#2 Baigie gadi

Bet, kad jūs redzēsiet svētā vietā izpostīšanas negantību, kā caur pravieti Daniēlu ir pasludināts – kas to lasa, lai saprot, – tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos. Kas ir uz jumta, lai nekāpj lejā paņemt kaut ko no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! Un lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā. Tādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs. Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, neviens dzīvais neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas. Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet! Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. Redzi, es jums to esmu pateicis jau iepriekš. Ja tie jums sacīs: redzi, viņš ir tuksnesī, – tad neejiet ārā; redzi, viņš ir kambaros, – tad neticiet. Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. Jo, kur maita, tur salido ērgļi. — Mateja evaņģēlijs 24:15-28

Svētrunas noraksts

 
Pēdējā diena ir klāt! Pēdējā diena. Šodien ir pēdējā diena Latvijas simtgadē. Rītdien jau ir 101. gads un šī apaļā jubileja mums noslēdzas. Es domāju labs brīdis mums pajautāt, vai mēs apzināmies, kas mums pieder!? Latvieti, kas tev pieder? Latvieti, kas tev pieder? Vai mēs apzināmies to, ka Latvijai ir sava valsts? Kaut gan pasaulē pat nav divsimts valstu, bet Latvija ir viena no tām, kaut gan pasaulē ir septiņi tūkstošu valodu. Daudzas, daudzas tautas vēlētos savu valsti. Daudzi cīnās par to šodien. Katalonieši, krimieši, kurdi, arī baski un vēl daudzi, seperātistu saraksts ir garšs. 

Bet, kā gan ir gadījies, ka tik mazai tautiņai, latviešu tautai, ir sava valsts!? Par spīti tam, ka bija šīs divas mežonīgi lielās varas – Krievija un Vācija, un mēs pa vidu – maza valstiņa. Es ceru, ka mēs apzināmies, ka tas ir brīnums!? Es biju nosaktīties filmu ‘Dvēseļu putenis’ un varbūt mani vairāk no tā jau emocijām pilnās filmas, pārsteidza tas, cik tā latviešu armija bija sīka, tur bija pusaudži, cik maza varbūtība, ka šāda armija uzvarētu cīņu pret lielvarām. Tas ir vienkārši vov! Tas ir brīnums! Kaut arī daudzi cilvēki ir izlējuši asinis un nolikuši savu dzīvību, tomēr cilvēciski vien mēs to nevaram izskaidrot, vai ne? Es domāju, labs brīdis šodien pateikt paldies Dievam par to! Pateikt paldies Dievam par mūsu valsti.

Bet, ziniet, lai cik skumji tas arī neizklausītos, es domāju par to, vai vispār to teikt šādā 17.novembrī, Valsts svētku priekšvakarā, lai cik skumji tas neizklausītos, tomēr mums ir jābūt godīgiem pret sevi un ir jāatzīst, ka mēs savu valsti kādu dienu pazaudēsim, mēs savu valsti kādu dienu pazaudēsim, mums tā būs jāatdod. Un veidi, kā to pazaudēt ir daudzi un es neiešu detaļās, nebiedēšu mūs, bet pat ja mēs tos visus pārējos veidus kaut kā izturētu, tomēr būs viens notikums, kas vairs nebūs apturams un tā ir Jēzus Otrā atnākšana, tā ir finiša taisne visām tautām, arī Latvijai, visām valstīm. Un tājā diena visu, par ko mēs cīnījāmies laicīgi šeit, tas viss izgaisīs, pārvērtīsies putekļos. 

Un, ja es tajā dienā vēlreiz varētu nostāties latviešu priekšā un uzdot jautājumu: „Latvieti, kas tev pieder?” Tad, lai Dievs dod, ka mums būtu kaut kas rokās turams, kas ir mūžīgs. Kaut kas, kas paliks pāri pēc tam, kad viss laicīgais beigsies. Mūžīgā dzīve Kristū, kuru mēs varbūt būtu ieguvuši, jā, šajā mūsu valstī, Latvijā, mūsu mīļajā Latvijā atraduši un izlolojuši un iznēsājuši, un ar to mēs Latvijai godu dotu, varbūt to vislielāko iespējamo godu, ka tā nesusi saviem ļaudīm kaut ko mūžīgu, kaut ko paliekošu. Lai tā būtu! Jo todien visam pārējam vairs nebūs nozīmes – vai nu tev paliks kaut kas rokās, mūžīgs, vai arī tu paliksi ar tukšām rokām un trīcošiem zobiem. 

Par šo vareno notikumu, šo Jēzus Otro atnākšanu, mēs šodien domāsim, jo mēs turpinām mūsu svētrunu sēriju, un mēs patiesībā esam uzsākuši tādu mini sēriju mūsu Mateja evaņģēlija sērijas ietvaros, jo mēs esam aizsnieguši 24.nodaļu Mateja evaņģēlijā, jūs varat viņu jau atvērt, ja jums ir Bībeles. Šajā 24.nodaļā Jēzus runā par šo savu Otro atnākšanu. Šodien es gluži kā tāda laika mašīna, kura no šodienas 21.gadsimta vedīšu jūs 2000 gadus atpakaļ, un tad mēs kopā ar Jēzu dosimies uz nākotni, kura mūs vēl tikai sagaida, arī no šodienas skatpunkta. Tātad, mēs padzīvosimies pa trīs laika zonām, un varbūt pat vēl vairāk. 

