#1 Ievads

"Bet Gara auglis ir: mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. Pret tādām lietām nav bauslības." - Gal 5:22-23

Svētrunas noraksts

Jau labu laiku mūsu priekšā ir mūsu draudzes logo. Kāds varbūt ienāk un domā – nu, jā, kaut kāds simbols, deviņi aplīši. Bet tieši tāpēc arī mēs šodien gribam aizsākt šo svētrunu tēmu, kas mums paskaidros, ko tad tas nozīmē. Jā, tas tā simboliski ir attēlots, tās ir deviņas īpašības, Gara auglis, par ko mēs lasām Bībelē, ievadā to lasījām, un mēs arī kopīgi par šīm lietām līdz šī gada noslēgumam varēsim domāt.

Kad mēs skatāmies uz savu garīgo dzīvi, kristīgo dzīvi, kad mēs vērojam, varbūt, kristiešus līdzās, mēs, bieži vien, domājam, ka kristietību raksturo tas, vai es apmeklēju draudzi, vai es esmu kādas draudzes loceklis, ka kristietību raksturo tas, vai mēs zinām un atzīstam, ka Dievs ir un Viņš, joprojām, ir dzīvs, ka kristietību raksturo tas, ka mēs esam aktīvi, iesaistījušies kādā kalpošanā. 

Protams, tas viss ir labi, un tas viss ir vajadzīgs, bet es domāju, ka mēs paši, šad un tad, savā dzīvē un, varbūt, arī vērojot citu cilvēku dzīves, esam ievērojuši to, ka mēs nejūtamies stipri savā pārliecībā. Ka atkal un atkal mums ir jāsaka – mums nav šī iekšējā spēka, lai, patiešām, ar baudu izdzīvotu kristīgu dzīvi. Mums pietrūkst spēka, lai ietekmētu savu pilsētu, lai ietekmētu citus cilvēkus, kuri ir mums līdzās. 

Jēzus, kādā reizē, savus sekotājus salīdzina ar avīm, kuras seko Viņam kā Labajam ganam. Un, tad Viņš tur Jāņa evaņģēlijā 10.nodaļā 10.pantā saka ļoti spilgtus vārdus, Viņš saka – „Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pāri pārim.” Un, tajā pat laikā, mēs skatāmies uz savu dzīvi un jautājam – kāpēc tā ir? Kāpēc mums nav pāri pārim šis dzīvības spēks? Kāpēc es un tik daudzi cilvēki, mēs lasām Bībeli, mēs klausāmies svētrunas, un, tajā pat laikā, mēs nepiedzīvojam to milzīgo potenciālu, ko Dievs mums dod caur mūsu Kungu, Jēzu Kristu. 

Un, tad nu mēģinot atbildēt uz šo jautājumu, meklējot atbildes Bībelē, es sapratu vienu lietu, ka mēs apzināti vai neapzināti, mēģinām izbēgt no tiešas saskares ar šo faktu, ko tad Dievs grib darīt personīgi ar mani? Nevar būt tā, ka tad, kad tu iepazīsti Kristu kā savu Kungu, viss tavā dzīvē paliek tāpat, kā ir bijis. Ir jānotiek kādām pārmaiņām. 

Apustulis Pāvils, 2. vēstulē Korintiešiem 5:17.pantā saka – „Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums. Viss vecais ir pagājis un redzi, viss ir tapis jauns.” Kas ir tas jaunais? Kas ir tas, ko Dievs ir paredzējis saviem bērniem? Un, tieši par to, mēs domāsim atlikušajās svētdienās šajā gadā, un es ļoti ceru, ka tas palīdzēs mums izdzīvot patiesu kristieša dzīvi, kur mēs izmantosim to milzīgo potenciālu, ko Dievs mums dod. Es ļoti ceru, ka šīs pārdomas bagātinās mūsu dzīvi, un, ka tas nepaliks tikai teorija vai vārdi. 

Mēs šajā laikā runāsim par to, ko Svētais Gars dara mūsos. Mainot mūs un piepildot mūs ar Sevi. Un ir ļoti svarīgi mums to saprast, ka mūsu brīvība, mūsu spēks un mūsu ietekme ir atkarīga no tā, vai mēs ļaujam Svētajam Garam darboties mūsos. Un, tieši par to, apustulis Pāvils runā vēstulē Galatiešiem. 

