#15 Laulības pārkāpšana un iekāre

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Bībeles studiju materiāls mazajai grupai
Datums:
27.04.2014.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
KS-015
Rakstvieta:
Mt 5:27-30

"Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību. Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī. Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē." — Mateja evaņģēlijs 5:27-30

Svētrunas noraksts
 

Labrīt draudze! Prieks jūs visus redzēt šeit Vīlandē. Ir labi būt draudzē, vai ne!? Jūs jūtaties labi? Tā lieta, ko Jānis minēja par dalīšanos, tā ir tik svarīga lieta, es domāju, katra mūsu kristieša dzīvē vai, ja tu esi kādā kalpošanā vai nē, tā ir svarīga lieta. Sātans mēģina darīt vienu lietu – viņš mēģina, viņš cenšas tavā dzīvē saglabāt tumšu stūrīti. Viņš cenšas, lai tavā dzīvē ir kāds tumšs kaktiņš, kurā tu neļauj, lai iespīd gaisma, tas ko mēs lasījām vēstulē Korintiešiem, „Ļauj, lai tavu dzīvi apspīd gaisma.” Tāpēc, man liekas, ka draudze ir tā vieta, kur mēs tik kolosāli to varam darīt, stāstot viens otram par to, kam mēs ejam cauri, ar ko mēs cīnāmies un tā mēs ļaujam, lai to apspīd gaisma, „Jo viss, ko apspīd gaisma ir gaisma.” Vai ne? 

Ir labi būt šodien kopā un mēs šodien turpinām Lūkas evaņģēliju... un pēkšņi man saka: „Nē, Raimond, tu kaut ko esi sajaucis?!” Mēs esam Mateja evaņģēlijā. Tie no jums, kas varbūt nav bijuši regulāri vai pēdējā laikā jums nav bijusi iespēja būt Vīlandē un sekot tam, kam mēs ejam cauri, tu vari mūsu mājas lapā www.vilande.lv noklausīties šīs svētrunas. Vēlreiz noklausīties un sekot tam, kam tad mēs ejam cauri. 

Mēs ejam cauri Mateja evaņģēlijam un tieši šajā brīdī mēs ejam cauri Kalna svētrunai. Ja jūs atcerieties, pašā sākumā, kad mēs sākām Mateja evaņģēliju, mēs runājām par to, ko tad Matejs grib pateikt? Matejs parāda Kristu kā ķēniņu. Ķēniņš ir atnācis kā tika pravietots. Pravietojumi piepildījās un vēl ir kādi, kuriem ir jāpiepildās. Mēs redzam, cik Dievs ir uzticams. 

Mēs arī redzējām, ka daudzi bija pārsteigti, ka nāk šie Austrumu gudrie un saka: „Mēs nākam aplūkot ķēniņu.” Daudzi ir izbrīnīti, Ķēniņš ir atnācis un tas ir Jēzus Kristus. Matejs mums rāda Jēzu vienmēr kā – Ķēniņš ir atnācis, lūk, ir ķēniņu Ķēniņš! Viņš rāda mums Dievu, Viņš rāda mums Dieva raksturu un atklāj mums Dieva plānu – glābšanas plānu. 

Šis Kristus, šis Ķēniņš, ko Matejs mums rāda, vienā brīdī nosēžas un māca ļaudis. Šī mācība ir tik bagāta, ka to apskatām joprojām un šķiet, ka vēl vajadzētu un vajadzētu daudz laika, lai mēs izprastu, ko tad Kristus grib pateikt. Ziniet, es ticu, ka tad, ja mēs būtu tajā vietā un dzirdētu, ko un kā Jēzus to saka, mēs noteikti ieraudzītu, ar cik lielām rūpēm Viņš to saka. 

