#1 Bībele atbalsta verdzību

Svētrunas noraksts

 
1725.gadā Londonā piedzima kāds zēns vārdā Džons Ņūtons (John Newton). Vienpadsmit gadu vecumā viņa tēvs, kuģotājs, viņu sāka ņemt līdzi jūrā, un pēc daudziem reisiem un neprātīgā dzeršanā pavadītas jaunības, viņu beigās piespieda iestāties Lielbritānijas flotē. Pēc neveiksmīga mēģinājuma dezertēt viņš saņēma astoņus dučus pātagu sitienu, tika degradēts par parastu jūrnieku, un noslēdzis šo drūmo karjeras nodaļu, Ņūtons pārgāja strādāt uz kādu citu kuģi. Tas bija vergu tirgotāju kuģis. Nonākot nesaskaņās ar šī kuģa komandu, viņš braucienā uz Rietumāfriku tika atstāts Rietumāfrikā un nodots vergu tirgotājai princesei Pejai, kas bija afrikāņu karaliene. Šī vergu tirgotāja bija pret Ņūtonu tik pat skarba, kā pret visiem pārējiem saviem vergiem. Bet atšķirībā no pārējiem vergiem, Ņūtonam vienu dienu ieradās glābējs pakaļ, kāds kapteinis, kurš bija nosūtīts Ņūtona tēva vārdā meklēt savu pazudušo dēlu. 

Tā nu Ņūtons brīnumainā kārtā tika izglābts, tomēr atpakaļceļā uz Lielbritāniju šis kuģis nonāca lielā vētrā, bet arī tur notika brīnums. Vēl lielāks brīnums. Šī vētra bija ļoti spēcīga un kuģis jau draudēja tūliņ apgāzties, kad Ņūtons visbeidzot griezās pie Dieva un lūdza pēc žēlastības. Un viņš saņēma žēlastību, kā pats vēlāk saka, ka kuģa kravai brīnumainā veidā pārslīdot tā, ka kuģis iztaisnojās, viņi visi beigās tika paglābti. Kopš šīs dienas Ņūtons sevi esot saucis par ticīgo, par kristieti, un viņš esot sācis lasīt Bībeli, viņš esot sācis regulāri lasīt Bībeli. Un tomēr sekoja vēl viens brīnums, iespējams, vēl lielāks brīnums. Proti, Džons Ņūtons pēc visa piedzīvotā, esot gan Rietumāfrikā pašam vergam, gan arī tiekot Dieva apžēlotam brīnumainā veidā, ne vien nepameta darbību vergu biznesā, bet pats kļuva par vergu tirgotāju. 

Kā tas ir iespējams? Mēs varam jautāt. Kas cilvēkam vēl ir jāpiedzīvo, lai viņš mainītos? Galvenais, ko tad viņš lasīja tajā savā Bībelē? Ko šī Bībele viņam mācīja par šo viņa uzņēmējdarbību? Par šīm viņa “precēm”, kuras viņš devās iepirkt, devās pāri Atlantijas okeānam uz Rietumāfriku, lai iepirktu no cilvēkiem, kuri zaga šos vergus, zaga apbraukājot afrikāņu ciematus, ielencot viņus un uz mūžu nošķirot no savām ģimenēm un saviem tuviniekiem un saviem mīļajiem? Vai tiešām šī Bībele atbalstīja šo Ņūtona verdzības biznesu? Tiešām, Džon Ņūton, tas, ko tu lasīji Bībelē, tev deva apstiprinājumu turpināt šo darbu? 

Arī šo jautājumu es esmu saņēmis pret sevi vērstu. Ne tikai Džons Ņūtons saņem šo jautājumu, bet patiesībā katram kristietim varbūt tiek uzdots dzīves laikā šis jautājums. Kā tu spēj ticēt Bībelei, kura atbalsta verdzību? Kā tu vari ticēt tādai mācībai, kura akceptē šo ļaunumu? Es nezinu, iespējams, jums arī kāds ir jūsu dzīves laikā diskutējot par kristietību vērsis šo jautājumu pret jums, vai pat varbūt jūs paši esat šo jautājumu uzdevuši. Varbūt šis jautājums joprojām dod kādu nemieru jūsu sirdīs, vai kādas šaubas par to, vai tiešām kristietība ir tā, par ko viņa tiek dēvēta, kāda viņa tiek pasniegta. Tādēļ šodien es centīšos sniegt atbildi un atspēkot šo mītu par to, ka Bībele atbalsta verdzību. Mana atbilde būs sadalīta trīs daļās, tie būs trīs P burti. Sākumā mēs runāsim par pamatojumu, kādu pamatojumu dod Bībele šai problēmai, šim verdzības jautājumam? Pēc tam apskatīsim praksi, kāda tad ir tā prakse verdzībai, kāda tā ir bijusi, un kāda tā ir šodien. Un beigās problēma, kas ir tā problēmas sakne visam šim? 

