#1 Sešas zīmes

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
10.11.2019.
Sludinātājs:
Kods:
J2A-001
Rakstvieta:
Mt 24:3-14

Kad viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi gāja pie viņa atsevišķi un jautāja: “Saki mums, kad tas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?” Jēzus tiem atbildēja: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ, jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Jūs dzirdēsiet karu troksni un vēstis par kariem, bet pielūkojiet, ka jūs neuztrauktos: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals. Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, būs bads un dažviet zemestrīces; bet tas viss būs tikai dzemdību sāpju sākums. Tad tie jūs nodos, lai mocītu un nonāvētu, un jūs būsiet visās tautās ienīsti mana vārda dēļ. Tad daudzi kritīs apgrēcībā un viens otru nodos un viens otru nīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils, un, tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs. Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. Un šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals. — Mateja evaņģēlijs 24:3-14

Svētrunas noraksts

 
Es aicinu, ka mēs ieklausāmies Dieva Vārdā un šodien mūsu pārdomu teksts ir no Mateja evaņģēlija 24:3-14. „Kad viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi gāja pie viņa atsevišķi un jautāja: „Saki mums, kad tas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?” Jēzus tiem atbildēja: „Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ, jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus. Jūs dzirdēsiet karu troksni un vēstis par kariem, bet pielūkojiet, ka jūs neuztrauktos: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals. Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, būs bads un dažviet zemestrīces; bet tas viss būs tikai dzemdību sāpju sākums. Tad tie jūs nodos, lai mocītu un nonāvētu, un jūs būsiet visās tautās ienīsti mana vārda dēļ. Tad daudzi kritīs apgrēcībā un viens otru nodos un viens otru nīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils, un, tādēļ ka ļaundarība vairosies, mīlestība daudzos atdzisīs. Bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. Un šis Valstības evaņģēlijs tiks pasludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.”  

Paldies, Debesu Tēvs, par šo Vārdu šodien. Es, Kungs, visā pazemībā gribu lūgt, lai Tu arī šajā dienā caur to uz mums runā. Vispirms uz mani, uz draudzi. Ļauj mums, Kungs, Tavu Vārdu pieņemt kā lielu svētību šodien, kurā mēs ne tikai ieklausāmies, bet arī ņemam to savai dzīvei, pēc tā dzīvojam. To, Jēzu, Tavā vārdā lūdzam, āmen. 

Paldies Tomam un Dinai par liecību šodien. Savā ziņā, tas ir kaut kas līdzīgs, ko mēs arī šodien darām, jo ja jūs klausījāties liecībā, tad mēs dzirdējām – viņi bija kārtīgi izpētījuši, nu, beigu beigās varbūt ne tik kārtīgi, kā vajadzēja, ja jau sastapās ar tādām lietām, vai ne!? Bet, vienalga, pilnīgi nesagatavoti viņi jau nebija. Tas, par ko mēs šodien domāsim, es vēlos atgriezties nedaudz iepriekš šī notikuma, ko mēs lasījām, kur Jēzus un mācekļi ir pametuši templi, kurā Viņš ir pamatīgi nokaitinājis Rakstu mācītājus un farizejus ar savu runu, un mācekļi tur blakus Jēzum noteikti stāvot vai šajā templī atrodoties, visu to dzirdot, es domāju, viņu sirdis ir tādas sajūsmas pilnas un pacilātas. Jēzus, kuram mēs sekojam, kuram mēs esam blakus visu laiku, Viņš nu gan nodeva. Tad viņi iziet ārā un vēlreiz skatās uz šo templi un saka Jēzum: „Paskaties, kāda celtne!” Bet Jēzus saka: „Nāks laiks un nekas no tā nepaliks. Tas viss tiks nopostīts.” Tad viņi dodas tālāk cauri Kidronas ielejai, viņi dodas uz Eļļas kalnu, bet mācekļi noteikti savās domās bija vēl pie tā, kas tikko bija noticis. Viņi pārrunāja dzirdēto, droši vien centās vēl savās domās noformulēt: „Ko es pajautāšu Kristum? Kas priekš manis ir tik ļoti svarīgi?”