Mēs redzam, ka draudzes Galatijā, arī citas pirmās kristīgās draudzes, un arī šodienas kristieši, saskaras ar ļoti nopietnu problēmu. Pēc tam, kad ļaudis atgriezās, nodeva savas dzīves Kristum, saprotot, ka tikai caur Kristus Golgātas nāvi, ir iespējama glābšana, un, tieši to sludināja apustuļi, ka tikai caur Dieva žēlastību tas ir iespējams, un tomēr bija ļaudis, kas sacīja – jā, jā, tas viss ir labi, bet cilvēkam kaut kas vēl ir vajadzīgs. Cilvēkam ir vajadzīgi kādi likumi, kuri regulē viņa dzīvi. 

Un tad, apustulis Pāvils skaidro, ko tas, patiesībā, nozīmē, ka tu esi glābts caur žēlastību. Apustulis Pāvils skaidro, ko tad žēlastība dara, un tam cilvēkam, kurš šo glābšanu caur Kristus nāvi pieņem savā dzīvē, tam vairs bauslība nav tā nozīmīgākā viņa dzīvē. Un es ļoti vēlos, ka tad, kad mēs aizejam mājās, mēs paņemam Bībeles un uzmanīgi izlasām vēstuli Galatiešiem, lai saprastu to situāciju, kāpēc Pāvils saka vārdus, pie kuriem mēs apstāsimies. Mēs izlasīsim šos pantus, par kuriem mēs kopīgi domāsim gan šodien, gan vēl turpmākās desmit svētdienas šajā gadā, un tie ir vārdi no vēstules Galatiešiem 5.nodaļas 22-23.pants. 

Vēstules Galatiešiem 5.nodaļas 22-23.pants – „Bet Gara auglis ir – mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. Pret tādām lietām nav bauslības.” Šodien mēs apstāsimies pie pirmajiem četriem vārdiem. Šie vārdi sevī ietver ļoti daudz. Jo redziet, mēs esam pieraduši, bieži vien, tā mētāties ar frāzēm, mēs esam pieraduši teikt – Dievs darbojās mūsos, Dievs mūs vada, Dievs mūs svētī un tā tālāk. Bet, varbūt, neesam nemaz padomājuši par to, kā tad tas notiek? Un, tāpēc mēs vispirms mēģināsim atbildēt, kas ir Gara auglis? Kāds ir tas konteksts šiem Pāvila vārdiem? Un, pēc tam, mēs domāsim par to, kā šis Gara auglis veidojas mūsu dzīvē. 

Mēs vairākkārt šeit Vīlandes draudzē esam to uzsvēruši, ka katram Dieva Vārdā teiktajam vārdam, ir nozīme. Un to arī atcerēsimies tad, kad mēs apstājamies arī pie šodienas teksta. 

Tātad, pirmais jautājums – kas veido Gara augli? Un ziniet, par to domājot, ir tāda interesanta lieta, jo ir divi varianti. Viens, ka tas ir Svētā Gara auglis un otrs, ka tas ir cilvēka Gara auglis. Un interesanti, ka dažādos Bībeles tulkojumos ir dažādi. Un iemesls tam ir sengrieķu valodā, valodā, kurā ir sarakstīta Jaunā Derība, jo sengrieķu valodā nav lielo burtu. Un cilvēks, kurš rakstīja, nevarēja uzrakstīt – pneuma, ar lielo burtu. Mēs saprotam, ka tad, kad mēs lasām Bībeli, kur ir ar lielo burtu kāds vārds, tad tas ir tulkotāja lēmums. Mēs paļaujamies uz to, ka šis tulkotājs ir analizējis kontekstu, kurā šis vārds ir lietots. 

Mūsu latviešu Bībelē, visos tulkojumos, vārds Gars ir ar lielo burtu. Ja jūs atvērtu krievu tulkojumu, tad vārds Gars ir ar mazo burtu. Tas nenozīmē, ka tie, kas tulkoja Bībeli latviešu valodā, saprata, ka, tas nozīmē, ka tie, kas tulkoja Bībeli latviešu valodā, saprata, ka te iet runa par Svētā Gara augli. Bet, tie, kas tulkoja Bībeli krievu valodā, saprata, ka tas ir cilvēka Gara auglis. Un, tāpēc, man likās, ka ir ļoti svarīgi noskaidrot, kas tad tas ir par Augli? No kurienes tas veidojas? Jo tikai tad mēs, tā pa īstam, varēsim saprast, kā tas skar mūs šodien. 