Mateja 9:36 rakstīts: „Kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” Lūk, ar kādu sirdi Kristus runā, kā gans uz tām avīm, kuras ir palikušas vienas pašas. Atnāk Ķēniņš runā vēsti, lai glābtu cilvēkus. Rāda Dievu. Viņš ir Ķēniņš, Viņš ir Gans, kuram ir vērts sekot. Lai Dievs mums šodien palīdz to sadzirdēt un lai šie vārdi, kuriem mēs iesim cauri, tiešām nogrimst mūsu sirdīs šodien. 

Lūgsim Dievu. 

Mīļais Jēzu, kad es lasu Tavu vārdu, es saprotu, cik nepilnīga ir mana atziņa, un kad es lasu Tavu vārdu, es ieraugu, cik netīra ir mana sirds, un kad es lasu Tavu vārdu, es ieraugu to, cik liela ir Tava mīlestība un žēlastība. Paldies Tev, Jēzu, par to un lai Tavs vārds dziļi nogrimst mūsu sirdīs. Āmen.

Mēs visi varam atšķirt Mateja evaņģēlija 5.nodaļu, mēs joprojām esam 5.nodaļā un vēl divas nodaļas ir priekšā. Cik aizraujoši tas ir, vai ne!? Jā! Tātad, 5.nodaļa, mēs esam nonākuši pie 27.panta. Iepriekš mēs esam domājuši par to un esam aplūkojuši Rakstu mācītājus un farizejus. Rakstu mācītāji un farizeji ļoti labi zināja likumus un viņi tos interpretēja tā, ka tie kļūst vieglāk izpildāmi. Mēs to varētu saukt par legālismu, bet šāds veids ir pievilcīgs reliģioziem cilvēkiem, kuriem patīk apzināties un zināt, kur viņi šobrīd atrodas. Kas ir tas mazumiņš, kas man ir jāizdara, lai Dievs man paliek parādā? Kas ir tas mazumiņš, kas man ir jāizdara, lai es nokļūtu Debesīs? 

Ar kaut ko tādu mēs arī šodien sastopamies, ka cilvēki cenšas dažādos veidos iegūt šo pārliecību, mieru par to, ka beigās ar viņiem viss būs labi. Cilvēks pats cenšas to panākt un iegūt ar saviem spēkiem. Dažādas reliģijas piedāvā tik daudz no tā visa, kur katra no tām piedāvā noteiktu darbu, rīcību, lietu paveikšanu, lai apmierinātu savu apetīti pēc drošas nākotnes pēc šīs dzīves. Citi to sauc nirvāna vai par dažādām pasaulēm, ko viņi var iegūt, bet Jēzus sacītais to visu sabojā. Atnāk Ķēniņš un to visu sabojā. 

20.pants, „Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par Rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.” Jūs redziet, Jēzus uzstāda šo latiņu tik augstu, ka rodas jautājums – kā mana taisnība var būt pārāka par profesionāļu taisnību, kas tik ļoti labi pārzina likumus un pilda tos? Kā mana taisnība var būt pārāka par farizeju un Rakstu mācītāju taisnību? 

Mateja 5:21-47.pantam Jēzus parāda sešus piemērus, kā tas notiek Jēzus sekotāju dzīvē, kādā veidā tad mūsu taisnība ir pārāka. Jēzus šajos piemēros parāda, kā tas notiek Debesu valstības pilsoņu dzīvēs. No 21-47.pantam ir šie seši piemēri, bet 20. un 48.pants ir tie panti, kas iekļauj šos sešus piemērus un kas pasaka tik ļoti daudz. 

48.pants, kur mēs beigās lasām, „Tad nu topiet pilnīgi kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” ‘Tad nu’, citos tulkojumos ir ‘tāpēc.’ Šis vārds ‘tāpēc’ norāda uz to, ko Jēzus vēlas pateikt, ko Jēzus vēlas izsecināt. „Tāpēc esiet pilnīgi.” Nevis likumu ievērošana mūs glābs, bet pilnīga pakļaušanās un līdzināšanās Dieva raksturam. 