Marka evaņģēlijā, kad mēs lasām šo pašu notikumu, tad mēs redzam, ka tie drosmīgie ir četri vīri – Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs, kuri jautā šo jautājumu: „Saki, Kungs, kad šīs lietas notiks un kādas būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīmes?” Šodien ir gada 314. diena. Protams, ja mēs mākam rēķināt, tad mēs zinām, ka šajā gadā vēl ir palikusi 51 diena un mēs, droši vien, ceram sagaidīt nākošo gadu. Mēs gadus skaitam no Kristus dzimšanas, cik ilgi mēs skaitīsim to, to jau mēs nezinām. Pēc tā, ko Jēzus saka, un ko mēs šodien lasījām, tur ir šie vārdi: „Un tad nāks gals.” Toreiz, kad Jēzu teica šos vārdus, Viņš skaidri rāda, ka tas notiks nākotnē. Mēs varētu teikt: „Šī ir viena pravietiska svētruna, kuru Jēzus saka Eļļas kalnā saviem mācekļiem.” Kur Viņš rāda laiku, kurš vēl nav atnācis un fakstiski laiku, kuru tie divpadsmit mācekļi tā arī nepiedzīvos. Jēzus atbild uz mācekļu jautājumu dara to apgrieztā secībā. Uz šo jautājumu – kad?, Viņš atbild vēlāk. To mēs lasām Marka 24:36, kur Jēzus saka: „Bet to dienu un stundu neviens nezina, ne eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” 

Šodienas pārdomu tekstā Jēzus atbild uz jautājuma otro daļu. Jēzus norāda uz sešām zīmēm, kuras noteikti notiks pirms Viņa atnākšanas. Man vakar vajadzēja nokļūt vienā vietā Mārupē. Nekad tur nebiju braucis, es uzliku navigāciju, braucu, sekoju līdzi un es redzu, tur tas ceļš tāds līkumains. Vērojot navigāciju es redzu priekšā ir krustojums, kuram man ir jābrauc pāri, bet tad es ieskatījos un es ieraudzīju zīmi, kur krustojums vēl nebija redzams. Zīme, kura mani brīdināja – priekšā ir krustojums. Ziniet, tik labi, ka to zīmi tur biju ievērojis, jo pavisam mazu gabaliņu aiz līkuma, šis krustojums bija. Ja to zīmi neievēro, tad noteikti tur var notikt kaut kas slikts. Un tad, nu, Jēzus arī runā par zīmēm. Ātri varēsim tikai izskriet cauri šīm zīmēm, jo par visām tām domājot, man likās, nu, te katra ir vienas svētrunas vērta. 

Pirmā zīme, kas apliecina, ka Kristus atnākšana ir tuvu, Jēsus saka: „Parādīsies daudzi viltus kristi.” Viņš saka: „Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ, jo tad daudzi nāks manā vārdā un sacīs: „Es esmu kristus,” un tie pievils daudzus. Ziniet, viltus kristi un mesijas bija arī pirms Kristus un ari pēc Kristus. Viņi ir parādījušies visos laikos un arī tagad. Bet Jēzus saka: „Būs laiks, kad viņu būs daudz.” Šis vārds, kas lietots mūsu Bībelē, vārds ‘pielūkojiet’, tas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ‘skaties uzmanīgi’, skaties ar abām acīm. Varētu teikt, ka brīdinājums – sargies! Paralēlajā tekstā, Lk 21:8 ir teikts: „Pielūkojiet,” atkal šis pats vārds, „ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: Es tas esmu, un: laiks ir atnācis, bet nesekojiet viņiem.” 

