#6 Maranata
Svētrunu arhīvs
Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais kalps, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem izdalīt tiem barību laikus? Laimīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu. Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist savus līdzbiedrus, un ēdīs un dzers ar plītniekiem, tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar liekuļiem. Tur būs vaimanas un zobu griešana. — Mateja evaņģēlijs 24:45-51
Svētrunas noraksts
Lūkas evaņģēlijs 12:41-48 „Tad Pēteris jautāja: „Kungs, vai Tu šo līdzību stāsti tikai mums vai visiem?” Un Kungs teica: „Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais namturis, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem, lai tas laikus izdalītu tiem pienākošos barību? Laimīgs ir tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. Patiesi, es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu. Bet, ja kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, - un sāks sist kalpus un kalpones, sāks ēst un dzert un piedzersies, taču šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar neticīgajiem. Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu. Bet, kas nezinādams darīs to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz. No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs, un kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs.”
Lūgsim Dievu.
Labais un svētais Dievs. Tā kā mēs dziedājām, ka pasaule nevar atņemt to prieku un mieru, ko Tu mums esi devis. Neviens to nevar atņemt. Tas ir tik skaists atgādinājums mums šodien. Palīdzi, ka mēs ticīgie, uzticamie spējam tajā priecāties šajā patiesībā šodien, un slavēt Tevi par to, ka Tu dari mūs uzticamus. Paldies Tev par to. Paldies, ka šodien šajā stundā vēl ir tas brīdis, kad mēs varam teikt: piedod! Jā, Tēvs, paldies par šo laiku, kad mēs varam teikt: piedod! Piedod man manus grēkus, piedod, ka savu dzīvi es esmu dzīvojis sev, un ka es kā kalps neesmu bijis uzticams tajā, ko Tu esi man uzticējis. Jā, Tēvs, runā uz mums caur savu Vārdu šodien, māci un svētī mūs. Mēs Tev pateicamies un slavējam. Jēzus vārdā, āmen.
Maranata! Maranata, draudze! Maranata ir sveiciens, man liekas ļoti piemērots Adventa laikam un ne tikai, mēs varam sveicināt viens otru. Kad pirmā draudze piedzīvoja daudz vajāšanu un ciešanu, un tajā laikā esot zem Romas impērijas, viena no lietām, ko romieši pieprasīja bija, lai tu atzīsti un pasludini, ka Cēzars ir dievs, bet kristieši zināja, ka ir tikai viens Kungs – Jēzus Kristus. Un dzīvojot šajos apstākļos kristieši iedrošināja viens otru ar vārdiem par Kristus drīzo atnākšanu. Kristus nāks atkal! Tāpēc bija šis svieciens, kas aramiešu valodā skan: maranata – Kristus nāk! Kristus nāks atkal! Nāc, Kristu! Maranata! Šis kļuva kristiešu vidū par tādu sveicienu – Kristus nāks atkal!
Mēs atrodamies Mateja evaņģēlijā, šādā mini sērijā, un mēs runājam par Jēzus Otro atnākšanu, tāpēc es aicinu, ka tu atšķir Mt 24, pašus beidzamos pantus, ko šodien Reinis jau lasīja, Mt 24:45-51. Pirms tam es gribētu pateikt paldies māsām par tik skaistu kalpošanu un tik skaistiem atgādinājumiem caur dziesmām. Tiešām, paldies! Klausoties jūsos likās jūs esat tādi brīvības putni, tā kā, paldies, brīvības putni! Varbūt jums būs jauns nosaukums. Paldies Marijai par liecību, tiešām, redzot to, kā Dievs atbild uz lūgšanām un, ko Dievs dara tavā dzīvē. Ja jūs mazliet pazīstat Mariju, tad Marija ir diezgan kautrīgs cilvēks, bet es atceros pirms kāda laika, varbūt tas bija pirms gada, Marija pienāca pie manis un teica: „Raimond, man ir istabas biedrene, kurai es cenšos pastāstīt par Kristu.” Un tad viņa man jautāja visādus jautājumus: „Kā man atbildēt šajā brīdī un, kad viņa man jautā šo, ko man teikt? Es īsti nezinu. Ko tu man ieteiktu?” Es domāju, šis cilvēks, kurš ir ļoti kautrīgs, ar visu savu sirdi grib pasludināt Kristu. Malacis, uzticamais kalps!
