#10 Jūs esat zemes sāls

"Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu. Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta. Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs." — Mateja evaņģēlijs 5:13-16

Svētrunas noraksts

Labdien vēlreiz, draudze. Tie, kas nezina, mani sauc Raimonds un es esmu šīs draudzes diakons, un es esmu ļoti pateicīgs draudzei par to, ka man ir dota tāda iespēja šeit stāvēt un runāt, un paldies jums, draudze par šo atbildību, un paldies arī, gribu teikt, mācītājam Ģirtam, par tādu arī uzticēšanos, par tādu, teiksim tā – vadīšanu arī, un arī par padomiem un, kā viņš, kā mēs tiekamies, kā mēs runājam, kā mēs plānojam, kā mēs mācāmies viens no otra, un es esmu Dievam par to ļoti, ļoti pateicīgs.  

Un, patiesībā, šeit stāvot priekšā, es saprotu vienu lietu, ka tā ir ļoti liela atbildība un Bībele par to runā, un, tāpēc, draudze, jums tāds lūgums ir – esiet par mums aizlūgšanās, esiet aizlūgšanās par tiem, kas ir priekšā un, kas runā no Dieva Vārda, jo ļoti svarīgi, ka ir Dieva vadībā, un ļoti svarīgi, ka mēs mācām tā, kā Dievs to grib, un tāpēc ir svarīgs jūsu atbalsts, jūsu lūgšanas. 

Šodien tāds, nezinu, tāds ievads varētu būt – pateicības ievads, jo šī nedēļa ir nedēļa, kurā es ļoti daudz pārdomāju savu dzīvi, un tas notika tik dažādos veidos – kad nolieku meitiņu gulēt un vakarā vēl skan kristīgais radio un skan kāda dziesma, un tu, tās dziesmas iespaidā, tu saki – Dievs, paldies par to, ko Tu man dod. Vai arī, tu klausies kādu mūziku un tas tevi tā uzrunā un tu esi pateicības pilns par to, ko Dievs ir darījis tavā dzīvē, un šī nedēļa man personīgi ir bijusi tāda, ka es esmu skatījies uz savu dzīvi un uz  savu, tādu kristietības sākumu savā dzīvē, un es esmu pilns ar pateicību. 

Es esmu Dievam pateicīgs par tiem cilvēkiem, kas ir manā dzīvē bijuši un, kas ir manā dzīvē. Es nāku no maza pilsētas, vārdā Viesīte, un es esmu Dievam pateicīgs, ka tur ir baznīca. Es esmu Dievam pateicīgs, ka tur ir mācītājs, kurš sludina Dieva Vārdu. Es esmu Dievam pateicīgs, ka tajā laikā, tur bija cilvēks, kurš rūpējās par to, lai Dieva Vārds tiktu sludināts, un es esmu Dievam pateicīgs, ka es esmu, ka Dievs darīja visu, lai es nokļūtu tajā baznīcā. 

Jā, tas bija caur dāvanām, jā tas bija caur Ziemassvētkiem, bet es nonācu šajā baznīcā, un es nonācu baznīcā, kur tiek sludināts Dieva Vārds, un dzirdot stāstus no Bībeles, dzirdot šo mācību, es esmu Dievam pateicīgs, ka notika brīdis, vienā brīdī Svētais Gars mani tā uzrunāja, ka es sapratu, ka man ir vajadzīgs Glābējs. Es dzirdēju Dieva Vārdu un es, pēkšņi, sapratu, ka es esmu garīgs nabags. Es pats neko nespēju darīt un man vajadzīgs Glābējs. 

Un es šonedēļ par to domāju, tu domā – Dievs, paldies, Tev, cik tā ir liela žēlastība. Un, patiesībā, ar to arī sākās mana kristietība, kad es atzinu un es sapratu, ka es esmu garīgs nabags. Dievs, man ir vajadzīgs Glābējs, Jēzu, Tu man esi vajadzīgs! Un, ziniet, jau no tā brīža, kaut kas manī mainījās, grūti to aprakstīt vārdiem, bet manījās kaut kas tik ļoti, ka es varēju teikt – jā, es esmu laimīgs! Ne mantas, ne kaut kādas lietas, nekas tā nespēj darīt mani laimīgu kā tas, ka es saprotu, ka es esmu sastapis Kristu. 

