#9 Pēdējā tiesa

Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī un visas tautas tiks savestas viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no āžiem, un nostādīs avis sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas! Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis. Tad taisnie viņam jautās: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai izslāpušu un esam devuši dzert? Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši? Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un esam nākuši pie tevis? Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši. Tad viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: ejiet prom no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem! Jo es biju izsalcis, un jūs nedevāt man ēst, es biju izslāpis, un jūs nedevāt man dzert. Es biju svešinieks, un jūs mani neuzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un cietumā, bet jūs mani neapraudzījāt. Tad arī tie viņam jautās: Kungs, kad mēs tevi esam redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši? Viņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat man darījuši, un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā. — Mateja evaņģēlijs 25:31-46

Svētrunu noraksts

 
Dievs, mēs lūdzam, lai šis brīdis, kad varēsim domās kavēties pie Tava Vārda, katram no mums liktu jo dziļi ieskatīties sevī. Paldies, ka Tu ļauj mums domāt par notikumiem, kuri katru mūs sagaida. Par notikumiem, kurus mēs nevaram ne attālināt, ne pietuvināt, to nosaki tikai Tu, varenais Dievs. Es lūdzu, lai katrs no mums patiesi varētu teikt šos vārdus, kurus mēs tikko dziedājām dziesmā, ka Tu, Jēzu, esi mūsu Kungs un Ķēniņš. Un, ja to mēs varam darīt, tad mēs pavisam citādi skatāmies arī uz to, kas ir priekšā. Paldies, ka Tu mums atklājies caur savu Vārdu, Kristu. Āmen.

Es aicinu, ka mēs varam atvērt jau lasīto Rakstvietu Mt 25, mēs domāsim par šiem vārdiem, ko Arvis sākumā lasīja. Faktiski tas jau ir šis mūsu nelielās sērijas par Kristus Otro atnākšanu noslēgums, kur ir runa par to, kas notiks pašās beigās, ir runa par lielo tiesu. Dieva Vārds skaidri pasaka, ka katram cilvēkam reiz būs jāstājas tiesas priekšā, neizbēgami. Un šī tiesa būs reāla tiesa, Jēzus to šeit apraksta, Jēzus saka: „Tiesās pēc tā, uz ko cilvēks ir pamatojis, veidojis savu dzīvi.” Jēzus vēl šeit saka: „Šis nu būs tiesas spriedums, kas būs galīgs. Tur nebūs nekādu iespēju šo spriedumu kaut kā pārsūdzēt.” 

Mīļie, draugi, to mums ir ļoti svarīgi saprast, jo mēs esam pieraduši dzīvot ar domu – nu, man jau vienmēr būs otrā iespēja. Ja es nenolieku eksāmenu, es zinu, pēc kāda laika samācīšos,  aiziešu un šo eksāmenu nolikšu. Ja saimniecēm neizdodas izvārīt garšīgu zupu, ir iespēja to izliet un izvārīt zupu, kas ir garšīga. Mēs varētu vēl vairāk un vairāk šādas situācijas pieminēt. Mēs pierodam, ka mums ir otra iespēja, bet tas, par ko Jēzus šeit runā, šajā svētrunā, diezgan apjomīgā svētrunā, un ļoti dramatiski notikumi attēloti šajā Jēzus teiktajā svētrunā, Viņš saka: „Esiet nomodā. Esiet modrīgi.” Ar to uzsverot – ir ļoti svarīgi apzināties – otras iespējas nebūs. Tiesa būs reāla. Tas būs reāls notikums pasaules vēsturē. Un atkal man jāsaka, mēs dzīvojam laikā, kad uzsvars, domājot par Dievu, tiek likts uz to, ka Dievs jau tevi mīl. Tā ir taisnība. Viņam ir šī labā ziņa priekš tevis, Viņš tevi mīl, bet šo labo mēs varam saprast tikai tad, kad mēs saprotam – es ar savu dzīvi esmu grūtā situācijā, es esmu bezizejā, man ir vajadzīgs kāds, kas mani izglābj no šīs bezcerības. 

