#5 Kristus kāzas

Bet to dienu vai stundu neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs. Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs; divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs. Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā. Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt. — Mateja evaņģēlijs 24:36-44

Svētrunas noraksts
 

Es jūs sveicu Adventā un Adventa ir gaidīšanas laiks, un katrs gaidīšanas laiks jau beidzas ar kaut ko, ko tu sagaidi, vai ne? Tāpēc jau viņu sauc par gaidīšanas laiku. Šis Adventas, šīs gaidīšanas laiks mums beigsies ar kā sagaidīšanu? Ar Ziemassvētkiem, ar Jēzus dzimšanas dienas sagaidīšanu un tie būs svētki. Bet ļaujiet man uzdot jautājumu, es nezinu, vai jūs par to esat tā kādreiz padomājuši – vai Jēzus mums vispār pavēlēja svinēt Viņa dzimšanas dienu šādā formā? Vai Jēzus mums pavēlēja, kur Viņš teiktu: „Patiesi, patiesi es jums saku: jums būs gaidīt manu dzimšanas dienu, vismaz vienu mēnesi gadā”? Nē, vai ne? Mēs nekur to nelasām. Protams, mēs to darām, jo mēs priecājamies par Kristu un tas ir labi un arī es gaidu un arī svinu Adventi un priecājos par to, ka visa pasaule to dara. 

Bet! Bet, ja mēs svinam šo Adventu, kuru Jēzus nav mums pavēlējis svinēt, tad cik daudz vairāk mums vajadzētu svinēt to Adventu, kuru Viņš ir mums pavēlējis – tā ir Jēzus Otrā atnākšana, kura ir tik daudz reizes Bībelē pieminēta, ka ir skaidrs, ka tam ir ļoti liels uzsvars Dieva lielajā plānā šai pasaulē. Sanāk, ka mēs šobrīd svinam tādu mazo Adventu lielā Adventā, vai ne? Ir šis mazais Advents, kas kulminēs Kristus dzimšanas dienā, bet ir tas lielais Advents, kurā mēs šobrīd dzīvojam, kas kulminēs arī kādos lielos svētkos. Kas ir šie lielie svētki, kas būs Jēzus Otrajā atnākšanas dienā? Jēzus kāzas. Bībele saka – tās būs Jēra kāzas, Kristus kāzas. Un par to mēs arī šodien vēlamies domāt, turpinot mūsu mazo svētrunas sēriju par Jēzus Otro atnākšanu un mēs esam 24.nodaļā Mateja evaņģēlijā. Es aicinu atveriet vaļā kopā ar mani Mt 24 no 36.panta mēs šodien domāsim.

Mēs jau esam šajā sērijā apskatījuši dažādus aspektus, kā piemēram, kas būs tās zīmes, kuras liecinās par Jēzus atnākšanu? Mēs runājām par lielām bēdām, kas būs pasaulē pirms nāks šī lielā prieka diena un, ka tur būs lielas dabas stihijas, notiks visādas lietas, kuras mums šobrīd ir grūti pat aptvert, bet šodien es vēlos aplūkot šodienas tēmu tieši no šī aspekta – kādēļ šī Jēzus Otrā atnākšana būs kāzas, kādēļ tā būs kāzu diena? Šodienas tekstu, kuru mēs apskatīsim, Mt 24:36-44, es sadalīšu trīs daļās. Pirmais būs apstiprinājums, tad būs aizraušana un beigās būs vēl viens, ko es pateikšu beigās. Pirmais būs tāds mazliet garāks, jo es vēlos parādīt to domu, kāpēc mēs vispār ejam pretī kāzām. 

Tātad, pirmais – apstiprinājums. Mt 24:36 mēs lasām: „Bet to dienu vai stundu neviens nezina – nedz eņģeļi debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs.” Iespējams, ka šo pantu mēs esam bieži dzirdējuši, citējuši un varbūt pat lietojuši paši, lai pateiktu, ka domāt par Jēzus Otro atnākšanu tāpat nav vērts, jo mēs jau tāpat nezinām, paskaties, pat Jēzus nezina, vai ne? Bet es vēlos šodien tomēr apstāties pie šī panta un mazliet apbrīnot to. Jo tas nav parasts pants, šis pants nav no šīs pasaules, šis pants ir kaut kas, kas ved mūs Dievišķajā svērā. Šis pants ir kaut kas, kas ved mūs ne tikai pretī nākotnei, bet viņš patiesībā rāda arī ceļu uz pašiem pasaules pirmsākumiem. Šis pants sniedz kādu klusu liecību par to, kādēļ vispār šī pasaule ir radīta, kādēļ mēs vispār esam šeit šajā pasaule? 