Šī atziņa, ar to viss sākās, un patiesībā ar to tikai mans piedzīvojums sākās, un no tā brīža sākās daudz skumju un daudz raudāšanu par to, ka tu, pēkšņi, ieraugi kāds ir grēcinieks, kāds tu esi. Un arī šodien, arī šajā nedēļā, es esmu nācis Dieva priekšā un es esmu raudājis un teicis – Dievs, piedod manus grēkus. Dievs, mazgā manas kājas. Un ar to mans piedzīvojums tikai sākās, un joprojām, katru dienu, ka es lasu Bībeli, Svētais Gars uz mani runā. Viņš parāda kādas lietas, Viņš māca un Viņš norāda, šī lieta vēl tavā dzīvē jāmaina, un, kāpēc tu šo lietu vēl neesi atstājis? Un, kāpēc tu sājā lietā bremzē? 

Un es esmu, es esmu tik tiešām, Dievam ļoti pateicīgs par to. Un, tad, kad sākās mans piedzīvojums ar Kristu, daudzi, daudzi draugi mani nesaprata. Daudzi no manis novērsās, un es domāju, tad, kad es šo stāstu, šo visu saku, iespējams, jūs redzat savu dzīvi, savu piedzīvojumu, kad draugi nesaprot, un ne tikai nesaprot, viņi smejas, bet ar katru dienu vairāk un vairāk es redzu, kā Dievs ir, un no tā brīža, no tās mazās pilsētas, no tās baznīcas, es redzu kā Dievs ir mainījis manu raksturu. 

Es nestāvu jūsu priekšā un nesaku – lūk, skatieties, etalons, piemērs, ideāls! Tā nav. Dievs ir mainījis manu rakstu. Jā, Dievs mani dara pacietīgāku; mana reakcija uz kaut kādām lietām ir pavisam citādāka. Ja, toreiz, par mani smējās un nievā, tad mana reakcija bija daudz asāka, varbūt, kā tā ir šodien, un to visu dara Dievs, caur Svēto Garu. 

Bet, ziniet, taču brīdī, kad es sastapu Kristu, kad mana dzīve sākās ar Kristu, es ievēroju vēl vienu lietu. Man sāka slāpt. Man sāka gribēties vairāk dzert un ēst, garīgā nozīmē. Jo vairāk es meklēju, jo vairāk es sapratu, jo vairāk es ieraudzīju – man slāpst un es gribu iepazīt Dievu vēl vairāk. Un, šodien jau, es nezinu kurš gads ir Vīlandē un, cik gadus es esmu bijis Viesītē, katru svētdienu, atnākot, es dziedu dziesmu, un ja mēs kopā dziedam – Tu man esi vajadzīgs! Un katru dienu, un nākamsvētdien es atnākšu un es dziedāšu dziesmu, un es teikšu – Tu man esi vajadzīgs! Atkal un atkal, un man slāpst ar vien vairāk, un es saņemu Dievu vēl vairāk, un man slāpst ar vien vēl vairāk. Un Kristus saka – „Laimīgi jūs, kas esat izslāpuši, jūs tiksiet paēdināti un padzirdināti.” 

Man ejot ar Dievu, caur šo dzīvi, pamanīju tādu lietu kā sāpes. Sāpes. Tu pamani, ka tev sāk sāpēt netaisnība, kas notiek apkārt. Tu pamani, ka tev sāk sāpēt netaisnība, kas notiek pasaulē, tu lasi ziņas, tev sāp, kāds nomirst vai tu sāc pamanīt, ka tev sāk sāpēt to, ko tu redzi skolā, darbā, to, ko tu redzi kaimiņos, bet vēl vairāk sāk sāpēt tas, ka tu redzi, ka apkārtējie cilvēki vēl nepazīst Kristu. 