Maranata, draudze! Kristus nāks atkal! Šai vēstij, par ko mēs tik ļoti domājam, par Kristus atkal atnākšanu, būtu jābūt vēstij, kas iedrošina mūs ticīgos, iedrošina uz to, ka mēs gaidām un mēs gribam kļūt vēl aktīvāki un izmantot šo laiku, kamēr mēs gaidām. Šodien manai sievai ir dzimšanas diena un viena no tradīcijām, ko mēs dzimšanas dienā piekopjam – mēs cenšamies pagatavot brokastis. Šodien es agri no rīta jau cēlos, biju diezgan uztraucies, jo bija trīs ēdieni, ko es biju plānojis sagatavot. Tad es skatos telefonā recepti un tad vēl abas divas meitenes nāk man līdzi, un viskaut ko prasa, viņas sākumā gribēja palīdzēt, bet beigās sanāca pavisam otrādi. Un tad es mēģinu sagatavot šo ēdienu, agri jau modies un skatos – logā pēkšņi gaisma sāk aust. Pēkšņi ienāk uztraukums – bet, ja es nepaspēšu!? Un Marta nonāks lejā un es te vēl ņemos un darbojos un vēl neesmu paspējis pagatavot. Šī sajūta bija – ja es nepaspēšu! Nu, ja nepaspētu, sieva mani saprastu.
Bet šis jautājums – vai es paspēšu? Es atceros tos brīžus, tos studiju laikus, skolas laikus. Kuri no jums ir studējuši vai vēl studē? Sesijas laiks ir tas laiks, ko tu gaidi visvairāk, vai ne? Kāds ir vārds aramiešu valodā, kad tu gaidi sesiju, kad sesija nāk? Es nezinu. Bet vienmēr ir tā sajūta – es varēju pamācīties vēl vairāk. Ir tās negulētās naktis, nakts darbs un tu skaties visi koju logi – visur gaisma spīd, jo visi sēž naktīs un raksta savus bakalaura un maģistra darbus. Lūk, draudze, studenti ir piemērs, ko nozīmē būt nomodā pirms sesijas, pirms šiem visiem darbiem, ar to pasakot – sesija, mēs tevi negaidām. Neesmu sastapis nevienu studentu, kurš gaidītu sesiju, bet tas nenozīmē, ka neviens students tāds nav.
Tas, ko mēs arī iepriekš Mt 24.nodaļā esam apskatījuši ir, ka mēs tiekam aicināti būt nomodā. Šajā Ziemassvētku laikā, nomodā bija pirmā draudze, nomodā šajos gados, šajos gadsimtos, ka draudze ir pastāvējusi. Mt 24:42 „Tādēļ esiet nomodā, jo Viņš nāks kā zaglis naktī.” Mēs runājām, domājām par to, ka mēs nezinām Viņa atnākšanas laiku, neviens to nezina, pat pats Jēzus to nezina, tikai Dievs Tēvs to zina. Mēs nezinām to stundu, kad Viņš nāks, bet mums tiek teikts: „Esiet gatavi. Esi nodmodā, jo Viņš nāks kā zaglis naktī.” Vai tev ir kādreiz kaut kas nozagts? Mūsu brālim Arvim nesen bija gadījums, ka viņam tika nozagti automašīnas lukturi un izsists stikls. Viņš teica: „Sajūta ir vienkārši briesmīga.”
Es atceros, ka mēs dzīvojām uz Čaka ielas un otrajā un trešajā stāvā bija dzīvokļi, ko saimnieks parasti izīrēja tūristiem. Un tad tu vienu nakti guli un pēkšņi dzirdi, kāds ienāk tavā dzīvoklī un kaut ko darās pa tavu ledusskapi. Sieva mani modina: „Raimond, kāds ir mūsu dzīvoklī!” Tu to negaidi, es jau kā vīrs eju skatīties un tālāk tajā brīdī es domāju, ja man būtu kāda vāle pie rokas, vai kas.. Izrādās tur ir iemaldījušies tūristi. Mums tās durvis nebija diezgan spēcīgas, kuras vienkārši ar spēku rāvuši, jo domāja, tas ir viņu dzīvoklis, netiek iekšā. Tad bijas saruna, es viņiem mēģināju ieskaidrot, ka viņi ir neīstajā dzīvoklī, viņi bija piedzērušies un tad, kad viņi beidzot izgāja, varēja uzelpot un es pamanīju, ka man rokā ir spilvens. Es domāju, ko tad es ar to spilvenu būtu izdarījis? Tā sajūta, ka tev kāds ielaužas, tu guli un pēkšņi to jūti, tā ir biesmīga sajūta. It īpaši tad, kad tu neesi gatavs.