Tātad, braucam atpakaļ 2000 gadu un aizejam uz Mateja 24.nodaļu, mēs esam, es atgādinu, divas dienas pirms Jēzus nāves. Mēs esam Jēzus pēdējā nedēļā pirms nāves. Ir šī garā, kā es viņu nosaucu, melnā trešdiena, kurā ir tik daudz trakas lietas notikušas. Ir gara diena bijusi ar daudzām verbālām cīņām pret Rakstu mācītājiem un farizejiem, un tā, nu, Jēzus vakarā ar saviem mācekļiem dodas prom no tempļa un kāpj kalnā, Eļļas kalnā. Viņš tur paliks pa nakti. Kāpjot šajā kalnā viņi atskatās uz templi un tad Jēzus viņiem saka: „Redziet, te akmens uz akmens netiks atstāts, kas netiktu nopostīts.” Citiem vārdiem sakot: „Šis templis tiks iznīcnāts.” Tad citā vietā Jēzus ir teicis, ka Viņš šo templi uzcels atkal un to izdarīs trīs dienās. 

Un, ziniet, divpadsmit mācekļiem jau tāpat galva bija sajaukta, sajaukta ar to, ka viņi domāja, ka Jēzus ir ieradies kā Mesija un, ka Viņš tagad kļūs par ķēniņu un pārņems varu un, ka viss tūlīt notiks. Īpaši vēl pēc šīs trešdienas, kurā Viņš ir parādījis savu varu pār jūdu eliti, kuri bija saimnieki šajā templī. Un viņi vēl redzējuši, kā Jēzus iztīra šo templi, viņiem noteikti bija sajūta, ka, nu, tagad tuvojas tas brīdis, nu, tūlīt būs tā kulminācija. Tagad Jēzus vēl pasaka, ka šīs templis tiks nojauks un, ka Viņš viņu uzcels trīs dienās! Kurš gan to spētu izdarīt, ja ne tāds varens Ķēniņš!? Jo templis tika celts vairāk nekā septiņdesmit gadus, un pat tikai pirmajos desmit gados vien tika nodarbināti vairāk kā desmit tūkstoši strādnieku, lai to izdarītu. Un tagad Jēzus to grib trīs dienās uzcelt! Kurš gan spētu ne tikai nojaukt šo celtni, bet vēl pie tam uzcelt trīs dienās, kā vien varens, varens Ķēniņš. 

Bet divpadsmit mācekļi, viņi nesaprot to, ka Jēzus runā par savu miesu, kuru Viņš ļaus nokaut un Dievs to uzcels pēc trīs dienām no jauna. Un divpadsmit mācekļi nesaprot arī to, ka Jēzus nāks divas reizes. Viņi domā, ka šī ir tā reize, Mesija ir klāt, viss notiks šeit un tagad. Un tā, nu, viņi 3.pantā uzdod šo jautājumu: „Saki mums, kad tas notiks un, kāda būs Tavas atnākšanas un laika piepildījuma zīme?” Kad tas viss notiks? Kad Tu atnāksi? Kad Tu pārņemsi varu? Un, ziniet, te mēs atkal redzam šo ģeniālo, Dievišķo gudrību, ar kuru Jēzus runā, Viņš to darīja ar Rakstu macītājiem un farizejiem, bet tagad Viņš atbild arī saviem mācekļiem tādā gudrībā, jo Viņš atbild tā, ka izklausās, ka tas varētu pat notikt tūlīt pat, bet patiesībā tur pa vidu būs tūkstošiem gadu līdz Kristus atnāks otro reizi. 

Mācītājs Ģirts jau mums pagājušajā reizē ievadīja šajā Jēzus atbildē un mēs no Mt 24:3-14 domājām par to, par sešām zīmēm, kas apliecinās, ka tuvojas šie laiki. Bet šodien mēs domāsim par to, kā notiks šī Jēzus atnākšana. Mēs domāsim par baigajiem gadiem, kuru kulminācijā Kristus ieradīsies. Tātad, mēs varam lasīt šodien no Mt 24:15, es esmu tos sadalījis tādos piecos apakšpunktos, un viņiem visiem būs ‘l’ burts, lai jums vieglāk piefiksēt. Tātad, pirmais punkts ir lūzumpunkts, Mt 24:15 „Bet, kad jūs redzēsiet svētā vietā izpostīšanas negantību, kā caur pravieti Daniēlu ir pasludināts – kas to lasa, lai saprot, – tad,” mēs pagaidām apstāsimies šeit. Tātad, pirmkārt, ja kāds tagad domā – nu, jā, vispār, ziniet, par to pasaules galu runāt – tas ir bezjēdzīgi, jo mēs tāpat to nevaram saprast, tad es gribu teikt, ka pat Jēzus šeit atsaucas uz Daniēla grāmatu, un Bībelē ir teikts: „Kas to lasa, lai saprot.” Tā pat ir savā ziņā pavēle. 