Un, es ticu, ka arī jūs to pamanāt savā dzīvē. Tu redzi, kā šīs lietas ir bijušas tavā dzīvē, kaut kur, noteiktā posmā, un tev sāp redzēt, tev sāp tas, ka tu redzi, ka cilvēki savā dzīvē saka – man Kristu nevajag, es pats esmu savas dzīves noteicējs, es pats vadīšu savu dzīvi tā, kā es to vēlos. Un, tad, kad tu staigā ar Kristu, tad kad tu turpini, tad, kad tu pieaudz Kristū, tad, kad tu pieaudz šajās attiecībās, tu pamani vēl kādu vēlmi. Tev ne tikai sāp, tev ir ne tikai žēl, bet tev ir vēlme citiem par to pastāstīt. Un tad tu sāc kļūt tāds kā Labās ziņas nesējs, un šīs Labās ziņas ir, kad tu pastāsti kādam šīs Labās ziņas, un kāds notic tam, tad cilvēka dzīvē ienāk miers, un tad tu kļūsti tāds kā miera nesējs, vai ne? 

Un, Kristus saka – „Laimīgi miera nesēji..” Un tās ir miera ziņas, protams, ne visas tās pieņem, protams, ne visas tās uzreiz saprot. Un, protams, tas ir laiks, kad ir daudz šaubu, kad ir daudz izvērtēšanas un domu, vai, tiešām, man to vajag darīt, varbūt, tiešām, tas nav to vērts. Vai, tiešām, man ir vērts būt par tādu kristieti, kā Bībele to saka. Vai, tiešām, tas ir to vērts!? 

Ir tik daudz ciešanu, it tik daudz neērtu situāciju un stāstīt, tas nav ērti vienmēr, un, tas nav vienkārši. Vai tad es būšu tas, kas to mainīs? Vai tad no manis ir kaut kas atkarīgs? Lai dara to citi, lai mācītāji svētdienā to dara, vai ne!? Lai to dara kāds cits, lai kāds cits stāsta. Bet, mīļie, tas ir karš un Kristus saka – ‘Laimīgs tas, kurš neapstājas. Tad, kad jūs nievā un vajā, priecājieties! Priecājieties!’.  

Un, ja tu sevi, ja tu savā dzīvē, sevi vari raksturot ar šiem ‘laimīgajiem’, par ko mēs esam runājuši – „Laimīgi garā nabagi..”; ‘Laimīgi tie, kas raud par savu grēku..”, „Laimīgi lēnprātīgie..”; ‘Laimīgi žēlsirdīgie, sirdsšķīstie.. miera nesēji..’. Ja tu sevi ar to vari identificēt, tad tas, ko mēs šodien domāsim un runāsim, šodienas pants, attiecās tieši uz tevi. Un, šodienas pants, par ko mēs domājam ir Mateja 5:13 pants. Un es nolasīšu no Mateja 5:13-16 – „Jūs esat zemes sāls, bet ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu. Jūs esat pasaules gaisma, pilsēta, kas atrodas kalnā nevar būt apslēpta. Gaismu iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī un tas spīd visiem, kas ir namā. Tāpat, lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā tā, ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” 

Un, tad kad Kristus ir beidzis šo ‘laimīgi jūs’, ‘laimīgie’, Kristus saka – „Jūs esat zemes sāls.”, Viņš šeit nesaka – jūs būsiet vai jūs varētu būt vai Viņš nelūdz – lūdzu, kļūstiet zemes sāls, bet ko Viņš saka? Tu esi zemes sāls. Tu esi zemes sāls. Tas, ko Kristus pasaka ir, ka, ja tu dzīvosi saskaņā ar to, kas ir minēts pantos par laimīgajiem, tad tu ietekmēsi šo pasauli. Tu atstāj kaut kādu ietekmi uz šo pasauli, kurā tu dzīvo. Un, tu ietekmēsi šo pasauli kā sāls. Jā, tieši tā, šodien savas domas vērsīsim uz to, kā tad es ietekmēju šo pasauli, kurā dzīvoju. 

Jāņa 17.nodaļā mēs lasām – „Jēzus lūdz Dievu.” Un, ko Viņš lūdz? Un, Viņš saka - „Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no šīs pasaules..”, un tālāk ir rakstīts – „..viņi nav no pasaules.”, un vēl tālāk – „..Es viņus esmu sūtījis pasaulē.” Un, 1.Jāņa 2:15 lasām – „Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē.” Tātad, ko mēs varām izsecināt? ‘Es vēlos jūs šajā pasaulē, bet ne no šīs pasaules. Es esmu jūs sūtījis šajā pasaulē, bet nemīliet to.’. Un, šeit rodas jautājums – kā man, kā kristietim, būt šajā pasaulē, bet ne no šīs pasaules? Kā tas ir, būt sūtītam, bet nav atļauts to mīlēt.

