#8 Debess un zemes gudrība

Kas no jums ir gudrs un saprātīgs? Lai ar labu uzvedību viņš parāda savus darbus klusā gudrībā. Ja jūsu sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, nelielieties un nemelojiet pret patiesību – šāda gudrība nav nākusi no augšienes, bet ir no zemes, tā ir miesiska un dēmoniska. Kur vien skaudība un ķildas, tur ir sajukums un viss ir samaitāts. Bet gudrība no augšienes vispirms ir šķīsta, pēc tam miermīlīga, rāma, prātam paklausīga, pilna žēlsirdības un citu labu augļu, tā ir taisnīga un bez liekulības. Taisnības augļus mierā sēj tikai tie, kas paši tur mieru. — Jk 3:13-18

SVĒTRUNAS NORAKSTS

 
Labrīt, Vīlandes draudze! Man ir ļoti liels prieks būt pēc kāda laika atkal draudzē, pēc kādas mazas pauzītes. Un ir prieks būt arī priekšā. Es gribētu pateikt lielu paldies meitenēm, kas vadīja mūs pielūgsmē. Un īpaši liekot domāt par Dievu caur šīm dziesmām. Un tās skaņas… Jūs dzirdējāt to vijoles skaņu vienā dziesmā? Tās augstās skaņas. Tas bija kaut kas īpašs, ko tu nespēj izdziedāt. Un es gribu pateikt paldies ikvienam Vīlandē, kurš iesaistās un kalpo. Paldies! Un tas ir tas, uz ko Kristus mūs aicina. Kalpot kopā kā draudzei – caur dziesmām, ar Vārdu, braucot uz Jordāniju, kalpojot jauniešiem, svētdienas skola, tehniskie darbi, tie kas tīra baznīcu, lai tā būtu tīra, tie kas rūpējas. Un paldies ikvienam, kurš iesaistās un kalpo, un paldies Dievam par to.

Šodien mēs turpinām mūsu svētrunu sēriju, un jūs jau ziniet, kuru vēstuli mēs skatāmies, vai ne? Un es aicinu, ka jūs atverat Bībeles. Un tā ir Jēkaba vēstule. Mēs turpinām Jēkaba vēstuli, un pagājušajā svētdienā mēs runājām, domājām par mēli, cik neatkarīgs muskulis mēle ir, bet cik ļoti spēcīgs, un ko mēle spēj nodarīt. Un es ļoti ceru, ka, to klausoties, tas tik ļoti ir ietekmējis tavu dzīvi, ka tu daudz vairāk pārdomā pirms tu saki, tu pārdomā KO tu saki, vai tev to vajag teikt un vai tas ir vajadzīgs. Un tajā ziņā ir labi, ka Jēkaba vēstule ir ļoti praktiska vēstule, un tā savā ziņā parāda to, kā ticība izskatās dzīvē, kā to izdzīvot.

Šodienas panti ir Jēkaba vēstule 3. nodaļa 13-18. Un jums noteikti ir Bībeles uz soliem kaut kur, ņemiet, šķiriet vaļā, ja tev ir telefonā, nekas – ņem telefonu un ver vaļā. 3. nodaļa 13. - 18. pants: “Kas no jums ir gudrs un saprātīgs? Lai ar labu uzvedību viņš parāda savus darbus klusā gudrībā. Ja jūsu sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, nelielieties un nemelojiet pret patiesību – šāda gudrība nav nākusi no augšienes, bet ir no zemes, tā ir miesiska un dēmoniska. Kur vien skaudība un ķildas, tur ir sajukums un viss ir samaitāts. Bet gudrība no augšienes vispirms ir šķīsta, pēc tam miermīlīga, rāma, prātam paklausīga, pilna žēlsirdības un citu labu augļu, tā ir taisnīga un bez liekulības. Taisnības augļus mierā sēj tikai tie, kas paši tur mieru.” Āmen.

