#7 Nenokavē kāzas!

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Datums:
29.12.2019.
Sludinātājs:
Kods:
J2A-007
Rakstvieta:
Mt 25:1-13

Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini. Piecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas. Nesaprātīgās, ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu. Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt! Tad visas desmit jaunavas uzcēlās un sagatavoja savus lukturus. Nu nesaprātīgās lūdza saprātīgajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Bet saprātīgās atbildēja: nē! Tā nepietiks ne mums, ne jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev. Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas. Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca: kungs, kungs, atver mums! Bet viņš tām atbildēja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu! – Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu. — Mateja evaņģēlijs 25:1-13

Svētrunas noraksts

 
Mt 25:1-13 „Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini. Piecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas. Nesaprātīgās, ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu. Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt! Tad visas desmit jaunavas uzcēlās un sagatavoja savus lukturus. Nu nesaprātīgās lūdza saprātīgajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Bet saprātīgās atbildēja: nē! Tā nepietiks ne mums, ne jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev. Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas. Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca: kungs, kungs, atver mums! Bet viņš tām atbildēja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu! – Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu.” Āmen.

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, mēs pateicamies par Tavu Vārdu šodien un mēs ļoti lūdzam, ka Tu īpaši runā uz mums un saki mums tās lietas, ko Tu vēlies teikt šī gada pēdējā Dievkalpojumā. Palīdzi, ka mēs esam uzmanīgi klausītāji un vērojam, ka mūsu lūgšanas uz Tevi nāk, ka mēs jautājam Tev un gaidam atbildes no Tevis. Jā, Kungs, es ļoti lūdzu, kaut mēs būtu tās gudrās jaunavas, kuras ir gatavas Tavai atnākšanai. Svētī savu Vārdu. Āmen. 

Es skatos uz jums un man prieks daudzus no jums redzēt, kurus varbūt ilgāku laiku nav bijusi iespēja redzēt. Prieks, ka varam būt kopā un šodien domāt par šiem Vārdiem no Mt 25.nodaļas. Pasaule ir tāda kā klase, kurā vienkopus ir skolotājs, kurš māca, skolnieki, kuriem jāmācās un kuriem uzmanīgi jāklausās. Kad tu gāji skolā, kā tavā klasē skolnieki tika iedalīti? Tu atceries? Mūsu skolā iedalījums bija – gudrie un negudrie, maigi sakot. Pamatgrupa, profila grupa. Tie, kuri matemātiku zināja labāk, tie bija profila grupa, un pamatgrupa bija tie, kuriem ar matemātiku neiet tik labi. Kādiem bija vienalga, kurā grupā tu atrodies, kādiem tas bija ļoti svarīgi. Pasaule liekas ir tāda klase, kurā atrodamies mēs visi, tādi kā skolnieki un šajā klasē ir gudrie un ir arī tie, kas ir muļķi, negudrie. Mēs visi dzīvojam telpā, ko sauc par laiku. Šai telpai ir divas durvis – nāve un Jēzus Otrā atnākšana. No šīs telpas var iziet tikai pa vienām no šīm durvīm. Šajā telpā mēs atrodamies īsu laiku, ārpusē ir mūžība, tāpēc esi gatavs iziet cauri šīm durvīm. 

Adventa laiks ir pagājis, es ceru, ka jums ir bijuši labi Ziemassvētki un labs laiks ģimenē vai ar draugiem. Bet mēs Vīlandē joprojām domājam par lielo Adventu, par Lielo Kristus atnākšanu. Mēs atrodamies šajā īsajā svētrunu sērijā par Jēzus Otro atnākšanu, Mt 24. un 25. nodaļā. Tā viena skaidrā lieta ir tā, kas mums ikvienam ir jāsaprot – Jēzus nāks atkal. Mt 24. nodaļas sākumā ir aprakstīts notikums, kad mācekļi brīnās par ēkām, kuras viņi redz, par skaisto Jeruzālemes templi. Un Jēzum ir savs komentārs par visu šo un Viņš arī saka pravietojumu. Mt 24:2 „Vai jūs visu šo redzat? Patiesi es jums saku: te akmens uz akmens netiks atstāts, kas netiktu nopostīts.” Vai jūs visu šo redzat? Vai tu redzi šo skaisto Jeruzālemes templi – te akmens uz akmeni nepaliks. Jēzus dod mācekļiem tādu kā perspektīvu, redzējumu, lai Viņa sekotāji skaidri redz, kas ir priekšā un kas ir tālumā. 