Vēlāk šajā pašā Mt 24:23-24 Jēzus vēlreiz uzsver: „Ja tad kas jums sacīs: Redzi, še ir Kristus vai tur, tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši, un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.” Ko mēs šodien tikai neredzam! Kas šodien netiek piedāvāts Kristus vārdā. Atbrīvošana no visām problēmām, atbrīvošana no visām slimībām un tā tālāk. Viss Kristus vārdā. Bet, vai tas ir tas Evaņģēlijs, ko Jēzus aicināja sludināt? Kristus saka Jņ 16:33 „To visu es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu manī. Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis.” Jēzus saka saviem mācekļiem, Viņš saka šodien mums: „Pielūkojiet, turiet acis vaļā, uzmanieties. Nesekojiet viņiem.”

Otra zīme – pastiprināsies domstarpības tautu un valstu starpā. Tautas un valstis karos savā starpā. Mēs tur lasījām: „Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu, esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek, bet tas nav vēl gals. Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.” Jā, šodien ir tik daudz karsto punktu. Šodien valstis sacenšas un lielās ar pārākumu bruņojumā, tiek izgudroti aizvien jauni ieroči, tam blakus šobrīd runā arī par hibrīda kara draudiem. Valstis šodien karo ekonomiskiem līdzekļiem, bet visā tajā, ko mēs jau šodien redzam šajā pasaulē, Jēzus saka tiem, kas Viņam tic: „Nebīstieties! Nebīstieties!” Tā ir zīme, ka viss notiek pēc Dieva plāna. Lai arī cik mums šodien tas briesmīgi liktos, tam tā ir jānotiek. Bet Jēzus saka: „Tas vēl nav gals. Vēl būs kāda lielāka cīņa.” Tā ir cīņa, kas ir aprakstīta Atklāsmes grāmatā, tā ir cīņa, par ko runāja jau Vecajā Derībā, par ko runā pravietis Cakarija, kur mēs 14:1-3 lasām: „Redzi, pienāks tā Kunga noliktā diena, kad no tevis izvesto laupījumu atkal sadalīs tavā vidū, jo Es sapulcināšu visas tautas cīņai pret Jeruzālemi. Pilsētu uzveiks, ēkas izpostīs, un sievas liks apsmieklā. Pusi no pilsētas iedzīvotājiem aizvedīs gūstā, tomēr atlikušo iedzīvotāju daļu pilsētā neiznīcinās. Bet, tad tas Kungs celsies un cīnīsies pret šīm tautām.”

Vēlāk Apustulis Jānis redz šo skatu un viņš raksta Atklāsmes grāmatā 19.nodaļā: „Es redzēju debesis atvērtas un raugi, balts zirgs, un kas sēd uz viņa, tā vārds ‘Uzticīgais un Patiesais’, un Viņš tiesā un karo taisnīgi. Viņa acis ir uguns liesma un galvā tam daudzi ķēniņu kroņi, vārdu, kas tam uzrakstīts neviens nepazīst kā vien Viņš pats. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: Dieva Vārds. Debesu karapulki sekoja Viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā, tīrā audeklā. No Viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt tautas, Viņš min Dieva visuvaldītāja bargo dusmu vīna spaidu. Uz Viņa tērpa, proti sānos, ir rakstīts vārs: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.” Bet pirms Kristus atkal nāks, lai izcīnītu šo garīgo uzvaru, tautas, valstis cīnīsies savā starpā. 

