#4 Ko svarīgi zināt?
Svētrunu arhīvs
Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm. Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. — Mateja evaņģēlijs 24:32-35
Svētrunas noraksts
Man prieks šajā rītā būt kopā ar jums un paldies mūziķiem, kas mūs arī šajā rītā vada pie šīs tēmas, par ko varēsim kopīgi domāt. Es gribu lūgt, atveriet Bībeles, tur uz soliem ir un varat lietot arī telefonus, atveriet Mateja evaņģēlija 24.nodaļu. Tiem, kam jums ir Bībeles rokās, es gribu, lai jūs tā pašķirat lapu atpakaļ un varbūt lapu uz priekšu, un paskatieties uz tiem pantiem, kur ir runa par Jēzus Otro atnākšanu. Mēs jau trīs svētrunas domājam par šo tēmu, tāda minī svētrunas sērija. Mt 24: 4-31, tātad, 28 pantus Jēzus runā par to, kas būs. Jēzus runā par zīmem, kas pavadīs, kas liecinās, ka Viņa atnākšana ir tuvu. Un tad no Mt 24:4-32 līdz Mt 25:46, tie ir 66 panti, Jēzus runā par to, kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret to, kas būs. Gandrīz trīs reizes vairāk. Apmēram vienu ceturto daļu no šīs Jēzus sacītās svētrunas ir runa par notikumiem, par zīmēm un trīs ceturtdaļas runā par to, kā mums pret to ir jāatiecas.
Ir daudz un dažādu uzskatu par šo notikumu. Teologi strīdas par to, kādā kārtībā tas notiks, viņi diskutē, bet, kad es par visu to tā domāju, tad man liekas – kas tad ir tas svarīgākais, ko Jēzus ir gribējis pateikt sakot šos vārdus? Svarīgākais noteikti ir tas, kā man būt gatavam šim brīdim? Kā man būt gatavam tam, ko visa pasaule redzēs, ka Jēzus atkal nāks uz šīs zemes? Un ne vairs kā bērniņš, bet kā kungu Kungs, kā ķēniņu Ķēniņš. Šodien mēs par to sāksim domāt.
Atcerieties, kas nākat uz šo draudzi, Jēzus šajā svētrunā atbild uz diviem jautājumiem. Kā tas notiks un kad tas notiks? Es šajā rītā lasīšu Mt 24:32-35 „Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm. Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.” Jēzus saka ļoti skaidri – tas notiks. Jūs redzēsiet, ka šī diena tuvojas, bet vēlāk Jēzus saka: „Neviens nevar pateikt, kad tieši tas notiks, neviens nezina ne dienu, ne stundu.” Ja mēs lasītu šos pantus tālāk, tad tur mēs redzētu, ka neskatoties uz visām zīmēm, tomēr lielākā daļa cilvēku visu to ignorēs. Tā ir cilvēces traģēdija, ka neskatoties uz visiem acīmredzamajiem faktiem, kas liecina, ka Jēzus atnākšana ir tuvu, cilvēki turpina dzīvot tā, it kā šis notikums nekad nenotiks. Cilvēki tik ļoti fokusējas tikai uz šo zemišķo dzīvi.
Un, ja mēs gribam būt godīgi paši pret sevi, tad droši vien, arī mēs visi maz un reti domājam par Mūžību, mēs maz un reti reāli sakam: „Es gaidu, es gaidu Kristus atkal atnākšanu.” Varbūt tas notiek brīžos, kad mēs sastopamies ar kādām grūtām, smagām situācijām dzīvē. Es nezinu, vai Kristīne par to aizdomājās, kad viņa stāstīja savu stāstu, bet bieži vien tādās situācijās cilvēki par to sāk domāt. Tad, kad tu piedzīvo bakrotu savā biznesā, tad tu sāc domāt – nu ir pasaules gals! Kaut Kristus ātrāk nāktu! Citādi jau reti par to aizdomājamies. Es domāju, ka tieši tāpēc arī Jēzus lielāko daļu no šīs savas svētrunas veltīja tam, kā tad mums ir jāattiecas pret šo notikumu. Jēzus to dara caur līdzībām. Šodien aplūkosim pirmo, ko mēs jau tikko lasījām un tas ir stāsts par vīges koku.