Un, šeit ir tas jautājums – kas ir tas veids, kā mēs varām atstāt ietekmi uz šo pasauli? Ja tu tagad padomā par savu dzīvi, kā tu ietekmē apkārtējos? Kā tu ietekmē sarunas, kas notiek starp darba kolēģiem? Ja notiek aprunāšana un, pēkšņi, tu ienāc, vai kaut kas mainās? Vai cilvēki tavā klātbūtnē var ļoti viegli lamāties? Jeb, kas notiek tajā vidē, kad ienāc tu? 

Te nav runa par to, ka tu, pēkšņi, sāc spīdēt vai, pēkšņi, visi sāk tev aplaudēt. Runa nav par to. Bet, kādu ietekmi tu atstāj uz to vidi, kurā tu esi? Un, tas ir jautājums, ko Kristus šodien mums uzdod. Un, jautājums ir – kā tad mēs varām ietekmēt šo pasauli? Kristus saka – ‘Tu esi zemes sāls.’. Vēl vairāk, Viņš saka – ‘Jūs esat zemes sāls.’ Jūs, kopīgi, draudze, šeit uz šīs zemes. ‘Jūs esat zemes sāls.’.

Ko tad tas nozīmē, būt par sāli? Ko sāls par sevi pasaka? Un, es gribu, lai jūs mazliet vēršat uzmanību, padomāsim mazliet par sāli, labi? Jūs esat, vēl joprojām, ar mani, vai ne? Jūs sakāt – jā, labi Raimond, mēs  klausāmies. 

Sālij vienmēr ir bijusi liela loma un vērtība cilvēku dzīvēs, es ticu, ka arī šodien jums ir liela loma sālij, vai ne? Kuram patīk piebērt sāli pie zupas? Paceliet roku, lūdzu. Jā. Šodien ir arī populāri sāli vispār nelietot uzturā, un ir tādas diētas, kur sāli labāk vispār nelietot, cukuru nelietot, to nelietot, bet sālij, joprojām, ir ļoti liela nozīme. Es..pareizi es saku – sālij? Jo tā ir sieviešu dzimtē, vai ne? Tā sāls. 

Sālij ir ļoti liela nozīme cilvēku dzīvēs, un tā ir bijusi arī vēsturē. Grieķu laikā, sāls viņiem bija kaut kas dievišķs. Viņiem bija sāls ļoti nozīmīgi. Romieši par sāli sacīja tā, romieši sacīja, ka nav nekas svarīgāks par sauli un sāli. Romiešiem tas bija ļoti svarīgi, jo tad viņi gaļu varēja saglābt, saulainā laikā gaļu varēja saglābt tikai, ja tev bija sāls. Sāls bija kā aizsarg līdzeklis. 

Vai jūs zinājāt, ka romiešu kareivjiem tika maksāts ar sāli? Ja tu biji slinks kareivis, tu nebiji cienīgs saņemt savu sāls algu. Šodien, jauna vēsture, rāda, ka sāls bija arī draudzības zīme, un, arī šodien, arābu pasaulē, arābu zemēs, ja kāds dalās ar citu ar savu sāli, tad tas nozīmē, ka viņi viens par otru ir uzņēmušies rūpes. Tā ir kā zīme, tā ir kā simbols tam, ka, ja viņi dalās ar savu sāli, tad viņi uzņemas atbildību. 

Es atceros, jā, es atceros, bērnībā, ik pa laikam kaimiņi gāja – vai jūs varētu iedot mazliet sāli? Jā, bet toreiz tas nenozīmēja, ka mēs viens par otru uzņemamies rūpes. Interesanti, jā. Slāviem arī? Nu redzi...

Tātad, sāls tika lietots kā samaksas līdzeklis, kā draudzības simbols un tika izmantots līguma vietā, derības vietā, kā derība. Otrā Laiku grāmatā 13:5 mēs lasām – „Vai jums nav zināms, ka Tas Kungs, Izraēla Dievs, ir nodevis ķēniņa valsts varu pār Izraēlu, Dāvidam uz mūžīgajiem laikiem? 
Gan viņam, gan viņa dēliem, ar sāls derību.” Ar sāls derību. Mēs redzam, Vecajā Derībā ir šī sāls derība. Sāls. Dievs runā par sāls derību, kas ir Viņam ar Dāvidu. 