Tātad, mēs ejam šobrīd šiem sešiem piemēriem cauri, ko Jēzus min. Pagājušajā reizē mēs ar Kārli domājām par – ko? Jūs atceraties? Par dusmām, par šo piemēru, ko Jēzus rāda, kā mēs nogalinām attiecības ar Dievu un attiecības ar līdzcilvēkiem. Bet šodien Mateja 5:27-30, „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību. Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī. Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli nekā visa tava miesa nonāk ellē.” 

Visiem šiem sešiem piemēriem mēs redzēsim kādu vienu vadlīniju, kas iet cauri. Pirmie vārdi, ko Jēzus saka, ir šie: „Jūs esat dzirdējuši.” Un tad nākamais ir: „Bet es jums saku.” Jēzus saka: „Jūs esat dzirdējuši, jums ir mācīts, jums ir sacīts, jūs esat dzirdējuši un lasījuši to bauslībā, šajos desmit baušļos, jums ir mācīts: nepārkāp laulību, tev nebūs pārkāpt laulību.” Tad Jēzus vēl saka: „Bet es jums saku.” 

Iedomājieties, cilvēks nostājas citu priekšā un saka: „Bet es jums saku.” Ar šiem vārdiem Jēzus sevi atkal nostāda tādā augstā kārtā, parādīdams – es esmu Dievs. Tas ir pielīdzināms Vecās derības sacītam: Dievs runā. „Es jums saku.” Mēs redzam, Matejs atkal Kristu parāda – Ķēniņš, lūk, šis ir cilvēks, kurš runā ar autoritāti. Bet šodien mēs domājam par tādu lietu kā iekāre. Vai tu varētu saskaitīt, cik reizes šajā nedēļā tu esi iekārojis? Varam sākt skaitīt? Cik reizes tu esi ticis kārdināts iekārot? Iekārot ar acīm. Tu vari neatbildēt, bet padomāt pie sevis. 

Tas, ar ko farizeji un Rakstu mācītāji acīmredzot lepojās, ir, ka viņi nepārkāpj šo bausli, „Tev nebūs laulību pārkāpt.” Tāpēc Jēzus saka: „Jūs esat dzirdējuši: tev nebūs laulību pārkāpt.” Un farizeji gan jau tajā brīdī domāja – jā, mēs to nepārkāpjam. Visi zina, ka laulības pārkāpšana ir kaut kas slikts, gan tajā laikā un arī šodien. Jūs piekrītat man? Un mēs zinām, ka ir ļoti labi nepārkāpt laulību. Tā vienmēr ir patiesība ikvienam, ikkatrā vietā šajā Dieva radītajā pasaulē. 

Bībeles sākumā mēs lasām, kā Dievs ir radījis laulību – tā ir starp vīrieti un sievieti, mēs lasām: „Viņš atstās savu tēvu un māti un pieķersies viens otram.” Laulība ir kaut kas tāds, kur cilvēki kļūst viens, tie kļūst par vienu miesu. Laulībā attīstās intimitāte, uzticība, pieķeršanās un mīlestība – tik skaistu Dievs ir radījis laulību. 

Bet laulības pārkāpšana to visu iznīcina. Tā pārkāpj solījumus, iznīcina uzticību un tas atstāj daudz rētas otra cilvēka dzīvē. Tāpēc kaut kas tāds kā laulības pārkāpšana vienmēr ir nepareiza, tai nav attaisnojumu. Tas nenozīmē, ka laulības pārkāpšana ir kaut kas tāds, kas ir nepiedodams, taču mums ir svarīgi apzināties, cik tā ir iznīcinoša, cik šis grēks ir iznīcinošs, kaitīgs, toksisks, ja tā varētu teikt. 