Pirmā lieta, ko Jēzus ar šiem vārdiem grib pateikt: „Mana atnākšana ir reāla.” Jēzus par to runā ļoti interesantā veidā ar vienkāršu analoģiju. To Viņš dara tāpēc, ka jau tad un joprojām tagad cilvēki ir diezgan skeptiski pret to, ka tāds notikums notiks, ka Jēzus atkal nāks. Cilvēki ir diezgan skeptiski vispār pret pasaules galu. Un cilvēki arī šodien, kad daudzas zīmes par to liecina un nekas nenotiek, tad tur atrodas cilvēki, visādi pareģi, kas saka: „Tad būs pasaules gals.. tad būs pasaules gals..” Cilvēki pie tā pierod un sāk uzskatīt to par kaut ko līdzīgu grieķu mitoloģijai un domā – nu, tas jau nekādā veidā mūs neskars.
Bet šeit Jēzus rāda ļoti stiprus un svarīgus argumentus par to, ka Viņa atkal atnākšana ir reāla. Viņa atnākšanas zīmes norāda, ka šis brīdis nav tālu. Mācieties! „Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: Viņš ir tuvu pie durvīm.” Lai iemācītu mācekļiem un šodien mums šo pareizo attieksmi pret Jēzus Otro atnākšanu, Jēzus izmanto šo saprotamo veidu, jo tajā laikā ikviens saprata, kas notiek ar šo koku. Tas ir Jēzus princips, Viņš skaidro nesaprotamas lietas ar zināmiem faktiem.
Es atradu kādas bildes ar vīges koku. Mēs varbūt varam redzēt – jā, tas ir diezgan liels koks, ilgi audzis, bet tajās zemēs, kurš šie koki aug, tos neaudzē tikai, lai baudītu vīģes augļus vai vīģes ogas, bet izmanto šo koku, lai varētu paslēpties arī no karstās saules. Bet vīģes koks atšķirībā no citiem kokiem, kuri arī nomet lapas rudenī, bet pavasarī šis koks uzplaukst no jauna, bet tas notiek savādāk kā citiem. Nākošā bilde, kur mēs redzam, ka sākumā uz zariem parādās augļu aizmetņi, bet paši augļi, lapas vēl nav. Tas parasti notiek kaut kur februārī, marta sākumā, un tikai tad, kad šie augļi jau ir sākuši augt, tad parādās lapas. Lapas parādās pirms vasaras iestāšanās, kaut kur maija beigās. Cilvēki lietoja vīģes uzturā, kaut gan šie augļi ir interesanti – ja viņi nogatavojas un tu viņus norauj no koka, viņus svaigā veidā var saglabāt ļoti īsu laiku, tāpēc varbūt pie mums reti tie ir dabūjami. Pēc tam viņus žāvē, tad šos augļus var saglabāt ilgāku laiku.
Bet Jēzus stāstot šo līdzību zināja, ko Viņš saka, jo cilvēki tajā laikā skatījās uz vīģes koku, un, kad vīģes kokam sāka plaukt lapas, viņiem bija skaidrs – drīz sāksies karstā sezona, drīz sāksies vasara. Vīģes koks to ļoti jūt. Jēzus runā par šīm lietām, kas tajā laikā visiem bija saprotamas un es domāju, mums arī varbūt kļuva nedaudz saprotamāk. Tieši tāpat kā tuvojas vasara un to jūs redzat pie vīģes koka, tieši tāpat mēs redzam lietas sev apkārt, kuras nepārprotami norāda, ka Jēzus atnākšana ir tuvu, ka būs pasaules gals.