Es atkal gribu uzdot jautājumu, atkal godīgi paskatīsimies uz šo Rakstu vietu, vai arī jums nav licies neparasti, kādēļ Dievam būtu jāslēpj šī diena no sava Dēla un no eņģeļiem, kuri kalpo Viņam? Kādēļ? Vai tas nav neparasti? Vai tas nav mazliet dīvaini? Mēs to esam tik bieži dzirdējuši, mums liekas – nu jā, tas tā vienkārši ir un viss. Bet, kāpēc? Jā, no cilvēka slēpt – tas ir loģiski, jo citādi cilvēks dzīvotu bezdievībā līdz pēdējai dienai, jo viņš zina, kad atnāks Jēzus un tad jau es varu vēl uzdzīvot un tad pēdējās stundās es pievērsīšos ticībai. Ja būsim atklāti, šodien patiesībā cilvēki tā arī dzīvo, vai ne? „Nu jā, uz baznīcu es sākšu iet tad, kad man būs pensija, atliksim, jo būs jau laiks tam, man nebūs citas lietas, ko darīt, tad es iešu uz baznīcu.” Tādi mēs esam cilvēki, tāpēc, jā, no cilvēkiem slēpt – to mēs varam saprast. No eņģeļiem slēpt? Eņģeļi ir Viņa kalpi, eņģeļi līdzdarbojās glābšanā, eņģeļi līdzdarbosies Jēzus Otrajā atnākšanā. Bet, nu labi, par eņģeļiem mēs arī vēl varētu saprast, jo sātans arī kādreiz bija eņģelis, viņš bija varenākais eņģelis un viņš piekrāpa Dievu, ja tā var teikt. 

Bet no Dēla? No Dēla? Vai tad Jēzus pats nav Dievs un, ja Viņš ir Dievs, vai tad Viņš nav visuzinošs? Kā to saprast? Mēs taču pat lasām, ka Viņš lasīja cilvēku domas, Viņš zināja, ko cilvēki domāja, piemēram, Marka 2 ir rakstīts, ka Jēzus savā garā nomanīja, ka viņi sevī to un to domā. Kā tad Viņš varēja nezināt to stundu? Un mēs vēl lasām Kolosiešiem 1:19 „Dievam labpatika, ka visa pilnība iemājo Viņā.” Jēzus bija pilnīgs. Viņš bija Dievs, Viņā iemājoja visa pilnība. Kā Viņš varēja nezināt to stundu? Bet Bībele tik tiešām dod mums vismaz kādu ieskatu atbildē. Un šī atbilde mums daudz ko māca par pašu Dievu. Vēstulē Filipiešiem, Pāvils raksta par Jēzu šādi: „Jēzus būdams Dieva veidā, neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu, bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu un tapis pēc cilvēku līdzības un būdams tāds pats kā cilvēks..” Un tā tālāk. 

Tātad, mēs redzam, Jēzus bija un ir Dievs, bet te ir rakstīts, ka Viņš neturēja to, šo Dievišķumu, šo potensiālu kā tādu laupījumu, kuru nu tu esi nolaupījis un tas tagad ir tavs un tu nevienam to neatdosi. Citiem vārdiem sakot Viņš brīvprātīgi atteicās no kādām spējām, Viņam bija šīs spējas, bet Viņš viņas brīvprātīgi nelietoja. Kā kāds mācītājs teica: „Viņam bija visi instrumenti skapī, bet Viņš izvēlējās tos nelietot. Nelietot līdz brīdim, kad Tēvs lika tos lietot.” Nelietot līdz brīdim, kad Tēvs lika tos lietot. Tā nu Jēzus visu dara pēc Tēva gribas, mēs to lasījām, piemēram, Jņ 6, kur Jēzus saka: „Es neesmu no Debesīm nācis, lai darītu savu gribu”, lietotu visus manus pieejamos instrumentus, lai turētos pie manas Dievišķības, „bet lai darītu tā gribu, kas mani ir sūtījis.” Dažas nodaļas tālāk Jņ 14 Viņš saka: „Es mīlu Tēvu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis.” Tātad, mēs redzam, Jēzus patiesībā šo visu dara, jo Viņu motivē mīlestība uz Tēvu. Mīlestības dēļ Viņš dara tikai to, ko Tēvs saka. Cik paklausīgs Dēls. Tik paklausīgu Dēlu šī pasaule nav redzējusi. Viņš dara to, ko Tēvs pavēl. 