Šodienas pantos Jēzus uzdod jautājumu: „Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais namturis, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem, lai tas laikus izdalītu tiem pienākošos barību? Laimīgs ir tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.” Šodienas pantos, ja mēs iepriekš esam domājuši par – esi nodmodā, esi gatavs, Kungs nāk, Jēzus nāk, maranata, esi gatavs, tad šodienas līdzība, piemērs, ko Jēzus min, mūs aicina domāt par – esi uzticams, esi gatavs, esi nomodā, skaties uz to, ko Kristus ir teicis, skaties uz laikiem, kuros tu dzīvo, bet esi uzticams.
Iedomājies uzņēmumu, kurš pagājušā gada laikā ir guvis lielu peļņu un nolēmis savu uzņemumu paplašināt. Tiek pieņemts lēmums atvērt ofisu Ņujorkā un Taivānā, pieņemsim, iedomājies. Šis uzdevums tiek uzticēts divām personām, persona N. dodas uz Ņujorku. Šī persona diezgan ātri atrod ofisa telpas, diezgan īsā laikā tiek savākta komanda un darbs norit ļoti raiti, ļoti laba komunikācija ar galveno ofisu, e-pasti, kas notiek, reporti, atskaites un tā tālāk. Savukārt persona T. dodas uz Taivānu. Ofiss tiek izveidots ar ļoti lielu kavēšanos, komanda vēl nav savākta, e-pasti netiek sūtīti, uz e-pastiem netiek atbildēts, komunikācija ļoti slikta, ierodas darbā ar lielu kavēšanos un aiziet no darba jau piecos. Pieņemsim, ja ierodas vienpadsmitos un aiziet piecos. Un pusdienas laiks ir divas stundas. Kā jums šķiet, kurš no šiem ir uzticamais un gudrais? Tas, kurš uzticami pilda to, kas viņam ir uzticēts, kurš ir saņēmis skaidru uzdevumu, kurš saprot savu uzdevumu, vai tas, kurš aizbrauc un vienkārši notriec laiku, notriec resursus un domā – es esmu tālu, galvenā ofisa cilvēki nebrauks uz Taivānu mani pārbaudīt.
Esi nomodā. Kā būt nomodā? Tas viss sākas ar būt gatavam. Bet, kāds ir gatavs cilvēks? Gatavs ir tas, kura Kungs ir Jēzus Kristus. Ja tu šodien apliecini ar savu muti un tici savā sirdī, ka Jēzus ir Kungs un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu ir uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi izglābts. Gatavs cilvēks, gatavs kalps ir tāds, kuram ir Kungs un, kura Kungs ir Jēzus Kristus. Gatavs ir tas, kurš tic Jēzum un atzīst Viņu par savu Kungu. Vai tu esi gatavs? Gatavs nozīmē būt glābtam no grēkiem un no beidzamās tiesas caur Jēzu Kristu. Tu esi gatavs, ja tu esi glābts caur Jēzu Kristu. Šī paralēlā Rakstu vieta Lūkas evaņģēlijā, ko es lasīju: „Pēteris jautā Jēzum: „Uz ko attiecas šī līdzība? Tā attiecas uz mums vai uz citiem?” Šie panti runā arī par uzticamo un neuzticamo kalpu. Šie panti attiecas uz Apustuļiem. Jā. Tad, kad Jēzus saka to Apustuļiem, tad tas attiecas uz viņiem, uz Viņa sekotājiem, kad Jēzus saka: „Esi uzticams.”
Šis uzdevums šeit ir skaidri pateikts: „Ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem, izdalīt tiem barību laikus.” Uzdevums ir dots skaidrs – tev ir jādod barība, tev ir jābaro ganāmais pulks. Apustuļiem tiek uzdots uzdevums, viņi dodas un pasludina Jēzus vēsti tālāk, viņi dibina draudzes, viņi baro un uztur šīs draudzes. Uzdevums ir skaidrs. Bet Jēzus Kristus mūs glābj, Viņš glābj pie sevis. Viņš atbrīvo tevi no grēka verdzības un tu kļūsti Viņa kalps. Tu kļūsti Viņa vergs. Redziet, kad Jēzus mūs izglābj, kad Viņš mūs izredz, Viņš mūs patur uz šīs zemes ar vienu noteiktu mērķi. Viņš ir izvēlējies tevi un mani, lai mēs būtu dalībnieki Dieva lielā glābšanas plāna. Viņš mūs glābj un saka: „Ņem savu krustu ik dienas un seko man.” Viņš neatstāj mūs uz vietas. Mūsu glābšana nav nekāda personīgā lieta, tā nav tava vai tikai mana darīšana, tai ir jābūt arī citu darīšanai. Viņš mūs ir aicinājis pie sevis, lai mēs Viņu padarītu zināmu pasaulei. Pasaulei, kuru Viņš mīl un, kuras dēļ Viņš ir miris.