Ja mēs lasām Bībeli no paša sākuma, tad tur mēs redzam, ka Dievs caur savu Vārdu ļoti daudz runā par sodu. Jau no Bībeles pirmajām lappusēm, mēs redzam pirmie cilvēki, Ādams un Ieva – viņi nopelna sodu. Nedaudz vēlāk, pēc sešām nodaļām, mēs lasām par lieliem plūdiem. Tad vēl drusku uz priekšu un mēs lasām – tiek celts Bābeles tornis un atkal Dievam nākas sodīt cilvēkus. Viņš sajauc valodas, izklīdina cilvēkus pa visu zemi. Sods nāca pār Sodomas un Gomoras iedzīvotājiem, kad sērs un uguns nolīja pār šīm pilsētām. Mēs varētu turpināt vēl. Tie ir reāli notikumi, ko Dievs ir darījis vēsturē. Vecās Derības pravieši ļoti bieži brīdināja cilvēkus par Dieva sodu, par Dieva tiesu, kura būs. Un vienmēr tam līdzi gāja šī vēsts – atgriezieties no grēkiem, ja nē, Dieva sods nāks pār jums. Kad mēs visu to lasām, vai mums no tā kļūst vieglāk? Liekas ar vien lielāka grūtsirdība. 

Bet, ziniet, notikumi Vecajā Derībā atšķiras no tā, ko šeit saka Jēzus. Jēzus šeit runā, ka šī tiesa, kas būs, tā izšķirs katra cilvēka Mūžību. Katra. Pēc plūdiem, tur daži cilvēki vēl palika, un atkal veidojās jaunas paaudzes, tāpat arī pēc citiem notikumiem, kaut vai Izraēla bērni, tur paaudžu paaudzēm bija jāaiziet bojā, bet viss tas turpinājās. Tas, par ko Jēzus šeit runā, Viņš saka: „Tur vairs tas nebūs. Būs tikai vai nu mūžīga dzīvība vai mūžīga sodība.” Tā būs tiesa, kur Jēzus tiesās katru cilvēku personīgi. Katrs cilvēks stāvēs Viņa priekšā un tur būs saruna, no kuras mēs neviens nespēsim izvairīties. Jēzus to šeit skaidri saka, katram būs reiz jāstājas Viņa priekšā. „Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī un visas tautas tiks savestas viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no āžiem, un nostādīs avis sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso.” Reāla diena. Reāls Tiesnesis. Reāls tiesas process. 

Bībele saka – Dievam šī diena jau ir zināma. Mēs to nezinām. Mēs varam prātot, vai tā būs, vai tā nebūs, kā tas būs, kā tas nebūs, vai tas vispār būs? Bet Dievs zina konkrēto dienu. Apustulis Pāvils nonāca Atēnās un viņš staigāja pa Atēnas ielām, tur bija dažādi altāri tempļos, un viņš tur skatās un redz – tur ir altāris, pie kura ir uzraksts ‘nepazīstamam Dievam’. Un tad Pāvils saka: „Es jums gribu pastāstīt par to, ko jūs nepazīdami godājat. Es jums gribu par viņu teikt.” Tā vēsts ir ļoti skaidra, ko viņš saka Apustuļu darbos 17:31 „Dievs ir nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis uzmodinādams to no mirušajiem.” Dievs ir nolicis dienu. 

Toreiz tas, ko Apustulis Pāvils šiem Atēnas cilvēkiem teica, atstāja kādu iespaidu uz viņiem. Uz lielāko daļu no viņiem, nu viņi smējās. Viņi vienkārši nebija pieraduši tā domāt. Kādi varbūt nedaudz aizdomājās un teica: „Mēs kādreiz citreiz ar tevi par to labprāt vēl parunātu.” Dievs ir nolicis dienu. 2.Pētera 3 Apustulis Pēteris saka, ka cilvēkam nepatīk skaidrība par šo faktu. Viņš tur saka: „Papriekšu ievērojiet to, ka pēdējās dienās nāks nikni smējēji, kuri dzīvo savas paša kārībās un sacīs: kur paliek Viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.” Dievs ir nolicis tiesas dienu. Te nu mēs to nevaram nekādā veidā ietekmēt. To nevar ietekmēt ne Apvienotās Nācijas ne Nato, nekas! To var ietekmēt vienīgi Dievs. 