Daudzi teologi ir debatējuši par to – par kuru laiku Jēzus šeit īsti runā? Jo ir populārs uzskats un, ja jums ir jaunais tulkojums, tad jūs redzēsiet, ka jums virsrakstā šim teksta posmam ir rakstīts „Jēzus runā par tempļa izpostīšanu”. Tātad, ir populārs uzskats, ka tagad Jēzus stāstīs, kā norisinājās tempļa izpostīšana, kas notika 70.gadā, kad Roma ielauzās Izraēlā un sagrāva Jeruzālemes templi, izzaga tās dārgumus. Es nesen biju Romā un man stāstīja gids, kad mēs bijām aizgājuši uz Kolizeju, ka Kolizejs tika uzbūvēts rekorda lielā ātrumā un galvenais iemesls bija tas, ka tā būvniecība tika finansēta ar Jeruzālemes tempļa dārgumiem. Tātad, tiešām Roma ielauzās Izraēlā, izpostīja templi, paņēma dārgumus un uzcēla jaunu pagānu templi Kolizeju. Daudzi teologi uzskata, ka šis apraksts ir par šo notikumu. Tomēr ir kādas būtiskas problēmas un tas varbūt izklausās, ka es runāju ar jums kā ar teologiem un tagad mēs ejam detaļās, bet ir svarīgi to saprast, lai mēs vispār varam turpināt šo tekstu aplūkot un domāt par to galveno jegu. 

Ir divas problēmas. Pirmā problēma, pavisam vienkārši, Mt 24:21 ir rakstīts: „Tādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs.” Līdz ar to, tā nevar būt tempļa izpostīšana, jo lai cik traki arī šis laiks bija, kaut vai holokaust bija smagāks, tur daudz vairāk jūdu gāja bojā, Mt 24:29 rakstīts: „Tūlīt pēc šīm bēdu dienām atnāks Jēzus.” Un tas arī nenotika 70.gadā. Līdz ar to, es ticu, ka Jēzus šeit runā par savu Otro atnākšanu, kuru mēs gaidām, bet vienlaikus Viņš pievelk šo Jeruzālemes tempļa izpostīšanu kā tādu paralēlu Rakstu vietu. Tā ir tā Dievišķā gudrība, kur Jēzus spēja pateikt vienu lietu tā, ka tā attieksies uz vairākiem notikumiem vienlaikus. 

Tātad, Jēzus atsaucas uz Daniēla grāmatu un Viņš saka: „Nāks šī izpostīšanas negantība.” Tas būs tas lūzuma punkts, kur viss pēkšņi sāks palikt slikti. Daniēls runā par kādu valdnieku, kurš pēdējās dienās iestāsies par Izraēlu un atnesīs to mieru, kuru, ja jūs sekojat līdzi kaut nedaudz Izraēlas notikumiem arī šodien, jūs sapratīsiet, ka tā ir, iespējams, viskarstākā vieta visā pasaulē. Viskarstākā vieta politiski un militāri. Es lasīju šonedēļ, ka internetā bija izsludināti brīdinājumi par to, ka latviešus brīdina šobrīd nebraukt uz Izraēlu, jo šobrīd diezgan daudz raķešu lido Izraēlas virzienā un nav pārāk droši tur uzturēties. Tā ir ekskluzīva vieta arī burtiskā ziņā. Atnāks beidzot, beidzot pēc šiem visiem gadiem, kas ir jau bijuši un, kas vēl tikai būs, beidzot ieradīsies kāds vīrs, kurš atnesīs mieru. Tas būs neticami – mieru starp Izraēlu un musulmaņiem, kas ir apkārt, kuru mērķis ir iznīcināt Izraēlu. Tā, nu, beidzot iestāsies it kā šis miers un viņš trīs ar pus gadus valdīs kā miera nesējs un Izraēls viņu cels augsti kā varoni. Viņš spēs samierināt apkārtējās tautas. 

Un tajā brīdī, iespējams, Izraēls jau būs uzbūvējis trešo templi, par kuru, ja jūs arī sekojat līdzi Izraēlai, jūs arī būsiet dzirdējuši, ka šobrīd ir pat daudzas organizācijas, kuras plāno un ir jau izstrādāti plāni, kā tas notiks un, kā tas izskatīsies, šis templis. Viņi gaida, kā dabūt nost no tempļa kalna to mošeju, kas tur šobrīd stāv, Al Aksas mošeja. Viņi cer, ka būs zemestrīce, kura līdz ar to ar dievišķu spēku novāks šo mošeju. Nu, lūk, būs šis templis un visa darbība tur būs atjaunota, un to darīs jūdi, kuri vēl dzīvo judeismā. 

Bet, tad negaidīti būs pavērsiens, šis lūzumpunkts, kas izraisīs nežēlīgāko laika posmu pasaules vēsturē. Mēs varam teikt: baigos gadus. Un tad atklāsies, ka viņš patiesībā nav nekāds varonis, viņš ir antikrists. Viņš ir antikrists. Jēzus saka: „Šis lūzumpunkts būs šī izpostīšanas negantība templī.” Mums šie divi vārdi izklausās ļoti dīvaini un mēs pat nespējam nekur pieķerties savās domās, kas ir tā izpostīšanas negantība? Bībele vārdam ‘negantība’ parasti lieto apzīmējumu grēka veidus, īpaši numur viens grēka veids ir elkdievība. Tātad, ja Bībele runā par negantību parasti runa ir par elkdievību. 

