Cik skaista melodija ar vēl skaistākiem un patiesākiem vārdiem, kas pasaka tik daudz – cerība uz sevi, saviem centieniem vai darbiem, mūs nespēj glābt. 

Īpaši šajā laikā, kad esam tādās Ziemsvētku noskaņās, šim vārdam būtu jābūt īpašai nozīmei. Jo Ziemsvētki patiesībā ir par to – Glābējs ir dzimis! Kas tad tas ir par Glābēju un no kā Viņš mūs nāk glābt? Šis Glābējs ir Jēzus Kristus, Gaisma pasaulei, ceļš pie Dieva. Viņš nāk glābt mūs no mums pašiem. Viņš nāk mūs glābt no grēka, kurā esam bijuši. Viņš nāk, lai atbrīvotu mūs no meliem, no naida un smagās pārmetumu un izlikšanās nastas, ko visu laiku paši nesam.

Kristus šodien nāk pie ikviena no mums. Viņš mīl mūs – ikvienu. Ziemsvētki ir par to, ka Glābējs ir dzimis, kurš nāk parādīt šo lielo Dieva mīlestību. Šis ir laiks, kad mēs varam sev atgādināt un teikt: „Pietiek izlikties! Pietiek izrādīties! Pietiek izpatikt citiem! Laiks patikt Dievam.”

Kad ir bijusi tā pēdējā reize, kad tu esi bijis tu pats? Vai nav tā, ka mēs viens otra priekšā staigājam tādās maskās? Gribam izskatīties labi, svēti, pareizi, bet Ziemsvētki ir par to – Kristus ir tas, kurš nāk un palīdz tev noņemt šo masku un saka: „Dievs tevi mīl tādu, kāds tu esi.” Iedomājies, tev nav jāizliekas, tev nav nekas jāpierāda, vienkārši nāc pie Dieva kāds tu esi. 

Mateja 11:28-30 Jēzus saka: „Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas un es jūs atvieglināšu. Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm, jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.” 

Mēs jau septiņas nedēļas kopā domājam par Gara augli, kas rakstīts Pāvila vēstulē Galatiešiem 5.nodaļā, bet Galatiešiem 2:16 Pāvils saka: „Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Jēzum Kristum, lai tapti taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots.”

Jau kādu laiku mēs esam Pāvila vēstulē Galatiešiem un domājam par šiem vārdiem, domājam par Gara darbu. Es gribu, ka mēs mazliet padomājam par to, kas ir tas darbs, ko dara Svētais Gars mūsos. Vai šajās septiņās nedēļās tu esi to ievērojis? Ko Svētais Gars tevī ir darījis? 

Kristus ir apsolījis, ka nāks Aizstāvis, Svētais Gars. Svētais Gars mums tiek dots, lai mēs spētu dzīvot saskaņā ar to mācību, ko Kristus mums ir atstājis. Svētais Gars mums tiek dots, lai mēs varētu piepildīt to misiju, ko Kristus ir atstājis – pagodināt Dievu nesot daudz augļus un kļūstot par Viņa mācekļiem. Šajās reizēs, kad domājam par Gara augli, par šo darbu, ko dara Svētais Gars mūsos, tad mēs varam pamanīt vienu lietu, ko Viņš dara – Viņš mūs dara līdzīgākus Jēzum Kristum. 

Izlasīsim vēlreiz šos divus pantus, par ko mēs domājam jau šī septiņas, nu šī ir astotā reize, astotā nedēļa. „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.” Interesanti, ka beigās rakstīts: „Pret tādām lietām nav bauslības.” Ko tad šie vārdi nozīme? 

Likums tika dots, lai atturētos no ļaunā. Likums tiek dots, lai tu saprastu, lai atklātu, kas ir grēks un, lai palīdzētu tev atturēties no ļaunā. Lai palīdzētu atturēties no visa tā, kas rakstīts iepriekšējos pantos: „Miesas darbi ir: netiklība, nešķīstība, izlaidība, kalpošana elkiem, pūšļošana, ienaids, ķildas, greizsirdība, dusmas, patmīlība, nesaticība, šķeltniecība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tam līdzīgas lietas.” Tāpēc tika dots likums, lai mēs spētu atturēties no tām. 