3.Mozus grāmata 2:13 – „Bet visi tavi ēdamie upuri, tev ar sāli jāsālij, un, lai nekad netrūkst pie tava ēdamā upura, tava Dieva derības sāls, nesot savus upurus, tev tos būs upurēt ar sāli.” Sāls. Tātad, ja Jēzus sacīja šos vārdu, tad ļaudis, kas klausījās, varēja domāt dažādas domas par sacīto Vārdu. Kad Jēzus saka – „Jūs esat zemes sāls..”, tie cilvēki, kas zina Veco Derību, un viņi varēja domāt – Jēzus saka, ka es esmu svarīgs. Vai viņi varēja arī domāt – Jēzus saka, ka mēs esam īpašie, vienīgie, īpašie cilvēki uz šīs zemes. 

Jesajas 30:24 – „Vērši un ēzeļi, kas apstrādā druvu, ēdīs sālītu mistru, kas sajaukts un vētīts ar liekšķeri un vēdekli.” Un, ieklausieties, Ecēhiēla grāmatā 16:4.pantā, cik interesanti – „Tava piedzimšana: Tajā dienā, kad tu piedzimi, nepārgrieza tavu nabas saiti, nenomazgāja tevi ar ūdeni, lai tu būtu šķīsta, nenoberza tevi ar sāli un neietina tevi autos.” Interesants sāls pielietojums, vai ne? Tad, kad tu piedzimi, tas, ko cilvēki mēdz darīt, tevi noberza, noberza bērnu ar sāli, lai pasargātu no visādām kaitēm. Sāls. 

Un, mēs redzam arī Vecajā Derībā, ka sāls tika lietots arī iznīcinošiem mērķiem. Soģu grāmata 9:45 – „Tā abi, Melehs, karoja pret pilsētu, visu dienu, un viņš arī ieņēma pilsētu un nokāva visus ļaudis, kas  atradās pilsētā, un nopostījis pilsētu, pārkaisīja to ar sāli.” 

Un, tagad, kad mēs aplūkojamies uz visām šīm Rakstu vietām, ko mēs skatāmies no Vecās Derības, jautājums – nu, kāda tad ir mūsu funkcija kā sālij, ko tad Kristus saka? Mums ir jāiznīcina kaut kas vai mums ir kaut kas jāsaglābj? Un, es gribu, ka mēs arī, es gribu, ka jūs uzmanīgi man sekojat, un, ka mēs varām apskatīties, ko kādi komentētāji, kādi Dieva Vārda studētāji, skaidrotāji, saka. 

Pirmkārt, daudzi saka, ka Jēzus vārdi – „Jūs esat zemes sāls..” – attiecās uz tīrību un šķīstību. Sāls ir balts, vai ne? Kaut kas tīrs, kaut kas balts. Tātad, tev jābūt baltam. Kāpēc jūs nevelkat baltas drēbes uz Dievkalpojumu? Iespējams, kāds to saista ar astoto pantu no Mateja 5.nodaļas par „Laimīgi sirdsšķīstie..” Un, sava daļa, taisnības te ir. Mums ir jābūt šķīstiem, tīriem sājā pasaulē. Mums ir jāievēro Dieva standarti. Mūsu valodai ir jābūt tīrai un darbiem jābūt godīgiem, taisniem. Bet, tas noteikti nav viss, ko Jēzus ar to grib pateikt, jo, ja tu sāli izņem, iznes ārā, un paturi kādu laiku ārā, drīz vien būs apkārt putekļi un sāls būs pelēka. 

Kādi skaidro šo pantu, ka mēs esam garša uz šīs zemes; ka kristieši kā sāls ir kā tāda garša, mēs piedodam šai pasaulei tādu garšu. Jo pasaule ir pelēka, sabojāta, neinteresanta un tā tālāk, un tā tālāk, un, tāpēc ir kristieši šai pasaulē, kas piedod garšu. Un, ja Dievs mūs svētī, tad tie, kas atrodas mums apkārt, kaut kādu daļiņu no tā var saņemt.

