#6 Dzīvā un mirusī ticība

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
04.03.2018.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
JKV-006
Rakstvieta:
Jk 2:14-26

Ko tas līdz, mani brāļi, ja kāds teic, ka viņam esot ticība, bet viņam nav darbu? Vai tad ticība var viņu izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un bez dienišķās maizes un kāds no jums viņiem saka: miers ar jums, lai jums silti un lai esat paēduši, – bet nedodat viņiem neko no tā, kas miesai vajadzīgs, ko tas līdz? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir mirusi. Bet kāds sacīs: tev ir ticība, bet man ir darbi. – Parādi man savu ticību bez darbiem, savukārt es parādīšu tev savu ticību ar saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, to tu labi dari; arī dēmoni tic un dreb. Tukšais cilvēk, vai gribi zināt, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? Vai tad Ābrahāms, mūsu tēvs, netika attaisnots tieši darbu dēļ, kad uzlika savu dēlu Īzaku uz altāra? Tu redzi, ka ticība viņa darbiem līdzdarbojās un ar darbiem ticība tapa pilnīga. Tā piepildās Raksti, kas saka: Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību, – un tā viņš tika nosaukts par Dieva draugu. Jūs redzat, ka cilvēks tiek attaisnots ar darbiem un ne no ticības vien. Vai arī mauka Rāhāba tāpat netika attaisnota ar darbiem, kad uzņēma sūtņus un parādīja tiem bēgšanai citu ceļu? Jo, kā miesa bez gara ir mirusi, tā arī ticība ir mirusi bez darbiem. — Jk 2:14-26

Iet uz svētrunu arhīvu