Dieva Vārds saka, ka tas būs reāls Tiesnesis, kas tiesās. Mums nav jādomā par kaut kādiem noslēpumainiem spēkiem, par kādām sazvērestības teorijām, nē! „Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī un visas tautas tiks savestas viņa priekšā.” Un tas būs brīdis, kad Ķēniņš sacīs šos vārdus, kad Viņš rīkosies. Jēzus sevi šeit vispirms prezentē kā Cilvēka Dēlu un tas ir ļoti svarīgi, Jēzus tiesās cilvēci tāpēc, ka Viņš ir cilvēks. Viņš kļuva cilvēks, dzīvoja uz zemes, piedzīvoja dažādas grūtības. Viņš tiesās ne kā tiesnesis, kurš ir tālu no visa un visiem. Jņ 5:22-23 mēs lasām: „Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam, lai visi godātu Dēlu, tāpat kā Viņš godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis.” Tas ir tas, ko Jēzus jau no paša sākuma cilvēkiem saka: „Dievs tiesu spriest ir nodevis man.” Kāpēc Viņš to saka? Lai mēs cilvēki godātu Viņu. Turpat tālāk, Jņ 5:27 mēs lasām: „Un Dievs Dēlam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.” Tieši par to Jēzus runā mūsu tekstā: „Kad Cilvēka Dēls nāks.” 

Varbūt mums daudziem ir grūti iedomāties Jēzu kā Tiesnesi. Mēs zinām Jēzu kā Glābēju, kā Skolotāju, mēs pazīstam Jēzu, kas dziedina, kas sludina, kas uzmodina mirušos. Jā, tādu Jēzu mēs pazīstam, tāds Jēzus mums ir saprotams. Jēzus nāca, lai mūs glābtu, tos, kas Viņam tic. Bet tajā pat laikā, kas netic Viņam, Jēzus saka: „Tiem spriedums ir mūžīga pazušana.” Jņ 3 ir teikts: „Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis vienpiedzimušā Dēla Vārdam. Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsa ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.” 

Redziet, Jēzus atnākšana būs glābšana tiem, kas tic, pazušana tiem, kas netic. Šodien šis Dieva Vārds ir kā tāds jaudīgs prožektors, kurš iespīd mūsu dzīvēs, tur nav iespējams neko noslēpt. Jēzus par sevi saka, Jņ 12:46-48 „Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas man tic, nepaliktu tumsībā. Un ja kāds manus vārdus dzird un neievēro, es to netiesāju; jo es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet atpestīt. Kas mani nievā un nepieņem manus Vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: mans Vārds, ko esmu runājis spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.” Jēzus ne tikai glābj, Jēzus ne tikai dziedina, Jēzus ne tikai uzmodina mirušos, Jēzus ne tikai mirst par mums Golgātā un trešā dienā augšāmceļas, Jēzus arī tiesās. 

Mīļie, draugi, tas ko mēs šeit lasām, šajā tekstā, ko mēs pārdomājam, mēs redzam, ka tas būs reāls tiesas process. Jā, gan! Tas nebūs tiesas process ar tiesas debatēm, ar advokātu uzstāšanos, ar liecinieku noklausīšanos. Nē, Dievam viss ir skaidrs. Dieva Vārds saka: „Visi tiks sadalīti, vienu pa labi, otru pa kreisi.” Un te nu nebūs tās divas komandas, kuras var sacensties sporta sacensībās un pēc tam draudzība tomēr uzvar. Nē, vieni ieies Mūžīgā Dzīvībā, otri mūžīgā sodībā. Dieva Vārds saka: „Viņš šķirs avis no āžiem.” Ja mēs lasām Bībeli, tad ne tikai šeit, arī citās vietās mēs redzam, ka nošķiršana Bībelē ir diezgan bieži pieminēta. Kad Jānis Kristītājs runā par Jēzus lomu, kad Viņš nāca kristīties, viņš skaidri saka par Kristu: „Tam vēdeklis rokā, un Viņš tīrīs savu klonu un Viņš sakrās savus kviešu klēpī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” To par Kristu saka pirms vēl Viņš ir uzsācis savu kalpošanu. Tas notiks. 