Bībelē rakstīts, ka tad, kad Dievs sūta lietu, lietus līst gan pār ticīgajiem, gan pār neticīgajiem. Ka mēs esam tāda kā garša šai pasaulē. Vēl Bībelē rakstīts par to, ka, 1.Korintiešiem 7 ir teikts, ka ticīga sieva vai vīrs savai otrai pusītei, kas nav ticīga, var būt par svētību. Kāda būtu šī pasaule bez kristiešiem? 

Bet, patiesībā, mēs par to arī iepriekš esam runājuši, ka pasaule uz mums skatās ar naidu, ienīst, izsmej, uzskata mūs par muļķiem. Un pasaule skatās uz mums, un pasaule saka – hei, mēs šeit priecājamies, mums šeit notiek ballīte, bet jūs, kristieši, nākat un to visu gribat sabojāt. Un, jūs nākat, un šo pasauli gribat padarīt tādu bezgaršīgu. Tu atnāc un tu man sāc stāstīt par Dievu, un cilvēkiem, bieži vien, ir asociācijas – tu nedrīksti darīt to, tu nedrīksti darīt to, tu nedrīksti darīt to, viss tev ir aizkliegts, tu neko nedrīksti šajā pasaulē, uz šīs zemes, vai ne? Un, tad sākam domāt, vai mēs tiešām esam garša šajā pasaulē. Jā, mēs, savā ziņā, esam, kā tāda garša. „Jūs esat zemes sāls.” Kristus saka. 

Kādi citi, atkal, uzskata, ka sāls uzdevums ir sāpināt. Tātad, mēs neesam tikai balti, mēs ne tikai piedodam garšu šajā pasaulē, bet arī esam kā medicīnas līdzeklis, kas palīdz, ja sāli uzliek uz rētas. Dziesma krievu valodā – Neber sāli man uz rētas. Kādi no jums, iespējams, zina šo dziesmu. Tātad, ticīgie nav tikai kā medus apkārtējiem, bet gan kā sāpes. „Jūs esat zemes sāls.” Tātad, tu redzi problēmu, tad tu meties tajā iekšā kā sāls, un liec tam sāpēt. 

2.Korintiešiem 2:15-16 – „Jo Dievam mēs esam Kristus labā smarža, gan to vidū, kas tiek glābti, gan to, kas iet pazušanā. Vieniem tā ir nāves smarža, kas nes nāvi, otrajiem dzīvības smarža uz dzīvību, kas visam tam ir gatavs.”. Citiem vārdiem sakot, mēs esam kā medus ticīgajiem, un kā sāls tiem, kas netic. Daudzi no mums, mēs to nepamanām, un domājam, ka esam aicināti dzīvot komfortabli, nevienam neko neizrādot, un, ka tik viņš nesadusmojas uz mani. Bet, mums ir jābūt kā sālij šajās rētās. Sāls, kas, patiesībā, palīdz, kas ir kā ārstniecības līdzeklis, bet tas sāp. Jāņa 20:23 rakstīts – „Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti. Kam paturēsiet, tiem paliks.”

Es atceros, kādu laiku atpakaļ, bija kāds cilvēks, kurš sāka nākt uz Vīlandi, un, tā nu sanāca, ka man sanāca ar viņu daudz runāties, daudz tikties arī ārpus svētdienām, un viņam bija daudz, daudz jautājumu. Jauns cilvēks. Un, mēs tikāmies, viņš uzdeva daudz jautājumus, un, ne vienmēr man bija atbildes, bet es mēģināju atbildēt, un, tad es viņu aicināju uz mazo grupiņu, un, tad viņš nāca un iesaistījās. Viņš pieteicās kristībām, viņš tika kristīts. Un, man likās – paldies, Tev Dievs! Prieks par to. Tad, vienā brīdī, es dzirdu kaut ko tādu no citiem, ka viņš dara kaut ko tādu, ko draudze īsti nevar atbalstīt. Un, tas ko es darīju ir, es aizbraucu pie viņa un pie šīs meitenes, es satikos ar viņiem abiem un teicu – bet tas, ko jūs dariet, nav pareizi. Es jūs mīlu un jūs man esat svarīgi, bet tas, kā jūs rīkojaties, nav pareizi. 