Dievs ir devis baušļus ar mērķi, lai parādītu savu raksturu. Jaunajā derībā Dievs salīdzina vīra un sievas attiecības ar Kristus un draudzes attiecībām. Tāpēc Jēzus šeit to tik ļoti uzsver un grib parādīt, cik ļoti liels grēks ir laulības pārkāpšana. Un, ja mēs lasām Veco derību, mēs redzam, cik tā ir pilna ar laulības pārkāpšanu, kaut vai attiecības ar Dievu un tautu, ka tā pievēršas citiem dieviem, iemīl citus dievus. 

Ziniet kas ir laulības pārkāpšanā tāda smaga lieta? Cilvēks kļūst neapmierināts ar Dievu. Tātad, Jēzus saka: „Jūs esat dzirdējuši: tev nebūs pārkāpt laulību.” Rakstu mācītāji iespējams domāja: „Jā, mēs to nepārkāpjam.” 28.pantā Kristus turpina un saka: „Ikviens, ka uzskata sievu to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” Jūs redziet, Jēzus vienmēr iet dziļāk. Iekāre ir kaut kas tāds, kas ir mērķtiecīgs, ar nodomu. Grieķu valodā šī doma ir izteikta šādā veidā – ‘ar šādu mērķi’, ka tu ar noteiktu mērķi to dari. Vīrs lūkojas uz sievieti, uz citu sievu, ar mērķtiecību, ar nodomu. Lūk, šī ir iekāre. 

Bet svarīgi ir saprast, ka pats kārdinājums nav grēks. Šodien ejot gar tirdzniecības centru Galerija Rīga redzēju šīs reklāmas, kādu laiku atpakaļ tās bija tik daudz saliktas ar visādiem saukļiem. Žurnāli, televīzija, reklāmas – mūsu kultūra ir pilna ar šādiem kārdinājumiem. Bet tas vēl nenozīmē, ka kārdinājums ir kaut kas nepareizs vai, ka kārdinājums ir grēks. Izšķirošais ir tas, ko mēs darām ar šo kārdinājumu. 

Es dzirdēju kādu ķīniešu sakāmvārdu, es to noteikti pateikšu nepareizi, bet tā doma ir tāda – tu nevari apturēt putnus lidot virs tavas galvas, tajā lietā tu neko nevari darīt, bet tas, ko tu vari darīt, ir neļaut viņiem vīt ligzdu uz tavas galvas. Kārdinājums nenozīmē, ka tas ir grēks, bet tas, ko tu ar to dari. 

Ja jūs savās Bībelēs tagad skatāties 28.pantu, tad jūs redzat, ka panta beigās ir divi vārdi, svarīgi atslēgas vārdi: „ ... savā sirdī.” Kā cilvēks spēj iedomāties sevi kā piederīgu Debesu valstībai, ja sirds slepenā dzīve ir pretstatā ar Dieva pilnību, ar Dieva raksturu, ar Dieva sirdi? Šeit uzmanības centrā ir sirds un mēs redzēsim, ka šajos sešos piemēros, ko Jēzus min, kuriem mēs ejam cauri – Jēzus parāda to, kāda veida sirdi Viņš grib izveidot kristiešos, kas pēc tam parādās arī ārējos darbos. 

Salamans saka: „Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība.” Sirds. Kāda ir mana un tava sirds? Jūs ziniet, ir iespējams, ka tu vari atturēties no laulības pārkāpšanas, taču tev joprojām var būt iekāres pilna sirds. Tas ir iespējams. 

Kādas svētdienas atpakaļ mēs lūkojāmies uz to, kā Kristus sauc savus ļaudis. Jūs atcerieties? Zemes sāls. Pasaules gaisma. Tas vien nozīmē, ka Viņa ļaudis neizmanto savas maņas, orgānus vai miesas locekļus, lai nodotos miesas iekārei savās sirdīs. Dieva ļaudis savu miesu nenodos miesas iekārei savās sirdīs. Dieva valstības pilsoņi nodod savas miesas un visu, kas viņam ir dots, Dieva ziņā, Dieva pārvaldībā. Tā darot šie ļaudis ir kā pilsēta kalna galā, sāls gaļai un gaisma šai pasaulei. 