Jēkabs šodien mums uzdod jautājumu, un šis jautājums ir – kas no jums, kas no mums ir gudrs un saprātīgs? Kas no jums ir gudrs un saprātīgs? Kā nu tad tagad to lai izmērām? Viena no lietām, ko mēs varētu darīt, nākamajai svētdienai mēs varētu sagatavot tādu IQ testu, un pie durvīm varētu stāvēt kārtībnieki, iedod jums IQ testu, jūs aizpildāt, un tad mēs varētu veidot tādu kampaņu – meklēt gudrākos cilvēkus Vīlandē. Tas būtu viens veids, kā mēs varētu atrisināt to, lai atbildētu uz jautājumu, kas tad ir gudrs un saprātīgs. Bet kā gudrību mēra? Un savā ziņā mēs to darām katru dienu, vai ne? Mēs salīdzinām sevi ar citiem un reizēm vēlamies kļūt kā citi. Tev ir tā bijis, ka tu domā – kā es gribētu būt tikpat gudrs kā viņš. Tikpat. Kaut man būtu tās zināšanas, kas viņam. Mēs salīdzinām sevi ar citiem un reizēm mēs vēlamies būt pārāki kā citi.

Es atceros, ka vidusskolas laikā 10. klasē sāku iet vidusskolā, un man bija klasesbiedrs. Mēs bijām arī draugi, un mēs izdomājām tādu lietu – taisīsim sacensību, visas 10. klases laikā, kuram būs labākas atzīmes. Mēs taisījām sacensību, un tā bija tāda mums ļoti laba motivācija tiekties un censties mācīties ļoti, ļoti labi tikai tāpēc, lai es būtu labāks nekā viņš, lai es būtu labāks nekā Jānis. Jā, viņu sauc Jānis. Un tas, ko es pamanīju – rezultāti uzlabojās, skolotājas priecājās. Jānis un Raimonds – viņiem tur kaut kas ir, un tu redzi kādi rezultāti. Un malači, tā turpināt! Bet tam bija arī blakusefekts, mēs sākām kļūt skaudīgi. Man likās, ka man gāja labi sacerējumos, bet man vienmēr bija zemas atzīmes. Un tad, kad man kādā ieskaitē bija labāka atzīme nekā Jānim, jo Jānim parasti bija labas atzīmes sacerējumos, tad viens no viņa izteicieniem bija: “Ko!? Loginam? Kā tas iespējams? Kā tas iespējams, ka viņam ir labāka atzīme sacerējumā nekā man?!”

Jautājums, ko mums uzdeva, ir jautājums, ko uzdod Jēkabs. Jēkabs ir Jēzus pusbrālis, viņš ir arī skolotājs, viņš ir rabīns, un viena lieta, ko rabīni labi dara, viņi uzdod jautājumus. Kas no jums ir gudrs un saprātīgs? Ko mēs atbildēsim? Kā mēs varētu atbildēt? Mēs varētu vilkt ārā savus doktora grādus. Savus grādus, ko mēs esam ieguvuši, un rādītu un teiktu: “Paskaties, es esmu gudrs!” Vai mēs varētu sākt saukt savus skolotāju vārdus: “Es mācījos pie šī skolotāja, šis bija mans skolotājs, šis bija mans rabīns, pie viņa es mācījos.” Vai arī mēs varam lielīties ar saviem panākumiem dzīvē, vai ar savu ieņemamo amatu un teikt: “Skaties, ko es esmu sasniedzis. Es esmu gudrs!” Bet Jēkaba atbilde ir, un pats Jēkabs arī atbild uz šo jautājumu: “Kas no jums ir gudrs un saprātīgs? Lai ar labu uzvedību viņš parāda savus darbus klusā gudrībā.”

Un, lūk, arī tāds kā tests, kas atšķir patiesu gudrību no nepatiesas, miesiskas un, Jēkabs saka, pat dēmoniskas. Un šeit ir trīs lietas: laba uzvedība, darbi, klusa gudrība jeb gudra lēnprātība. Minot šīs trīs lietas –  grādus, skolotāju vārdus un panākumus –, es noteikti negribu nostatīt pretstatā un teikt, ka tas viss ir lieki, vai tas ir dēmoniski, vai tas ir ļauni, vai tas ir slikti. Iegūstiet grādus, iegūstiet zināšanas, pasakiet paldies saviem skolotājiem, jo ir svarīgi, kas ir tavs skolotājs. Un esi pateicīgs par saviem panākumiem dzīvē, jo tie kaut ko tomēr liecina. Nepārprotiet mani. Bet tai pat laikā Jēkabs saka – laba uzvedība. Un daudzi jautās, vai vispār kristieša dzīvē ir nozīme uzvedībai? Un atbilde ir – vairāk kā ļoti! Kas tad ir šī uzvedība?