Tātad, pamatojums. Kā Bībele pamato šo savu nostāju cilvēku verdzības jautājumā? Kādu pamatojumu Bībele sniedz, lai mēs varētu teikt: “Dievs ir pret verdzību”? Jo tas ir tas, ko mēs gribam teikt kā kristieši. Gan Vecā Derība, gan Jaunā Derība nosoda cilvēku zagšanu, kas ir pamatā visai verdzībai, kas ir tas verdzības dzinējspēks. Mēs nerunājam tikai par pagātni, kad pirms pāris gadsimtiem bija verdzība izplatīta, arī šodien pasaulē tiek lēsts, ka ir ap 27 milj. vergu. Piespieddarbā, seksa tirdzniecībā, bērnu verdzībā nodarbinātie, un vēl daudzās citās jomās. 27 milj. cilvēku ir paverdzināti! Un tas ir tikai oficiālais skaitlis. Bet pamatā visa šī verdzība ir balstīta uz to, ka cilvēks tiek nozagts, viņš tiek pret savu gribu paņemts, aizrauts prom, un tiek nodarbināts pret savu gribu, tiek iesprostots, tiek saslēgts važās, sasaistīts, izmantots, pārdots. Viņš tiek nozagts un turēts pret savu gribu šajā verdzībā. 

Bībelē spilgtākais šāds verdzības notikums ir atrodams laikā, kad Jāzeps tika savu brāļu nodots verdzībā uz Ēģipti. Viņa brāļi viņu paņem pret viņa gribu, iespundē, pēc tam pārdod tirgotājiem, kas aizved viņu uz Ēģipti. Tas ir varbūt pat spilgtākais verdzības notikums, kas ir jau atrodams Bībelē. 1.Mozus 50. nodaļā ir rakstīts, ko Dievs saka par šo Jāzepa nodošanu verdzībā, to patiesībā saka Jāzeps par šo savu verdzību, viņš saka: “Kad jūs domājāt pret mani ļaunu, Dievs to domāja par labu.” “Kad jūs domājāt pret mani ļaunu (pārdodot mani verdzībā), Dievs to domāja par labu.” Tā daļa par to, ka Dievs to domāja par labu, to mēs šobrīd neapskatīsim, bet tā pirmā daļa: “Kad jūs domājāt pret mani ļaunu” – šeit mēs redzam, ka Bībele šo pārdošanu verdzībā jau definē kā kaut ko ļaunu, vai ne? Bībele to neatbalsta. Tas, ka Dievs ļaunas lietas spēj pārvērst par labu – to mēs zinām, to mēs redzam arī Jēzus Kristus krusta nāvē, cilvēki gribēja ļaunu izdarīt pret Jēzu, Dievs to pavērsa par kaut ko labu. 

Bet šeit mēs redzam, ka Bībele sauc verdzību par kaut ko ļaunu. Tas, kas notika no 16.-19.gs ar afrikāņiem, kuri tika ar varu, pret savu gribu nozagti savos ciematos un vesti uz šo jauno pasauli, kur viņi tika pārdoti kā vergi – Dieva acīs tas ir pretīgs ļaunums. Dieva acīs tas ir pretīgs ļaunums. Šajā ziņā mēs varam teikt: “Jā, black lives matters” – noteikti Dievs ir par melnādaino dzīvībām. Starp citu, tā pat kā par jebkurām citām dzīvībām. Bet Dieva acīs šis ir pretīgs ļaunums. Šī cilvēku nozagšana, aizvešana, lai tiktu pret viņu gribu paverdzināti un nodarbināti. 