Kas tad ir tās lietas, ko mēs šodien redzam? Šodien pasaulē valda liels satraukums. Satraukums par to, ka cilvēku skaits aug un tas, kādā tempā tas notiek, tas rada ļoti daudz problēmu. Tās zemes uz šīs pasaules ir tik, cik ir un cilvēkiem ir kaut ko jāēd. Labi, zinātnieki strādā, izgudro daudzus citus ēdienu veidus. Šodien ir satraukums par dabas resursiem, kuri nav bezgalīgi, tie atjaunojas ļoti lēni. Pasaulē valda satraukums, kas būs, ja vienā brīdī tas sāks pietrūkt?! Ja mums vairs nebūs, ko benzīnu liet mašīnā, bet tajā pat laikā, mīļie, draugi, es gribu jūs nomierināt, ziniet, Dievs visu ir aprēķinājis. Tas, kas ir radīts, kas ir uz šīs pasaules, mums pietiks līdz tam brīdim līdz Jēzus atkal nāks.
Otra lieta, ko mēs redzam, cilvēki ar vien vairāk karo. Militārā rūpniecība valstīm nes milzīgu peļņu. Bieži vien ieroči nonāk tādu cilvēku rokās, kurus tiem pat tuvumā nevar laist. Un tad vēl mēs redzam mūsdienu sabiedrības morālo pagrimumu – tas viss uzņem tik straujus apgriezienus. Šodien ģimenes vērtība tiek noniecināta. Tas viss mūs ved pretī iznīcībai. Homoseksuālas attiecības tiek uzskatītas par normu, tās tiek reklamētas dažādos veidos. Mēs varētu turpināt vēl un vēl, es pieminēju tikai trīs lietas, kas mums liek domāt un vērst uzmanību uz to – tas laiks tuvojas, tas laiks tuvojas, kad Kristus atkal nāks, mēs tuvojamies galam. Jēzus saka: „Paskatieties uz vīģes koku un redzat, ka pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasara ir tuvu.” Tieši tāpat skatieties uz to, kas notiek pasaulē, kas notiek sabiedrībā, un jūs zināsiet, ka tam, kam jānotiek, tas notiks.
Otra lieta, ko Jēzus uzsver šajā līdzībā, Viņš saka: „Mana atnākšana ir ticama.” Tas, kas notiek ar vīģes koku, rāda – drīz būs vasara, bet nekādā gadījumā vīģes koks nepasaka, kurā datumā šī vasara sāksies, vai cikos tā sāksies. Tajās vīģes koka lapās nav šīs informācijas. Jēzus saka, ka tā ir ticama zīme, ka vasara drīz sāksies, bet tur nekādā gadījumā nav precīzas detaļas. „Mācieties līdzību no vīģes koka: kad viņu zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs, kad visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.”
Akcents, uz ko Jēzus liek uzsvaru šajos vārdos: „Kad jūs redzat vīģes koku lapas plaukstam, tad jūs zināt.” Visiem ir skaidrs, ka vasara ir tuvu. Un tad, kad jūs visu to, kas notiek apkārt redzat, Jēzus saka: „Tad ziniet, ka šis brīdis ir tuvu.” Ka Viņš ir durvju priekšā. Bet interesanti, ka vēlāk, tur Mt 24:36 Jēzus pasaka kaut ko ļoti svarīgu: „Arī datums ir zināms, bet tikai un vienīgi Tēvam.” Dievs jau to ir noteicis, bet Viņa lēmums ir, ka to neviens cits nezinās. Jēzus atnākšana – tā var notikt jebkurā brīdī. Dievs negrib, lai par Mūžību domātu tikai cilvēki, kuri dzīvos tuvu tam laikam. Dievs grib, lai par Mūžību domātu visi cilvēki.
Apustuļi domāja par Mūžību, viņi mudināja citus domāt. Bet, kad mēs par visu to domājam, tad vienu mēs varam teikt droši, ka mūsu paaudze ir tuvāk Kristus atkal atnākšanai nekā tie, kas bija pirms mums. Paklausieties, ko Apustulis Pāvils saka, viņš raksta Romiešiem 13:11: „To dariet saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega, jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi.” Brāļi, māsas, tas ir aicinājums mums katram – dzīvojiet tā, lai kuru katru brīdi tu varētu satikties ar Kristu. Un redzot to, kas notiek mums visapkārt, mūsu skatienam ir jābūt vērstam uz Debesīm. Tā dzīvoja arī pirmie kristieši, Pāvils raksta Filipiešiem 3:20 „Mūsu piederība ir Debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu.” Viņi jau gaidīja. Viņi toreiz jau dzīvoja ar šo fokusu uz Debesīm. Vai mēs šodien arī?