Jēzus par šo tēmu runā vairākās līdzībās, Mt 13 ir līdzība par kviešiem un nezālēm. Ir iesēta šī labā sēkla un tad ienaidnieks nāk un iesēj arī nezāles šajā pašā laukā. Tur viss aug, sākumā ir grūti atšķirt, kalpi kungam saka: „Mēs iesim ravēt.” Viņš saka: „Nē, lai aug abi kopā līdz pļaujai.” Man liekas tā ir tāda laba mācība mums, jo, ziniet, mēs cilvēki savos spriedumos tomēr varam kļūdīties. Ir jābūt uzmanīgiem. Bet tajā pat laikā Dieva Vārds saka: „Pļaujas laikā – tad viss tiks savākts un tad tiks sašķirots pēdējā tiesā. Vieni tiks atšķirti no otriem.” Bībele skaidri saka – Jēzus zina, Tiesnesis zina, Ķēniņš zina, kuri Viņam pieder. Jņ 10:11 Jēzus par sevi saka: „Es esmu Labais Gans, es pazīstu savas avis un manas avis mani pazīst.” 

Kas būs tas, uz ko Jēzus balstīsies šajā tiesā, šajā spriedumā? Kā jau es teicu, tā būs tiesa, kurā būs tikai un vienīgi faktu konstatēšana – tie ir glābti un tie nav glābti. Bībele daudz runā par to, ka katra cilvēka rīcība – tā kaut kur tiek reģistrēta. Mūsu domas, mūsu darbi, mūsu reakcija vienā vai citā situācijā, mūsu motivācija, kāpēc mēs kaut ko darām. Protams, mēs cilvēki to nespējam saskatīt. Kaut kas līdzīgs varbūt ir lidmašīnu melnās kastes, kuras pēc tam tiek analizētas un pētītas, kāpēc kāda katastrofa ir notikusi. Dievs visu reģistrē. Mēs bieži vien tā savā starpā sarunajoties varbūt pie sevis nodomājam – ja viņš zinātu, ko es par viņu domāju. To ir ļoti grūti saprast, jo cilvēki bieži vien nezina mūsu motivāciju, kāpēc mēs to vai citu lietu darām, tā vai citādi domājam. Bet, ir kāds, kurš zina visu un visu reģistrē. Tur arī visgudrākais hakeris netiek klāt. 

Maleahijas grāmatā 3:16 ir teikts: „Bet tie, kas bīstas Dieva, savā starp mierina cits citu: tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa Vārdu.” Toreiz cilvēki domāja, ka viss tiek rakstīts uz kaut kādiem tīstokļiem, šodien mēs varbūt domājam, ka viss tiek ierakstīts kaut kādos cietos diskos vai serveros. Bet droš vien ne viens, ne otrs, jo, ziniet, Dievam noteikti ir vispilnīgākā un drošākā datu glābāšanas sistēma. Papīra tīstokļi var sadegt, cietie diski un serveri var nobrukt, bet tas, kur Dievs reģistrē, tas nesadegs un nesabruks. Izšķirošais faktors būs tam, kam tu piederi. Vai tu piederi Kristum? Izšķirošais faktors būs, vai Kristus ir tavs Kungs? Ar to, ko mēs darām, neviens no mums nevar tikt izglābts, bet piederība Kristum nes līdzi piedošanu par visu to, ko mēs darām. Tad mūsu motivācija, kāpēc mēs darām vienu vai citu lietu, kļūst pavisam citādāka. Tad mēs nedarām vairs, lai kaut ko nopelnītu, kādu bonusu Dieva un cilvēku priekšā, bet tad, kad Kristus ir mūsu Kungs, tad mēs vairs nemaz citādi nevaram, kā Viņam kalpot. Tā ir tā mūsu motivācija. 