Tad ir vēl viena ļoti svarīga Rakstu vieta, lai mēs saprastu to, kāda bija šī Jēzus funkcija šeit virs zemes. Jņ 15:15 Viņš saka: „Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo to, ko dara kungs, viņa kalps nezina. Es jūs saucu par draugiem,” un tagad klausieties, „jo es esmu jums darījis zināmu visu, ko dzirdēju no Tēva.” Tātad, Jēzus mums ir darījis zināmu to, ko Viņš saņēma no Tēva. Viņš operē tikai ar to informāciju, kuru Viņš saņem no Tēva. Viņam ir pieejami visi instrumenti, bet Viņš lieto tikai tos, kurus Tēvs liek. Un tādā veidā Jēzus tā kā ienāk šajā dzīvē un sāk šo dzīvi no nulles, un Viņš aug un pieaug caur to, ko Tēvs Viņam dod. Tādā veidā Jēzus spēj garīgi augt, kas ir neticami, ka Dievs spēj augt, bet jā, Lk 2 ir rakstīts: „Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” Jēzus spēj pieaugt pat gudrībā, jo Jēzus bija gatavs sākt no nulles un pakļāvībā un paklausībā lietot tikai to, ko Tēvs Viņam deva. Un tā nu Jēzus to stundu bija atstājis Tēva zināšanās. Tēvs nebija devis Viņam informāciju, kad būs šī stunda. Tas mums daudz ko māca par Jēzu, vai ne?

Un tas mums patiesībā daudz ko māca arī par pasaules radīšanas jēgu. Jo viss šis pants, kuru mēs šobrīd vēl apskatām, tur ir vēl viens jautājums: „Labi, tātad, mēs saprotam, ka Jēzus no savas puses bija gatavs lietot tikai to, ko Dievs Viņam ir devis. Bet, kāpēc no Tēva puses bija vajadzīgs šis neparastais solis? Kāpēc no Tēva puses bija jānoklusē šī informācija no Dēla? Vai tad Viņam bija bail, ka Jēzus nespēs ar šo informāciju apieties un netīšām izpaudīs viņu? Vai, ko vēl tas daudz mainītu? Kāpēc Viņš nevarēja to dot zināmu?” Šeit slēpjas tā atslēga, tas skaistais pavediens, kas ved mūs, kā es ticu, līdz pasaules radīšanas jēgai. Jo, mēs varam jautāt: „Ko tas mainītu, ja Dievs būtu Dēlam atklājis šo stundu?” 

Tas būtu mainījis kaut ko ļoti interesantu. Paklausieties vēlreiz to, ko Ansis lasīja ievadā no Atklāsmes grāmatas, bet šoreiz tikai trīs panti. Atkl gr. 19 „Tad es dzirdēju kāda liela ļaužu pūļa balsi, kā dzīvu ūdeņu balsi un kā grandošu pērkonu: alelūja, Kungs, mūsu Dievs, Visuvaldītājs ir tapis Ķēniņš! Priecāsimies un līksmosimies un godināsim Viņu, jo ir pienākušas Jēra kāzas. Viņa sieva ir jau sagatavojusies un viņa ir tērpta smalkā lina audumā, mirdzošā un tīrā.” Šie vārdi ir gandrīz Bībeles pašās beigās. Tātad, šie vārdi, mēs varam teikt, ir kā tāds pasaules stāsta noslēgums. Te ir runa par lieliem svētkiem. Un šeit ir tā lielā Adventa kulminācija – Kristus kāzas. 

Labi, Markus, bet kāds tam sakars ar to Tēva neļaušanu Jēzum zināt to dienu? Lai to atbildētu, man jums jāieliek vēl viens pēdējais puzles gabaliņš. Un tas ir no jūdu kāzu tradīcijām. No Jēzus laika jūdu kāzu tradīcijām, bet interesanti, es gatavojoties šodienas svētrunai un pētot šo visu seno tradīciju, man par pārsteigumu, mana sieva, kura daudz lasa grāmatas, man pēkšņi vienā vakarā sāk stāstīt, ka viņa lasa grāmatu, kurā ir četri stāsti no šodienas aprakstīti, par to, kā jūdi saderinās un, kādas ir tās kāzu tradīcijas. Man tas bija pārsteigums, jo es nezināju, ka viņa to lasa un cik precīzi tas sakrīt ar to, ko arī es tieši biju pētījis. 