Mateja 5:16: “Tāpat lai Jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” Ka viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu. 2. korintiešiem 9. nodaļā 12. – 13. pants: “Jo šis labprātīgais kalpošanas darbs ne tikai piepilda svēto vajadzības, bet vēl vairāk – rada pārpilnību, jo tādēļ daudzi pateicas Dievam. Atzinīgi vērtējot šo jūsu kalpošanu, cilvēki slavē Dievu par Jūsu pakļaušanos tam, ko sludināt – Kristus evaņģēliju, un par jūsu dāsnumu pret viņiem un visiem citiem.” 1. Pētera 2. nodaļa 12. pants: “Esiet krietni, dzīvojot starp pagāniem, lai par tām lietām, kurās tie nosoda jūs kā ļaundarus, tie, vērodami jūsu labos darbus, slavē Dievu piemeklēšanas dienā.” Labā uzvedība – tas ir tavs dzīves stils. Tas ir tas, kā tu dzīvo. Un Jēkabs saka: “Tu saki, tu esi gudrs? Parādi to ar labu uzvedību. Parādi to ar labiem darbiem. Gudrā lēnprātībā, pazemībā. Nevis lieloties, bet pazemībā.”

Dzirdēju kādu sakām, ka tava uzvedība ir kā filmas ievadfilma jeb treileris par tavu ticību. Tava uzvedība ir kā filmas treileris jeb ievadfilmiņa, kā latviski to teikt, par tavu ticību. Un jautājums ir, cik cilvēki vēlētos atnākt noskatīties visu filmu? Un, lūk, Pāvils dod padomu Timotejam: “Neviens lai Tevi nenicina tavas jaunības dēļ. Topi paraugs ticīgajiem savos vārdos, dzīvē, mīlestībā, ticībā, šķīstībā.” Esi paraugs, esi piemērs. Starp citu, cilvēki uz tevi skatās, cilvēki tevi vēro. Cilvēki patiesībā redz tavu dzīvi. Kā tu domā, ja kāds viņiem jautātu: “Ko tu saki par viņa ticību?” Ko cilvēki apkārt par tavu ticību teiktu? Tātad, kurš ir gudrs un saprātīgs? Tas, kura dzīvē ir laba uzvedība, darbi, kas darīti gudrā lēnprātībā. Jēkaba pirmajā nodaļā 21. pants saka: “Tādēļ atmetiet jebkuru nešķīstību un visu to, kas no ļauna vēl atlicis, un lēnprātībā saņemiet jūsos iedēstīto Vārdu, kas ir spējīgs izglābt jūsu dvēseles.” Tātad tas, kurš saņem Vārdu, tas cilvēks tiek izmainīts, tāds cilvēks kaut ko sāk saprast. Tas, kurš saņem Vārdu, sāk kaut ko saprast, un izmainās viņa uzvedība, izmainās viņa darbi. Viņš nelielās ar darbiem, un tie tiek darīti gudrā lēnprātībā, pazemībā.