Kalpiem ir uzticēts izdalīt barību un šī barība ir Dieva Vārds. Viņš saka: „Esi uzticams.” Kristus aizejot ir atstājis uzdevumu mācekļiem Mt 28 „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas. Ejiet un pasludiniet.” Kristus mācekļiem ir atstājis ļoti atbildīgu uzdevumu – sludināt Evaņģēliju un veidot mācekļus, kas veido citus par mācekļiem. Kādā citā vietā Jēzus Pēterim jautā: „Pēteri, vai tu mani mīli?” Viņš to jautā trīs reizes. „Pēteri, vai tu mani mīli?” Un pēc Pētera atildes Jēzus viņam saka, latviešu tulkojumā skan: „Gani manas avis.” Angļu tulkojumā skan: „Baro manas avis.” Tur ir Dieva Vārds, kas mums ir uzticēts, kas mums ir jādod tālāk. Tas attiecas uz Kristus sekotājiem, tas attiecas uz tevi, Pēteri. Tas attiecas uz jums Apustuļi. Un tas attiecas arī uz mums, Kristus sekotājiem. Tas attiecas uz mani kā sludinātāju, tas attiecas uz mācītājiem, uz diakoniem, uz māzo grupu vadītājiem, tiem, kas māca svētdienskolā, vasaras nometnē, tas attiecas uz tēviem, kuri ir atbildīgi par mācīšanu savā ģimenē, kā arī uz mammām, kuras ir atbildīgas, lai šī mācība ģimenē arī tiek izdzīvota. Tas attiecas uz ikvienu no mums.
Ja mums ir dots šis patiesības Vārds, mūsu uzdevums ir nest to tālāk. Lk 12:48, beigās ir pants, kurš saka: „No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs, un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs.” Kam daudz dots, daudz prasīs. Es atceros savus jaunības gadus, kad es sāku iet uz baznīcu, es gāju mazā baznīcā, Viesītē, un mana pirmā Bībele bija tāda zila, Jaunā Derība, Gideons izdota. Noteikti jūs esat tādu redzējuši. Es ļoti, ļoti gribēju, lai man ir sava Bībele, pašam sava Bībele. Kuram no jums mājās ir Bībele? Paceliet roku. Kuram no jums mājās ir desmit Bībeles un dažādās valodās? Vismaz desmit. Nu, labi, piecas. Aha, ir kādi trīs, un dažādās valodās. Kad es biju jauns, man bija tikai maza Jaunā Derība, un šī mazā baznīca nevarēja atļauties visiem iedot Bībeles. Es atceros, ka tepat netālu ir vidusskola, no Vīlandes baznīcas varbūt piecu minūšu attālumā, bija tāda Bibeles olimpiāde un šajā olimpiādē es ieguvu savu pirmo Bībeli. Man likās, tas bija tāds liels, liels sasniegums un man likās, tas bija kaut kas tik vērtīgs, ka pēc tam es ieguvu sev tādus vāciņus, rūpīgi ieliku vākos savu pirmo Bībeli. Savu pirmo Bībeli latviešu valodā.
Mīļā, draudze. Mīļie, latvieši, mums ir Bībele latviešu valodā. Vai tā nav žēlastība? Tu vari no rīta dzerot savu kafiju atvērt Jauno Derību un lasīt vārdus, ko Jēzus ir teicis. Vai tā nav žēlastība? Tu vari lasīt, iedziļināties, studēt, cīnīties, runāt un klausīties, ko Dievs tev saka. Tev ir Bībele un tev ir brīvība iet uz kafejnīcu un lasīt. Kuru no jums nākot uz Vīlandes baznīcu šodien apturēja policija un prasīja jūsu pasi vai ID karti, lai zinātu, kas jūs tādi esat? Jūs apturēja policija? Jūs diezgan brīvi nācāt, varbūt pa ceļam paķērāt savu kafiju, diezgan brīvi – kāda iespēja tā ir, kāds resurs! Mums nav jānāk slepeni, mums nav jāslēpjas, mēs varam brīvi pulcēties. Bībele var tikt brīvi sludināta. Mēs varam tikties ar cilvēkiem, lasīt Bībeli un lūgt kopā ar cilvēkiem.