Ir tāds Dans Dorjānī (Dan Doriani), Jeilas universitātes teoloģijas profesors, kurš par šo domu īsi raksta, es jums nolasīšu: „Teologi principā ir vienprātis, ka pirmā atsauce uz šiem pravietojumiem ir meklējama selocīdu ķēniņā Antiohā, Epifānā ceturtajā, kurš valdīja pār Palestīnu no 175. līdz 64.gadam pirms Kristus. Šis Antiohs izturējās pret Izraēlu ar tik lielu vardarbību un nicinājumu, ka viņi sacēlās pret viņu. Kad viņš ieradās, lai apturētu sacelšanos, viņa karavīri ielauzās templī, apturēja upurēšanu, uzslēja zeva statuju, vai arī altāru zevam un upurēja uz tā cūku. Šī ir negantība, jo tā ir elkdievība. Un tā atnes izpostīšanu, jo tā apgāna vissvētāko vietu Izraēlas sirdī. Šis gājiens bija izpostīšanas negantība, jeb negantība, kas izraisīja izpostīšanu.”

Tātad, šajā jaunuzceltajā templī notiks kaut kas līdzīgs, kas apgānīs to. Šeit Antiohs to darīja upurējot cūku, kas bija nešķīstākais dzīvnieks Izraēlam, jūdiem, bet tas ir kā simbols tam, kas notiks pēdējās dienās. Tur notiks vēl daudz lielāka apgānīšana beigu laikos. Tas viss jūdiem būs kā tāds dadzis acī. Patiesībā Jēzus varētu jau runāt par daudz plašākiem notikumiem, es domāju, Jēzus gan turēja prātā šo Antioha apgānīšanu, Jēzus tur prātā 70.gadu, kad Roma atnāca un iznīcināja templi. Jēzus tur prātā, iespējams, 707.gadsimtu, kad šī Al Aksas mošeja tiks uzcelta Jeruzālemes kalnā, kas šobrīd jūdiem ir kā dadzis acī, ka viņu vissvētākajā vietā, viņu tempļa vietā stāv musumaņu mošeja. 

Te es gribu teikt, labi mums, kristiešiem, vai ne? Jo mēs zinām, ka patiesais templis ir, kas? Patiesais templis ir pats Kristus, pats Jēzus. Tāpēc Viņš teica, ka šis templis, draugi, mīļie, tiks novākts un viņš vairs patiesībā nebūs vajadzīgs. Mums nav par šo jāuztraucas, mums ir Kristus templis. Bet todien Jeruzālēmē stāvēs templis un antikrists tajā paveiks šo izpostīšanas negantību. Jēzus citē Daniēla 9:27, Viņš saka: „Ar daudziem viņš noslēgs stipru derību uz septiņiem gadiem un uz pusi no septiņiem”, tātad, pēc trīs ar pus gadiem, „pārtrauks kaujamo un labības dāvanu upuri un tempļa vienā daļā būs postītājs un preteklības notiks līdz beigām.” Tātad, kaut kas pēc šiem trīs ar pus gadiem notiks tāds, ka sāksies pavisam citi laiki nekā bijuši šie pirmie trīs ar pus gadi. Un, kas ir tieši šī negantība? Par to runā Pāvils, viņš to raksta tesaloniķiešiem: „Lai neviens jūs nekādi nemaldina, jo tā diena nenāks pirms nebūs iestājusies atkrišana un neatklāsies ļaunuma cilvēks, pazudināšanas dēls, naidnieks, kas sevi paaugstina pāri visam, ko sauc par Dievu vai svētumu, līdz beidzot viņš nebūs apsēdies Dieva templī, pasludinādams sevi par dievu.”

Tātad, antikrists apgānīs šo vietu tādā veidā, ka viņš pasludinās, ka viņš pats ir dievs, ka viņš pats ir dievs. Man šajā vietā bija jādomā par to, cik daudz cilvēki dara to pašu, pasludinot sevi par dievu. Tev pat nav jākāpj kādā templī, jāsēžas kaut kādā tronī. Cilvēks, kurš ir pagriezis muguru Dievam pats to dara, viņš pats ir kā tāda izpostīšanas negantība Dieva acīs. Bet todien būs šis lūzumpunkts un sāksies šie otrie trīs ar pus baigie gadi. Pāvils turpat, dažus pantus tālāk, tesaloniķiešiem paskaidro, kādēļ būs tik baigi: „Šis noslēpumainais ļaunums, šis antikrista ļaunums jau darbojas, tikai vispirms tam, kas to aiztur, ir jāpazūd no ceļa.” 

Tas nozīmē, ka šie briesmīgākie gadi pasaules vēsturē būs tāpēc tik briesmīgi, jo Svētais Gars, kurš šobrīd aiztur šo ļaunumu, paies malā. Līdz šim sātanu, kaut arī viņš darbojas šajā pasaulē, kaut arī viņš jau ir valdnieks pār šo pasauli, joprojām Svētais Gars aiztur. Es domāju, mēs redzam to arī mūsu Latvijā, ka Svētais Gars to dara daudz spēcīgākā veidā nekā varbūt citās valstīs, musulmaņu valstīs un citur. Tāpēc, ka mēs šeit sludinām Kristu, un mēs šeit Dieva Vārdu turam augstu un mēs Svētajam Garam dodam vietu, lai Viņš to dara. Draugi, mīļie, mēs pat nevaram iedomāties gan individuāli, gan vispār Latvijai kopumā, kas ir tas, no kā mēs tiekam pasargāti, kas ir tas, no kā jūs un mēs tiekām pasargāti, lai šodien atnāktu uz Dievkalpojumu un būt šeit! Svētais Gars stāv un sargā mūs, bet kādu dienu Dievs Viņu paņems malā, Viņš atsauks Viņu malā, un tad sāksies baigie gadi. Būs tik baisi, ka atliks vairs tikai viena iespēja un te mēs esam pie otrā punkta. Lielā bēgšana.

