#4 Laimīgi lēnprātīgie

"Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi." — Mateja evaņģēlijs 5:5

Svētrunas noraksts

Mēs šodien turpinām aplūkot Kalna svētrunu. Un es gribu, šajā brīdī, pavisam īsi pateikt, ka es gribu jūs iedrošināt, lai šie brīži, kad domājam par Kalna svētrunu, lai nav tikai šeit Vīlandes baznīcā, kad mēs esam kādus mirkļus kopā, bet, lai jūs turpināt domāt arī par to, nedēļā, vai nu esat mazās grupās, vai varbūt esat mājās, savā ģimenes lokā. Mēs draudzē esam sagatavojuši šo materiālu, ko var atrast Vilandes draudze mājas lapā, ieejot sadaļā „Mazās grupas” un tur ir materiāls, kam jūs varat iet cauri arī pa nedēļu, vēl joprojām domājot par tiem vārdiem, par ko mēs svētdienās, šeit kopīgi runājam. 

Šodien ir tāds interesants Vārds – „Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi.” Ne visi mēs dzīvē saņemam kādu mantojumu. Bet, tad kad mēs runājam par mantojumu Bībeles izpratnē, tad mēs saprotam to, ka Kristus ir parūpējies, lai katrs, kas nāk pie Viņa, tiktu svētīts. Un nav neviena cilvēka, kam Kristus nepievērstu īpašu uzmanību. Un Jēzus, šajā uzrunā, apsēžoties uz kalna skaidro - laimīgi lēnprātīgie, jo tieši šie cilvēki mantos zemi. Ko tas nozīmē?

Ja mēs ielūkojamies Bībelē, tad mēs redzam, ka tur diezgan daudz tiek pieminēts vārds „mantojums”. Mēs šajā rītā neapskatīsim visas šīs Rakstu vietas, bet dažas gribu pieminēt. Varat atvērt 1.Pētera vēstuli 1:3-4 ir rakstīts tā – „Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga, Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem. Neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts Debesīs jums.” 

Īsāk sakot, apustulis Pēteris saka – Dievs jums ir sagatavojis mantojumu. Tā ir laba ziņa priekš katra no mums. Un, lai šo mantojumu saņemtu, Bībele skaidro, kā pie šī mantojuma tikt. Vēstulē Galatiešiem, 3:26-29 – „Ticībā uz Jēzu Kristu jūs visi esat Dieva bērni. Jo jūs visi, kas esat uz Kristu kristīti, esat ietērpti Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes, jūs visi esat viens Kristū Jēzū. Un ja jūs piederat Kristum, jūs esat Ābrahāma pēcnācēji, mantinieki pēc apsolījuma.”

Kad mēs domājam par to, par ko Dieva Vārds saka šajās Rakstu vietās, tad mēs saprotam – jā, vispirms tā ir šī Jaunā zeme, tur Mūžībā. Un par to Bībele runā ļoti daudz. Mēs varam lasīt 37.Psalmu, Jesajas grāmata, Jeremijas grāmata, Ēcehiēla grāmata, Atklāsmes grāmata. Patiesi ticīgs cilvēks mantos Jaunas Debesis un Jaunu zemi. Apustulis Jānis Atklāsmes grāmatā raksta – „Es redzēju Jaunas Debesis un Jaunu zemi, jo pirmā Debess un pirmā zeme bija zudusi un jūras vairs nav.”

Bet, tas par ko Jēzus runā, neaprobežojas tikai ar Mūžību. Tas par ko Jēzus runā neaprobežojas tikai ar šo Debesu mantojumu. Jēzus runā par reālu mantojumu jau šodien mums. Un šī frāze – mantos zemi – tā ir frāze, kas nozīmē – tev kaut kas pieder. Tev ir viss, lai tu normāli, mierīgi dzīvotu. Un Jēzus saka – „Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi.” 

Ziniet, katru reizi, kad mēs lasām Bībeli, ir ļoti svarīgi uzdot sev kādus jautājumus. Un viens no jautājumiem ir – kā tas praktiski skar manu dzīvi? Un, kad mēs par to domājam, tad mēs nonākam pie nākošā jautājuma – kas man ir jāmaina manā dzīvē, lai es varētu iegūt šo mantojumu? Mums katram ir svarīgi domāt par savu raksturu, par mūsu rakstura īpašībām, ir svarīgi domāt par to, kā es dzīvoju, kā ir ar manām attiecībām ar Dievu, kā ir ar manām attiecībām ar cilvēkiem.

Un Kristus saka, ka Debesu Valstībā, starp Dieva ļaudīm, šo attiecību pamatā ir lēnprātība. Kad mēs šodien skatāmies pasaulē, tad mēs redzam, ka tur valda pavisam citi likumi. Šodienas pasaulē nepārtraukti tiek izdarīts spiediens uz otru cilvēku, lai tikai panāktu savu. Bet, kad mēs domājam par Debesu Valstību, ir ļoti svarīgi, lai mūsu attiecības veidotos lēnprātībā. Un pirmais jautājums, kas rodas man un domāju, ka arī jums, ir – kā tad saprast lēnprātību? Kas ir lēnprātības?