Tāpēc Jēzus šajā laikā, kad mēs gaidām Viņa atnākšanu, šajā starp posmā, kurā mēs atrodamies, Jēzus sagaida, ka mēs esam uzticīgi un uzticētais tiek labi un uzticami lietots. „Laimīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.” Laimīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs uzticami daram to, ko kungs ir uzticējis. Uzticamība nozīmē būt gatavam. Ja tu esi uzticams, tu esi gatavs jeb gatavais ir uzticams. Ko tu gaidi? Ļoti piemērots jautājums šajā Adventa laikā. Jautājums, ko es bieži uzdodu saviem džekiem Garažā: „Ko tu gaidi?” Un viņi man saka: „Laimi.” Kādi saka brīnumu un tad pasmejas. Liels skaits cilvēku šajā Adventa laikā, iespējams, neko vairāk par iepirkšanos un dāvanām negaida. Lūk, laikmets, kurā mēs visi skrienam, steidzamies, laikmets, kurš cenšas apklusināt šo aicinājumu – esi nomodā, esi gatavs, esi uzticams, jo maranata – Kungs nāk, Jēzus nāk. Tas ir tas, ko mēs sagaidām, draudze. Tas ir tas, ko katrs sekotājs sagaida. Tas, ko mēs gaidām ir daudz, daudz lielāks un vērtīgāks. Katram tas ir kā tāds liels tests – Kristus nāk. Neviens nezina to stundu, neviens nezina to dienu, vai tu esi uzticams? Vai es esmu uzticams?
Mt 24:47 rakstīts: „Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu.” Lasot Bībeli mēs redzam, ka viena lieta, ko Dievam ļoti patīk darīt, ir atalgot savus uzticamos. Šajā pantā mēs lasām, ka Kungs uzticēs kaut ko saviem uzticamajiem, kādu uzdevumu. Šī ir līdzība, bet šī saka, ka tiks kaut kas uzticēts, kaut kas īpašs. Tie no jums, kas Vīlandes draudzē esat kādu laiku un kalpojat un darat kādas lietas, tu, iespejams, domā – vēl viena lieta klāt? Man iedos vēl kādu darbu? Bet šis pienākums, ko Viņš uzticēs, būs daudz patīkamāks, daudz vieglāks nekā tas, kad mēs kalpojam šeit. Kāpēc? Tāpēc, ka es kalpoju, es grēkoju un es kalpoju ar cilvēkiem, kuri arī grēko, un mēs neesam pilnīgi un mums ir šie trūkumi, tāpēc ir šīs grūtības, bet tad, kad Dievs uzticēs mums uzdevumu – tas būs pilnīgs, tas būs patīkams, tiks uzticēts gods. Tā kalpošana, ko Kristus mums uzticēs , būs kaut kas īpašs.
Bet šeit uzreiz ir jāsaka, ka tad, kad Viņš mums saka, ka Viņš uzticēs, Viņš atalgos, tas nenozīmē, ka mēs kaut ko nopelnam. Galvenā doma šajā līdzībā nav, ka mēs kaut ko darām, lai nopelnītu vai iegūtu baigos amatus, nē, tā joprojām ir tā pati žēlastība. Mēs esam glābti no Viņa žēlastības, Viņš sagatavo labos darbus mums jau iepriekš savā žēlastībā. Un, kad Viņš atgriezīsies, Viņš mūs atalgos savā žēlastībā. Viss, kas notiek mūsu dzīvē ir Dieva žēlastība. Viss, kas notiek Marijas dzīvē, ir Dieva žēlastība. Šis varenais un lielais skolotājs Augustīns (Augustin) ir teicis: „Dievs kronē nevis mūsu nopelnus, bet savu žēlastību.” Un laimīgs tas kalps, kuru kungs atrod darām uzticami to, ko viņš ir uzticējis. Kas norāda uz to, ka mums nepārtraukti šajā gaidīšanas laikā ir jādara tas, ko Kungs ir uzticējis.
Bet šeit ir arī šis otrais kalps, kas ir tāda negatīvā daļa. „Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist savus līdzbiedrus, un ēdīs un dzers ar plītniekiem, tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar liekuļiem. Tur būs vaimanas un zobu griešana.” Kāds grafisks attēls, iespējams, tev prātā. Cik briesmīgi tas skan. Bet tas ir tas, ko Kristus saka: „Šī ir realitāte, kas notiks ar neuzticamajiem kalpiem.” Jūs noteikti esat dzirdējuši šo teicienu: „Ēd, dzer un priecājies, jo rīt mēs mirsim.” Ēd, dzer un priecājies, baudi dzīvi, jo rīt tik un tā tu mirsi, visi mēs tiksim aprakti. Tieši tāpat kā Noas dienās, tie rija un plītēja, precējās un tika precēti, līdz Noa iegāja šķirstā. Dzīve turpinājās. Cilvēki precējās, radīja bērnus, dzīvoja savu ikdienas dzīvi un tas, ko Noa visus šos gadus, kamēr viņš būvēja šķirstu, sludināja, brīdināja, daudzi par to smējās. Daudzi, iespējams, ik pa laikam atnāca un brīnijās, ko viņš šeit būvē. Bet viņi nezināja neko no tā, kas notiks, līdz brīdim, kad sākās lietus un plūdi. Un, iespējams, tad kad ūdens bija jau līdz ceļiem, viņi saprata, ka tas, ko Noa bija teicis, ir nopietni. Un, iespējams, daudzi skrēja un klauvēja pie šī šķirsta durvīm: „Atver mums, atver mums!” Bet durvis bija jau aizvērtas.