Lielā bēgšana. Mt 24:16 Jēzus saka: „Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos. Kas ir uz jumta, lai nekāpj lejā paņemt kaut ko no sava nama. Un, kas ir uz lauka, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! Un lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā.” Šie notikumi būs tik baisi, ka vienīgā pareizā rīcība būs bēgt, Dieva ļaudīm bēgt. Citi teksti Bībelē mazliet vairāk atklāj par šo ainu, kāpēc būs tik baisi. Piemēram, antikrists būs ieviesis jaunu norēķinu sistēmu izmantojot šo zīmi 666, kas būs cilvēkam uz labās rokas un uz pieres, kas ir principā tās vietas, kuras ir atkailinātas, arī šodien, ja tu ej uz veikalu, tad tev šīs vietas – plaukstas un seja ir atkailinātas. Iespējams, tie būs kaut kādi svītru kodi, iespējams, tas būs kaut kāds implantēts čips, kas jau šobrīd tiek izmantots, vai vēl kāda cita šorbīd neatklāta metode, bet katrā ziņā tiem, kuriem nebūs šīs zīmes, viņi nevarēs vairs ne pirkt kaut ko, ne pārdot un viņi būs izolēti. 

Vēl citur Bībele stāsta, ka Svētajam Garam aizejot, tiks atbrīvoti dēmoni, kuri kopš Noa laikiem ir ieslodzīti pazemē. Par to jūs varat palasīt mājās 1.Pētera 3 un Atklāsmes grāmatā 9, es neiešu tagad dziļumā. Bet vārdu sakot, te valdīs īsta elle virs zemes, te būs dēmoniski spēki, te būs sātana valdīšanas kulminācija uz pilnāko, karstāko programmu bez aiztures. Sātana mērķis vienmēr ir bijis iznīcināt Izraēlu, apturēt viņu, tāpēc mēs lasām Lūka 21, ka šis antikrists sadarbosies beigās ar šīm naidīgajām valstīm, no kurām viņš it kā šo mieru bija atnesis, vai ne? Lūka 21 ir teikts: „Tad, kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēku ielenktu, tad ziniet, ka tās izpostīšana ir pienākusi.” Tātad, ekonomiskas, garīgas, militāras vajāšanas Izraēlam un kristiešiem. Te man jādomā par to, kā šī mazā Izraēla starp šīm lielajām ienaidnieku varām, līdzīgi kā mēs – tā mazā Latvija starp šīm lielajām mega lielvalstīm, brīnumainā veidā tikām ārā un tikām pie savas valsts, un šeit mēs redzam kaut ko līdzīgu – ir Izraēls ielenkts, tādēļ Jēzus saka: „Tādēļ bēdziet kalnos!” 

Tad sākās tik skaista aina, ir tik šaušelīga situācija, tik liels ļaunums, bet šajā lielajā ļaunumā mēs redzam kaut ko tik skaistu, tik apbrīnojamu. Atcerieties, Reinis ievadā lasīja Daniēla 12.nodaļu. Tur ir teikts, ka Erceņģeļs Miķelis būs atbildīgs par savas, Dieva tautas, par kristiešu glābšanas kampaņu. Dievs sūtīs savu, iespējams, stiprāko eņģeļi, lai viņš paņemtu un parūpētos šajos trīs ar pus gados par šo Dieva tautu. Mēs tur lasījām Daniēla 12:1 „Tajā laikā celsies Mihaēls (Miķelis), lielais, varenais, kurš sargā Tavus ļaudis. Un tad nāks bēdu laiks, tā nebūs bijis kopš tautas radušās un līdz pat šim laikam, bet tanī laikā Tavi ļaudis paglābsies visi, kas ierakstīti grāmatā.” 

Lai cik ļauna būtu šī vēstures lapaspuse, šeit mēs redzam, kā Dievs dara kaut ko tik skaistu – Viņš rūpējās par savējiem. Es ticu tiem teologiem, kuri saka, ka šajā brīdī patiesībā draudze nemaz vairs nebūs virs zemes. Kristus draudze būs jau paņemta prom, lai viņiem nav jāizcieš šīs trakās ciešanas, šie baigie gadi tāpēc, ka Bībelē mēs lasām par diva veida Jēzus atnākšanu. Viena būs tāda, kas notiks vienā brīdī un neviens neko nemanīs – viens tiks paņemts prom, otrs paliks, bet šeit mēs lasām par Jēzus atnākšanu, kas ir aprakstīta detaļās un pat ir pateiktas dienas un nedēļas un gadi gandrīz vai, kad Viņš ieradīsies. Tā kā šajā brīdī draudze vairs nebūs virs zemes, es tam ticu, un viņa būs paņemta prom, bet Dievs rūpējas par tiem, kuri būs atgriezušies. Daudzi atgriezīsies arī šajā bēdu laikā, kā tas arī ir vēsturē līdz šai dienai bijis – jo lielākas bēdas, jo spēcīgāks ir Evaņģēlija spēks. 