Mozus likumā Dievs par šādu cilvēku zagšanu ir pat noteici nāvessodu. Tas nav tikai tāds mazs grēciņš. Tas ir pārkāpums, kas tiek sodīts ar nāvessodu. 2.Mozus 21 ir rakstīts: “Kas nolaupījis cilvēku un to pārdevis, vai arī to atrod pie viņa, tas lai mirtin mirst.” Tad, kad Bībele pasaka kādu darbības vārdu dubultā – mirtin mirst – tad tu zini, ka tas ir ļoti, ļoti nopietni, tas ir ļoti uzsvērts darbības vārds. “Kas nolaupījis cilvēku un to pārdevis, vai arī to atrod pie viņa, tas lai mirtin mirst,” kas viņu ir pārdevis, vai pat tur viņu pie sevis. Tas ir teikts ne tikai par cittautiešiem, ber arī jūdi pret savas tautas brāļiem šo pašu likumu bija nodefinējuši jeb Dievs bija devis šo likumu. 5.Mozus 24 ir teikts: “Ja pieķer vīru, kas nolaupījis kādu no saviem brāļiem, Izraēla dēliem, apgājies ar to kā ar vergu un pārdevis, tad laupītājs lai mirst. Izsveļ ļaunumu no sava vidus.” Redziet, Bībele tik skaidri runā par šo verdzības jautājumu. “Ja pieķer vīru, kas nolaupījis kādu, apgājies ar to kā ar vergu, tas lai mirst.”

Arī Jaunā Derība vergu tirgotājus ierindo kopā vienā sarakstā ar bezdievjiem un ar slepkavām. 1.Tim.1:9-10 skan šādi: “Likums nav pret taisno, bet gan pret likuma pārkāpējiem un nepaklausīgajiem, pret bezdievjiem un grēciniekiem, pret neticīgajiem un nešķīstajiem, pret tēva un mātes nogalinātājiem, pret slepkavām, izvirtuļiem, vīru piegulētājiem, pret vergu tirgotājiem, krāpniekiem, viltus lieciniekiem, un pret visu to, kas ir pretējs veselīgai mācībai.” Vergu tirgotājiem ir tas pats liktenis, kas ir slepkavām, bezdievjiem, tēva un mātes nogalinātājiem – viņi nonāk tajā pašā sarakstā. Tā, lūk, Bībele runā par vergu tirdzniecību, par vergu turēšanu, par verdzību. Tātad, šis ir pamatojums atbildei uz jautājumu: “Vai tiešām Bībele atbalsta verdzību?” Atbilde ir: “Nē!” Bībele neatbalsta verdzību; verdzību, kura ietver cilvēku nolaupīšanu, izmantošanu pret viņa gribu, vai pārdošanu. Dievs to pielīdzina slepkavībai, un tādēļ arī Vecajā Derībā sods par to bija nāve. 

Un tomēr, ja mēs gribam būt taisnīgi pret šo tēmu un pret Dieva Vārdu, un pret mūsu ticības pamatiem, mums ir jāuzdod arī nākamais jautājums, vai ne? Tātad, vai Bībele neatbalsta verdzību? Jā, Bībele neatbalsta to. Bet, vai Bībele nosoda verdzību? Vai Bībele prasa apturēt verdzību? Tas ir tas nākamais jautājums. Šeit, nu sākas tā, varētu teikt, grūtā daļa, jo ir jāatzīst – Bībele nepieprasa verdzības apturēšanu. Bībele nepieprasa verdzības apturēšanu. Tā vietā Bībele sniedz norādes, kā kungiem ir jāizturas pret viņu vergiem, un kā vergiem ir jāizturas pret saviem kungiem. Tātad, Bībele regulē vergu attiecības, nevis pieprasa verdzības apturēšanu. 