 Ja mēs mēģinātu to noformulēt, tad mēs varētu teikt tā, ka lēnprātība ir mūsu sirds stāvoklis attiecībā pret Dievu un arī attiecībā pret cilvēkiem, kas ir mums līdzās. Ja mēs ieskatītos latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā, tad tas kā tur tiek skaidrots šis vārds „lēnprātība”, mēs varētu domāt – nu, tas ir vārds, kas šodienas pasaulē netiek tā īpaši cildināts. Pieticīgs, padevīgs, bikls un kautrīgs. 

Ja mēs domājam par to, mēs teiktu – nu, ja tev ir šīs īpašības, tu šodien pasaulē neko nevari sasniegt. Ja tu būsi bikls, ja tu būsi kautrīgs, Ja tu būsi padevīgs, ja tu nestādīsi sev lielus mērķus, tu neko dzīvē nesasniegsi. Bet domājot par lēnprātību, mēs redzam, ka Bībele saka un māca pavisam ko citu. Es gribu, ka mēs atveram vēstuli Titam, atvērsim trešo nodaļu un izlasīsim dažus pantus no šīs nodaļas. Vēstule Titam trešā nodaļa, sāksim no pirmā panta. Apustulis Pāvils raksta, iesaka Titam - „Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu, nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību. 

Redziet, šeit, Dieva Vārdā nav teikts – nu, esiet lēnprātīgi tikai pret tiem, kas jūs mīl, esiet lēnprātīgi tikai pret tiem, kuri par jums rūpējas, esiet lēnprātīgi pret tiem, kuri par jums nerunā sliktu. Apustulis Pāvils liek atgādināt – visiem cilvēkiem parādiet lēnprātību. Palasām tālāk, trešais pants – „Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.” Un tālāk, ceturtā pantā – „Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem...” Kad Kristus ienāk mūsu dzīvē, apustulis Pāvils saka – tas neatstāj, tas atstāj noteikti kādu iespaidu, notiek pārmaiņas. Un viņš saka – Kristus mūs izglāba. Un tas notika nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlastības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā.

Ko šie vārdi mums saka? Šie vārdi ļoti skaidri parāda, ka lēnprātība nav iespējams iegūt bez šīs jaunpiedzimšanas, bez sastapšanās ar Kristu. Pāvils saka – pašiem ir bezjēdzīgi sevi mēģināt padarīt par lēnprātīgiem cilvēkiem. Tikai nomirstot sev, tikai nomirstot savam egoismam, atdodot savu dzīvi Kristum, tu ļauj Kristum sevi mainīt. Un tu iegūsti lēnprātību. Un tas, ko tu iegūsti nākot pie Kristus, ļaus justies tev laimīgam. Tāpēc arī Kristus šajā sarunā ar Rakstu mācītājam Nikodēmam, kura ir aprakstīta Jāņa evaņģēlijā 3.nodaļā saka šim, tā laika gudrajam vīram – „Patiesi, patiesi es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt Dieva Valstības.” 

Lēnprātīgs cilvēks pakļauj savas emocijas. Pakļauj savu rīcību Svētā Gara vadībai. Lēnprātīgs cilvēks atsakās darīt ļaunu. Lēnprātīgs cilvēks atsakās sagādāt sāpes un ciešanas citiem. Lēnprātīgs cilvēks uzvar ļaunu ar labu. Man šie vārdi, ko tikko lasījām liekas ļoti svarīgi, lai mēs saprastu, kas ir lēnprātība, tajā izpratnē, ko Kristus domāja. Un tāpēc es vēlreiz lasīšu Titus 3, 1-5 – „Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu, nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību. Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.  Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā. ”

Un, mīļie, es gribu šajā brīdī, katru no jums aicināt, ieskatīties savā dzīvē. Vai tu savā dzīvē redzi šo lēnprātību? Ja tu neredzi, tad varbūt jautā sev – varbūt Kristus nemaz nav atspīdējis tavā dzīvē? Tad, tieši ar to tev šodien ir jāsāk. Tas ir ļoti svarīgs solis. Lēnprātība nav sinonīms vārdam „vājš”. Lai būtu lēnprātīgs, cilvēkam ir jābūt ļoti stipram. Lēnprātība vienmēr iet kopā ar labestību un mīlestību pret citiem cilvēkiem. Kristus saka – „No tā jūs pazīs, ka esat mani mācekļi, ka jūs mīlat cits citu.”