Un vēl viena lieta – Dieva gudrība saka: “Rūpējies par citiem vispirms. Pazemībā ar labu uzvedību, dari labos darbus, kas dod svētību citiem.” Gudrība nav par izglītību, gudrība ir par rīcību, gudrība, tas ir arī raksturs. Reiz kāds NBA (Nacionālā basketbola asociācija – piez.) treneris teica: “Pievērs uzmanību vairāk savam raksturam nekā savai reputācijai.” Un Bībelē mēs ļoti daudz varam atrast pantus un mācības par gudrību. Un viens no pantiem, kuru noteikti mēs daudz esam lasījuši, ir 90. psalms 12. pants. Un šis pants skan šādi: “Māci mums skaitīt mūsu dienas, ka dabūjam gudru sirdi.” Gudrs cilvēks apzinās savus ierobežojumus un nespēju un tāpēc nelielās. Gudrs cilvēks apzinās dzīves bēdas un arī priekus. Gudrs cilvēks apzinās, ka dzīve ir īsa, un tāpēc šim cilvēkam ir bijība Dieva priekšā. Tāpēc viņš bīstas Dieva, jo viņš saprot, dzīve patiesībā ir īsa. Un gudrais Sālamans savā laikā nonāca pie ļoti dziļa un vērtīga secinājuma, ka bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Un jautājums varētu būt, Jēkab, kāpēc vispār tu raksti kaut ko tādu? Jēkabs raksta draudzēm, kas ir izkaisītas dažādās vietās. Un draudzes sastopas ar dažādiem izaicinājumiem un problēmām. Bet kas tad bija tās problēmas viņu laikā? Mēs varētu izsecināt un pieļaut, ka tur bija kādi cilvēki, kuri izrādīja sevi kā gudrus. Un, iespējams, viņi pat teica, ka mēs esam gudri, bet patiesībā radīja rūgtu skaudību un strīdus. Un, iespējams, šie bija tie paši skolotāji, kuriem bija problēmas ar mēles kontroli, par ko runāja Markus pagājušajā reizē. Iespējams, viņi slikti izteicās par tiem, kas nepiekrita viņu mācībai.

Bet par ko tad viņi īsti strīdējās? Mēs zinām, ka draudzes galvenie strīdi bija attiecībās starp jūdaismu un kristietību. Vai pagāniem ir vieta mūsu draudzē? Vai pagāniem ir jāievēro jūdu likumi? Vai jūdi un pagāni var kopā pielūgt? Un bija arī jautājumi un bija šaubas par to, vai Jēzus bija tikai cilvēks vai tikai dievišķa būtne. Un tur bija arī apkārt dažādas sektas, kas sagādāja grūtības un izaicinājumus draudzei, un bija pat vietas, kur tika sākta eņģeļu pielūgšana. Draudzēs bija daudz, daudz problēmu un izaicinājumu. Un mēs to galvenokārt zinām no apustuļa Pāvila, kur viņš  2. Korintiešiem 10. un 11. nodaļā runā, ka tur draudzēs ir bijuši pat tādi, kuri sevi sauc par “superapustuļiem”, dižajiem apustuļiem. Un tāpēc Jēkabs saka, kurš no jums ir gudrs un saprātīgs? Jēkabs bija Jēzus pusbrālis, un viņš noteikti ilgojās pēc Jēzus. Viņam noteikti ļoti daudz nozīmē Jēzus mācība, un tāpēc mēs redzam, ka Jēkaba vēstulē Jēkabs ir ļoti ietekmējies no tā, ko Jēzus ir teicis. Un Mateja 7. nodaļā 15.-20. pants, Kalna svētrunas daļa, un tur rakstīts: “Uzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem; vai tad kāds lasa vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus. Labs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks – labus. Ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī. Tātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet.” Un Jēkabs saka to pašu – pēc viņu augļiem, pēc viņu dzīves, pēc viņu darbiem jūs tos pazīsiet.

Un, lūk, kā Jēkabs arī raksturo un parāda šo atšķirību starp patiesās gudrības augļiem un viltus gudrības augļiem. Jēkabs saka: “Ja jūsu sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, nelielieties un nemelojiet pret patiesību – šāda gudrība nav nākusi no augšienes, bet ir no zemes, tā ir miesiska un dēmoniska. Kur vien skaudība un ķildas, tur ir arī sajukums un viss ir samaitāts.” Viltus gudrība un tās augļi ir skaudība, strīdi, lielīšanās, meli, tur ir sajukums, tur viss ir samaitāts, tur ir liekulība, tur cilvēki staigā ar divām maskām un maina maskas. Šāda gudrība ir dēmoniska, tā ir no velna. Un kas vēl rakstīts: “Tā noliedz patiesību.” Lūk, pasaules gudrība. Lūk, pasaules vērtības – tās ir vērstas tikai uz sevi. Un šī gudrība, šī senā gudrība ir jau no Ēdenes dārza, kur čūska meloja un teica: “Jūs būsiet kā dievi.” Un joprojām visapkārt mediji, televīzija, internets, reklāmas saka vienu lietu – tu esi pats svarīgākais. Jā, tu esi svarīgs, tu esi ļoti svarīgs, bet tur tik ļoti uzsvars ir uz sevi. Es esmu svarīgāks par visiem citiem, mana ģimene ir svarīgāka par visām citām ģimenēm, manas valsts pilsoņi ir svarīgāki par citu valstu pilsoņiem. Lūk, gudrība no velna. Un Jēkabs saka: “Kur vien skaudība un ķildas, tur ir sajukums un viss ir samaitāts.”