Ja mēs pieņemam, ka te iet runa par Svētā Gara augli, mēs saprotam, ka visas tās lietas, kuras te ir minētas, mēs nevaram paši sevī ielikt. Tās ir īpašības, kuras Dievs veido mūsos caur Svēto Garu, kad Svētais Gars ienāk mūsos. Ja mēs paskatāmies nedaudz atpakaļ, 17.pantu, tad tur mēs lasām, Galatiešiem 5:17 – „Jo miesa iekāro pretēji Garam, bet Gars pretēji miesai, tādēļ, ka tie abi stāv viens otram pretī, jūs nevarat darīt visu, ko gribat.”

Un te ir skaidri redzams, ka runājot par Gara augli, un runājot par īpašībām, kuras parādās, iet runa par atdzimušu cilvēku. Par cilvēku, kura Kungs ir Kristus, un Pāvils saka, ka mūsos, nepārtraukti, notiek šī cīņa, kuru tu viens pats nevari uzvarēt, un tikai tad, ja Svētais Gars ietekmē tavu dzīvi, tas ir iespējams. 

Ir ļoti svarīgi atzīmēt vienu lietu – ka auglis ir rezultāts kādam briedumam. Kad mēs runājam par to, kas nes augļus, tad saprotam, ka tas ir process, tam ir vajadzīgs laiks. Mēs varam dārzā iestādīt ābeli, bet augļi jau nebūs nākošajā dienā, un arī nākošajā gadā vēl nebūs. Tam kociņam, ko tu iestādi, tam ir jāieaug, tam ir jānobriest. Un to pašu mēs varam teikt arī par kristieša dzīvi. Ja, mēs domājam par kristieša dzīvi, tad Bībelē mēs lasām, ka kristieša dzīve vienmēr dos divu veida augļus. Vispirms, šie augļi izpaudīsies caur viņa raksturu, caur viņa attieksmi pret dzīvi, pret lietām. Un otrs augļu veids ir, ka mēs veidojam mācekļus. 

Mēs, šo nedēļu laikā domāsim par šiem pirmajiem augļiem, kas skar mūsu raksturu. Un, man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi, jo tikai tad ir iespējams sagaidīt tos otros augļus. 

Redziet, tad, kad mēs ejam uz darbu, mēs taču katrs gribam par to saņemt samaksu, mēs gribam baudīt sava darba augļus, vai ne? Ja tas tā nebūtu, tad mūsu darbam nebūtu nekādas jēgas. Kad mēs ejam skolā, studējam, tad mēs to darām ne jau tāpēc, lai deldētu skolas soli, bet, lai iegūtu zināšanas. Zināšanas, kas mums varētu palīdzēt vēlāk dzīvē. Un tad, kad mēs runājam par kristīgās dzīves jēgu, tad arī tur mēs redzam, ka tas pamatojas augļos. Un vispirms tas skar tieši mūs pašus, tevi un mani.

Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem 6:22 saka –„Bet tagad, kad esat atbrīvoti no grēka, un esat kļuvuši par kalpiem Dievam, jūsu darba augli ir svētums. Tas viss ved mūžīgajā dzīvībā.” Tas, ko apustulis Pāvils šeit pasaka, ja tu esi Dieva bērns, tev ir jākļūst ik dienas līdzīgākam Kristum. Tev ir jānobriest, „Jūsu darba augli ir svētums.” 

Vēl citā vietā, vēstulē Efeziešiem 5:8-9 apustulis Pāvils saka – „Jo jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā. Dzīvojiet kā gaismas bērni. Gaismas auglis ir visā, kas krietns, taisnīgs un patiess.” Un arī mūsu teksts, ko lasīju no vēstules Galatiešiem, runā par to, ka Svētais Gars ir tas, kas veido mūsu, kā Dieva bērna, raksturu. Svētais Gars darbojas katra patiesa kristieša dzīvē, un, ja tu pazīsti Jēzu Kristu, tas skar tevi. Ja tu sauc Kristu par savu Kungu, tad Svētais Gars būs tas, kas veidos tavu raksturu. Tas iespaidos tavu dzīvi. 