Vēstulē Efeziešiem 4, 31-32 – „Visa rūgtums, niknums, dusmas, klaigas un zaimi, no jums lai ir tālu prom līdz ar visu citu ļaunumu. Esiet krietni cits pret citu un žēlsirdīgi; piedodiet viens otram, kā Dievs Kristū ir piedevis jums.” Pāvils saka – lēnprātību raksturo šī labestīgā un mīlestības pilnā attieksme pret citiem cilvēkiem. Kad tu vairs nedari kādas lietas, kuras tu agrāk darīji, jo, lūk, Kristus ir tevi izmainījis. 

Bet, ir vēl kāda svarīga lieta. Lēnprātība nenozīmē to, ka mums vairs nav nekādu principu, bet lēnprātība ir pārliecība Kristū nevis sevī. Tā ir pārliecība par Kristus prātu, ko es piepildu. Tā ir pārliecība par to, ka Kristus mani vada un ne vairs es. Tā ir šī pārliecība, ka man ir jāpaklausa Viņam. Tā ir šī uzticēšanās, ka Viņš mani tālāk vadīs. Tā ir šī uzticēšanās Dieva Vārdam, Dieva Vārda apsolījumiem. Apustulis Pāvils saka ļoti interesantus vārdus par lēnprātību. Filipiešiem 4:5, viņš saka – „Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem.”

Apustulis Pāvils īpaši uzsver šo lietu, lēnprātību. Un, ja mēs palasām Apustuļu vēstules, mēs redzam, ka par nevienu citu īpašību viņš tā nerunā. Neizcel sevi uz citu fona. Tas, ko mēs šodien redzam sabiedrībā, ir, ka lēnprātīgiem cilvēkiem, tā cilvēki domā, ir ļoti grūti iekļauties šodienas dzīves ritumā. Šodien nepārtraukti ir sevi jāpierāda, nepārtraukti to tev prasa pierādīt, ka tu kaut kas esi, ka tu kaut ko vari. Bet, ziniet, nekas nesagādā cilvēkam lielāku laimes izjūtu, ja tu vari dzīvot ar šo brīvības apziņu, ka tev nav nepārtraukti sevi jāsalīdzina ar citiem.  Ka tev nav nepārtraukti jācenšas izcelt sevi, noliekot citus, parādot – es taču esmu labāks par to un to. 

Kā iemācīties lēnprātību? Kā iemācīties būt lēnprātīgam? Un te es gribu mazu atkāpi. Šis grieķu vārds „praoss”, jeb lēnprātība. Jaunajā Derībā ir minēts tikai divas reizes, grieķu valodā. Mateja evaņģēlijs 5,5, ko mēs jau lasījām un Mateja evaņģēlija 11:29 pants, kurš skan tā – „Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm.” Bet tā paša vārda sakne, kas ir šis vārds lēnprātīgs, ir arī tur, kur ir runa par pazemību, par maigumu, par uzmanību, par to, kā izturēties saudzīgi pret cilvēkiem. 

Un, ja mēs pameklējam grieķu vārds „praoss” tulkojumu, tas tiek tulkots kā mierpilns, kluss, mierīgs, norimis un maigs. Un, ziniet, ir ļoti interesanti, ka grieķu valodā šis vārds „praoss” tiek lietots tad, kad ir runa par uztrenētiem zirgiem. Jūs zināt, jauns kumeļš, viņš ir ļoti traks un pamēģiniet tādam jaunam zirgam uzkāpt mugurā, ātri vien jūs nosviedīs pie zemes. Un tad šie zirgi tiek īpaši trenēti, tur ir īpaši cilvēki, kas ar to nodarbojas, lai šis zirgs būtu tam piemērots, kam viņš ir domāts. Lai cilvēki varētu ar viņu pārvietoties vai piedaloties kādās sacensībās vai dodoties karā. Šo vārdu lietoja, grieķu valodā, tādā nozīmē. 

Bībele saka, ka lēnprātīgs cilvēks ir laimīgs cilvēks. Un, ja tu gribi būt laimīgs, ja tu gribi būt apmierināts ar dzīvi, tad nekas cits neatliek, kā iemācīties būt lēnprātīgam. Un Svētie Raksti runā par to, kas ir jādara, lai es savā dzīvē kļūtu lēnprātīgs. Jesajas grāmata, mēs varam atvērt, Vecajā Derībā, tur pravietis runā par to, cik svarīgi ir būt lēnprātīgam. Jesajas grāmata, 1.nodaļa, izlasīsim, tur sākot no 11.panta, ļoti interesanti vārdi, pravietis saka – „Kam Man jūsu daudzie upuri?" saka Tas Kungs. "Man līdz sātam jūsu sadedzināmo upuru aunu un nobaroto lopu treknums, vēršu, jēru un āžu asinis, es nekāroju.”