Tāpēc šeit arī Mt 24 nodaļā rakstīts: „Tieši tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” Ja mēs ticam, ka Jēzus ir nācis un miris pie krusta un augšāmcēlies, ja mēs ticam, tad kāpēc lai mēs neticētu tam, ka Viņš nāks atkal? Sods, kuru mēs lasām šajā līdzībā, ir nopelnīts. Lūkas evaņģēlijs parāda, ka šim soda mēram ir līmeņi, kas vien parāda, ka arī ellē būs sāpju līmeņi. Šis sods ir galīgs. Nebūs purgatorijas, nebūs vairs otrās iespējas, šis laiks ir beidzies. Ķēniņš ir atnācis un tiesa ir notikusi.
Mīļie, brāļi un māsas, mīļie, ticīgie, šie panti nav rakstīti, lai mūsos, kristiešos, radītu vainas apziņu, ka mēs sākam domāt un jautāt – vai tikai es pietiekami daudz daru, lai tiktu glābts, vai es daru pietiekami? Šie panti attiecas uz liekuļiem, uz divkošiem, uz tiem, kuri dzīvo dubultu dzīvi, kuram nav viens Kungs, kuri nedzīvo svētu dzīvi. Svēta dzīve nozīmē tavs fokuss ir Kirstus, tev ir viens Kungs un viens Ķēniņš un tu esi Viņa kalps. Šie panti attiecas uz šiem skolotājiem, kuriem arī bija uzticēts sludināt šo uzdevumu, bet šajā misijā viņi ir izgāzušies. Šie panti attiecināmi uz tiem skolotājiem, uz tiem bīskapiem, 50., 60., 70.gados, kuri nolieguši patieso Kristus Evaņģēliju, no viņiem tas tiks atprasīts. Skandāli Romas katoļu baznīcā, viņi atbildēs Dieva priekšā. Mācītāji un skolotāji šodien, kas māca melus savās draudzēs, noliedz Kirstus Evaņģēliju un sagroza to, pēc tā kā vēlas, un aizmirst, ka tas ir Kristus Evaņģēlijs. Un, ka tie, kas sagroza, tiem būs jāatbild Viņa priekšā. Sludina aplamu mācību par seksualitāti un sagroza citas doktrīnas, viņi atbildēs Dieva priekšā. Viņi atbildēs Dieva priekšā.
Ja mēs skatāmies šī neuzticamā kalpa raksturojumu, kā šeit tas tiek raksturots – viņš negaida, kad kungs nāks. Viņš negaida. Vai tu pazīsti kādu šodien, kurš nemaz negaida? „Es dzīvoju šodienai, es baudu šodienu, es par rītdienu nedomāju,.” Varbūt tas nenozīmē, ka nav vecāku, kuri nedomā par saviem bērniem, kā nodot viņiem mantojumu un tā tālāk un tā tālāk, bet viņi negaida Kristu, viņiem nav šis skatījums, ka tā Mūžīgā daļa, Mūžīga dzīve ir daudz kas svarīgāks nekā tas, kas ir šeit, nekā nauda, nekā visi mantojumi un visas mantas, kas man pieder. „Mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist savus līdzbiedrus, un ēdīs un dzers ar plītniekiem.” Ēdīs un dzers, vienkārši notrieks, baudīs savu dzīvi. Varbūt viņš domā – tajā brīdī, kad viņš nāks, tad es būšu gatavs. Varbūt viņš domā – es nodzīvošu līdz 70, varbūt līdz 80. Mans opis nodzīvoja līdz 90, tad es noteikti arī nodzīvošu līdz 90, un tu nemaz negaidi, ka Kristus nāks. Kristus saka: „Tu nezini to stundu un dienu.” Tā stunda var būt šodien.