Kā mēs šodien kādā dziesmā dziedājām „lieto Tu mani, lai visi redz Tevi.” Jēzus teica Nikodēmam: „Patiesi, patiesi es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā netikt tam Dieva Valstībā.” Nav citu iespēju. Ir jāpiedzimst no augšienes. Tas izmaina tavu motivāciju dzīvot, kalpot, darboties. Apustulis Pāvils vēst. Rm 8:9 saka to pašu: „Ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” Tas vienmēr kalpos sev pašam, savam labumam, nevis Kirstum. Jēzus diezgan bieži tos, kas pieder un seko Viņam, sauc par savām avīm. Es tā domāju – kāpēc, Kristu, Tu nevarēji izvēlēties kādus citus vārdus? Avis, āži, bet ziniet, cilvēkiem tajā laikā tas bija tik saprotami, jo lopkopība bija izplatīta. Viņi zināja, kāds raksturs ir aitām un kāds ir āžiem. Aitas bija pakļāvīgas, paklausīgākas ganiem, ja arī varbūt kādā brīdī viņas aizrāvās ar kādu sulīgu barību, ko viņas baudīja, ganam atlika viņas tikai pasaukt un viņas nāca. Āži bija stūrglvīgi. Ganiem viņi sagādāja ļoti daudz problēmu. Bībele saka: „Pēc viņu augļiem pazīs.” Avis pakļaujas ganam, klausa viņam, seko viņam. 

Un Jēzus runājot par pēdējo tiesu akcentē kādu lietu šeit – kalpošanu Viņam. Ziniet, piederība Kristum nenozīmē tikai gaidīt, kad Jēzus piepildīs mūsu vēlmes, mūsu vajadzības. Mēs šeit lasījām: „Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas!” Un paskatieties tālāk: „Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis.” Cik daudz te ir šis ‘es biju’ un ‘jūs to darījāt’. Te ir runa par mūsu attieksmi pret Kristu. Jēzus saka: „Nāciet šurp, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jūsu motivācija, kāpēc jūs sekojat man, ir tā pareizā. Jūs man kalpojāt. Es nebiju jums vienaldīgs, jūs dzīvojāt ar manām interesēm. Ne jau tāpēc, ka jūs kaut ko darījāt priekš manis, bet darījāt to paklausot man. Tāpēc, ka jūs vienkārši nevarējāt rīkoties citādāk, jo jūs esat mani.”

Mt 10:39 Jēzus saka: „Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet kas savu dzīvību zaudē manis dēļ, tas to iemantos.” Ziniet, kad es par visu to domāju, tad faktiski jau ir tā, ka mēs visi ar to cīnāmies, jo tie mūsu ieguvumi, tie stāv pret Kristu. Un tik bieži liekas, ka tas, kas man ir svarīgs, tas ir tik nozīmīgs un tik neatliekams. Apustulis Pāvils saka Kol 3:17 „Viss, viss, ko vien jūs darāt vārdos un darbos, to dariet Kunga Jēzus vārdā.” Kā būt, lai mēs tomēr nekļūdītos šajā dzīvē? Ziniet, ir svarīgi sev uzdot divus jautājumus. Viens jautājums ir: „Vai tavā dzīvē ir kaut kas, ko tu dari tikai tāpēc, ka Kristus tā ir teicis?” Padomā, mēģini ieraudzīt kaut vienu lietu, lai arī kā man tas nepatiktu, Kristus tā ir teicis un tāpēc es to tā daru. 