Bet likums nav nepieciešam, lai radītu kaut ko tādu, par ko mēs lasām 22.pantā. Likums nav nepieciešam priekš Gara augļa, priekš mīlestības, miera, prieka, izturības, krietnuma, labestības, uzticamības, lēnprātības, savaldības. Svētā Gara vadīta dzīve veido mūsos visu šo sulīgo augli, ko saucam par Gara augli. 

Mateja 14:19 ir rakstīts: „Vēl mazliet un pasaule mani vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsiet, jo es dzīvoju un arī jūs dzīvosiet.” Ar to Kristus saka, ka Svētais Gars būs tas, kurš dzīvos jūsos jeb caur Svēto Garu Kristus mājos mūsos. To, ko mēs šodien lasījām: „Kas mani mīl, tas manu Vārdu turēs un arī mans Tēvs to mīlēs un mēs nāksim un taisīsim pie Viņa mājvietu.” Jūs redziet, ko dara Svētais Gars? Jēzus saka: „Es aiziešu un sagatavošu jums mājvietu debesīs.” 

Cik brīnišķīgs apsolījums! Tā ir cerība, uz ko mēs ceram un uz ko mēs gaidām, vai ne? Draudze saka: „Jā, mēs ļoti to gaidām. Mēs katru dienu par to domājam!” Bet Jēzus parāda caur šiem pantiem, ko Svētais Gars vēl dara: „Un mēs nāksim un taisīsim pie Viņa mājvietu.” Svētais Gars taisa mājvietu mūsos, lai mūsos var mājot Dievs. Lai mūsos var mājot Dievs.

Ir kādas lietas, kuras es gribu, lai tās mums ir skaidras attiecībā uz Svēto Garu. Mums gan nav tik daudz laika, lai mēs domātu tieši par Svēto Garu un, ko Viņš dara, bet ir svarīgas lietas, kas ir jāsaprot. Mēs nesaņemam Svēto Garu pa daļām. Svētais Gars ir persona un personu tu nesaņem pa daļām. Kad persona nāk pie tevis, tā taču nenāk pa daļām, vai ne? Kad Viņš nāk, tad vai nu Viņš ir vai nav. 

Otrā lieta – Viņš ir Kristus Gars. Svētam Garam ir tas pats uzdevums kas bija Kristum. Viņš ir Patiesības Gars, Viņš ir advokāts, Viņš ir palīgs. Ar Svēto Garu nevar manipulēt un Viņu nevar pielāgot sev. Nevar pielāgot kaut kādam savam uzdevumam, ko tu pats esi izdomājis. Tā tas nedarbojas. Svētais Gars ir Kristus Gars. Viņš nav visos cilvēkos un nav visās reliģijās. „Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst, bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos.” 

Tas uzdevums, ko Svētais Gars dara, ir – Viņš apspīd Kristu mūsos, ka mēs varam Viņu redzēt. Šajā brīdī, lūkojoties uz savu dzīvi, vai tu pamani šo Svētā Gara darbu, kā Viņš atklāj tev Kristu? Kā Viņš palīdz tev ieraudzīt Viņu? 

Šajā nedēļā es kādu rītu izdomāju, ka es Amēlijai pastāstīšu Ziemsvētku notikumu. Es nodomāju – pastāstīšu to maksimāli vienkāršā veidā, iešu tādā secībā. Es sāku ar Mariju, ka pie viņas atnāca eņģelis un tad visi tie pārējie notikumi, centos to stāstu pastāstīt tādā vienkāršā valodā manai mazajai meitiņai. 

Kad es to pastāstīju, tad pēkšņi es sāku vairāk aizdomāties par šo notikumu. Es pamanīju, ka patiesībā šis Ziemsvētku notikums ir nemiera pilns, naida pilns. Visādas trakas lietas notiek apkārt – Hēroda reakcija un tas, ko viņš izdara ar šiem bērniņiem. Kādi brīnumi notiek – eņģelis nāk, Marija kļūst grūta, viņai piedzimst bērns. Tu redzi, ka tas ir tāds brīnumu laiks, bet tajā pat laikā tāds ļoti nemierīgs laiks, jo kādas tik lietas notiek! 

Tad es tā īpaši par to aizdomājos un es sapratu – tas ir Svētais Gars, kurš man to atgādina. Tev nav bijis tā, ka kādā brīdī tu lasi un tu lūdz Dievam: „Palīdzi man saprast Tavu Vārdu.” Un vienā brīdī tu ieraugi kaut ko tādu, ko nekad nebiji redzējis. Tad varbūt tavās acīs ir asaras un tu pateicies Dievam par to. Lūk, ko dara Svētais Gars. Viņš apspīd Kristu mūsos, ka mēs varam Viņu redzēt. 