Vai nav tā, ka mēs reizēm pazaudējam perspektīvu savā dzīvē, pazaudējam redzējumu? Mēs jūtamies tādi kā apmaldījušies – kurā virzienā doties? Ko darīt? Ko man iesākt ar savu dzīvi? Bet tas, ko mēs redzam, ko Jēzus dara ar saviem mācekļiem un ar visiem viņu sekotājiem, kamēr Viņš atrodas šeit uz zemes – Jēzus grib iedot skaidru redzējumu un perspektīvu, lai mēs skaidri zinām, kas būs uz priekšu, un kas mūs sagaida un kam mums jābūt gataviem. Tas, ko Jēzus daraun rāda visu šo laiku esot uz pasaules, ir Dievs, tas kurš visu ir radījis. Viņš rāda Dievu, kas ir radījis mani un tevi. Pēc tam Viņš arī parāda mūsu vislielāko problēmu, pasaules vislielāko problēmu, visas cilvēces vislielāko problēmu, manu un tavu – un tas ir grēks. Šis briesmonis, kas tevi ēd no iekšienes uz āru, kādu dienu viņš pieveiks savu upuri, ja vien Dievs neiejauksies. Viņš parāda Dievu, kas visu radījis, Viņš parāda mūsu vislielāko problēmu, kas ir grēks un Viņš parāda arī risinājumu. Tas ir iemesls, kāpēc Jēzus ir nāci, lai mūs glābtu. Jēzus nāk uz šo pasauli, lai atdotu dzīvību par mums. 

Jņ 3:16 „Lai ikviens, kas tic Viņam,” kas tic Jēzum Kristum, „nepazustu, bet tam būtu Mūžīgā dzīvība.” Un vēl viena lieta, kā Jēzus rāda perspektīvu – Viņš rāda nākotni, Viņš rāda, ka Viņš nāks atkal un ne jau kā mazs bērniņš, bet kā Ķēniņš, kā Līgavainis, kā Tiesnesis, Viņš nāks un visu atjaunos. Mēs Bībelē lasām – visa pasaule, visa daba ilgojas un nopūšas, Kristus līgava, kas ir Kristus draudze, gaida Viņa atnākšanu. Gaida un sagaida šo Viņa atnākšanu. Perspektīva par nāktoni, redzējums par nākotni. Tas ir tas, ko Kristus atstāj un tas ir tas, kam mēs ejam cauri un par ko domājam. Paskatīsimies 24.nodaļā, kas ir tā perspektīva par nakotni, ko Jēzus grib mums pateikt arī šodien. Mt 24:36 „Bet to dienu vai stundu neviens nezina, nedz eņģeļi Debesīs, nedz Dēls, vienīgi Tēvs.” Mt 24:42 „Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks.” Mt 24:44 „Tādēļ esiet arī jūs gatavībā, jo Cilvēka Dēls nāks tajā stundā, kad jūs negaidāt.”

Lūk, perspektīva – esi gatavs, esi nomodā, jo Jēzus nāks. Jēzus nāks brīdī, kurā tu negaidi. Šī atnākšana būs pēkšņa, tā tevi pārsteigs. Es nomodā! Esi gatavs! Lūk, redzējums, lūk, perspektīva. Šodien mēs domājam par tādu patīkamu notikumu kā kāzas. Kuri no jums šī gada laikā ir bijuši kāzās? Patīk kāzas? Vai ne? Ja tās nebija tavējās, varbūt tu biji uz drauga kāzām, tad tik un tā ir labi būt kāzās, vai ne? Patīkams notikums. Bet domājot par šo līdzību, par šiem trīspadsmit pantiem 25.nodaļā, mēs varētu rakt un rakt un tik daudz ko ieraudzīt. Harvardas universitātes dibinātājs sludināja četrus gadus tikai no šiem pantiem. Četrus gadus sludināja tikai par šo līdzību. Šī līdzība ir tik bagāta, bet šodien apskatot šo tekstu, es gribu šo līdzību iedalīt četrās daļās, lai mums pašiem ir vieglāk izsekot un fokusēt savu uzmanību. Mēs kopā varam palūkoties, pirmām kārtām, uz līgavaiņa sagaidīšanu, tad līgavaiņa kavēšanos, tad trešais uz saucienu un ceturtais uz līgavaiņa atnākšanu. Četras lietas – sagaidīšana, kavēšanās, sauciens un atnākšana. 