Tālāk Jēzus min trešo zīmi: „Un būs bada laiki un zemestrīces dažās vietās, bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.” Šodien jau pasaule piedzīvo ne tikai zemestrīces. Tur ir arī citas kataklizmas – sausums, plūdi, vētras un taifūni, gaisa piesārņojums. Es redzēju vienu tabulu, faktiski tādu zīmētu diagramu, to bija zīmējuši ekonomisti, lai parādītu to, kādus ekonomiskos zaudējumus pasaule cieš šo dažādo dabas katastrofu rezultātā. Tur varbūt pietrūkst tie pēdējie dati, bet līdz 2000.gadam interesanti vērot, kā šie zaudējumi pieaug, kā aug šo dabas katastrofu intensitāte. 1970. gadā zaudējumi bija tikai apmēram 1 miljards Amerikas dolāri. Pēc desmit gadiem 1980. gadā tie jau bija 6,7 miljardi. Vēl pēc desmit gadiem – 17,2 miljardi. Un tad ir milzīgs lēciens, 2000.gadā ir 75,9 miljardi. Visas šīs lietas notiek. Tas tikai rāda – mūsu dzīve nedrīkst būt piesieta pie šīs zemes, mūsu dzīvei ir jāvirzas uz Debesīm. Tas, ko mēs šodien redzam, piedzīvojam – mīļie, draugi, lai tas mūs mudina būt nomodā, nomodā par sevi, par savu ticību. 

Jēzus turpina ar ceturto zīmi, Viņš saka: „Jūs vajās. Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus un jūs būsiet visu tautu ienīsti mana Vārda dēļ.” Rufs jau pieminēja, šodien ir īpaša diena, kad draudzēs visā pasaulē piemin vajātos kristiešus aizlūdzot par viņiem. Vajāšanas kristiešiem ir jau no pirmās dienas, kad izveidojās draudze. Jēzus par to runāja. Jēzus paredzēja – tāda būs kristīgās dzīves realitāte. Atcerieties, pēdējās vakariņās, kad Viņš ir kopā ar saviem mācekļiem, pirms Viņu nodod, Viņš saka: „Pieminiet manas ciešanas.” Jņ 15:20 Viņš saka: „Atcerieties manus vārdus, ko es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu, ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” Jēzus neparedz nekādus izņemumus. Jēzus nesola saviem sekotājiem vieglu dzīvi. Tā arī nekad nav bijis. 

Kad mēs lasām Apustuļu darbu grāmatu, kur ir draudzes vēsture, tur 4. un 5.nodaļa runā par to, ka mācekļi tiek apcietināti par Evaņģēlija sludināšanu. 7.nodaļa stāsta par Stefanu, kuru nomētā akmeņiem. 8.nodaļā mēs lasām par Saulu, kurš dodas vajāt draudzi, viņš turpina to darīt 9.nodaļā līdz viņš nonāk līdz Damaskas vārtiem. Tur ir balss, kas viņu uzrunā: „Saul, Saul, ko tu mani vajā?” Viņa dzīve mainās un nu jau no vajātāja viņš kļūst par vajāto. 12.nodaļā mēs lasām par Jēkabu, kurš tiek apcietināts un ielikts cietumā. Mēs varētu turpināt ejot cauri visai Apustuļu darbu grāmatai. Noslēdzas ar to, ka Apustulis Pāvils ir cietumā Romā, viņš gaida tur tiesu. 

Baznīcas vēsture – tā rāda, ka visos laikos kristieši ir tikuši un tiek vajāti. Miljoniem. Vajāti, nonāvēti savas pārliecības dēļ. Viņus dedzināja uz sārtiem, sūtīja uz vietām, kur nebija nekādas iespējas izdzīvot, atņēma visu, kas nepieciešams dzīvei. Diemžēl vēsture rāda, ka arī oficiālā baznīca bieži vien ir vērsusies pret cilvēkiem, kuriem Dieva Vārds bija autoritāte. Es nezinu, cik no jums zina Latvijas Baptistu draudžu vēsturi – cilvēki ir tikuši vajāti. Jau no pirmās dienas. Saslēgti roku un kāju dzelžos, no Ventspils cauri Kuldīgai vesti uz Aizputi. Pirmie baptisti Latvijā. Ja jums interesē, palasiet Jāņa Rīsa grāmatu ‘Latvijas Baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstītba’. Interesanti stāsti. 