Un trešā lieta, ko Jēzus māca – Viņa atnākšana ir neizbēgama. Neskatoties uz to, ka cilvēki visos laikos un arī šodien ignorē zīmes, ignorē to, kas notiek, Jēzus atkal nāks. Tas varbūt notiks ne tā, kā mēs to spējam iztēloties. Jēzus saka: „Patiesi es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams tas viss notiek. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nekad nezudīs.” Tas, ko mēs redzam, tas, kas varbūt mums šodien liekas tik saprotams, tik dārgs, tas zudīs. Jēzus saka: „Šī cilts nezudīs.” Mēs varētu teikt: „Šeit Jēzus norāda uz vēl vienu svarīgu zīmi. Te ir runa par Izraēla tautu.” Un, kad mēs vērojam to, kas notiek ar šo tautu, kur pasaulē tik daudz nācijas ir iznīkušas. Šodien mēs satraucamies par latviešu tautu, bet tajā pat laikā, ko tikai nav piedzīvojusi Izraēla tauta. Šodien Izraēla ir centrālais punkts Tuvajos Austrumos. Jēzus saka: „Šī cilts nezudīs.” Bet svarīgi ir tas, ko Jēzus saka pēc tam: „Viss zudīs, bet mani vārdi nezudīs.”
Ko tas mums māca? Tas mums saka – vislabākais, uz ko tu vari balstīt savu dzīvi un zināt, ka tas tevi nepievils, ir Dieva Vārds. 2.Pētera 3:10 mēs lasījām: „Bet tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs un pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts.” Tas viss zudīs, lai dotu vietu jaunai zemei un jaunām Debesīm, kā mēs lasām Atklāsmes grāmatā. Jēzus šos vārdus teica pirms 2000 gadiem un tie mums šodien arī atgādina, lai kas arī notiktu, tas, ko Viņš ir teicis, tas piepildīsies par visiem simts procentiem.
Kādā citā vietā Jēzus saka, Lk 16:17 „Bet drīzāk debesij un zemei zust, nekā krist vienai bauslības rakstu zīmei.” Nav iespējams, ka tas, kas rakstīts Dieva Vārdā, nepiepildītos. Jņ 10:35 saka, ka Raksti nevar tikt atcelti. „Mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm.” Tad ziniet. Zinot, ka Kristus atnākšana ir tuvu, mīļie, draugi, lai tas palīdz mums domāt par pareizajām dzīves vērtībām, lai tas palīdz mums domāt par to, uz ko tad es balstu savu dzīvi? Par to, ko es daru savā ikdienā, vai to, ko es daru, kad es sastopos ar cilvēkiem vai tad, kad es esmu viens – vai to es daru Mūžības perspektīvā? Ja to mēs daram, tad sirdī nav šī izmisuma, tad sirdī nevar būt šīs bailes par sastapšanos ar Kristu, kad Viņš atkal nāks. Šim brīdim mēs visi ejam pretī, lai Dievs palīdz mums tam būt gataviem.
Lūgsim Dievu.
Mīļais, Debesu Tēvs. Tu mums dāvā šo iespēju vēl dzīvot šajā pasaulē, bet paldies, ka Tavā Vārdā skatoties un vērojot to, kas notiek šajā pasaulē, Tu mums atgādini, ka tas, ko Tu esi teicis savā Vārdā, tas notiks. Un šodien Tu mums atgādini – tā diena ir tuvu. Jā, Dievs, mēs jau lasījām arī Tavā Vārdā, ka viena diena Tev ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. Bet, paldies, ka caur Jēzu Kristu saņēmuši glābšanu, piedošanu, mēs varam uz šo brīdi, kas katru no mums sagaida, raudzīties bez bailēm ar paļāvību uz Tevi, zinot, ka Tu esi mūsu Kungs un mūsu Glābējs. Un, ja vēl to nevaram teikt, tad Dievs, es lūdzu, pārliecini Tu mūs caur savu Vārdu. Āmen.