Jūs domājat, viņi to uzņēma ar prieku? Jūs domājat, tas bija tā – o, forši, ka tu te atbrauci vispār, ka tu ar mums satikties, paldies tev. Nē, tur bija daudz attaisnojumu, tur bija daudz viss kaut kas. Un, pēc tam, es aicināju Ģirtu un mēs runājām kopā, un kā Bībele to saka. Diemžēl, šodien šis cilvēks nav šeit. Bet, jūs redziet, man liekas, mūsu kā kristiešu pienākums ir kā šai sālij, kas, ja tu redzi, tu centies palīdzēt un tas sāp. 

Vēl kādi saka, ka sāls uzdevums ir radīt slāpes. Sāls uzdevums ir radīt slāpes. Bez sāls ēdienā, mums nebūtu slāpes pēc ūdens. Sportisti lieto sāls tabletes, kurš no jums ir lietojis sāls tabletes? Okei. Bet viņi šīs sāls tabletes lieto ar tādu mērķi, lai viņiem slāpst, un, lai viņi vairāk dzertu ūdeni. 

„Jūs esat zemes sāls.” Un, ja cilvēki skatās uz tavu dzīvi, vai viņiem rodas jautājums – klau, kāpēc tu esi citādāks? Kas ir ar tevi? Tu esi tāds mainījies, vai tu esi tāds citādāks. Redziet, cilvēkiem sāk rasties slāpes. Viņi sāk jautāt, viņi sāk meklēt, viņi mēģina saprast, kas tas ir. Un, Kristus saka – ‘Ja tu sevi identificē ar tiem laimīgajiem,’, par ko mēs runājām, ‘tad tu esi zemes sāls, tad tu ietekmēsi šo pasauli, tad tu ietekmēsi to visi, kurā tu atrodies.’ Tu to vienkārši ietekmēsi, jo zini kāpēc? Tāpēc, ka tu esi laimīgs. Tāpēc, ka tu esi tas, kurš ir garā nabags; tas, kurš raud par savu grēku; tas, kurš ir žēlsirdīgs; tas, kurš ir sirds skaidrs; tas, kurš ir miera nesējs; tas, kurš ir gatavs panest ari, ja ir izsmiekls. Tad tu ietekmēsi šo pasauli, saka Kristus. 

Bet, vai tikai tas ir mūsu uzdevums? Vai tikai tas ir tas, ko Kristus bija domājis? Ja mēs skatāmies uz pasauli, tad mēs redzam, ka šī pasaule nekļūst labāka, tā kļūst tikai sliktāka. Ģirts kādreiz minēja, ka ir kādi mācītāji, kuri vienā rokā tur avīzi, otrā rokā tur Bībeli. Šodien es varētu turēt i podu un Bībeli, un mēs varētu skatīties ziņas un lasīt Bībeli, un redzam, ka tas, kas Bībelē rakstīts, ir Patiesība. Un pasaule kļūst ļauna, tā ir ļauna un tā nekļūst labāka. Bet, tāpēc Kristus saka – ‘Tieši tāpēc jūs esat zemes sāls. Tieši jūsu dēļ šī pasaule tiek saglabāta. Šī pasaule tiek aizsargāta jeb paglābta no Dieva dusmām, pagaidām.

Jūs atceraties, ko Kārlis lasīja pašā sākumā? Kārlis lasīja par Ābrahāmu, kurš tirgojas ar Dievu, viņš tirgojas ar Dievu, un viņš nāk Dieva priekšā un saka – Dievs, nu, ja tur būs kādi taisni cilvēki, vai Tu neiznīcināsi šo pilsētu, šo Sodomu un Gomoru? Dievs saka – jā, ja tur būs 50. Un Ābrahāms saka – nu jā, Dievs, bet ja, piedod, ka es uzdrīkstos vispār runāt ar Tevi, Dievs, bet ja pieci būs mazāk? Un Dievs dara šo matemātiku un Viņš saka – jā, 45.. un aiziet līdz desmit. Un aiziet līdz desmit un Dievs saka – ja tur būs desmit taisni cilvēki, es šo vietu neiznīcināšu. Un tur nebija. Un, pirms Viņš iznīcināja šo vietu, ko Dievs darīja? Viņš izveda šos taisnos ārā.