Vēstulē Galatiešiem apustulis Pāvils atbild uz jūdu iebildumiem kuri teica –jā, mēs saprotam, mēs saprotam, ka esam taisnoti caur žēlastību, mēs saprotam, ka ir vajadzīga Kristus nāve par mūsu grēkiem, mēs saprotam, ka tas bija upuris par mūsu grēkiem, bet mēs nesaprotam, kā dzīvot bez Mozus bauslības. Viņi bija pieraduši pie tā, pieraduši pie tā, ka Mozus bauslība regulēja cilvēka rīcību. Mozus bauslība pasacīja, ko viņš drīkst un, ko nedrīkst. Viņi bija pieraduši pie tā, ka tieši šie likumi palīdzēja cilvēkam noturēties kādās robežās. Un tas tā bija turpinājies gadu tūkstošiem, tāda bija cilvēku domāšana. 

Un apustulis Pāvils, šiem ļaudīm skaidro ne jau to, ka bauslība nebija vajadzīga, ne jau to, ka bauslība ir slikta, bet apustulis Pāvils saka, ka tad, kad Jēzus tevi ir taisnojis caur žēlastību, tas atšķiras no tā, pēc kā jūs esat pieraduši dzīvot. Pāvils saka – jums vairs nav nepieciešamas kādas ārējas lietas, kas regulē jūsu dzīvi, bet tās izmaiņa, kas ir notikušas tevī, pašas regulēs tavu dzīvi. Pāvils saka – lūk, tāds ir šis jaunais cilvēks, šis jaunais radījums Kristū. Viņš nesaka, ka bauslība ir slikta, bet, ka jaunajam cilvēkam pēc tās vairs nav nepieciešamības. Ir notikušas izmaiņas un tas, kas ir noticis ar tevi, tas regulē tavu dzīvi. 

Un visām šīm deviņām lietām, kuras te piemin apustulis Pāvils, ir kaut kas kopīgs. Ja jūs tā padomātu par tām, tad jūs redzat, ka tās skar mūsu attieksmi pret dzīvi. Mūsu emocijas. Mūsu ilgas. 

Un, tāpēc, mīļie, ir tik svarīgi, lai Svētais Gars iespaidotu mūsu dzīvi, lai visas šīs lietas, pēc kurām mēs ilgojamies, lai viņas tiešām arī būtu mūsu dzīvē. Un te nelīdzēs kādi likumu rāmji, kurus, varbūt, mēs paši sev sarakstīsim. Mēs turpmākās desmit svētdienas domāsim par to, ko Svētais Gars dara ar mūsu jūtām, ar mūsu emocijām, ar mūsu attieksmi pret dzīvi. 

Kā veidojas Gara auglis mūsu dzīvēs? Ziniet, lielākā kļūda ir, ka bieži domājam – nu, man pašam ir jāmīl, man pašam ir jāpriecājas, man pašam ir jābūt mierīgam, man pašam ir jābūt noturīgam savā ticībā, man ir jābūt krietnumam, man ir jābūt labestībai, man ir jācenšas palikt uzticīgam, man ir, tā mierīgi, ar lēnprātību, jāskatās uz dzīvi, man ir jābūt savaldīgam. 

Un, tu jau ārēji, tāds, varbūt, vari censties būt, bet, kas notiek tevī iekšā? Kas notiek tavā dvēselē? Apustulis Pāvils apgalvo, ka šīs lietas dod, rada mūsos, Svētais Gars. Tad, kad apustulis Pāvils saka Gara auglis, viņš saka – Svētais Gars ir mīlestības Gars, Svētais Gars ir prieka Gars, Svētais Gars ir miera Gars, izturības Gars, krietnuma Gars, labestības Gars, uzticamības Gars, lēnprātības Gars un savaldības Gars. Viņš mīl, Viņš priecājas un tā tālāk. 

Un tam, ko Svētais Gars ienes mūsos, ir jākļūst par dabīgu lietu mūsu dzīvē. Kā tas var notikt? Trīs lietas. Vispirms tev ir jāatsakās no sevis. Tev ir jāatsakās no cenšanās, ka tu pats šīs lietas vari radīt. Un tas lielākais šķērslis, Svētā Gara ietekmē mūsu dzīvē, ir mūsu pašu ‘es’. Jā, mūsos katrā ir mūsu pašu ilgas, vēlēšanās, un pieņemto Kristu, vienmēr notiek šī sadursme, šī cīņa, mūsos par to, kas tad tālāk iespaidos mūsu dzīvi? 