29.un 30.pants: „Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli nekā visa tava miesa nonāk ellē.” Es domāju, ir dzirdēti daudzi piemēri par to, kā cilvēki sevi ir mocījuši, lai pārvarētu kārdināšanas. Dzīvošana alā, sevis mērdēšana badā, kādi ir burtiski darījuši to, ko mēs tikko izlasījām. Vai tas izklausās nopietni? Ja tas tev izklausās nopietni, tad mērķis ir sasniegts. Jo Jēzus sakot šos divus pantus, grib parādīt, cik nopietns ir šis grēks.
 
Mērķis nav, lai mēs tagad sākam cirst rokas nost vai raut acis ārā, mērķis ir parādīt, cik grēks ir nopietns. Jūs redziet, šeit ir labā acs un labā roka – labā puse vienmēr norāda uz kaut ko svarīgāku, uz kaut ko spēcīgāku, uz kaut ko nozīmīgāku. Acs parasti ir tas maņu orgāns, ar kuru pirmajām kārtām mēs tiekam kārdināti, caur kuru tā kārdināšana var ienākt mūsu sirdīs un roka ir kā norāde uz konkrētu darbību. Jēzus saka: „Griez to nost.” 

Kāpēc tik daudzi kristieši šodien ir dziļā atkarībā no pornogrāfijas? Daudzi pētījumi to rāda. Kristieši, bet ir problēmas ar pornogrāfiju. Vai tas ir internets vai tie ir žurnāli vai tā ir grāmata vai tās ir vēlās nakts stundas pie tv. Mēs visi to zinām, bet kāpēc ir šī problēma? Vai Dievam tas vispār rūp? Mēs redzam, ka Jēzus šajos pantos parāda – jā, Dievam tas ir svarīgi, tas ir ļoti nopietni! 

Ja mēs atgriežamies mazliet atpakaļ, mēs skaidri redzam, kādu cilvēku Dievs ir radījis un radot to, Dievs ir teicis – ko? „Augļojaties un vairojaties un piepildāt šo zemi.” Mēs redzam, tātad, Dievs ir radījis cilvēku ar seksuālu tieksmi. Tātad, tādus Dievs mūs ir radījis, bet vai Dievs mūs tādus radīja tikai tāpēc, lai pasaulē vairotos cilvēki? Nē, Dievs to ir radījis, lai tas ir kaut kas intīms starp vīru un sievu un lai laulība veido dziļu uzticēšanos, baudu un prieku. 

Bet atnāk Ļaunais un visu mēģina sabojāt, atnāk Sātans un visu mēģina sabojāt. Sātans vienmēr grib sabojāt Dieva plānus. Viņš grib iznīcināt to, ko Dievs ir radījis un ko Dievs ir ieplānojis. Bībele mums parāda, ka Sātans sola brīvību, bet rezultātā ir verdzība. Pornogrāfija ir spilgts piemērs tam. Šodien Sātans piedāvā baudu, kas nemaksā neko, tā vietā, lai būtu attiecības, kurās cilvēki ir nodevušies viens otram. Šodien šī fantāzija uz seksualitāti ir mums visapkārt – visapkārt ir attēli, kas nav īsti un iekāre, kas saka: „Šis ir veids kā iegūt baudu, šis ir veids kā iegūt labu dzīvi un seksuālu piepildījumu.” 

Šī fantāzija uz seksualitāti, kas liek mums lietot mūsu acis un rokas, ir tikai viena klikšķa attālumā. Jūs redziet, ka rezultāts ir tāds, ka mēs sākam kļūt par sevis pielūdzējiem, mēs sākam pielūgt sevi un sākam sev teikt, ka tas jau nevienam ļaunu nenodara, tas notiek slepenībā un ir kaut kas privāts. Bet visi laulības pārkāpšanas elementi ir šajā lietā iesaistīti un mēs nokļūstam tādā sevis mīlēšanas gūstā, kas iznīcina patieso mīlestību un indē attiecības. Mēs kļūstam dusmīgi, neapmierināti un tā lieta, ko es jau iepriekš minēju, kas ir vēl svarīgāka – mēs kļūstam neapmierināti ar Dievu, mums nepietiek ar Dievu. Kāpēc? Tāpēc, ka Sātans cilvēku lieto kā objektu.
 