Dzirdēju kādu notikumu, kad kāds vīrs aizgāja uz teātri. Ļoti skaists teātris un beigās, kad teātris ir beidzies, visi cilvēki sirsnīgi aplaudē. Mākslinieks iznāk priekšā, paklanās un ar roku rāda uz augšu. Visi domā – viņš pasakās Dievam, viņš saka: „Lai šie aplausi ir Dievam.” Bet tad, kad cilvēki sāk sekot viņa rokas virzībai, viņi pamana, ka viņš rāda uz to, kas viņu apgaismo. Viņš saka: „Paldies tam gaismotājam, kas visu laiku sekoja, lai cilvēki mani redz.” 

Lūk, ko dara Svētais Gars – Viņš visu laiku apgaismo Kristu, Viņš rāda uz Kristu. Tāpēc mums nevajadzēt fokusēties uz Garu, mums nav jādzied Viņam, mums nav jāpielūdz Viņš, bet Viņam ir savs uzdevums – apspīdēt Kristu. Tāpat arī mums nevajadzētu fokusēties uz Garu un gaidīt, kad Tas darbosies, neatkarīgi no Dieva Vārda. Svētais Gars vienmēr darbojas kopā ar Dieva Vārdu. 

Mūsu šodienas Vārds ir lēnprātība. Interesanti, ar ko tev asociējas vārds lēnprātība, kad tu to pirmo reizi dzirdi? Lepnums mūsdienu kultūrā ir ticis definēts jaunā gaismā – stiprie, skaistie, varenie, inteliģentie un priviliģētie izmanto katru iespēju, lai liktu sevi visiem priekšā. Politiķi parāda lepnumu savās runās un debatēs. Aktieri un slavenības slavina lepnumu savās filmās un dzīves stilā. Pedagogi māca lepnumu uzsverot pašcieņu, veidojot katru bērnu par uzvarētāju, neatkarīgi no tā, vai viņi to ir pelnījuši vai nē. Sporta ikonas pastiprina lepnumu ar savu varenību un spējām. 

Iespējams, ka vismazāk apbrīnojamākā rakstu īpašība mūsdienās ir lēnprātība. Taču visizcilākā persona, kas ir dzīvojusi uz šīs pasaules, ir lēnprātīgs un pazemīgs. Kā viņu sauc? Jēzus Kristus. 

Mēs jau lasījām šos Vārdus, ko Kristus saka: „Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm, jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.” Jēzus Kristus saka: „Mācies no manis, es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs.” Cik brīnišķīgs piemērs mums ir dots. 

Lēnprātība ir pazemīga attieksme, kas ir pacietīga brīžos, kad tiek nodarīts pāri. Tā ir iecietīga un pacietīga. Lēnprātība noteikti nav vājuma pazīme, lēnprātība ir spēks, kas tiek kontrolēts. Gudrais Salamans saka tā: „Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” 

Lēnprātība vienmēr lieto savus resursus prātīgi, pretēji tam, kurš nesavalda emocijas, kuras parasti rada strīdus un iznīcina attiecības. Lēnprātība nav gļēvulīga. Lēnprātība nav pārliecības trūkums. Lēnprātība nav tikai cilvēcīgs jaukums. Tas ir tikums, kas rāda drosmi, spēku, pārliecību un precīzu Dieva atspulgu. Lūk, redziet, ko dara Svētais Gars mūsos – Viņš veido mūs lēnprātīgus, līdzīgus Kristum. 

Šis šodienas Vārds grieķu valodā skan – ‘prautes’. Iespējams, es nepareizi to izsaku, atvainojiet. Saskaņā ar Aristoteli ‘prautes’ ir kā: „Stāvēšana starp divām galējībām – kļūt dusmīgam bez iemesla vai nekļūt dusmīgam nemaz. Tāpēc šis vārds nozīmē būt dusmīgam pareizā laikā un pareizā daudzumā un dēļ pareiziem iemesliem. Tas ir prāta un sirds stāvoklis, kas rāda laipnību spēkā, bet ne vājumā.” 