Bībele ļoti daudz par to runā. Lūkas evaņģēlijs 9:23 – „Tad Viņš visiem sacīja – ja, kāds grib man sekot, tas, lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu ik dienas un seko man.” Redziet, Jēzus jau ļoti skaidri pasaka – tu nevari man sekot pēc saviem noteikumiem. Ja tu gribi man sekot, tev ir jāpieņem Mani noteikumi. Nedaudz vēlāk, apustulis Pāvils raksta tiem pašiem Galatiešiem 6:7-8 – „Nepievilieties, Dievs nekļūs par apsmieklu, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Kas sēj savā miesā, tas no miesas pļaus postu, bet, kas sēj Garā, no Gara pļaus mūžīgo dzīvību.”

Un šīs lietas, par kurām runā Pāvils, ir iespēja, protams, mums pašiem arī radīt sevī, bet, ja tas tā ir, tad mēs, katrā ziņā, centīsimies izcelt mūs pašus – redz, kā es mīlu! Redz, cik es esmu mierīgs! Redz, kā es varu priecāties! Redz, cik es esmu labestīgs! Bet Pāvils saka, tas ir Svētā Gara darbs mūsos, un, ja tas ir Svētā Gara darbs mūsos, tas neizcels tevi, bet tas izcels Kristu. Tu vienkārši dzīvosi tā. Tu vienkārši baudīsi šo dzīvi tādā veidā. Un tā, priekš tevis, būs dabīga lieta – mīlēt, turēt mieru, priecāties un tā tālāk. 

Kad mēs runājam par to, ko mēs darām paši, tad izdarot kādu lietu, mēs gaidām – ā, nu mani jau ievēros, mani par to slavēs. Un, ja tas nenotiek, tad tā dabīgā reakcija ir – nu, cik tad var, ko vēl man tādu izdarīt, lai tas otrs cilvēks to ieraudzītu. Pāvils Romiešiem raksta 8:13 – „Ja jūs dzīvojat pēc miesas, jūs mirsiet, bet ja jūs miesas darbus Garā nonāvējat, jūs dzīvosiet.” Ļoti nopietni vārdi. 

Otra lieta, kas ir ļoti svarīga. – pakļaujieties Svētā Gara vadībai. Tad, kad mēs runājam par to, ka Svētajam Garam ir dabīgi, ka tas mīl, priecājas, tur mieru. Svētais Gars ienākot mūsos, meklē šo vietu un mēs atsakāmies no sevis. Kad tas notiek, Svētajam Garam tiek dota vieta, tas piepilda mūs ar to, kas Viņš ir. Ļoti skaidri tas ir pateikt vēstulē Efeziešiem 5:18-21 – „Nepiedzerieties vīna, no kā rodas izlaidība, bet topiet ara pilni. Kopīgi skandēdami Psalmus, slavinājumu un garīgas dziesmas dziedādami, un spēlēdami savās sirdīs, Kungā. Vienmēr ar visu pateicieties Dievam un Tēvam, mūsu Kunga, Jēzus Kristus vārdā. Pakļaujieties cits citam, Kristus bijībā.” 

Pāvils šeit piemin tikai vienu lietu pēc kā kāro cilvēks, jo viņam liekas – nu, man vajag, nedaudz, jautrības, man vajag kaut kādas pārmaiņas, man vajag aizmirsties, justies priecīgākam, bet Pāvils saka – tā vietā, ļaujiet Svētajam Garam darboties. Un, ko Svētais Gars dara? Viss, ko šeit mēs lasījām, ko Pāvils uzskaita, tas ir saistīts ar mūsu emocijām, ar mūsu attieksmi, ko mēs paši nespējam, bet to dara Svētais Gars. Apustuļu darbu grāmatā 5:32 ir teikts – „To apliecinām mēs, un arī Svētais Gars, ko Dievs ir devis tiem, kas Viņu paklausa.” Apustulis Pēteris šos vārdus saka. 

Mīļie, iemesls, kāpēc Svētais Gars nespēj darboties mūsos ir, ka mēs neesam gatavi paklausīt Kristum. Mēs labprāt klausāmies par Jēzus dzīvi, mēs daudz ko uzzinām par Viņu, bet tad, kad mēs nonākam līdz tam, ka nu ir jāpieņem kāds lēmums, ir jāsāk rīkoties, tad mēs apstājamies. Lai mūsu dzīvēs varētu parādīties tās lietas, kuras Pāvils uzskaita - mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība – ir jāpakļaujas Svētā Gara vadībai. Tev vienmēr ir jābūt atvērtam Dieva priekšā. Staigāt gaismā, jo Viņš ir gaisma. 