Brāļi un māsas, tā stunda var būt šodien, tas brīdis var būt šodien. Vai tu gaidi, ka Kristus nāks? Vai tu esi gatavs? Vai tu esi uzticams? Tas ir šodienas jautājums. Kristus sagaida, ka mēs šeit šajā gaidīšanas laikā esam aktīvi iesaistīti Viņa kalpošanas darbā līdz Viņš nāks. Un tāpēc šajā laikā ir vērtīgi, ka mēs uztaisam tādu inventerizāciju savā dzīvē un palūkojamies, ko tad Dievs man ir devis un pajautā sev, kam tas viss pieder? Tas viss, kas tavā dzīvē – kam tas viss pieder? Ar kādu attieksmi es to lietoju? Vai es to visu notriecu nedomājot par to, kas notiks rītdien nedomājot par nākamajām paaudzēm? Bankas darbinieki, politiķi, skolotāji, dizaineri, apsargi, misionāri, mācītāji un pensionāri – laiks, kas mums dots, resursi, kas mums doti, ir mums uzticēti. Mēs esam kalpi, kuram tas ir uzticēts un Viņš sagaida, ka mēs uzticami to lietojam.
Mans draugs, kurš ir fiziskās sagatavotības treneris, uzaicināja mani uz kādu hokeja treniņu, kur viņš jauniešus trenē, un teica: „Skaties un mācies, kā es vadu treniņu.” Man ļoti interesē tas, kā notiek treniņu procesi un tā tālāk, un kā viņš to dara. Viņš teica: „Tu skaties un mācies, kā es to daru. Bet tas, ko es gribu, lai tu pēc tam dari, ir piecās minūtēs pasaki kādu īsu vārdu, iedrošinājuma vārdu, un pasludini viņiem vismaz mazliet Evaņģēliju, par Kristu.” Es skatījos, kā viņš vada savu treniņu, man patika, es daudz iemācījos, un pēc tam viņš teica: „Nu, veči,” savā trenera valodā „šeit ir treneris Raimonds,” viņš mani sauc par treneri, es biju apmulsis mazliet, „tagad viņš grib jums kaut ko pateikt.” Un tad viņš skatījās uz mani, viņš skatījās, kā Raimonds vada šo piecminūti. Šis treneris, kurš mīl Kristu, dara visu, lai katrā vietā, kur viņš būtu, pasludinātu šiem jaunajiem džekiem Evaņģēliju. Malaci, uzticamais kalps.
Vīlandes draudze, mums ir dāvāts tāds draudzes nams, tāda lokācijas vieta. Ja tev ir darbs, pateicies Dievam par to, jo tieši tāds darbs, kāds tev ir, tur ir cilvēki apkārt, kā tu šo laiku lieto? Ko tu vēl gaidi? Esi uzticams. Mums ir dota brīvība sludināt, pulcēties, stāstīt – kā mēs to lietojam? Vai mēs esam uzticami? Svētīts tu esi, uzticamais kalps, kas joprojām regulāri vadi mazo grupiņu, tiecies ar kādu un kopā lasi Bībeli, runā ar kolēģiem un stāsti un liecini par to, ko Kristus ir darījis tavā dzīvē. Mums ir doti dzīvokļi, mums ir dotas mājas, mums ir dotas mašīnas, mobīlie telefoni, kameras – kā mēs to visu lietojam? Tas ir resurs, kas ir uzticēts mums. Kā mēs to visu lietojam? Mums Vīlandē drīz būs kārtējais Ziemassvētku Dievkalpojums. Ziemassvētki nāk. Vai tu esi jau padomājis, kuru tu gribi uzaicināt? Kuru tu aicināsi?
Visi resursi, kas mums šodien ir pieejami – mājaslapas, online apmācības, kursi, cilvēki mūsu dzīvēs – draudze, mēs esam bagāti, tu un es. Ir visa kā tik daudz, ka reizēm pat nezinām, ko ar to visu iesākt. Kā tu to visu lieto? Vai tev šķiet, tev ir maz uzticēts? Vai tev šķiet, tu neesi novērtēts? Vai tev šķiet, Dievs tev nav devis pietiekoši daudz? Grāfs Cincendorfs (Reichsgraf von Zinzendorf), kurš ir sācis lielu kustību un šīs kustības rezultātā arī Evaņģēlijs atnāca uz Latviju, ir teicis šādus vārdus: „Sludini Evaņģēliju, mirsti un tiec aizmirsts.” Lūk, kalpa attieksme. Sludināt Evaņģēliju, gatavs mirt un man nav svarīgi, lai mani atceras.