Sagaidīšana. „Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini.” Izgāja sagaidīt. Sagaidīšana ir ļoti svarīgs notikums. Nākamā gada jūlijā mēs ar sievu svinam desmit gadus mūsu laulībā. Jau desmit gadi. Nespēju aptvert to joprojām. Liekas daudz, bet liekas nesen. Atceros to laiku, kad mēs draudzējāmies, to īpašo draudzības laiku, tad es atceros, kā es viņu aizvedu uz Viesīti, uz manu dzimto pilsētu, bija tumsa, es sagādāju laivu, mēs iekāpām laivā un ezera vidū es viņu bildināju. Cik tas bija skaisti! Problēma bija tajā, ka mēs pēc tam nevarējām atrast krastu atpakaļ, jo bija tik tumš, bet mēs atradām. Tad, kad mēs atradām krastu, mēs iekāpām mašīnā un mēs satraukuma pilni viens uz otru paskatījāmies un teicām: „Mēs precēsimies!” Tā bija viena no pirmajām lietām, ko mēs teicām: „Mēs precēsimies!” 

Un no šī brīža sākās tāda kā sagatavošanās, tu gatavojies šim lielajam notikumam, ko sauc par kāzām. Daudzi no jums, kas šeit ir Vīlandē, daudzi bija ļoti liels atbalsts mūsu kāzu gatavošanās dienai. Kāzām ir jāgatavojas. Tie, kas no jums ir precjušies, jūs zināt, cik svarīgi ir gatavoties kāzām, cik liels stress var būt. Un tie, kas ir palīdzējuši gatavoties kāzām, jūs saprotiet, cik svarīga ir katra mazākā detaļa. Un tad es atceros to dienu, es stāvēju šeit priekšā un Marta nāca iekšā, Martas brālis Toms viņu veda iekšā un Toms dikti raudāja, un raudāju es un raudāja Marta, un raudāja visi, gandrīz. 

Bet, redziet, lasot šodienas tekstu mēs nedrīkstam skatīties uz Raimondu vai uz vidējā eiropieša kāzām, uz to, kā Eiropā notiek kāzas. Mums jāskatās uz pirmā gadsimta Palestīnu, kad vīrs saderinājies ar sievu dodas pie tēva un notiek darbs pie mājvietas sagatavošanas, un kad tēvs saka: „Dodies,” kad viss ir gatavs, līgavainis dodas pie līgavas. Šajā došanās procesā parasti ir desmit jaunavas jeb līgavas māsas, kas sagaida ar lāpām. Parasti tās ir desmit, ne vairāk kā desmit. Bet, ja tev nav lāpu, ja tev nav luktura, tad tas nozīmē, tu neesi lūgtais viesis, tu esi tāds no malas, tu esi tāds, kurš ballīti grib izjaukt. Šajā līdzībā ir desmit jaunavas, desmit nevainīgas sievietes, kas norāda uz Kristus draudzi, kas ir bez vainas, kas ir tīra. 

Bet interesanti, ka piecas ir raksturotas kā gudras un piecas kā negudras. Jautājums, kur tad ir atšķirība? „Piecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas. Nesaprātīgās, ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu. Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos.” Bībelē ir daudz runāts par kāzām un ielūgtajiem viesiem, par kāzu drēbēm un tiem, kuri ierodas kāzās un nav šajās kāzu drēbēs, tiek izmesti no kāzām. Jēzus, kas ir visu siržu pazinējs, saka jau pašā līdzības sākumā: „Piecas ir gudras, bet piecas ir negudras.” Piecas no visām tiešām bija jaunavas, tīras, neaptraipītas, bet pārējās piecas tikai izskatījās tādas. Piecas no jaunavām bija patiesas, bet pārējās bija neīstas, viltotas. Kā tu sagaidi Kristu? 