Es jums vēlos nolasīt vienu citātu no viena pašreiz vadošā mesiāniskā teoloģijas eksperta, Arnolda Fruhtenbauma (Arnold Fruchtenbaum), viņš raksta par to, kā notika kāzu ceremonija jeb kāzu prakse jūdiem tolaik. „Pirmkārt, līgavaiņa tēvs nokārtoja visas laulības vienošanās un veica apmaksu par līgavu. Vienošanās slēgšanas brīdis varēja būt dažāds, reizēm tas notika, kad abi bērni vēl bija mazi, citreiz tikai gadu pirms pašām laulībām. Nereti līgava un līgavainis nebija pat ne reizi tikušies pirms kāzu dienas. Otrais solis, kas norisinājās vienu gadu vai ilgāk pēc pirmā soļa bija līgavas atvešana. Līgavainis devās uz līgavas māju, lai atvestu to uz savu māju, bet saistībā ar šo soli ir jāpiemin divas lietas. Pirmkārt, līgavaiņa tēvs noteica, kad ir īstais laiks. Otrkārt, pirms līgavainis var doties pakaļ savai līgavai, tam vispirms ir jāsagatavo mājvieta. Pēc tam sekoja trešais solis – kāzu ceremonija, bet uz to bija uzaicināti tikai daži. Pirms šīs ceremonijas līgava nodevās ūdens pagremdei, kā attīrīšanās rituālam. Un tad ceturtajā solī sekoja kāzu mielasts, un tas varēja ilgt līdz pat septiņām dienām. Uz šo kāzu mielastu bija uzaicināts daudz lielāks cilvēku skaits, nekā uz laulību ceremoniju.” Un tad šis teologs beigās raksta: „Jēra kāzās visi šie četri jūdu ceremonijas soļi arī ir novērojami.”

Redzat jau mazliet šo analoģiju? Kā Tēvs šo pasaules stāstu ir iezīmējis pēc šīm jūdu kāzu stāsta aprisēm? Ja mēs paskatāmies detalizētāk uz šiem kāzu soļiem, mēs redzam, cik daudz arī Bībele par tiem runā. Viss sākas ar Tēva lēmumu, kurš būs līgava, kurš būs Jēzus līgava. Ievērojiet, tēvs to izlemj. Mums patīk domāt, ka cilvēkam ir brīva griba izlemt pašam, bet mēs redzam, pat tajā laikā tā bija norma. Dēls nebija tas, kurš izlemj, kura viņam būs līgava, kur nu vēl sieva. Dēla tēvs izvēlējās līgavu. Es domāju, vai tas neizklausās daudz pēc izredzēšanas? Brīvā griba, pie kuras mums patīk turēties ir salīdzinoši jauns modelis. 

Bībele tik daudz runā par šo izredzēšanu un, protams, es te tagad neminēšu daudz citātu, es varu vienu pantu nolasīt, piemēram, Jņ 6:65, kur Jēzus teica: „Tādēļ es esmu jums sacījis, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nav dots no Tēva.” Ja tēvs nav devis tev šo sievu, jeb tev devis dēlu, tev kā sievai, tu nevari nākt pie dēla. Tēvs dod ne vien šo gala vārdu, kurš būs sieva, bet Viņš arī sagādā izpirkuma maksu. 1.Kor 6 mēs lasām: „Vai gan jūs nezināt, ka jūsu miesa ir templis Svētajam Garam, kas ir jūsos un ir no Dieva? Jūs, tātad, nepiederat paši sev, jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu savā miesā.” 

Te mēs redzam, ka Tēvs ir atpircis šo līgavu un kā Viņš to ir darījis? Viņš pat ir sūtījis savu paša Dēlu, šis Dēls ir devies atpirkt. Līdzīgi kā Jēkabs toreiz gadiem ilgi strādāja, lai izpirktu savu Rāfeli. Un tad Dēls, ko Viņš dara kā nākamo, kad ir līgava izpirkta, kad viņa ir paņemta, kad Svētā Gara saderināšanās gredzens ir uzlikts, kā apsolījums – es nākšu un tevi ņemšu kādu dienu. Ko Dēls dara? Viņš dodas atpakaļ uz Tēva māju, lai gatavotu mājokli. Un Jņ 14 Jēzus saka: „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums sacītu, ka es eju jums vietu sataisīt? Kad es būšu aizgājis un vietu jums sataisījis, es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur esmu es.” Vov! 

Ja es nezinātu šo kāzu tradīciju, man arī liktos šī vieta mazliet dīvaina – kāpēc Jēzum ir jāiet kaut ko gatavot, vai tad Debesis nav jau gatavas? Kāpēc tas viss? Bet, redziet, Dievs vēlās iet pēc šī plāna, Viņš vēlās, lai mēs redzam, ka tas viss notiek pēc plāna, visam ir savs laiks. Un, redziet, Jēzus šobrīd ir tur un gatavo mums mājvietu. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Viņš ir šobrīd aizgājis. Gatavot mājokli tajā laikā nozīmēja, ka tu dodies uz savu tēva māju un tai mājai ir viens vai divi stāvi un tu ej un uzcel vai nu trešo stāvu vai augšējais stāvs tev ir atstāts brīvs un tu viņu iekārto. 

