#27 Patiesības sludinātājs

Tad svētkos jūdi viņu meklēja un runāja: “Kur viņš ir?” Ļaudis visādi runāja par viņu. Daži sacīja: “Viņš ir labs!” Citi atkal teica: “Nē, viņš maldina ļaudis!” Tomēr neviens par viņu nerunāja atklāti, jo tiem bija bailes no jūdiem. Kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja templī un sāka mācīt. Jūdi brīnījās, sacīdami: “Kā viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?” Tad Jēzus viņiem atbildēja: “Mana mācība nav mana, bet viņa, kas mani sūtījis. Ja kāds grib darīt viņa gribu, tas pazīs šo mācību – vai nu tā ir no Dieva, vai es runāju no sevis paša. Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu, bet, kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess, un viņā nav netaisnības. Vai Mozus jums nav devis bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību. Kādēļ jūs gribat mani nogalināt?” Ļaužu pūlis atbildēja: “Dēmons tevi apsēdis! Kurš gan tevi grib nogalināt?” Uz to Jēzus viņiem teica: “Esmu darījis vienu darbu, un jūs visi brīnāties. Jūs sabatā apgraizāt cilvēku, tādēļ ka Mozus jums devis apgraizīšanu – tā gan nav no Mozus, bet no tēviem. Ja cilvēks var saņemt apgraizīšanu sabatā, nepārkāpjot bauslību, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? Netiesājiet pēc ārēji redzamā, bet spriediet taisnu tiesu!” — Jāņa Evaņģēlijs 7:11-24