Tev ir bijis tā, ka tu dodies uz eksāmenu un neesi gatavs eksāmenam? Tev tā ir bijis? Visi no klases dodas uz eksāmenu, un kādi ir gatavi tam un kādi nav gatavi tam. Man tā ir gadījies un tagad, kad es atskatos uz to, es domāju – kāpēc es vispār gāju uz eksāmenu neesot gatavs, uz ko es cerēju!? Uz to, ka kāds iedos špikerīti? Uz to, ka pēkšņi būs lielā atklāsme un es visu sapratīšu? Tu dodies uz eksāmenu un, ja tu neesi gatavs, tu esi izgāzies. Sagaidīšana. 

Otrais punkts ir kavēšanās. Mt 25:5 „Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja.” Ja mūsu kāzās šeit Latvijā un Eiropā, mēs pieļaujam, ka līgava ir tā, kas kavēsies, tad pirmajā gadsimtā līgavainis ir tas, kurš varēja kavēties. Līgavainis ir tas, uz kuru varēja gaidīt, uz kuru vajadzēja gaidīt. Šajā līdzībā ir svarīgi, ka mēs šo kavēšanos īpaši piezīmējam. Tad, kad Jēzus saka pravietojumu, Viņš saka piecas līdzības, kur katra līdzība papildina iepriekšējo. Ja pagājušajā reizē mēs domājām par diviem kalpiem – uzticamais un ļaunais kalps, un mēs domājam par to, cik svarīgi ir gaidīt uzticami to Kungu, un ko nozīmē būt uzticamam, tad šajā līdzībā par desmit jaunavām mēs redzam, cik svarīgi ir gaidīt un zināt, ka viņš var kavēties, ka līgavainis var kavēties. Ir svarīgi, ka mēs šo kavēšanos ņemam vērā, jo šī līdzība mums māca, ka mums ir jāgaida uz to, ka Viņš var kavēties. 

Bet, lai kas tas arī būtu, šķiet, ka kavēšanās vienmēr rada problēmas, vai ne? Kavēšanās vienmēr rada problēmas. Tieši kavēšanās dēļ es saviem draugiem esmu radījis nepatīkamus brīžus vai saviem līdzcilvēkiem. Kavēšanās dēļ tu steidzies un reizēm iekulies nepatikšanās, iekļūsti avārijā vai tevi notver policija. Bet šajā līdzībā kavēšanās ir no līgavaiņa puses. Un ar šo kavēšanos Jēzus parāda, ka daudzi nemaz nav gatavi. Ja līgavainis kavējas, vai tev pietiks eļļas viņu sagaidīt? Vai tu izturēsi līdz galam? Vecajā Derībā mēs zinām, kas notika, kad Mozus uzkāpa kalnā un kavējās nākt atpakaļ pie tautas. Mēs zinām, kas notika – tauta izveidoja elku tēlu un pielūdza to. Kāpēc? Tāpēc, ka Mozus kavējās nākt. Kavēšanās var radīt problēmas. 

Un arī šī nodaļa, šī līdzība mums saka, ka līgavainis kavējās nākt. Bet šī kavēšanās nav kaut kas tāds, kas Dievam nav zināms. 2.Pētera 3 Pēteris saka: „Lai jums brāļi nepaliek apslēpts tas, ka Kungam viena diena ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā daži domā.” Un, ko tad daži domā? Tajā pašā 2.Pētera 3 Pēteris saka, ka viņi sakot, viņi ņirgājas: „Kur paliek apsolījums par Viņa atnākšanu?” Kur tad ir Viņa atnākšana? Daudzi ņirgājas un viņš saka: „Dievam viena diena ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena.” Ir pagājušas divas dienas. Divtūkstoš gadi. Šī kavēšanās, ko mēs lasījām Rom 2.nodaļā uz atgriešanos, Rm 2:4. Bet viņš nevilcināsies. Viņš savu apsolījumu turēs. Mt 25:13 ir teikts: „Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu.” Atkal aicinājums – esiet nomodā! Mēs nezinām. Līgavainis kavējās, bet jaunavas aizmiga. Kuras aizmiga? Visas aizmiga. Visas aizmiga. Šīs līdzības kontekstā varētu būt, ka šī aizmigšana nav nekas negatīvs. Šī aizmigšana ir kaut kas normāls un dabisks. Tas, iespējams, parāda uz kaut ko ikdienišķu. Tas parādā, ka mēs visi daram ikdienišķas lietas, tieši tā pat kā bija Noas dienās – ēda, dzēra, precējās, strādāja. 