Kādēļ tā ir? Kādēļ Bībele nepieprasa verdzības atcelšanu? Iemesls ir tas, ka verdzībai bija dažādas formas, dažādas prakses. Un te mēs esam pie mūsu otrā punkta – prakse vai prakses. Verdzībai Bībeles laikā līdzīgi kā šodien bija vismaz divi veidi, divas puses, ja mēs tā ļoti vispārināti, novienkāršojot sadalām, mēs varam teikt – bija ļaunprātīgā puse, kur cilvēks tika nolaupīts un pārdots, viss tas, ko mēs tikko apskatījām, bet bija arī labprātīgā puse. Bija tā daļa, kur cilvēks pats piekrita kļūt par vergu, kur cilvēks pats sevi pārdeva kādam kungam, labprātīgi pārdeva. Šodien mēs šo ļaunprātīgo pusi joprojām saucam par verdzību, jo ja mēs pasakām vārds ‘verdzība’, mēs uzreiz skatāmies uz to ļaunprātīgo pusi. Bet to labprātīgo pusi mēs šodien esam pārsaukuši par kredītu ņemšanu vai darba attiecībām, nodarbinātība? Tas tā ļoti vienkāršoti iedalot šīs divas daļas. 

Tātad, tas, ko es gribu pateikt, ka verdzību praktizēja arī pozitīvā veidā. Cilvēki piekrita kļūt par vergiem tīri ekonomisku motīvu vadīti, lai nopelnītu vairāk naudas, vai arī, lai iegūtu stabilu sociālo statusu, lai viņiem būtu jumts virs galvas, ēdiens uz galda, pašiem sava gulta, drošība. Jo viņu kungs, kuram viņi pārdeva sevi, tajā brīdī uzņēmās atbildību par viņiem. Vēsturnieki, piemēram, raksta, ka jūdiem bija jāmaksā nodokļi par saviem vergiem, tāpat kā viņi maksāja nodokļus par saviem bērniem. Ketrīna Hešere (Catherine Hezser) savā grāmatā ‘Jūdu verdzības senatnē’ raksta šādi: “Tiem kuriem piederēja vergi, it īpaši lielā skaitā, bija nepieciešams būt ļoti turīgiem, jo kungiem bija jāmaksā nodokļi par saviem jūdu un ne jūdu vergiem, jo viņi tika uzskatīti par daļu no ģimenes. Vergi veidoja svarīgu daļu ģimenes reputācijā, it īpaši helēnisma un romiešu laikos, kur vergu pavadonim sievietei tika uzskatīti par sievietes goda izpausmi un aizsardzību.”

Tātad, mēs redzam, ja tu papēti dziļāk, ko Bībeles laikā nozīmē vārds ‘verdzība’, tad lielā mērā tā bija brīvprātīgi, apzinātu cilvēku labprātīga nodošanās kādām kungam, kuram viņš kalpoja, tas bija uz kādu noteiktu laiku, uz kādiem gadiem, un šie cilvēki kalpoji un viņi tika saukti par vergiem. Džerijs Stoners (James R. Stoner) no Kembridžas universitātes, kurš pēta romiešu kultūru, raksta: “Lielākā daļa romiešu izvairījās no cietsirdības pret saviem vergiem, viņi lietoja bonusus un zīmolvedību, lai uzlabotu produktivitāti, tieši tāpat, kā mūsdienu darba devēji to dara.” Tātad, verdzība bija viens no sabiedrībā pieejamiem cilvēku attiecību modeļiem. Tas bija viens no pieejamiem darba modeļiem, kā tu vari stāties sadarbībā ar kādu kungu, strādāt pie viņa un tevi sauc par vergu, tu biji vergs, tu biji uz to laiku sevi nodevis.

Ja mēs šodien aizejam uz banku un paņemam kredītu, mēs brīvprātīgi, nu parasti, es ceru, ka brīvprātīgi mēs aizejam un parakstāmies, ka mēs, piemēram, uz trīsdesmit gadiem maksāsim šim mūsu jaunajam ‘kungam’ kredītu par mūsu mājokli, un mēs nevaram vienkārši pēc trīs mēnešiem izdomāt – nē, man vairs negribas, es esmu brīvs cilvēks, es iešu prom no tā, man nebūs nekādu seku par to, es vienkārši viņam sākšu nemaksāt. Tā nebūs. Šajā ziņā mēs varam teikt – sauc kā gribi, bet forma ir līdzīga – tu esi parakstījies, tu esi tagad kalps vai vergs, vienalga, kā mēs to saucam, šai iestādei, šim kungam, un mums ir jānes kāda atbildība. Verdzība bija viens no šādiem attiecību modeļiem. Tādēļ Bībele to neprasa atcelt, bet tikai regulēt šīs attiecības, pieprasot cieņpilnu, atbildīgu un pat dāsnu izturēšanos pret šiem vergiem. 