Labākais veids, kā mēs varētu saprast lēnprātību, man liekas, ir ja mēs varam palūkoties uz pašu Kristu. Mēs redzam, ka Jēzus savā dzīvē vienmēr aizstāvēja Dieva godu. Viņš nodeva sevi kā upuri citu vietā. Jēzus nedeva pretī, kad tika kritizēts, apkaunots un kad pret Viņu izturējās netaisni. Viņš atbildēja trāpīgi un tieši, kad Dieva gods tika aizskarts vai kad tika Viņa patiesība sagrozīta. Mēs lasām, ka Jēzus divreiz iztīrīja templi un Viņš atkārtoti un bez bailēm norādīja uz jūdu vadītāju liekulību. Vai Jēzus bija lēnprātīgs? 

Mateja 12:17-20 mēs lasām: „Ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: redzi, mans kalps, ko es esmu izredzējis, mans mīļotais, uz ko man labs prāts, es likšu uz Viņu savu Garu un Viņš pasludinās pagāniem tiesu. Nedz Viņš ķildosies, nedz kliegs, nedz arī kādi dzirdēs uz ielām Viņa balsi. Ielūzušu niedri Viņš nenolauzīs un kvēlojošu dakti Viņš nenodzēsīs, kamēr Viņš novedīs tiesu līdz uzvarai un pagāni cerēs uz Viņa vārdu.”

Lūkas evaņģēlija 23.nodaļā mēs redzam kādu notikumu, iespējams jūs zināsiet, kas tas ir par notikumu, Jēzus sacīja: „”Tēvs piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara.” Bet tie meta kauliņus, lai sadalītu Viņa drēbes. Ļaudis stāvēja un skatījās un arī vadoņi Viņu izsmēja: „Citus Viņš glāba, lai izglābj pats sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais!” Arī kareivi nāca klāt un deva Viņam etiķi un par Viņu ņirgājās. Un Jēzus atbildēja: „Tēvs piedod viņiem, jo tie nezina, ko tie dara.”” Vai Jēzus bija lēnprātīgs? 

Kādā citā notikumā Jēzus māca savus mācekļus un Viņš saka: „Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām, bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps, un kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs.” 

Kādā citā reizē Jēzus tiek atvests pārvaldnieku priekšā un viņš jautā: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?” Un Jēzus saka: „Tu to saki.” Baigā atbilde, vai ne? „Uz apsūdzībā, ko pret Viņu cēla virspriesteri un vecajie, Viņš neatbildēja nekā. Tad Pilāts Viņam sacīja: „Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?” Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.” Lūk, mūsu piemērs. 

Un vēl skaistāks piemērs, ko mēs varam redzēt, ir Jāņa 13.nodaļā. Iedomājies šos vārdus, ko es lasu: „Pēc tam Viņš ielēja ūdeni mazgājamā traukā un sāka mazgāt mācekļiem kājas un slaucīja tās linu drānā, ko Viņš bija apsējis.” Lūk, mūsu lēnprātīgais piemērs. 

Kas ir lēnprātīga reakcija? Pēteris gribēdams aizstāvēt Kristu paņem zobenu un cērt un nocērt ausi. Jēzus Pēterim sacīja: „Liec zobenu makstī. Vai tad es nedzeršu to biķeri, ko Tēvs man ir devis?” 

Jēzus rāda mums šo piemēru. Svētais Gars veido mūs līdzīgus Kristum un lēnprātība ir ceļš, kuru ir vērts iet. Kāpēc? Īpaši šajā laikā es gribu jūs ikvienu aicināt, ka jūs saviem draugiem un kaimiņiem varētu teikt šos vārdus, kas ir rakstīti Mateja 5:5 – „Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi.” 

Mēs dzirdējām skaistus vārdus, mēs redzējām to piemēru, ko Kristus mums ir rādījis, šo lēnprātības piemēru. Jēzus Kristus saka: „Es sūtīšu Aizstāvi, es sūtīšu tieši tādu pašu kā es, kurš dzīvos jūsos un Viņš jūs veidos kā mani.” Svētais Gars ir tas, kas veido mūsos šo raksturu. 