Es kādu laiku strādāju kādā lielā ofisā ar brīnišķīgiem kolēģiem, bet mēs sastapāmies ar tik daudz skaudības momentiem tikai tajā brīdī, kad kādam bija paaugstinājums vai kāds ieņēma augstāku amatu, un tad visi apkārt skatījās šķībi, kāpēc viņš, bet ne es… Un ir pilns ar tādām darba vietām. Skaudība, skaudība, kāpēc viņam, bet ne man. Tuvajos austrumos – tur ir haoss un nāve, skaudība un ķildas, strīdi. Un visur pasaulē mēs ar to sastopamies, mēs redzam pilnu pasauli ar to. Tu atver ziņas un tu lasi par to, bet tas nav tikai pasaulē, tā problēma nav kaut kur tālu prom, tas notiek mūsos, tas notiek mūsu draudzē. Kristietis skauž otru kristieti vai nu tāpēc, ka viņš ir bagātāks, vai arī tāpēc, ka viņš ieņem prestižāku amatu draudzē. Un ko tas rada? Tas rada sajukumu, tas rada dusmas, tas rada sašķelšanos, nemierus, tas ietekmē draudzi, tas ietekmē misiju, tas ietekmē attiecības ģimenē. Un tās pat var šķelt draudzi. Jēkab, bet ko man darīt, ja manā sirdī ir šī skaudība? Ko man darīt, ja man ir šīs dusmas, ķildas? Pirmkārt, tev ir jāapzinās, ka kaut kas tāds tevi var saplosīt no iekšpuses, un, ja būs iespēja, tas tevi saplosīs. Un tāpēc Jēkabs dod padomu. Un vispār, lasot Jēkaba vēstuli, tu pamani, ka Jēkabs vairākas reizes saka: “Mani mīļie brāļi, mani mīļie brāļi, mani mīļie brāļi! Un māsas!” Jēkabs to saka ar lielu mīlestību un viņš dod padomu, viņš brīdina un pamāca. Un viņš saka, ja tavā sirdī ir šī skaudība un ķildas, nelielies un nemelo.

Es strādāju kādā organizācijā, kas darbojas ar jauniešiem Latvijā, un šī lielā organizācija darbojas arī Austrumeiropā un Centrāleiropā. Šī organizācija ir 13 valstīs, un šīs organizācijas tāda galvenā mītne atrodas Čehijā. Šo organizāciju dibināja kāda viena ģimene, un tad pievienojās vēl kādas ģimenes, un viņi šo visu darbu sāka no tāda mazumiņa līdz šis misijas darbs attīstījās līdz tam, ka ir vairāk nekā 300 misionāri Centrāleiropā un Austrumeiropā. Brīnišķīgs Dieva darbs! Katru gadu mēs sabraucam uz tādām konferencēm, un pirms diviem gadiem mēs sabraucām uz 20 gadu svinēšanu, šai organizācijai ir 20 gadi. Un priekšā nāk šīs organizācijas prezidents, viņš saka uzrunas, viņš parāda atskatu, kas ir noticis un cik Dievs ir brīnišķīgi darbojies. Un iznāk arī viņa sieva, un visi priecājas un gavilē, bet tur lejā sēž otra ģimene, kura arī ir ļoti lielu darbu ieguldījuši, bet viņi nav priekšā. Un no šīs ģimenes šī sieva jūt, ka viņas sirdī ir kaut kas izmainījies, un viņā ir šis jautājums: “Bet kāpēc es neesmu tur priekšā? Es taču arī ieguldīju lielu darbu!” Viņa to nespēj turēt sevī ilgi, viņa to pastāsta savam vīram un viņa saka: “Tas mani grauž no iekšas. Tas mani tik ļoti grauž! Es nespēju ar to tikt galā, un es negribu arī melot, ka tā nav mana problēma. Tā ir mana problēma – man ir liela skaudība.” Viņi lūdza par to, un vīrs teica: “Mums ir jādodas pie viņiem un mums tas viņiem ir jāpasaka.” Viņi aizbrauca pie šīs otrās ģimenes. Viņiem ir ļoti labas attiecības, bet tās attiecības ir ietekmētas tikai šīs skaudības dēļ. Viņi aizbrauca ciemos, viņi ir kopā vakarā un viņi padalās, viņi pastāsta, un viņi raud ar asarām acīs un saka: “Es negribu, ka tā ir, bet tā ir, es tā jūtos, un es zinu, tas nav pareizi.” Viņi lūdza viens otram piedošanu, viņi uz ceļiem krita, viņi lūdza Dievu. Viņi nelielījās un viņi nemeloja.