Tad ir padomju laiki. Varbūt daudzi no jums tos atceraties – vajāšanas. Bieži vien kristiešiem piesēja citas lietas, varat palasīt, ir tāda bieza grāmata ‘Vai tie bijām mēs?’. Kas šodien? Tiek pieņemti likumi, kuri ierobežo, diskriminē kristiešus. Šodien jaunieši, kuri cenšas dzīvot morāli tīru dzīvi tāpēc, ka viņi ir kristieši, par viņiem pasmejas, sauc viņus par vecmodīgiem. Šodien tas, ko Bībele sauc par izlaidību, sabiedrībā to sauc par mūsu izaicinājumiem, par iešanu līdzi laikam. Ko mums darīt? Kā rīkoties? Saprotot, ka tā būs, jo Kristus tā saka: „Tāpat kā mani, viņi vajās arī jūs, viņi nesapratīs jūs, viņi ienīdīs jūs.” Tas, uz ko Kristus un Bībele aicina – turpini mīlēt šos cilvēkus, lai arī viņi tevi vajā, turpini mīlēt. 

Apustulis Pēteris 1.vēstulē 3:9-11 saka: „Neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību. Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu. Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā.”Tas nav viegli, bet to darot, mēs atzīstam Kristus autoritāti mūsu dzīvē. Tieši tas ir tas, uz ko mūs aicina Dieva Vārds. 1.Pētera 2.nodaļā mēs lasām: „Jo uz to jūs esat aicināti, jo arī Kristus ir cietis jūsu labā jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām. Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē. Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu.” 

Mēs ejam tālāk, Jēzus runā par piekto zīmi, tā faktiski izriet no ceturtās. Jēzus saka: „Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos un viens otru nīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies un tie daudzus pievils tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” 

Citiem vārdiem sakot, Jēzus saka: „Daudzi, daudzi, kuri saka: Es mīlu Kristu, kuri saka: Kristus ir mans Kungs, daudzi to noliegs.” Tas būs apliecinājums faktiski tam – mēs nekad neesam piederējuši Kristum. Jēzus rāda, ka tam var būt vismaz trīs iemesli. Pirmkārt, pārāk augsta cena būt kristietim. Otrkārt, viltus pravieši, kas aizved prom no Kristus. Treškārt, grēka iekārojamība. Mēs kādu laiku atpakaļ apskatījām līdzību par sējēju. Tur Mt 13:20-21 Jēzus saka: „Bet, kas uz akmenāja sēts, ir tas, kas Vārdu dzird un tūdaļ ar prieku to uzņem. Bet viņam nav saknes sevī, viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas Vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas.” 

Apustuls Jānis rakstot savu vēstuli ir vēl daudz skarbāks, viņš saka 1.Jāņa 2:19 „No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši. Bet viņi nav pie mums palikuši, lai atklātos, ka viņi nav visi mūsējie.” Cilvēki pametīs redzamo draudzi, jo nekad nav piederējuši Kristus neredzamai draudzei. Šodien tu vari piederēt kādai draudzei šeit virs zemes, un tomēr beigās varbūt būs šie vārdi: „Es tevi nekad neesmu pazinis.” Visu izšķirs tas, vai tu piederi Kristum. Jēzus saka daudzi tiks pievilti un pievilti no viltus pravišiem. Šodien tiek sludināti dažādi evaņģēliji pievelkot tiem klāt Kristus vārdu. Labklājības evaņģēlijs, sociālais evaņģēlijs un daudzi tiek novirzīti no patiesības. „Vai mēs Tavā vārdā nedarījām to, to un to?” Jēzus teiks: „Es nekad, nekad neesmu jūs pazinis.” Mīlestība uz Kristu mazināsies, jo grēks ir tik pievilcīgs. 

Apustulis Pāvils, kurš tik ļoti mīlēja draudzi, un, kurš kā jau es sacīja, no vajātāja kļūva par vajāto, brīdina un raksta Timotejam, 2.Timoteja 3.nodaļā: „Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki. Cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzputīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami.” Pāvils saka: „No tādiem izvairies.” Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. Tas nenozīmē, ka cilvēku izglābs viņa pacietība, bet pacietība ir rezultāts paklausībai Dievam. Patiesu kristieti nekas nespēj piespiest atteikties no Kristus. Pacietība – tā ir glābšanas pazīme. 