Kāpēc ir šī problēma? Un tā darot mēs vienkārši pasakām: „Dievs, mans ceļš ir labāks par to, ko Tu saki, ko Tu man piedāvā.” Tas neattiecas tikai uz laulības pārkāpšanu, uz šo iekāri. Tas attiecas uz visiem grēkiem. Dzīvojot grēkā mēs Dievam pasakām: „Dievs, es labāk izvēlos pabarot savas slepenās sirds iekāres un seksuālās fantāzijas nekā nodot sevi Tavā vadībā.” 

Kad Jēzus runā par šo piemēru, Viņš saka: „Tāda nav Debesu valstības pilsoņu sirds. Tā nav sirds, ko es vēlos redzēt savos sekotājos.” Jēzus saka, ka mēs esam atbildīgi par savām izvēlēm, tā ir tava izvēle. Mēs varam cīnīties ar iekāri vai arī varam to kultivēt un vairot. Lūdzu nepārproti un neaizej šodien no baznīcas sev sakot: „Ček, atzīmēju, pornogrāfija nav mana problēma. Viss kārtībā ar mani.” Tas nav risinājums. Risinājums ir iegūt sirdi, kas mīl Jēzu tik ļoti, par visu to, ko Viņš ir darījis mūsu labā, ka es griežos pie Viņa ar savām ilgām un vajadzībām un lūdzu katru dienu: „Piepildi manu sirdi ar savu mīlestību.” 

28.pants – sirds, šis atslēgas vārds. Dievs skatās uz tavu sirdi. Kad mēs lūdzam katru dienu pēc šīs mīlestības, „Dievs, piepildi manu sirdi ar šo mīlestību, ar Tavu mīlestību.”, tad mīlestība liek ļaunumam bēgt un šī mīlestība rada cieņu un šķīstību manā sirdī. Mēs varam izvēlēties, ko mēs darām ar kārdinājumiem un patiesībā mēs izvēlamies, mēs to darām. 

Vēstule Romiešiem 6.nodaļa, lasīšu no 12.panta, „Lai jūsu mirstīgajā miesā vairs nevalda grēks, kas liek paklausīt tās iekārēm! Neatdodiet savus locekļus grēkam par netaisnības ieročiem, bet nododiet sevi Dievam kā tādus, kas no mirušiem darīti dzīvi, un savus locekļus dodiet par taisnības ieročiem Dievam! Grēks vairs nevaldīs pār jums, jo jūs neesat padoti bauslībai, bet gan žēlastībai. Ko nu? Vai varam grēkot, ja vairs neesam padoti bauslībai, bet gan žēlastībai? Nē, taču! Vai tad nezināt, ka, nodevuši sevi verdzības klausībā, jūs esat vergi tam, kam paklausāt – vai nu grēkam, kas ved nāvē, vai paklausībai Dievam, kas ved uz taisnību. Bet lai pateicība Dievam, ka, reiz būdami grēka vergi, jūs no sirds esat paklausījuši tai mācībai, kas jums nodota, un, atbrīvoti no grēka, jūs paklausāt taisnībai. Jūsu cilvēciskā nespēka dēļ es runāju vienkāršā cilvēku valodā. Tāpat kā jūs, ļaunu darīdami, reiz nodevāt savus locekļus kā vergus nešķīstībai un ļaundarībai, tā tagad nododiet savus locekļus kā vergus taisnībai uz svētumu.” 