Un nākamajā gadā, kad šī sieva citā konferencē pastāstīja šo liecību, tas daudziem bija tik liels iedrošinājums, ka daudzi saprata, ka šī problēma, kas manī ir iekšā, to nedrīkst atstāt iekšā, ar to ir jātiek galā. Mēs visi sastopamies ar to, mums skauž, un Jēkabs no tā brīdina. Uzmanies, jo tāda gudrība nav patiesa, tāda gudrība nav no Dieva. Un tad Jēkabs dod pretstatu, un viņš saka: “Bet gudrība no augšienes…” Kāda tā ir? Vispirms ir šķīsta, tīra, pēc tam miermīlīga, rāma, prātam paklausīga, pilna žēlsirdības un citu labu augļu. Tā ir taisnīga, bez liekulības. Kas ir tā gudrība, kas nāk no augšienes, kas nāk no Dieva? Tā ir tīra, vispirms tīra, tā tīra tevi. No kā tīra? No grēka, kas ir mūsos. Tā ir miermīlīga, tā mīl mieru. Mier-mīlīga. Tā ir tā, kas mīl mieru. Tā ir rāma, tā ir prātam paklausīga. Ko tas nozīmē – prātam paklausīga? Tā ir pilna žēlsirdības, pilna ar žēlsirdību, un tā ir taisnīga, ar dažādiem augļiem un bez liekulības. Paskaties, kāds pretstats! Tā attīra no grēka un tā ir prātam paklausīga. Angļu tulkojumā, angļu Bībelē, kad es to lasu, tur ir rakstīts – “open to reason”. Tā ir atvērta argumentiem, tā ir atvērta runāt, diskutēt, atvērta klausīties, ieklausīties, nevis ignorēt un teikt: “Nē, tikai man ir patiesība!” Tā attīra, tā sniedz mieru ar Dievu. Dieva gudrība seko Jēzus piemēram un veido cilvēkus par kalpiem. Mateja 5. nodaļā mēs lasām tādus vārdus: “Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība. Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās. Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi. Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem pa pilnam to dos. Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs. Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs. Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem. Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder debesu valstība.” Tie, kas ir saņēmuši gudrību no augšienes, ir laimīgi, un tāpēc mēs redzam tik daudz līdzības Jēkabam ar to, ko Jēzus ir teicis.

Un tad ir 18. pants: “Taisnības augļus mierā sēj tikai tie, kas paši tur mieru.” Ir ļoti svarīgi domāt par cilvēkiem, kuriem Jēkabs raksta un par kuriem viņš raksta. Un tā vien liekas, ka tur ir viltus skolotāji, kuri rada šķelšanos, tie sauc sevi par gudriem, bet ir pilni ar skaudību un dusmām. Vai viņi to darīja taisnības vārdā? Vai viņi centās tikai pasniegt savu taisnību, uzbrūkot ikvienam, kurš nepiekrīt viņu mācībai? Tas, ko Jēkabs vēlas pateikt, ir, ka vienīgais veids, kā sasniegt taisnību, ir radot un sargājot mieru. Esi kūtrs runāt, esi lēns runāt, ātrs klausīties un lēns dusmoties. Negrauzīsim viens otru, bet gan iedrošināsim un celsim viens otru. Jēkaba 1:17-18 viņš saka: “Jebkurš labs devums un jebkura pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, kas ir pastāvīgs un nav mainīgs kā ēna. Viņš mūs ir izvēlējies un atdzemdinājis ar patiesības Vārdu, lai mēs būtu kā viņa radījumu pirmaugļi.” Tādēļ atmetīsim jebkuru nešķīstību, kas vēl no ļaunā atlicis un lēnprātībā saņemsim iedēstīto vārdu. Un šis beidzamais 18. pants mums dod tādu skaistu piemēru skaidrojumam. Un atkal lauksaimniecība – sēja, lauki un augļi. Miers ir auglīga zeme gudrībai. Un mēs lasām, ka Tēvs ir ielicis kaut ko mūsos, Viņš ir ielicis savu Vārdu, šo Dzīvības Vārdu, un zeme, kurā taisnības augļi veidojas un aug, tā zeme ir miers. Tie, kas mieru tur. Mēs, kas turam mieru, esam tā zeme, kurā tie taisnības augļi sāk parādīties un augt.