Jūs redzat, ja būtu kaut desmit, desmit taisni cilvēki, Dievs saglabātu šo pasauli. „Jūs esat zemes sāls.”, ja jūs dzīvojat tā, kā Kristus to saka. Mēs esam tie, kas saglabājam šo zemi, kas saglabājam šo zemi no pūšanas. Jā, tas ir tas, ko sāls dara. Mēs, bieži vien, sāli arī sālām gaļu, lai gaļa nesabojātos un tā tālāk, un tā tālāk. Dievs nāks sodīt šo zemi, tas ir rakstīts Bībelē, bet pirms Viņš to dara, Viņš taisnos paņems prom. Tad sodīs. 

Un, ja mēs aplūkojam 10-12.pantu, mēs redzam, šeit ir rakstīts – „Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu Valstība. Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ vajās, un runās ļaunu par jums, priecājieties un gavilējiet, jūsu alga liela Debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums.” 10-12 šeit ir pasaules attieksme pret kristiešiem, bet tālāk, 13-16 ir mūsu attieksme pret pasauli. „Jūs esat zemes sāls.” Pēc tam mēs domāsim „Jūs esat pasaules gaisma.” „Jūs esat zemes sāls.”, tā ir tāda neredzamā liecība, teiksim tā. 

Un, vēl viena svarīga lieta – „Ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu?” Un, šeit ir šis jautājums par, nevis to, ka mēs kaut ko varam pazaudēt, nevis par to, ka mēs varam pazaudēt savu glābšanu, bet šeit ir jautājums uzdots ar domu – nav neviens cits, kas to darīs mūsu vietā. Ja tu sevi nevari identificēt ar šiem ‘laimīgajiem’, ja tava atgriešanās nav bijusi ar atziņu, ka tu esi garīgi bankrotējis, tad tu būsi neefektīvs, neefektīvs. Tu nevarēsi izmainīt šo pasauli. Tu nevarēsi ietekmēt šo pasauli. Un te ir jautājums – un, kurš gan cits? Ar ko tad lai to padara sāļu? Kurš gan cits tad to darīs, ja ne mēs kristieši? Kurš cits tas būs? Diplomātija? Politika? Kurš cits? Nē, mūsu dzīves. 

Kāda ir tava dzīve? Kādu ietekmi tu atstāj uz cilvēkiem? Vai tu vispār atstāj ietekmi uz cilvēkiem? Ja tu vari teikt – jā, es esmu laimīgs, tā no sirds, un tu redzi, šīs lietas ir notikušas tavā dzīvē, un, ja tu centies, un tu mīli Kristu un mēģini Viņu iepazīt, esi gatavs, ka arī tevi izsmej – tu ietekmēsi šo pasauli, būsi kā sāls. Tu būsi kā sāls. 

Un, patiesībā, tie cilvēki, kas mūs ienīst, viņi tik ļoti ilgojas pēc šīm izmaiņām. Un, tāpēc, ja jūs izsmej, nievā, ienīst, nepadodieties, neapstājieties. Es skatos uz savu dzīvi, un es redzu, ka tas ir Svētā Gara darbs, ko Dievs ir darīji manā dzīvē, kā Viņš mani ir mainījis. Bija kāds cilvēks, kurš uzticami stāstīja un dzīvoja, mazā pilsētā, ar savu ģimeni, viņi dzīvoja uzticami savu kristīgo dzīvi. Un tas man lika uzdot daudz, daudz jautājumus, kāpēc tas tā ir? Kāpēc viņš tā mainījies? Tas man lika uzdot daudz jautājumus. 

„Jūs esat zemes sāls.” Jau tagad.

Lūgsim Dievu.

Jēzu Kristu, paldies Tev, par Tavu Vārdu. Tavs Vārds ir tik dziļš, ka mums vajadzētu vēl stundas trīs pie šī panta pakavēties un domāt, ko tas īsti nozīmē. Bet, Kristu, es gribu lūgt, ka mēs esam šie ‘laimīgie’, ka Tu strādā pie mums, ka Tu veido mūs, ka mums ir svarīgi tas, ka mēs gribam ietekmēt šo pasauli. Jā, palīdzi mums neapstāties, un, palīdzi būt Tev uzticamiem, gaidīt uz Tevi. Paldies, Kristu, par to, ko Tu esi darījis manā dzīvē, un, tiešām, palīdzi, ka būtu efektīvs, Kungs. Ka es ar savu dzīvi varu aizsniegt, Kungs, vēl daudzus, vēl daudzus. Palīdzi, lai man ir šī vēlme, Kungs. Kungs, svētī mūs. Āmen.