Un tad ir sestais pants un tas ir trešais punkts – sauciens. Mt 25:6 „Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt!” Redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt! Visi guļ. Un pēkšņi atskan sauciens: līgavainis nāk! Nakts vidū. Tev patīk, ka tev modinātājs zvana pulksten divos naktī? Kā tu jūties? Ka tik nospiest un nevēlos mosties. Atklāsmes grāmatā ir teikts, ka būs šis sauciens, šis sauciens pamodinās visus. Šis sauciens pamodinās visus. Tas būs pēkšņs, tas būs skaļš, kādiem tas būs sauciens uz svinībām, tas būs prieka sauciens! Bet kādiem tas būs liela satraukuma sauciens. Jaunavas gatavo savas lāpas, kad pēkšņi piecas negudrās saprot, ka lieta kļūst pavisam nopietna – līgavainis nāk. Mums nav eļļas. Tās dodas pie gudrajām un jautā pēc eļļas, bet saņem atteikumu, jo visiem nepietiks. Es nezinu, kāds sauciens tas būs, bet mēs zinām, ka tas būs skaļš un tas būs galīgais sauciens. Man liekas, mēs visi savā dzīvē esam saņēmuši tādus saucienus no Dieva, bet vai mēs esam tajos ieklausījušies? 

2001.gada 11.septembrī visa pasaule dzirdēja saucienu, šo briesmīgo teroraktu Amerikā. Kādus tas pamodināja, bet kādus nē, bet tas bija sauciens visai pasaulei. Tas bija atgādinājums, tas bija sauciens tev un man. Kas atšķir šīs jaunavas? Kas atšķir gudrās no negudrajām? Gudrajām šis bija cerības sauciens, bet pārējām tas ir Dieva dusmu sauciens. Mateja 2.nodaļā, iespējams, jūs bijāt baznīcā, kur lasīja šo notikumu par Jēzus piedzimšanu, Mt 2:2-3 „Gudrie no austrumiem dodas pie Ķēniņa Hēroda un jautā: kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām Viņu pielūgt.” Lūk, ko gudrie dara, kad redz, ka Ķēniņš nāk – viņi Viņu pielūdz, viņi dodas Viņu pielūgt, jo ir gatavi Viņu pielūgt. „To dzirdējis, ķēniņš Hērods ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.” Lūk, ko sauciens darīs ar tiem, kas ir gatavi – viņi pielūgs, viņi līksmos, jo viņi gaida, kad Ķēniņš nāks, bet ko darīs ar tiem, kas nebija gatavi, kas bija negudrie, kuriem nebija eļļas: „Viņš ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.” 

Tā tas bija toreiz, tās tas bija Noas dienās un tā tas būs, kad Jēzus nāks kā Ķēniņš. Jūs domājiet būs citādāk? „Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšānas laikā, jo kā bija tajās dienās, pirms plūdiem, tie rija un plītēja un precējās un tika precēti līdz Noa iegāja šķirstā un tie nenāca pie saprašanas līdz sākās plūdi.” Interesanti. „Tie nenāca pie saprašanas līdz sākās plūdi.” Kad sākās plūdi viņi, iespējams, daudzi saprata. Arī šajā līdzībā piecas negudrās peķšņi saprot, ka viņām trūkst kaut kas ļoti svarīgs, kaut kas tāds, kas palīdzēs viņām ieiet kāzu namā un svinēt kāzas – un tā ir eļļa. Kas ir šī eļļa? Pirmām kārtām, mums jāņem vērā, ka šī ir līdzība un šājā līdzībā nav skaidri pateikts, kas ir šī eļļa. Origēns (Origen of Alexandria) apgalvo, ka tie ir cilvēka labie darbi. Augustīns (Augustine) teica, ka eļļa simbolizē cilvēka dedzīgo sirdi, kurā ir tīra sirdsapziņa, kas atspoguļojas labajos darbos. Kāds cits apgalvo, ka eļļa simbolizē līdzjūtību. Mārtiņš Luters (Martin Luther) saka, ka eļļa simbolizē patiesu ticību. Un kāds cits atkal saka, ka tas simobolizē Svēto Garu. 