Reizēm šķiet tā, ka mēs esam kļuvuši tādi eksperti pārliecībā, bet neveiksmīgi darbā. Kad mēs skatāmies uz pirmajiem kristiešiem, mēs redzam, ka tie ātri rīkojas. Atcerēsimies vasarsvētku dienu, Apustuļu darbi 2.nodaļā. Cilvēki dzirdot Pētera svētrunu pēc tam viņam jautāja ko? Jūs atceraties? Viņi jautāja – ko mums darīt? 

Apustuļu darbi 2.nodaļa. „Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: „Brāļi, ko lai mēs darām?” Bet Pēteris tiem atbildēja: „Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.”” Kāda bija reakcija? 3000 tiek kristīti! Lūk, kā tam ir jānotiek. 

Kad mēs dzirdam Dieva Vārdu un kad Dieva Vārds mūs uzrunā, varbūt pat pārliecina, kas mums būtu jājautā? Kas man jādara, lai es reaģētu uz šo Patiesību? Kas man ir jādara? Ko man darīt? 

Jēkaba 1:22 ir rakstīts: „Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji paši sevi maldinādami.” Turpat tālāk Jēkabs saka: „Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?” 

Tāpēc mums šim jautājums būtu jābūt – ko man darīt? Katru reizi, kad tu lasi Dieva Vārdu, šim jautājums būtu jābūt – ko man darīt? Dievs, ko man darīt? Kā dzīvot, lai mūsu dzīve būtu kā pielūgsme Dievam? Lai tiešām tā ir patiesa. Kā dzīvot, lai es nestaigāju ar masku un neizrādos un neesmu kā tāds dubultais? Kristus ar savu dzīvi to dara perfekti. Kristus dzīve ir pielūgsme Dievam. Viņa dzīve ir piemērs. 

Man šķiet, ka pirmkārt, mums ir jākāpj Kalna svētrunā. Jā, mums ir jākāpj šajā Kalna svētrunā. Mums ir jāiziet cauri šai Kalna svētrunas takai. Ir svarīgi iziet tai cauri un to izdzīvot. Tas prasa laiku un šajā ceļā ir jāapstājas un jāpārdomā katrs posms. Tas prasa daudz laika lūgšanās. Tātad Kalna svētrunas šaurā taka. 

Vēl Kristus dzīves piemērs mums rāda to, cik ļoti Kristus mīlēja Dieva Vārdu. Kristus skaidri parāda to, ka tā ir Viņa prioritāte. Viņš ir atnācis, lai pasludinātu Labās ziņas un šai Vēstulē no Dieva ir īpaša loma kristieša dzīvē, tā atklāj Dievu, tā atklāj Viņa raksturu, apsolījumus un mīlestību. Šī Vēstule pasaka mums to, kas ir Dievam patīkama pielūgsme. Ja tu vēl neesi iemīlējis Dieva Vārdu, tad šodien ir tā diena, kad tu vari lūgt Dievam pēc šīs mīlestības. 

Vēl viena lieta, ko mēs redzam – Kristus attiecības ar cilvēkiem un mīlestība pret tiem ir kā patīkama pielūgsme Dievam. Viņš tos sauc par saviem draugiem. Viņam ir daudz ienaidnieku, bet Viņš tos mīl un Viņš lūdz par tiem. Kristus lēnprātība ir patīkama pielūgsme Dievam. Tu gribi Dievu pielūgt patiesi? Lūkojies uz Kristu, seko Viņa piemēram. 

Jau no pašas dzimšanas mēs redzam, ka Jēzus ir lēnprātīgs. Iedomājies, Viņš atsakās no visa tā, kas Viņam bija, lai mājotu mūsos. Viņš kļūst viens no mums. Viņu apsūdz, Viņu sit, Viņu spļauda, Viņu lamā, Viņu izmanto, Viņu māna, Viņu liek kaunā un Viņu nogalina, bet Viņš kā nevainīgs Jērs savas tiesības noliek malā, jo skaidri zina, kas ir Dieva valstība. Viņš to redz.

Man liekas, ka tāpēc mums ir jālūdz pēc šīs lēnprātības, mums ir jāmācās šī lēnprātība, mums ir jāseko Kristus piemēram. Lūk, kāds ir Kristus ceļš – tas ir šaurs, tas nav pasaules, tāpēc mūsu miesas brēc, kad ejam pa to un saka, ka tas ir neloģisks un neizdevīgs. 

Vai arī tava miesa brēc, kad tu mēģini iet pa to? 