Un visbeidzot par mums visiem. Ir tādi, kas nāk nedēļu no nedēļas, mēneša no mēneša, un ir daudzkārt dzirdējuši Kristus Evaņģēliju, mēs daudzkārt esam dzirdējuši Kristus aicinājumu – atstāt savus grēkus, atstāt savu veco dzīvi un nākt pie Kristus. Iespējams, ka šajā laikā tu neko ar to neesi darījis, bet tu esi bagāts. Tu esi dzirdējis daudz, tu esi dzirdējis daudz aicinājumu, no svētdienas uz svētdienu, varbūt tu esi dzirdējis radio vai kādā citā vietā, ka Kristus tevi aicina atkal un atkal un atkal – nāc! Tu esi saņēmis tik daudz, bet vai tu kaut ko esi darījis ar to? Vai tu esi uzticams tajā, ko tu esi saņēmis? Šodien vēl šis aicinājums skan un šodien šis brīdinājums joprojām skan no Jēzus Kristus. Tu esi saņēmis daudz. Tu esi dzirdējis daudz. Ko tu ar to dari?
Beigās gribu noslēgt ar kādu piemēru, ko ir teicis kāds mācītājs Viljams Barklijs (William Barclay), viņš teica citu līdzību: „Trīs dēmoni atnāk pie sātana un izklāsta savus plānus, kā viņi plāno iet pie cilvēkiem un apmelot, piemānīt pasauli. Pirmais dēmons saka: „Es došos pie cilvēkiem un teikšu: Dieva nav.” Sātans saka: „Tas nestrādās, viņi pārāk daudz zina.” Otrs dēmons saka: „Es došos pie cilvēkiem un teikšu viņiem: elles nav.” Sātans saka: „Arī tas ne visai labi strādās, viņi to jau visu zina.” Atnāk trešais dēmons un saka: „Es došos pie cilvēkiem un teikšu viņiem: steigas nav, nesteidzies, tev ir daudz laika.” Sātans uzteica un teica: „Malacis, tu iegūsi daudz dvēseļu.” Steigas nav, nesteidzies, tev vēl ir daudz laika, lai pieņemtu šo lēmumu. Bet Jēzus saka: „Tu nezini to stundu, tu nezini to dienu, Viņš nāks kā zaglis naktī.” Kāpēc naktī? Tāpēc, ka tad mēs guļam. Esi nomodā. Esi uzticams. Un tajā uzticamībā pateicies Dievam par to, ko Viņš ir darījis tavā dzīvē, paliec uzticams. Bet, ja tu savā dzīvē vēl neesi pieņēmis šo lēmumu un esi dzirdējis simtām reižu aicinājumu – nāc, nodod savu dzīvi, maini, atsakies no saviem grēkiem, nožēlo – un tu to vēl neesi darījis, kāpēc tu domā, ka rītdiena tev pienāks? Kāpēc tu domā, ka rītdiena pienāks?
Lūgsim Dievu.
Jēzu Kristu, paldies par Tavu Vārdu šodien. Paldies par šo sēriju šajā Adventas laikā, ka mēs varam teikt šo vārdu „maranata” – Tu nāc, Kungs Jēzu. Jēzu Kristu, šeit priekšā stāvot, es esmu pateicis daudz lietu, daudz vārdu, kuriem es no sirds ticu, daudz vārdu, kur man pašam ir daudz jautājumu. Un tajā pat laikā vārdus, kur Tu pārbaudi arī mani un jautā: „Vai tu mani gaidi? Kā tu mani gaidi? Vai tu gaidi mani kā mazu bērniņu silītē un dziedi dziesmas par to, vai tu esi uzticams gaidīšanas laikā?” Uzticams, jo tu zini, kas ir tavs Kungs. Uzticams, jo tu zini, kas tev ir uzticēts. Uzticams, jo tu mīli savu Kungu. Viena no skaistajām lietām tajā, ko Tu dari pie tiem, kas ir izglābti – Tu dari viņus paklausīgus. Bez Tevis mēs nespējam būt uzticami, bez Tevis mēs nespējam būt gatavi, bez Tevis mēs nespējam būt paklausīgi, tāpēc, lūdzu, nāc un palīdzi mums. Nāc un palīdzi man šo skrējienu noskriet līdz galam, bez bailēm, ar parliecību par to, ko Tu esi darījis manā dzīvē. Ar šo pārliecību iet un sludināt visai pasaulei par Tevi, Jēzu, ko Tu esi darījis. Šajā pārliecībā dziedāt: „Šī pasaule nevar atņemt to, ko Jēzus ir devis man.” Un nāc, es tev pastāstīšu, ko Jēzus ir devis man. Jēzu, slavēts lai ir Tavs vārds. Svētī mūsu draudzi, svētī mūs ikvienu. Āmen.