Tas, ko Pāvils šeit grib pateikt, ir, ka lai mūsu kristiešu attieksme un sirds ir tāda, kas vienmēr saka: „Kungs, manas acis pieder Tev, manas rokas pieder Tev, manas kājas pieder Tev. Un tas, ko darīs mana roka, tas ko darīs mana acs, pagodinās Tevi.” Lūk, kādu sirdi Kristus vēlas veidot savos ļaudīs. Lūk, kāda ir Debesu valstības pilsoņa sirds, kas saka: „Viss, kas man ir, visa mana miesa, viss pieder Tev. Kristu, tas viss pieder Tev.” 

Nobeigumā vēl viena lieta. Šodien mēs dzīvojam laikā, kurā ir ļoti grūti runāt par grēku. Gandrīz neiespējami runāt ar tiem, kas par to neko nav dzirdējuši vai neko tādu neatzīst. Diemžēl arī starp kristiešiem ir tā, ka grēka tēma ir ļoti nepopulāra, ļoti nelabprāt mēs par to runājam, mēs labprāt runājam par žēlastību, par Dieva mīlestību, bet ne par grēku. Bet kāds vīrs vārdā Martins Loids Džouns (Martyn Lloyd Jones) savā grāmatā raksta ļoti labu domu, ieklausieties, „Tiklīdz mums nav skaidra izpratne par grēka doktrīnu (grēka mācību), mēs nekad patiesi nesapratīsim Jaunās derības glābšanas nozīmi.” 

Ja mums nav skaidra šī grēka mācība, mēs nekad neizpratīsim Jaunās derības glābšanas nozīmi. Viņš uzdod šādus jautājumus – kāpēc tad Jēzus nomira pie krusta? Kāpēc Viņš aizliedza sevi? Kāpēc Viņš neļāva, ka Viņu aizstāv šie eņģeļu leģioni? Un, ja mēs neizprotam šo mācību par grēku, mēs nespējam atbildēt uz šiem jautājumiem. Evaņģelizācija bez grēka mācības nav patiesa evaņģelizācija. Tai jāsākas ar Dieva svētumu, cilvēka grēcīgumu, likuma prasībām, ar sodu, ko pieprasa likums un mūžīgām grēka sekām. 

Jēzus sāk šo Kalna svētrunu ar vārdiem: „Laimīgi.” Mēs tam gājām cauri. „Laimīgi garā nabagie, jo tādiem pieder Debesu valstība.” Laimīgi garā nabagie, kas nāk pie Kristus un saka: „Mana sirds ir ļauna, es pats neko nespēju, man vajadzīga Tava glābšana.” Glābšana no šī briesmīgā grēka, ko mēs saucam par iekāri. Lai Dievs mums palīdz.

Lūgsim Dievu. 

Kungs, Jēzu, es no sirds Tev ļoti pateicos par Tavu vārdu šodien. Paldies par šo atgādinājumu, ko Tu mums šodien saki – par šo grēku, par šo laulības pārkāpšanu. Ja mēs esam godīgi, tad ikviens no mums mēs esam laulības pārkāpēji. Kungs, Jēzus, mums ir vajadzīga Tava glābšana, mums ir vajadzīga Tava pestīšana. Es lūdzu, piedod, Jēzu. Palīdzi mums tiešām izprast un saprast to, kādu sirdi Tu vēlies veidot savos ļaudīs, ka tas ir sirds jautājums, ka tā ir sirds attieksme. Tāpēc es lūdzu, pārbaudi manu sirdi, vai es esmu uz pareiza ceļa. Bet ja nē, tad vadi mani pa patiesības ceļu. Kungs, Jēzus, es ļoti lūdzu, piepildi mūs ar savu mīlestību, lai mēs varām teikt ik dienas: „Manas acis, manas rokas, manas kājas un manas domas – tas viss pieder Tev, tas viss pieder Tev, lai es Tevi pagodinātu ar visu, ko Tu dod.” Jēzu, Tavā vārdā, āmen. 

Iet uz svētrunu arhīvu