Un labākais piemērs, uz ko mēs vienmēr varam skatīties, uz ko mums vienmēr ir jāskatās, ir pats Jēzus Kristus. Vai Jēzus dzīvē ir redzama skaudība? Nē. Vai Jēzus dzīvē mēs redzam kaut kādas viņa paša ambīcijas? Nē, Dieva Vārds saka, ka Jēzus sevi iztukšoja, Viņš darīja, Viņš nonāca un Viņš nebija nekas. Viņš sevi iztukšoja mūsu dēļ. Vai Jēzus bija tīrs? Vai viņš bija šķīsts? Jā, Dieva Vārds saka, ka Jēzus bija bez vainas, bez grēka. Vai Viņš bija miermīlīgs? Vai Viņš mīlēja mieru? Jā! Jēzus saka, ka “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Vai Jēzus bija atvērts argumentiem un sarunām? O, jā! “Kungs, ja Tu vēlies, saki vien vārdu un mans kalps tiks dziedināts.” Kungs, ja Tu vēlies. Jā, es vēlos! Vai Jēzus bija pilns žēlastības un labu augļu? Jā, Jēzus bija pilns žēlastības un labu augļu. “Kad Viņš uzlūkoja ļaužu pūļus, Viņam sirds iežēlojās.” Vai Jēzus bija taisnīgs? Jā. Nikodēms, sieviete pie akas, Caķejs, bagātais jauneklis. Lūk, mūsu piemērs! Lūk, taisnības pilnība! Ja mēs nākam pie Viņa un lūdzam pēc taisnības un taisnošanas, gudrība tiks sēta mūsu sirdīs. Un Jēkaba vēstulē 1. nodaļā 5. pantā ir rakstīts: “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to lūdz no Dieva, kas labprāt dod visiem, neko nepārmezdams, un viņam tiks dots.” Ja tev trūkst gudrības, lūdz to no Dieva, un gudrība tiks sēta mūsu sirdīs. Jēzum jājot uz ēzelīša un tuvojoties pilsētai, Jēzus uzlūkoja pilsētu. Un šodien mēs arī lasījām, šī rīta lasījumā mēs arī dzirdējām šos vārdus: “Kad Viņš pienāca tuvāk pilsētai, uzlūkojis to, Viņš sāka raudāt, sacīdams: “Ak, kaut tu šodien būtu sapratusi, kas nes tev mieru.”” Kaut mēs šodien saprastu, kas ir tas, kas nes mums mieru. Ak, kaut mēs šodien saprastu, kas ir tā vieta, kur mēs varam iegūt patieso gudrību, patieso sapratni. Kaut mēs šodien saprastu.

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, paldies par Tavu Vārdu un paldies par šo sēriju. Un paldies par to, ko Tu mums māci, un es ļoti lūdzu, palīdzi, ka mēs esam tik paklausīgi un tik praktiski, ka Tavs Vārds, Tavi vārdi mums daudz nozīmē, un mēs paklausām tam, ko Tu mums māci. Paldies par to, ka Tu esi iestādījis savu Vārdu mūsos, šo dzīvības Vārdu. Palīdzi mums to saņemt ar lēnprātību, paklausīt tam un nodoties, un uzticēties. Un kaut mēs šodien saprastu, kas ir tas, kas mums mieru nes. Jēzu, Tavā vārdā mēs to lūdzam. Āmen.