Tā, nu, Dievs šos savus ļaudis vedīs kalnos. Viņš vedīs viņus kalnos, kur ir pilns ar alām. Es pats esmu bijis Izraēlā un mēs zinām, ka Bībeles manuskripti Kumrānā ir pat spējuši 2000 gadus palikt neatklāti. Tur būs ļoti daudz iespēju, kur viņi varēs slēpties. Kā viņi tur izdzīvos? Ko viņi ēdīs? Es nezinu, bet Dievs ir pierādījis vēsturē, ka Viņš ir spējis barot savu tautu daudzus gadus ar mannu tuksnesī, Viņš ir Elliju ar kraukļu starpniecību barojis. Dievam ir resursi, ticiet man un ticiet Bībelei, Dievam ir resursi. Varbūt šajā vietā es varu pagriezties pret jums un teikt, ka varbūt arī tu šodien sēdi un pie sevis domā – nu, jā, šie laiki izklausās tādi, kuriem es jau gandrīz vai eju šodien cauri – ir tik liela tumša bēdu ieleja manā dzīvē. Tad, lai šis tev ir par iedrošinājumu, ka Dievs uztur savus bērnus, Viņam ir resursi. Lūdz Viņu un rūpējies par to, ka tu esi Viņa bērns. Nožēlo savus grēkus, nožēlo elkdievību, nožēlo to, kādus tempļus varbūt tu esi būvējis, jo pazemīgos Kristus neatraida. Tad, kad Viņš padara kādu par savu bērnu, tad Viņš viņu uztur. Viņš viņu uztur arī caur draudzi, jo tā ir Kristus miesa šodien. Bet, ja tu tomēr sēdi un saki: „Markus, tu skaisti runā, bet man tomēr grūti noticēt, ka Dievs pakustinātu savu pirkstu manis dēļ.” Tad paklausies nākamo punktu, paklausies, ko Dievs ir gatavs kustināt savu bērnu dēļ. 

Trešais punkts – laika saīsināšana. Mt 24:21 „Tādas bēdas nav bijušas kopš pasaules iesākuma līdz pat šim laikam un nekad arī nebūs. Ja šīs dienas netiktu saīsinātas, neviens dzīvais neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” Pat, ja ļaunums ir tik liels, ka šķiet bezcerīgi, ka gaismas stari spēj ielauzties šajā tumsā, ja ļaunums ir lielāks par holokaustu, par pasaules kariem, par Latvijas baigo gadu, pat šos visus saliekot kopā un vēl lielāks, tā kā mēs šeit redzam, ja pat Svētais Gars ir atņemts prom, pat tad Dievam ir risinājums. Viņš vienkārši saīsina dienas. Varbūt uz pirmā acu uzmetiena liekas dienu saīsināšana – tas izklausās, ka Viņš vienkārši tos trīs ar pus gadus saīsinās uz 3,2 gadiem, vai tamlīdzīgi. Tas nav iespējams, jo dienas, ko Viņš ir pateicis, pie tā Viņš arī turas, Viņš nelauž savus solījumus. Trīs ar pus gadi būs trīs ar pus gadi. Bet, ziniet, ko Viņš izdara? Viņš pņem un kosmiskos ķermeņus, astronomiskos ķermeņus saliek tā, lai dienas gaišais laiks saruktu. Viņš saīsina dienas gaišo laiku, lai dienas paliktu tumšākas, lai palīdzētu slēpties saviem ļaudīm, palikt nepamanāmiem. 

Jums varbūt liekas – nu, Markus, ko tu runā, tas izklausās neticami! Paklausieties Atklāsmes grāmatā 8.nodaļa: „Kad atskanēja ceturtā eņģeļu taure, nāca trieciens pār trešdaļu saules un trešdaļa mēness un trešdaļa zvaigžņu un trešā daļa no tiem kļuva tumša, un dienas trešā daļā zaudēja savu gaismu un tāpat arī nakts.” Redziet, Dievs pat kosmosā ir gatavs veikt izmaiņas, lai pasargātu savējos. Savējos, kurus Jēzus šeit sauc par izredzētajiem. Šī ir pirmā reize Jaunajā Derībā, kad skan šis vārds ‘izredzētie’, un cik varenā veidā! Dievs ne tikai izredz cilvēku sev, mēs šeit redzam, Viņš pasargā šos izredzētos līdz galam. Pat ja Viņam ir jāmaina kaut kas kosmosā, pat ja Viņam jāliek sastāties zvaigznēm un planētām un kosmiskajiem ķermeņiem tā, lai mazinātos dienas gaisma, lai šādā veidā pasargātu savus ļaudis. 