Un mēs turpmāk apstāsimies pie katras no šīm lietām, un es ļoti ceru, ka tas palīdzēs mums saprast, cik tas ir svarīgi, lai Svētais Gars veidotu manu raksturu, manu attieksmi. Attieksmi gan pret Dievu, gan pret cilvēkiem. 

Vēl trešā lieta. Bībele saka – jums pēc tā ir jālūdz. Jēzus teica saviem mācekļiem Lūkas evaņģēlijā 11:13 – „Ja nu jūs samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no Debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz.” Tad, kad Jēzus ēda pēdējās vakariņas kopā ar mācekļiem, Viņš teica ļoti svarīgus vārdu – „Un mans Tēvs ar to tiks pagodināts, ka jūs nesīsiet daudz augļu un kļūsiet mani mācekļi.” 

Un tālāk, Jēzus skaidro, kādi tad ir šie augļi – „Kā Tēvs mani ir mīlējis, arī es jūs esmu mīlējis, palieciet manā mīlestībā. Ja jūs turēsiet manus baušļus, jūs paliksiet manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis sava Tēva baušļus, un palieku Viņa mīlestība. To es jums esmu sacījis tādēļ, lai mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Mans bauslis ir mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Jūs esat mani draugi, ja jūs darāt, ko es jums pavēlu. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo to, ko dara Kungs, viņa kalps nezina, es jūs saucu par draugiem, jo es esmu jums darījis zināmu visu, ko dzirdēju no Tēva. Ne jūs izraudzījāt mani, bet es jūs izraudzīju un liku, ka jūs ejat un augļus nesat, un, ka jūsu augļi paliek, lai visu, ko vien jūs lūgtu, manā Vārdā, no Tēva, Viņš jums dotu.” 

Un es noslēdzu šo ievadu, šai svētrunas sērijai. Izlasīšu pantu, ko lasīju šai svētrunas sākumā – „Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pāri pārim. Es esmu Labais gans, Labais gans atdod savu dzīvību par avīm.” Jēzus ir visu izdarījis, lai tu dzīvotu. Ne tikai, lai apmeklētu draudzi, ne tikai, lai kaut ko zinātu par Dievu, bet lai dzīvotu, lai nestu augļus. 

Un tas jautājums, kuru mēs varām uzdot šodien, un pēc tam domāt visas šīs svētdienas – vai šie augļi ir redzami manā dzīvē? 

Lūgsim Dievu.

Kungs, Dievs, Tu zini visas lietas un no Tevis jau mēs neko nespējam noslēpt. Tu redzi, ka, varbūt, mēs tik ļoti esam centušies pēc šīm lietām, par ko lasījām, un tik bieži, varbūt, esam atkal nākuši Tavā priekšā un teikuši – Dievs, man tas neizdodas, es nespēju priecāties, es nespēju samierināties ar lietām, es nespēju mīlēt, es nespēju daudzas no tām lietām izpildīt, par ko Tavs Vārds saka. Bet, paldies Dievs, ka Tu šajā dienā mums atklāj, ka tas nav mūsu darbs, ka Tu šajā dienā mūs aicini ļaut Tavam Garam veidot mūsu dzīves. Tēvs piedod, ka, varbūt, mūsu dzīves ir piepildītas ar daudz ko citu, un, līdz ar to, Tavs Gars nespēj mūsos veidot šīs lietas, par kurām mēs domājam, pēc kurām mēs ilgojamies. Tēvs, mēs ikviens atzīstam, ka tās ir vajadzīgas mūsu dzīvē. Un, tāpēc, mūsu lūgšana ir – Kungs, veido Tu, caur Savu Garu, šīs lietas mūsu dzīvē. Mēs gribam būt atvērti, mēs gribam paklausīt Tev. Tēvs, tā ir mana lūgšana par sevi, un es lūdzu, lai šī vēlēšanās būtu katram no mums, ka šodien esam šeit. Paldies par to, ka Tu mums to atgādini. Jēzus vārdā to lūdzam, āmen.