Es domāju, kopīgā Bībeles kontekstā ņemot, mēs varam saprast un redzēt, ko nozīmē šī eļļa. Bet šī līdzība to nepasaka. Bet, lai ko tas arī nozīmētu, šī līdzība saka – mums jābūt gataviem. Un, ja tev nav šīs eļļas, tu neesi gatavs. Gatavas līgavainim ir tās, kurām ir šī eļļa. Kāpēc? Jo šī eļļa dod gaismu lāpai, šī eļļa dod gaismu tavai lāpai. Lk 12:35 „Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu lāpas degošas.” Esi gatavs. Salamana pam. 9 „Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.” Visas gudrības sākums ir bijība tā Kunga priekšā, kad tu bīsties Dievu. Mēs visi esam tādi kā trauki, bet vai tu esi trauks, kas nes gaismu? Vai tu esi trauks, kurš sagaida ar gaismu Jēzu? Vai tu esi gatavs? Vai tavā lampā ir eļļa? Vai tavā lampā ir dzīvība, ticība, cerība, mīlestība un realitāte? Vai tu tikai staigā ar savu formālo lampu bez eļļas, un saki visiem: „Es eju baznīcā, es lūdzu pirms ēšanas, es cenšos turēt desmit baušļus, es dodu desmito tiesu, es daru labus darbus.” Tad tu esi tikai dekoratīva lampa bez eļļas, bez mīlestības uz Dievu, bez mīlestības uz Līgavaini, bez mīlestības uz Kristu. 

Pēdējais – līgavaiņa atnākšana. „Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā,” slava Dievam! Lielas svinības, viņas iegāja, viņas bija gatavas un viņas iegāja kāzu namā. „Un durvis tika aizslēgtas.” Durvis tika aizslēgtas. „Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca: kungs, kungs, atver mums! Bet viņš tām atbildēja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu!” Es jūs nepazīstu. Gatavie ir tie, kas ienāk kāzu namā. Gatavie ir tie, kas piedalās svinībās. Un tāpēc mums šodien ir ļoti nopietni jāņem vērā Jēzus vārdus, kad mēs domājam par Jēzus Lielo atnākšanu. Viņa atnākšana būs galēja un vairs nebūs otrās iespējas. Nebūs vairs iespējams uzrakstīt kļūdu labojumu, nebūs iespēja pārlikt eksāmenu. Viss, ir nokavēts. 

Es atceros, ka pirms gadiem četriem vai pieciem, mēs ar sieviņu devāmies tālā braucienā. Mēs lidojām ar savu mazāko meitiņu, ar Matildiņu. Mēs palūdzām kādam citam cilvēkam noorganizēt un saplānot, mēs pateicām, kāds ir mūsu plāns un šis cilvēks mums palīdzēja ar biļetēm, un tas plāns bija, ka šis cilvēks arī nopirks mums biļetes. Tā nu mēs visi trijatā sapakojušies, sakravājušies dodamies uz lidostu priecīgi, laimīgi, mēs lidosim! Lidojums būs garš, tāpēc bija jābūt gataviem, bija jāpaņem viss iespējamais. Mēs pieejam pie šīs letes, iedodam savas pases, smaidīgi, lidostā vienmēr smaidiet, ja jūs negribat būt aizdomīgi, smaidam, iedodam pases. Šī darbiniece kaut ko spaida tajā datorā un kaut ko mēģina pārliecināties, es paskatos uz Martu, Marta uz mani – mēs nesaprotam, kas tagad notiek? 