Tad, kad mēs bijām Jordānijā pirms pāris gadiem, mēs tur braucām un tas bija pilnīgi acīmredzami, cik daudzas mājas izskatījās gandrīz tā kā nepabeigtas, tā kā nepabeigtas celtnes. Es šai jordāniešu gidei jautāju: „Kas tas ir, kāpēc tā ir?” Viņa paskaidroja: „Nē, tas ir augšējais stāvs, kas ir rezervēts nākamajam bērnam, kurš apprecēsies. Šobrīd tur ir tikai sienas vai pat tikai balsti un tad, kad šis dēls apprecēsies, viņi iekārtos to trešo stāvu un viņi tur dzīvos. Visas paaudzes kopā.” 

Un tā nu Dēls ir devies gatavot mājvietu. Kā jums šķiet, cik ilgi Viņš viņu gatavo? Līdz Viņš ir izlēmis, ka tā ir gatava? Nē, līdz Tēvs apstiprina, ka tā ir gatava. Tēva apstiprinājums ir zaļā gaisma. Lūk, tādēļ Dēls nezina to dienu un to stundu, kad Viņam būs jānāk pakaļ savai līgavai. Tādēļ šī neparastā Jēzus piezīme šajā Mt 24:36. Vai tas nav apbrīnojami? Kad Debesu Tēvs dos zaļo gaismu, tad Dēls nāks. Un kā Viņš nāks? Viņš nāks mēnesi iepriekš izziņojot? Viņš nāks četras nedēļas visai pasaulei dedzinot svecītes un gaidot, kad tā diena būs klāt, bet pēc četrām nedēļām? Nē, nepareizā atbilde. Viņš nāks negaidīti. Jūdi šo došanos līgavai pakaļ sauc pat par paķeršanu, aizvilkšanu prom, tādēļ līgavai ir jābūt gatavībā. 

Vienā no pierakstiem es lasīju, ka vienīgais, ko dēls dara, viņš nākot uzsauc viņai, kad viņš ir attālāk prom, bet principā viņai ir jābūt gatavībā. Un tad, kad viņu paķer un aizved uz tēva mājām, tad vēl neseko lielās kāzas, tad vēl nav lielās svinības, tad vēl nav visi cilvēki uzaicināti, tad vispirms viss notiek šaurā lokā. Tur notiek viena ceremonija un vēl viena ceremonija, bet tas viss ir šaurā lokā. Un tā nu es ticu, ka Jēzus Otrā atnākšana nebūs viens liels notikums, bet tie būs divi mazāki notikumi jeb divi lieli notikumi. Es domāju, līdzīgi kā todien divpadsmit mācekļi domāja, ka Jēzus nāks tikai vienu reizi un viņiem vispār nebija izpratnes par to, ko Jēzus šeit saka, ka tas būs pēc tūkstošiem gadu, arī mēs varbūt šodien kā Jēzus mācekļi domājam – nu jā, tas viss būs viena liela atnākšana. Es ticu, ka šī kāzu prakse un arī Bībeles panti liecina par to, ka tās būs divas atsevišķas reizes. 

Un viena no tām Rakstu vietām ir mūsu nākamie panti mūsu šodienas tekstā. Tas ir otrais punkts – aizraušana. Mt 24:37-41 „Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā; jo, kā bija tajās dienās pirms plūdiem – tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā, un tie nenāca pie saprašanas, līdz sākās plūdi un aizrāva visus – tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā. Tad divi būs uz lauka – vienu paņems, otru pametīs; divas mals maltuvē – vienu paņems, otru pametīs.” Redziet, Jēzus atnāks savai līgavai pakaļ un paņems to prom un aizvedīs uz Tēva mājām, kur viņa būs drošībā. Es ticu, viņa būs drošībā tik ilgu laiku, kamēr uz zemes valdīs šie baigie gadi, kurā pat Svētais Gars būs atkāpies, Svētais Gars būs varbūt devies arī uz Tēva mājām, uz šo kāzu ceremoniju mazā lokā, kamēr uz zemes valdīs Antikrista un dēmonu vadītās briesmu dienas. Atkl gr. 3:10 Dievs ir parādījis, ka Viņš pat grib pasargāt savus ļaudis no šī laika, tur teikts: „Tā kā tu esi ievērojis manu aicinājumu būt pacietīgam, es saudzēšu tevi pārbaudījuma laikā, kas nāks pār visu pasauli, lai pārbaudītu visus, kas dzīvo uz zemes.” „Es saudzēšu tevi pārbaudījuma laikā.” 1.Tes 4 vēl ir rakstīts: „Pats Kungs, skanot pavēlei, erceņģeļa balsij un Dieva taurei, nokāps no Debesīm un nomirušie Kristū būs pirmie, kas augšāmcelsies. Pēc tam mēs, pāri palikušie dzīvie, visi reizē līdz ar viņiem padebešos tiksim aizrauti uz tikšanos ar Kungu Debesīs.” Aizrauti uz tikšanos ar Kungu Debesīs, ar Jēzu Debesīs. 