Tad ir sestā zīme. Kristus saka: „Evaņģēlijs tiks pasludināts visai pasaulei par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Kur vēl skaidrāk!? Pirms Jēzus atnāks visiem tiks pasludināts Evaņģēlijs. Neskatoties uz viltus praviešiem, neskatoties uz viltus kristiešiem, neskatoties uz iznīcinošiem kariem, dabas katastrofām, neskatoties uz kristiešu vajāšanām, neskatoties uz to, ka daudzi atkritīs – Evaņģēlijs tiks sludināts. Šodien elles spēki var trakot, bet labā Vēsts skanēs. Atklāsmes grāmata mums atklāj pārdabisku veidu kā Dievs aiznesīs Evaņģēliju katram cilvēkam uz šīs zemes. Atklāsmes grāmata 14:6-7, Apustulis Jānis redz: „Viņš redzēja citu eņģļi laižamies debesu vidū, tam bija mūžīgs Evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām, viņš sauca stiprā balsī: bīstieties Dievu un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda. Pielūdziet to, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus.” Tas liekas mums kaut kas neaptverams, bet Dieva Vārds mudina arī mūs šodien būt tiem, kas pasludina Evaņģēliju visai radībai, visām tautām, visām ciltīm un visām valodām. Tas ir mūsu uzdevums, tā ir mūsu lielā pavēle. Tādas ir zīmes. Jēzus saka: „Esiet modri vērojot zīmes, neaizmirstiet par savu drošību.”

Kad biju nokļuvis galā Mārupes pusē, atradisi vajadzīgo vietu, saticis cilvēkus, es braucu atpakaļ uz mājām. Es tuvojos šim krustojumam un es redzu, tur ir mirgojoši zili bākuguņi, ir notikusi avārija. Kāds braucot no tās puses, kur pirms krustojuma ir līkums, nebija ievērojis šo zīmi, ka tur pēc tik un tik metriem ir galvenais ceļš. 

Kristus nāks un tas, kā mēs šodien uz visu to raugāmies, vai tikai kā kādi brīdinājumi, kurus mēs palaižam garām? Vai tomēr tos ņemot vērā? Bet domājot par šīm zīmēm, atcerēsimies, ka nekas nav drošāk, ka nekas cits nespēj garantēt šo drošību, kā tas, kad Kritus atkal nāks, mums nebūs jādzird no Viņa: „Es jūs neesmu pazinis,” ir tas, kā rūpēties, lai mans vārds jau tagad būtu ierakstīts tur Dzīvības grāmatā. Un to mēs varam izdarīt lūdzot: „Dievs, Jēzus vārdā, piedod man manus grēkus. Izrauj mani no šīs grēcīgās dzīves.” Vai tavs vārds ir tur augšā pierakstīts?

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, paldies, ka Tu tik dažādos veidos mūs uzrunā. Un šodien, caur šo nākotnes skatījumu, Tu mums katram liec ieskatīties sevī, Tu mums katram liec uzdot sev šo jautājumu, vai es jūtos drošs, vai es jūtos pārliecināts par to, ka sagaidot Tevi es no Tevis dzirdēšu šos vārdus: „Labi, ieej sava Kunga priekā.” Mēs jau visi ļoti uz to ceram, bet, Dievs, palīdzi mums vērot šīs zīmes un ne tikai šīs, bet arī tās, ko Tu mums saki, lai mēs rūpējamies, ka mēs šos vārdus arī no Tevis dzirdētu. Kungs, mēs lūdzam, svētī katru ikvienu, kas mēs šeit esam bijuši un šodien to dzirdējuši – pieņemt lēmumu, pieņemt pareizo lēmumu. Jēzus vārdā to lūdzam, āmen.

Iet uz svētrunu arhīvu