Un viņa saka: „Jā, jūsu lidojums ir rezervēts, bet biļetes nav nopirktas.” Lidojums ir rezervēts, bet biļetes nav nopirktas. Mūsu plāns lidojumam bija lidot uz trijām nedēļām. Mēs dodamies un mūs neielaiž lidmašīnā tāpēc, ka biļetes ir rezervētas, bet nav nopirktas. Nav samaksāts. Ko es daru? Man iedod tādu lielu telefonu, lai es zvanu tur uz Skandināviju ar kaut kādu personu runāt, es cerībā domāju, varbūt viņš kaut ko samainīs un izmainīs un sakoriģēs tā, ka mēs tomēr varam lidot, jo mūsu lidojums ir pēc divām stundām. Un viņš saka: „Dārgais, Logina kungs, man ļoti jāatvainojas, jūs nevarēsiet lidot, jo par jūsu biļetēm nav samaksāts.” Kā jūs domājiet, kā es jutos? Tajā brīdī man bija tāda doma – nu tiešām nevar, pa spraudziņu tur, kaut kā, kaut ko, tiešām? Jūs redziet, tur ir rezervēts, pēc tam samaksās, viskaut kas gāja cauri manam prātam. Un bija arī dusmas uz to cilvēku, kurš nenopirka biļetes. Biļetes nav nopirktas, es netieku lidmašīnā. Lidojums nenotiek. Mūsu gadījumā šī problēma tika atrisināta, ka nākamajā dienā mēs varējām lidot.  

Kad Jēzus nāks, tas būs pēdējais lidojums. Un tu varēsi teikt vienalga, ko tu gribi: „Es izaugu kristīgā ģimenē, mani vecāki bija kristieši, es nācu katru svētdienu uz draudzi.” Starp citu, šī līdzība ir par draudzi. Šī līdzība ir par kristiešiem, ka tur būs kādi kristieši, kuri nāks un visi gaidīs, bet puse būs tie, kas ir gatavi un puse ir tie, kas nebūs gatavi. Vai tu esi gatavs? Vai tev ir šī eļļa? Vai par tavu biļeti ir samaksāts? Vai par tavu biļeti ir samaksāts? „Bet tā nebija mana vaina, tā bija viņa vaina!” Un tad tu redzi, ka šis jautājums ir personīgs, uztver to personiski. Viss, ko es šeit saku, uztver personiski. Ja tu negaidi Ķēniņu, ja tu Viņu nemīli, ja tev nav šīs mīlestības tevī, ja tev nav šīs ticības, kas glābj, tev nav ieeja, lai cik tas skumīgi arī neizklausītos. Tev nav ieeja, tāpēc uztver to personīgi. 

Un pievērsiet uzmanību desmitajam pantam. Tur ir saruna starp gudrajām un negudrajām, šīs gudrās saka: „Mums nepietiks visiem, tad labāk ejiet un pērciet.” Ko dara negudrās? Viņas arī dodas. Viņas vēl pēdējā brīdī domā, ka viņas kaut ko ar saviem spēkiem, ar savu darīšanu vai varēšanu kaut ko varēs izmainīt. Vai arī tev šķiet, ka ar savu dzīvi, ar saviem darbiem tu vari kaut ko izmainīt un nopelnīt? Es tikai tā domāju, kā šī līdzība izvērstos, ja šīs otras piecas negudrās sagaidītu līgavaini un lūgtu pēc žēlastības? Es tikai tā domāju. Bet skaidri ir tas, ko Jēzus saka: „Sauciens būs pēdējais.” Un tad vai nu tu esi gatavs, vai tu neesi gatavs. Sauciens būs pēdējais. „Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu.” Viņš var kavēties nākt, vai tu esi gatavs? 