Kristus ar saviem svētajiem dosies uz Debesīm. Bet atcerieties, mēs iepriekš skatījāmies, ka tur notiek pretējā lieta, tur notiek, ka Kristus nāk ar svētajiem no Debesīm uz zemi, tāpēc es ticu, ka tie ir divi dažādi notikumi. Vispirms Kristus paņems draudzi prom un viņi būs Debesīs un pēc tam Kristus nāks ar draudzi atpakaļ uz šo zemi, lai nodibinātu šeit vēl tūkstoš gadu miervalstību virs zemes. Kā Raimonds arī pirms divām nedēļām minēja Atklāsmes grāmatas tekstu, kur Kristus nāk uz balta zirga un līdzi Viņam nāk armija ar svētajiem, kuri ir baltos tērpos tērpti uz baltiem zirgiem, un viņi nāk no Debesīm uz zemi. Tāpēc es ticu, ka tie ir divi dažādi notikumi. 

Pirmajā draudze tiek paņemta prom, otrajā draudze atgriežas uz zemi. Ievērojiet šīs atšķirības – šis pirmais ir negaidītā brīdī. Līgava nezina, kurā dienā līgavainis nāks pakaļ. Tāpāt, kā Noa laikā toreiz cilvēki tika pārsteigti, jo viņi negaidīja, tāpat arī tagad tas būs. Bet otrais notikums ir ļoti konkrētā laikā, tas ir aprakstīts detaļās, tur ir trīs ar pus gadi un cilvēki burtiski gaidīs, kad Viņš nāks. Vai arī pirmajā notikumā vienu paņem, otru atstāj. Pie tam, mēs lasām – viens būs laukā, otrs būs maltuvē. Tad, kad būs lielā Kristus atnākšana tajos trakajos gados, tad Jēzus saka: „Mūciet kalnos, ejiet kalnos, mūciet, slēpieties.” Paralēlajā Rakstu vietā pat ir teikts: „Divi gulēja gultā, vienu paņēma, otru atstāja.” Gultā nevis kalnos, kaut kur alā. Tā nu šī aizraušana, šī paraušana būs Jēzus Otrās atnākšanas atklāšanas pasākums, ja tā var teikt. 

Un tu varbūt sev jautā: „Labi, bet kāpēc tas viss ir svarīgi man, es neesmu teologs, es neesmu teologs.” Maza piebilde, vispār jau, manuprāt, katram kristietim vajadzētu būt teologam, varbūt ne ar kaut kādu apliecību rokās, ka viņš ir teologs, bet kas tad ir teoloģija? Teoloģija ir mācība par Dievu. Un, ja tu mīli Dievu, tu gribi mācīties par Dievu, vai ne? Tas tāpāt kā, mēs varētu teikt sievuloģija – mācība par manu sievu. Ja es viņu mīlu, nu es gribu izzināt viņu, es mācīšos, es neteikšu: „Jā, man ir izglītība, es zinu visu par sievietēm!” Vai ne? Bet es gribu izprast viņu, es gribu mācīties par viņu, es gribu pazīt viņu. Tāpēc, šis arguments – es neesmu teologs – tas man neskaitās, ja? Nenāciet pie manis ar šo. 

Bet tā patiesā atbilde, kuru es vēlos dot, ir šī, ka šo saprast, manuprāt, ir ļoti svarīgi tādēļ, ka aizraušana var notikt jebkurā brīdī. Tā var notikt rīt un tā var notikt šodien, jo vairs nav nekādu pravietojumu starp šodienu un šo aizraušanas dienu. Nav. Savukārt tā otrā diena, tā lielā diena – tur vēl ir daudz pravietojumu, kā mēs tur gajām cauri. Templim vēl jātiek uzceltam, Antikristam ir jānāk, lielajām ciešanām, kuras nekad nav bijušas tādā apmērā arī jānotiek. Tas nebūs vēl tūlīt. Tur ir vismaz vēl tie septiņi gadi pa vidu. Ja mēs ticētu, ka tas viss ir tā lielā diena tur kaut kad nākotnē, nu tad mēs atkal varbūt esam tajā riska zonā, kur mēs sakām: „Nu, jā, nu Jēzus dienu jau es negaidu īsti. Es varbūt gaidu savu nāves dienu, tā ir tuvāk, kad es satikšu Jēzu, ne jau Jēzus Otrā atnākšana.” 