Ja mēs pamēģinātu pateikt šo teikumu mūsdienu valodā, tad šodien tas skanētu apmēram tā – kam man jūsu dziedāšana, kam man jūsu Dievkalpojumi, kam man jūsu svētrunas, man līdz sātam tas viss. Ziniet, kāpēc Dievs tā saka? Dievs to saka, tāpēc, ka bieži vien mēs, kā cilvēki, uzsvaru, arī kalpojot Dievam, liekam uz šo ārējo reliģiozitāti. Dievs saka – Man tas nav vajadzīgs. Tālāk Viņš saka vēl radikālāk 12.pantā – „Kad jūs nākat rādīties Man, kas no jums prasa..” Dievs saka – es negribu, ka jūs nākat un spēlējat šo teātri. Arī Kristus kādā vietā par to brīdina, Viņš saka – „Daudzi nāks tajā dienā un sacīts: Kungs, Kungs, mēs Tavā vārdā brīnumus darījām, mēs slimos dziedinājām, bijām tur...” Un Kristus teiks – „Es jūs nekad neesmu pazinis.” 

„Kas no jums prasa, ka Manu pagalmu mīdāt?” 13.pantā – „Nenesiet vairs nevērtas dāvanas, Man riebj jūsu kvēpināmais. Jaunu mēnesi un sabatu es nevaru ciest, tās ir krāšņas un grēcīgas.” Skarbi vārdi, vai ne!? Tālāk 15.pants – „Kad pletīsiet rokas, Es Savas acis no jums paslēpšu, pat, ja bez mitas lūgsieties, Es neuzklausīšos,” Kāpēc? „ ..jūsu rokas asiņu pilnas.” Paldies Dievam, tas nav par mums, tas nav par mani, es nevienu neesmu nogalinājis. Bet, atceraties, ko lasām 1 Jāņa vēstulē 3:15 – „Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava.” Un tālāk, Dievs caur pravieti Jesaju 1:16 saka – „ Mazgājieties, šķīstīties, aizvāciet savus ļaunos darbus no Manām acīm! Stājieties darīt ļaunu! Mācieties labu darīt.”

Mīļie, tas ir Vārds šodien katram no mums. Stājieties darīt ļaunu! Mācieties labu darīt. Un tu nekas neiemācīsies darīt labu bez lēnprātības. Un to nav iespējams iegūt bez Kristus. Jau pieminētā Rakstu vieta Mateja 11:28-30.pantam, Jēzus saka – „Nāciet pie Manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un Es jūs atvieglināšu. Uzņemieties Manu jūgu un mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs; tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir tīkams un Mana nasta viegla." 

Mūsu lepnums ir lēnprātības lielākais ienaidnieks. Šīs lietas, vienkārši, nevar pastāvēt blakus. Un tāpēc ir teikts – „Kas Man grib sekot, lai aizliedz sevi.” Kristus saka – ‘Ja tu gribi iemācīties lēnprātību, mācies to no Manis. Es esmu lēnprātīgs.’ Vēstulē Filipiešiem 2.nodaļā no 5-8.pantam, apustulis Pāvils saka – „Lai jūsos ir tādas pašas domas, kā Kristū Jēzū, kas būdams Dieva veidā, neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu, bet Sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu, un tapis pēc cilvēka līdzības; un, būdams tāds pats kā cilvēks, Viņš pazemoja Sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!”

Mīļie draugi, es gribu aicināt, ka mēs katrs šodien nākam Dieva priekšā lūdzot šo lūgšanu – Kristu, palīdzi man manā dzīvē, palīdzi man manās attiecībās, manos apstākļos, palīdzi man no Tevis mācīties lēnprātību. Un Kristus saka – „ ...tad jūs atradīsiet mieru, atvieglojumu savām dvēselēm.” Mēs taču pēc tā tik ļoti ilgojamies. Mēs saprotam, ka tas, ka mūsu dvēseles ir nospiestas, satrauktas, mēs nejūtamies laimīgi. Un, bieži vien, mēs to meklējam pagrūžot citus nost no sava ceļa. Jēzus kļuva par cilvēku, lai parādītu mums šo lēnprātības piemēru. Mēs lasām, kad Viņu zākāja, Viņš nezākāja pretī. Ciezdams Viņš nedraudēja. Mēs zinām, Viņš neturēja par negodu mazgāt saviem mācekļiem kājas. Mēs zinām, ka Viņš neatgrūda Pēteri pēc tam, kad viņš to aizliedza. 

Kā Viņš to spēja? Viņš bija pilnīgi pakļauts savam Tēvam. Viņš bija paklausīgs savam Tēvam. „Laimīgi lēnprātīgie, jo tie mantos zemi.” Lēnprātīgiem kaut kas pieder. Kristus saka – ‘Ja tu esi lēnprātīgs, tev ir viss, lai tu normāli, mierīgi dzīvotu. Un justos laimīgs.’