Ziniet, mūsu dzīvē jau ir daudz labas lietas, ko mēs darām, bet mēs tās darām citu iemeslu dēļ, ne jau tāpēc, lai pakļautos Kristum. Neticīgs cilvēks nekad nedarīs neko paklausot Kristum. Viņš to darīs sevis dēļ. Vai ir kaut kas, ko es daru, nevis, lai labi izskatītos cilvēku acīs, nevis domājot – nu, varbūt tas būs kaut kāds bonusiņš, ko Dievs jau atcerēsies? Vai ir kaut kas, ko es daru, nevis aiz bailēm no elles, bet viena iemesla dēļ – es to daru tāpēc, ka Kristus ir mans Kungs? Mīļie, draugi, ja jūs neko tādu neatrodat savā dzīvē, tad man šodien ir jāsaka, tu esi bīstamā situācijā, jo Jēzus šeit runājot par pēdējo tiesu, brīdina mūs par to.

Otrs jautājums: „Vai mana dzīve priekš Kristus progresē?” Nu, labi, varbūt es ar grūtībām vienu lietu atrodu, un tad vēl varbūt mani šaubas māc, bet ir svarīgi, lai tas, ko mēs darām priekš Kristus, lai tas iet vairumā. Kristus šeit uzskaita dažādas svēras – jūs darījāt to, to, to un to. Tas viss ir saistīts, kalpošana Kristum ar kalpošanu cilvēkiem un īpaši Dieva bērniem. Mēs lasījām šeit Mt 25:40 „Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.” Tās ir divas nedalāmas lietas, piederēt Kristum, kalpot Viņam un kalpot tiem, kas mums līdzās. Kad Jēzus šeit saka: „Mazākajiem brāļiem,” tad Viņš īpaši šeit domā par savu draudzi. Viņš domā par cilvēkiem, kuri ir nākuši pie Viņa, par savējiem. Kādā citā vietā Jēzus saka: „No tā jūs pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ka jūs mīlat viens otru,” ka jūs mīlat savus brāļus un māsas. No tā pazīs, vai tava ticība ir īsta. Jēzus to šeit īpaši uzsver: „Dari to Kristus dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.” 

Apustulis Pāvils vēst. Gal 6:2 saka: „Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsiet Kristus likumu.” Tiesa būs, reāla tiesa. Reāls Tiesnesis un reāls tiesas process. Lai Dievs palīdz katram no mums būt tam gatavam, un tas sevī ietver – es atzīstu, Kristus ir mans dzīves Kungs. Nepasakām to tikai vārdos, bet es to pasaku kalpojot Viņam. Visu darot mana motivācija ir – es ar to kalpoju Kristum un kalpoju cilvēkiem. Lai Dievs mūs visus svētī par šo lietu domājot.

Lūgsim Dievu.

Paldies, Tev, Debesu Tēvs, par šo bagātīgo vielu, ko varam pārdomāt. Paldies, ka Tavs Vārds runā skaidri, ne aplinkus, un skaidri pasaka, ka mēs visi stāvēsim Tavā priekšā, bez izņēmuma. Paldies, ka Tu mums šodien vēl ļauj izvērtēt savu dzīvi, ka šodien mums vēl ir varbūt otrā, trešā, ceturtā, piektā izvēle. Paldies, ka Tu mums atgādini, ka mēs katrs tuvojamies brīdim, kad noslēdzošais un galīgais būs Tavs vārds. Palīdzi mums tad sadzirdēt to, ko mēs tik ļoti vēlamies dzirdēt. Kungs, es ļoti lūdzu, lai tas ko mēs šajā brīdī varbūt aizdomājamies, lai tas nav tikai šis brīdis, bet lai mēs arī šinī brīdī pieņemam lēmumu pakļauties Tev, ļaut Tev veidot mūsu dzīvi, atzīt Tevi kā savu Kungu un Glābēju. Un tad jau, Dievs, mēs varam iet pretī šim brīdim, zinot, ka no Tevis mēs dzirdēsim to, ko mēs tik ļoti gribam dzirdēt. Palīdzi mums uz to, āmen