Bet Bībele ir pilna ar aicinājumiem – gaidiet, gaidiet! Un draudze to gaidīja jau tajās dienās, viņi domāja – Jēzus, re kur aiziet un Viņš tūliņ būs atpakaļ pie mums! Visas paaudzes Viņu gaida.. gaida, vai ne? Tāpēc šī diena, šī diena var notikt jebkurā brīdī. Svarīgi ir, ka mēs esam gatavi šai dienai, ka mēs esam līgava, kura nevis tagad ir sākusi iet uz kafejnīcu un tajā brīdī atnāk viņas līgavainis, vai sākusi nodarboties ar kaut kādām citām lietām, vai sākusi satikt citus vīriešu, un tad atnāks Kristus, līgavainis. Bet, ka šī līgava gaida viņa atnākšanu. Tas risks ir ļoti reāls un Jēzus tāpēc tik daudz par to runā. Piemēram, Lk 13 Jēzus saka: „Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs ārpusē stāvedami sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: „Kungs, atver mums!” Viņš jums atbildēs: „Es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat.” Tad jūs teiksiet: „Bet mēs taču kopā ar Tevi ēdām un dzērām un Tu mācīji mūs ielās.” Un Viņš jums atbildēs: „Es nezinu, no kurienes jūs esat, atkāpieties no manis, jūs ļauna darītāji.” 

Šie cilvēki būs domājuši, ka ir ēduši un dzēruši kopā ar Jēzu, bet nē, Jēzus tur nebija klāt. Viņi varbūt domāja, ka viņi ir baznīcā gājuši un pie Vakarēdiena nākuši un ēduši kopā ar Jēzu un, ka tas bija tas galvenais, kas bija jāizdara, lai viņi būtu gatavi, bet atnāks Jēzus un viņi būs atstāti šeit, jo izrādās viņiem svarīgākas bija ikdienišķās darīšanas. Tā kā Jēzus šeit saka par Noa laikiem – tie rija un plītēja un ēda un dzēra, precējās un tika precēti, visas šīs te ikdienišķās lietas, ko cilvēki darījuši. Tas jau pēc būtības nav arī grēks – precēties un tikt precētam, vai ne? Vai ēst un dzert, bet jautājums ir: „Vai tas ir tas, kam tu velti savu galveno uzmanību un pūles? Vai tas ir tas, ko tu gaidi rītdienā visvairāk?” 

Noa, kad viņš būvēja šo šķirstu, viņi ņirdza par viņu, jo nebija nekādu pazīmju, ka drīz varētu sākt līt, tur nebija lijis. Un vēl par Noa ir teikts, viņš nebija tikai kuģu būvnieks, viņš patiesībā bija sludinātājs un viņš būvēja kuģi 120 gadus, tas nozīmē, viņš arī 120 gadus sludināja viņiem un teica: „Tā diena nāks, esiet gatavi.” Bet viņi tikai ieņirdza par viņu. Jēzus saka: „Šodien būs tāpat.” Tad, kad Kristus nāks šodien, tad cilvēki būs pārņemti ar tām ikdienišķajām lietām un varbūt ieņirgs par tiem, kuri domā, ka ir svarīgi būt gatavam. Līdz ar to ir risks būt negatavam. 

Tad nu pēdējais, trešais punkts. Kā jums šķiet, kas varētu būt trešais punkts? Pareizi – atmoda. Mt 24:42-44 „Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. Bet to saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā sardzes stundā zaglis nāks, viņš paliktu nomodā un neļautu tam ielauzties savā namā. Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt.” Tā nu Jēzus aicina būt nomodā. Jēzus sagaida atmodu no tavas dzīves, draugs. Jēzus sagaida atmodu, atmodu! Ko nozīmē atmoda? Lai to paskaidrotu, Jēzus min piemēru par zagli. Kas ir zaglis? Tavs draugs vai tavs ienaidnieks? Tavs ienaidnieks. Ja tu nebūsi gatavs Kristus dienai, tad šī diena nāks kā tāds ienaidnieks tev. „Kā Jēzus diena var būt tavs ienaidnieks?” - tu varbūt jautāsi. Tikai un vienīgi tā, ka tu neesi gatavs. 