Pasaule jeb teikšu baznīca ir kā tāda liela klase, kurā ir skolnieki, kādi no tiem ir gudri, bet kādi ir negudri, kādi ir tie, kas uzmanīgi klausās, ko skolotājs saka, bet kādi to visu ignorē. Tu atceries to brīdi, kad tu sēdēji skolas solā klasē? Tu atceries, kad skolotājs tev teica kādu lietu, kādu uzdevumu, kas tev jāpilda, tu atceries to brīdi? Ko tu darīji? Bet vai tu atceries to brīdi, kad tu sēdi klasē ar visiem pārējiem un skolotājs dod uzdevumu un iziet ārā. Tu atceries to brīdi? Visi sākumā sēž klusumā, paiet piecas minūtes, sākas čalošana, paiet desmit minūtes, skolotājs vēl nav atpakaļ – kas notiek? Kāds drosminieks iziet pie tāfeles un sāk kaut ko rakstīt, kāds paņem lielo lineālu, kāds tur kaut ko citu, kāds paņem papīra grozu un tad sāk mētāt papīriņus, paiet piecpadsmit minūtes un gandrīz visa klase jau ir trādi-rīdi. Skolotājs ir prom, ja piecpadsmit minūtes viņš kavējas, viņš noteikti ātrāk nenāks. Bet ir kādi, kuri sēž pie sola un uzticami pilda uzdevumu, ko skolotājs ir uzdevis darīt. Ko pārējie dara? Pārējie smejas: „Nūģis, tu, tāds! Pielīdējs!” Vienalga, ko saka, pārējie smejas. Un iet jautrība uz pilnu klapi un tad atveras durvis, skolotājs ienāk iekšā un visi sastingst. Iespējams, tu esi tas, kurš sēž pie sola un pilda uzdevumu. Iespējams, tu esi tas, kurš tur papīra grozu un skaties uz skolotāju – kas nu tagad būs!? Bet pēkšņi skolotājs ienāk klasē. Kā viņš tevi atradīs? Paklausīgu, ticības pilnu, ka tu saki: „Es nepaļaujos uz saviem darbiem, es paļaujos uz Viņa žēlastību.” 

Draudze, šī līdzība ir par mums. Šī līdzība ir par mums ticīgajiem. Lai Dievs mūs svētī vēl šajā gadā un, ja Dievs ļaus piedzīvot Jauno gadu, lai Viņš mūs atrod gatavus. Šodien vēl ir sauciens, šodien Viņš vēl sauc: „Nāc un pērc bez maksas!” Šodien vēl ir diena, kad tu vari iet un pirkt šo eļļu, šo glābšanu. Tad, kad būs pēdējais sauciens, tu vairs nevarēsi neko pirkt. Tad būs par vēlu. Tad tu varēsi vainot jebkuru, ko tu gribi, tu varēsi teikt savu pagātni un rādīt savus citsrakstus – nekas nelīdzēs. 

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, labais un varenais Dievs. Šie vārdi, ko Tu šodien uz mums saki, ir tik nopietni vārdi. Bet palīdzi caur šiem visiem vārdiem ieraudzīt, cik labs un pacietīgs Tu esi, un cik priecīgiem mums būtu jābūt par to, ka Tu dod mums nepelnīti, mēs neesam to pelnījuši. Glābšana ir kaut kas tāds, ko mēs varam iegūt nevis mūsu darbu dēļ, bet Tavas žēlastības dēļ. Kā Tavā Vārdā mēs lasām – ja mēs ticam Tev, Jēzu Kristu, ja mēs ticam Tavam upurim, tad mums ir garantēta uzvara, tad mums ir garantēta ienākšana šajā kāzu namā. Ak, kaut mēs būtu tie, kas gaidam Tevi. Es ļoti lūdzu, runā uz mums kā draudzi, sagatavo mūs. Palīdzi, ka tas aizdedzina mūs tik ļoti, ka mēs gribam pastāstīt to daudziem citiem, kas mētā papīru apkārt klasē un priecājas un domā – skolotājs vairs nenāks.. bet Tu nāksi. Nāksi brīdī, kad mēs to nezinām. Nāksi tajā brīdi, kad mēs to negaidām. Kungs, pārbaudi mani, vai es esmu uz pareizā ceļa, bet ja nē, tad vadi mūs pa patiesības ceļu. Pārbaudi mani, Kungs, un vadi Tu mani. Jēzus vārdā, āmen.

Iet uz svētrunu arhīvu