Es ticu, ka šī fiziskā sargāšana ir kā simbols tam, ko Kristus dara arī ar saviem ļaudīm garīgajā ziņā. Tie, kas tiek izredzēti sev Kristum, tos Viņš sargā arī garīgi līdz galam. Redziet, visi šie notikumi būs, tā kā mēs arī Daniēla grāmatā lasījām, interpretējami pret Dieva Vārdu šiem cilvēkiem tajā laikā. Viņiem būs pieejama Bībele, viņi varēs redzēt, kas tur bija rakstīts un viņi, līdz ar to, šos notikumus spēs arī interpretēt, un es domāju, ka tur būs daudzi, kuri teikts: „Redziet, tas ir tas, kas bija rakstīts Bībelē. Redziet, tas ir tas, ko Dievs dara.” Tāpēc šīs izmaiņas, ko Dievs veic – saīsinās diennakts gaišo laiku, tas atstās iespaidu uz klimatu, tur sāksies, iespējams, bads un sausums un plūdi un zemestrīces, viss tas, kas notiek tad, kad mainās klimats. Piemēram, mums te ir bijuši pasaulē dabas stihijas, kur vulkāns izdala tik lielus dūmus, ka saules gaisma netiek klāt zemei un tas atstāj katastrofālas sekas. Kaut kas līdzīgs varētu notikt arī tajā laikā. Līdz ar to, pat naids pret šiem kristiešiem tikai pieaugs, jo viņi redzēs, ko Dievs dara šo cilvēku dēļ, un tā kā valdnieks būs sātans, valdnieks ir melu tēvs, tad arī tiks meklēti veidi, kā šos kristiešus apmānīt, kā šos kristiešus izvilināt, kā viņus dabūt ārā no tiem slēpjiem, kuros Dievs viņus ir pasargājis. 

Te mēs esam pie ceturtā punkta – lamatu izlikšana. Mt 24:23 ir rakstīts: „Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet! Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. Redzi, es jums to esmu pateicis jau iepriekš. Ja tie jums sacīs: redzi, viņš ir tuksnesī, – tad neejiet ārā; redzi, viņš ir kambaros, – tad neticiet.” Ticīgie būs paslēpušies un tā, nu, velns ar saviem spēkiem centīsies visādos veidos izvilināt viņus ārā. Ticīgie zinās, ka ir jāgaida Kristus atnākšana, Kristus diena, kad Kristus izglābs, tādēļ viņus, iespējams, vilinās ar varbūt kaut kādiem rakstiskiem solījumiem vai kādiem spiegiem, un nāks un teiks: „Hei, Kristus ir atnācis, viņš tur tuksnesī ir, nāciet ārā no alām, Viņš ir klāt! Nāciet! Iesim pie Viņa. Nav vairs jāslēpjas. Ejam!” Vai arī kāds nāks un teiks: „Hei, psst, Viņš jau ir atnācis, tur citā kambarī, tur, kur slēpjas citi kristieši, nāciet, ejam!” 

Ko Jēzus saka? Tik skaisti, ko Viņš saka 24.pantā: „Celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.” Kāpēc Jēzus tā saka? Tāpēc, ka izredzētos nevarēs pievilt. Izredzētos nevarēs pievilt, alleluja! Lūk, tā, Kristus sargā savējos! Ja viņus varētu pievilt, Jēzus būtu teicis vieglāk un īsāk: „Lai pieviltu arī izredzētos.” Bet Jēzus iet šo papildus jūdzi un ieliek šo iestarpinājumu: „Lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.” Sātanam arī būs pieejams Dieva Vārds. Bet, acīmredzot, sātans netic Jēzum. Sātans domā, ka var pievilt. Sātans domā, ka patiesi jaunpiedzimušu kristieti viņš spēs izraut no Kristus rokām un atņemt viņam glābšanu. Sātan, tu muļķi! Kristus avis nevar apmānīt. Labais Gans Jāņa 10 ir teicis: „Manas avis klausās manā balsī. Es tās pazīstu un viņas man seko. Es tām dodu Mūžīgo dzīvību un viņas nemūžam neies bojā, un neviens, neviens tās neizraus no manas rokas.” 

Redziet, izredzētie dzird Jēzus balsi un pazīst Jēzus balsi. Šodien Bībele ir Jēzus balss, galvenokārt, Jēzus vārdi. Ja mēs šodien būtu jau šajā laikā un mēs sēdētu šādā alā, kā mēs dzirdētu Jēzu? Vai caur cilvēkiem, kuri nāktu un teiktu: „Psst, man tas Kungs ir atklājis pravietojumu.” Vai arī: „Man tas Kungs ir devis brīnumainu atklāsmi – šeit ir meklējams Dievs.” Vai tomēr mēs tajā dienā ņemtu Bībeli rokās, atšķirtu 24.nodaļu un izlasītu: „Daudzi nāks un centīsies izvilināt mūs ārā pat rādot skaistas, brīnumainas zīmes.” Ja mēs todien ietu šo ceļu, tad darīsim arī šodien. Jēzus balss skan caur Dieva Vārdu. Tie, kuri mīl Kristu, tie vadās pēc Viņa vārdiem un tie netiks pievilti. Jā, kādi izies ārā no alas, kādi izies ārā un un skries pretī saviem viltus kristiem, bet tie nebūs īstie, kā jau arī pagājušajā svētdienā dzirdējam 1.Jņ 2:19, kur teikts: „Viņi izgāja no mums, bet viņi nebija mūsējie. Ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu palikuši pie mums, bet viņi ir izgājuši, lai atklātos, ka tie visi nav mūsējie.” 