Kādā ziņā tu vari nebūt gatavs? Tikai vienā ziņā, mans draugs, ka tevī joprojām ir grēks, ka tevī joprojām ir grēks. Grēks būs vienīgais iemesls, kādēļ Kristus nevarēs tevi paņemt līdzi kā savu līgavu. Grēka dēļ. Tādēļ saproti, kas ir grēks, saproti, ko dara grēks, saproti, uz ko ir spējīgs grēks. „Tev un tavam grēkam ir jāšķiras, vai arī tu un tavs Dievs nevarat nākt kopā.” To reiz teica Sperdžens (Charles Spurgeon). Un reiz Pāvils rakstīja 2.Kor 11 „Es degu par jums ar Dievišķu dedzību, jo es esmu jūs saderinājis ar vienīgo vīru – Kristu, lai vestu jūs Viņa priekšā kā šķīstu jaunavu.” Pie Kristus varēs vest tikai šķīstas jaunavas, garīgas jaunavas. 

Tu varbūt saki pie sevis: „Ak, es nožēlojamais cilvēks, es nekad to nespēšu, es nespēšu būt šķīsts, es varu mazgāt savas drēbes, bet viņas nekad nebūs pilnīgi tīras.” Ja tu to saki, tad es, ja godīgi, priecājos tāpēc, ka tas ir pareizais virziens uz atmodu. Bet zini, ka tu pats nekad nespēsi, tāpēc tev ir vajadzīgs Kristus taisnības apmetnis. Visi tie, kuri nāks atpakaļ uz šo zemi, uz baltajiem zirgiem, baltās drēbēs, tīrās, lina drēbēs – tās visas būs Kristus iedotās drēbes. Tur neviena nebūs, kurš ir pats centies mazgāt savā paštaisnībā savas asinīm notraipītās un grēkiem nosmērētās drēbes. 

Tāpēc vienīgais ceļš, ka tu nāc pie Kristus, noliec visu, kas tev ir – grēku, un esi gatavs uzvelkot Viņa doto taisnības apmetni. Un tad, kad tu būsi uzvilcis Viņa taisnības apmetni, kas ir tik balts un, kas ir tik šķīsts, kas ir tik svēts, tad tu baidīsies no grēka, tu baidīsies no grēka, kaut arī grēks nespēj Kristus taisnībai neko izdarīt, bet tu baidīsies no grēka. Tāpēc pārbaudi, vai tu esi gatavs? Pārbaudi savu attieksmi pret grēku. Un, ja tu šodien esi tērpts šajās baltajās drēbēs, tad tu esi gatavs un priecājies par to! Un tad Bībeles priekšpēdējais pants ir tavs pants, jo tur ir teikts: „Tas, kas sniedz šīs liecības, saka: jā, es nāku drīz.” Un tad tava atbilde ir: „Āmen. Nāc, Kungs, Jēzu.” Bet, ja tu nepazīsti Kristu, tad klausies šos vārdus, kurus Viņš turpat blakus saka: „Gars un līgava saka: „Nāc!”” Redziet, abi divi saka, pat līgava tevi aicina: „Nāc!” „Gars un līgava saka: „Nāc!” Un, kas to dzird, lai saka: „Nāc! Kam slāpst, lai nāk. Lai ņem dzīvo ūdeni bez maksas katrs, kas grib.” Āmen.

Mīļas, Debesu Tēvs, paldies, ka Tu esi radījis šo pasauli nevis cilvēka dēļ, nevis tādēļ, ka Tu būtu bijis vientuļš un, ka Tev vajadzēja sadraudzību ar cilvēku, bet tāpēc, ka Tu gribēji savam Dēlam dot šo šķīsto, nošķirto, uz visa ļaunuma fona, balti mirdzošo līgavu, lai šīs pasaules beigās Tu dotu to Viņam kā kāzu dāvanu, Kungs, kā mīlestības dāvanu un mīlestība ir bijusi tā, kas ir radījusi šo pasauli. Mīlestība starp Tevi un Dēlu un Svēto Garu. Paldies, Kungs, ka mēs, šie mazie cilvēki, šie putekļi, varam vispār domāt par šo tēmu un, ka Tu esi atklājis to mums un, ka mēs varam ne tikai domāt, bet ka mums ir ceļš būt daļai no šīm lielajām svinībām šīs pasaules Adventa beigās. Kungs, lūdzu, iededz katru sirdi, lai tas būtu lielākais dzīves mērķis – gaidīt uz Tevi, gatavībā gaidīt uz Tevi. Pasargā, lūdzu, Kungs, mūs no visām tām ikdienišķajām, mazajām lietām, kuras tik viegli spēj ieraut un aizraut. Palīdzi, Kungs, ka arī šajā Ziemassvētku Adventā mēs varam apzināti meklēt savu prieku Tevī, ka Tu varētu būt tas, kurš piepilda mūs ar prieku un, ka tas Tev pretī varētu dot vislielāko godu, ko mēs Tev varam dot. Lai Tev ir tiešām gods un slava un pateicība, Kungs. Āmen.