Tāpēc šajā laikā es gribu aicināt, ka mēs skatāmies uz Kristu, mācāmies no Viņa piemēra un paļaujamies uz Svētā Gara darbu mūsos. Ja mēs sākam Svētā Gara darbu aizvietot ar saviem darbiem, tad tā lieta, kas notiek, ir – mēs liekam Svētajam Garam aizrīties. Viņš sāk aizrīties, Viņš sāk apklust. Mēs sākam Viņu remdināt. Jā, ir iespējams remdēt Svēto Garu. 

Divas nedēļas atpakaļ, svētdienas dievkalpojumā klausoties uzrunu, Dievs lika manī kādu domu. Es domāju, ka Svētā Gara uzdevums ir mums palīdzēt, vai ne? Mūs aizstāvēt, mūs iedrošināt. Pasaki man lūdzu, vai šajā laikā, palūkojies uz savu dzīvi, vai tavā dzīvē ir vajadzīgs iedrošinājums? Vai tavā dzīvē ir vajadzīgs mierinājums? Vai gadījumā nav tā, ka tev tas viss jau ir? Tad jautājums ir – vai tev vajag šo Svēto Garu? Kāpēc tad tev to vajag? Kurā brīdī? 

Jūs redziet Jēzus Kristus saviem mācekļiem nodod kādu īpašu uzdevumu, Viņš saka: „Jūs nebūsiet vieni.” Šajā uzdevumā, kas nav viegls un ir grūts, Svētais Gars jums palīdzēs. 

Tad, kad es skatos uz savu dzīvi, vai es esmu šajā uzdevumā? Vai man vispār ir vajadzīga tāda Svētā Gara palīdzība? Vai man tas ir vajadzīgs? Man jau viss ir, es dzīvoju mierā, saticībā, pārticībā, man viss pietiek. Es nevienu neaiztieku, neviens neaiztiek mani. Maksimums es novēlēšu priecīgus Ziemsvētkus, bet necentīšos pastāstīt šo Ziemsvētku notikumu. Tāpēc viss ir labi, viss ir mierīgi. 

Svētais Gars tiek dots ikvienam kristietim, ikvienam, kurš grib sekot Kristus piemēram, kurš grib būt lēnprātīgs, kurš saprot – man pietrūkst spēka, es gribu dot pretī, es gribu parādīt savas tiesības un es gribu, lai miesa valda. 

Nolieksim galvas lūgšanā. 

Visuvarenais Dievs, mēs slavējam Tevi, ka tik ļoti Tu esi mīlējis pasauli, ka Tu devi savu Vienpiedzimušo Dēlu, ka ikkatrs, kurš Viņam tic, nepazudīs, bet iegūs Mūžīgo dzīvību. Paldies, ka neskatoties uz samaksu, Viņš lēnprātīgi dzēra Tavu dusmu kausu mūsu vietā un nesa mūsu grēkus uz sevi. Dievs, tā ir tik brīnišķīga svētība, pazīt šo piedošanu un šo pieeju pie Kristus. 

Mēs slavējam Tevi, ka velns tika sakauts Golgātā. Lūdzu apbruņo mūs ar ticības vairogu, ka mēs spētu dzēst visas viņa uguņojošās bultas. Palīdzi mums apklusināt viņa apsūdzības, zinot, ka vairs nav soda tiem, kas ir Jēzū Kristū. 

Mēs lūdzam par mūsu brāļiem un māsām citur pasaulē, kuri ir ciešanās savas ticības dēļ. Lūdzu stiprini viņus sekojot Kristus pēdās, lai viņi liek savu cerību uz mūžīgo Godību, kas ir viņu priekšā. 

Mēs lūdzam par sevi, ka mēs spētu mīlēt viens otru kā Jēzus mūs ir mīlējis. Palīdzi mums vienmēr būt gataviem dot jebko, kas nepieciešams brāļiem un māsām, kuriem ir šīs vajadzības. Paldies Tev, Tēvs, ka esam vienoti ar Jēzu Kristu Viņa nāvē un ka vienu dienu mēs tiksim augšāmcelti. 

Mēs slavējam Tevi par brīvību no grēka. Lūdzu palīdzi mums nodot savas miesas Tev kā taisnības instrumentus un kopā ar tūkstošiem eņģeļu, kas apņem Tavu troni, mēs paceļam savas balsis un saucam: „Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts.” Ņemt spēku, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību. Āmen.