Bet, klau, kā tad mēs atpazīsim īsto Kristu sēžot ālā? Kā mēs zināsim, ka mēs varam iet ārā? Kā mēs zināsim, ka tas īstais Kristus ir ieradies? Draugs, to tu nepalaidīsi garām. Piektais punkts – laimīgās beigas, Mt 24:27 „Jo, kā zibens nozibsnī austrumos un atplaiksnī līdz pat rietumiem, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” Neuztraucies, to tu nepalaidīsi garām, to redzēs visi. Atklāsmes grāmatas 1.nodaļā ir rakstīts: „Redzi, Viņš nāks ar mākoņiem un Viņu redzēs ikviena acs, arī tie, kas Viņu caurdūra; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Tā būs! Āmen!” Visi Viņu redzēs. Vai, nu, tas būs kaut kas tik pārdabisks, to tu redzēsi pat, ja tu sēdēsi alā, vai arī to redzēsi, ja tu sēdēsi pagrabā un tev būs televizors un to rādīs pa visiem televizoriem un pa visiem internetiem – visi to redzēs. Neviens neteiks: „Oo, tiešām Viņš jau ir atnācis? Ups, es palaidu garām.” Jā. 

Nākamsvētdien mēs domāsim vairāk kopā ar Raimondu, ja Dievs dos, kā tieši tas notiks. Mēs domāsim par to, ko Kristus atnesīs, kas Viņam nāks līdzi un, ko Viņš darīs atnākot. Bet ļaujiet man noslēgt ar dažiem vārdiem. Ja tev ir Latvijas pase, tas ir ļoti skaisti. Tā ir priecīga ziņa, tu esi ierakstīts Latvijas pilsoņu grāmatā un izbaudi to šodien, šīs ir lielas privilēģijas, kuras pat daudzi šodien pasaulē dzīvojoši cilvēki gribētu. Svini to šodien un svini to rīt! Bet, zini, lai tava sirds tev nedod mieru, kamēr tu neesi drošs, ka tu esi ierakstīts Dzīvības grāmatā. Jo tavam un manam dzīves stāstam pienāks šī diena, kurā mēs stāvēsim Kristus priekšā, vienalga vai tas būs pie Viņa Otrās atnākšanas vai arī mūsu nāves dienā. Tad vairs nebūs nozīmes, vai tev krūšu kabatiņā ir latviešu pase, jūdu vai grieķu pase, tad būs tikai nozīme tam, vai tava pase ir Debesu Valstības pilsonība; vai tu esi Dieva izredzētais; vai tu esi Kristus taisnotais; vai tevī ir Kristus dzīvība. Ja tevī būs Kristus dzīvība, tad šī satikšanās ar Kristu, vienalga vai augšā Debesīs redzot Viņu stāvam kopā ar zibeņiem mākoņos, vai arī stāvot jau otrajā dzīvē Viņam pretī. Tā būs bezgala liela prieka diena! 

Bet, ja tavu vārdu neatradīs Dzīvības grāmatā, mans draugs, tad šai dienai būs cits vārds, tā būs tiesas diena. Un tad tā nāks kā ērglis, kas metas virsū maitai. „Jo, kur maita, tur salido ērgļi.” Mt 24:28 Jēzus saka noslēdzot šo domu. Tāpēc, lai mūsu cīņa ir par Latviju, tā kā to ir darījuši mūsu tēvi, bet nevis par Latviju kā par ideju vai par zemi, bet par Latviju, par tās ļaudīm, jo tikai ļaudis būs tie, kas paliks mūžīgi. Lai mūsu cīņa ir par to, ka šie mūsu latvieši, ļaudis spētu kādu dienu satikt un stāvēt priekšā savam Radītājam, visvarenajam Jēzum Kristum. Jo es ticu, ka tieši tādēļ Dievs ir darījis šo brīnumu, tieši tāpēc Dievs ir darījis šo brīnumu un devis mums šo mūsu mīļo valsti – Latviju. 

Lūgsim Dievu. 

Lielais, visuvarenais Kungs un Dievs! Paldies par šo dzīvi, šo pasauli, šo neticami skaisto un tik bagāto stāstu, ko mēs varam izdzīvot šajā pasaules vēsturē. Paldies, Kungs, ka Tu arī šajā laika posmā esi ļāvis Latvijai ierakstīt savu vārdu pasaules kartē, ka Tu esi bijis tas, kurš esi bijis labvēlīgs un devis mums šo vietu un kaut, Kungs, daudzi latvieši Tev teiktu paldies par to arī šodien, rīt un savās dzīvēs. Bet, Kungs, palīdzi, ka Latvija mums arī nekļūtu par templi, kurā mēs paliekam, kurā mēs pielūdzam kaut ko citu nekā Tevi. Bet, Kungs, ka Tu būtu mūsu templis, ka mēs ilgotos pēc tās dienas, ka mēs varētu stāvēt Tavā priekšā, un ka mēs varētu ar drošām sirdīm iet un teikt: „Nāc, Jēzu, drīz!” Ka mums nebūtu, par šo dienu domājot, jābaidās: „Kaut tikai viņa nepienāktu tik drīz, jo es neesmu gatavs tai.” Paldies, Tev, Kungs, ka Tu tik varenos veidos  esi uzturējis savus ļaudis un, ka mēs redzam Bībelē –Tu esi teicis, ka Tu to arī darīsi nākotnē, līdz pat pašām beigām un mēs varam būt droši, ka Tu to dari arī šodien. Paldies, ka mēs drīkstam būt Tavi ļaudis, un ka Tu mūs uzturi. Paldies, ka Tu mūs sargā, sargā mūsu garīgo, to visvērtāko – Mūžīgo dzīvību, sargā un sargāsi līdz galam. Muļķa velns! Viņa dēmoniskie spēki un nekas cits nespēs izraut mūs no Tavām rokām. Tu tiešām esi varens! Slava un gods un pateicība Tev mūžīgi! Āmen.