Piemēram, 5.Mozus 15 ir rakstīts: “Ja tev tiek pārdots tavs brālis ebrejs vai ebrejiete, tad lai viņš kalpo tev sešus gadus, bet septītajā gadā laid to prom brīvībā. Laizdams to brīvībā, nepalaid viņu tukšā, dāsni dod viņam no saviem sīklopiem, no sava klona un vīnspaida, ar ko tevi svētījis Kungs, tavs Dievs, to dod viņam. Atceries, kad tu biji vergs Ēģiptes zemē un Kungs tavs Dievs tevi izpirka, tādēļ es tev šodien tā pavēlu.” Dievs regulē vergu un kungu attiecības. Viņš pieprasa cieņpilnu, atbildīgu un pat dāsnu izturēšanos pret šiem vergiem. Tas ir tas, kā Bībele regulē šīs attiecības. Te nav runas par cilvēku zagšanu, saslēgšanu važās, sišanu, izmantošanu, pārdošanu. 

Izraēlam Ēģiptes pagātne bija spilgts atgādinājums tam, ka viņi paši reiz bija vergi, un tur viņi saņēma šo negatīvo, šo ļaunprātīgo pusi, bet tagad Dievs saka: “Ja jums ir šādi vergi, jums ir jāizturas citādāk pret viņiem.” Kāds varbūt teiktu: “Nu, pagaidi, pagaidi, nu ēģiptieši pret mums tā izturējās, kāpēc mums vajag tagad pret šiem mūsu vergiem izturēties citādāk?!” Nē, Dievs saka: “Cieņpilna, atbildīga, dāsna izturēšanās.” 

Arī Džonam Ņūtonam, par kuru mēs ievadā lasījām, būtu noderējis palasīt šo Rakstu vietu mazliet biežāk, spriežot pēc tā, ko esam līdz šim dzirdējuši par viņu. Pēc visa tā, ko viņš bija piedzīvojis pats būdams vergs, līdzīgi kā Izraēls bija vergs Ēģiptē, tam vajadzētu mainīt tavu nostāju, tam vajadzētu mainīt mūsu nostāju, zinot, ka mēs reiz esam bijuši vergi. Arī Jaunā Derība regulē šo kungu un vergu attiecības. Piemēram, Efeziešiem 5 ir rakstīts: “Jūs, kalpi,” un šajā vietā vajadzētu būt vārdam ‘vergi’, pareizais tulkojums būtu vergi, tas ir vārds ‘dullas’ – vergs. “Jūs, vergi, ar bijību un trīsām, sirdsskaidrībā klausiet saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum. Arī jūs, kungi, izturieties pret viņiem tāpat – atmetiet draudus, zinādami, ka gan viņiem, gan jums ir Kungs debesīs, un Viņš neuzlūko cilvēku pēc viņa ārienes.”

Kungs debesīs, kurš neuzlūko cilvēku pēc viņa ārienes – lūk, Bībele regulē attiecības starp kunga un verga modeli, neuzlūkojot cilvēku pēc viņa ārienes. Diemžēl tas, ko cilvēki darījuši pēdējos gadsimtos, viņi uzlūko cilvēku pēc viņa ārienes. Viņi uzlūko! Rezultātā verdzības cēlonis pagātnē lielā mērā ir bijis tieši cilvēka āriene, proti – ādas krāsa, rasa, un no turienes arī dzimst šī visa doma par rasismu, par rasistisko verdzību. Piemēram, no verdzības ASV un citiem ir izaugusi šī mūsu izpratne, varbūt, ko mēs šodien dzirdot vārdu ‘rasisms’, uz kurieni mūsu domas uzreiz aizvirzās, pret ko arī šodien protestē šī ‘black lives matter’ (black lives matter) kustība, vienalga, vai tās metodes, kā viņi to dara ir pareizas vai nepareizas, par to tagad es nerunāšu, bet tas ir tas cēlonis, no kurienes tas viss ir audzis. Kur lielākajai daļai afroamerikāņiem priekšteči ir atvesti uz ASV kā vergi iepriekšējos gadsimtos. Lielākajai daļai šodien Amerikā dzīvojošiem afroamerikāņiem priekšteči ir tikuši atvesti kā vergi uz šo jauno pasauli, uz ASV pret savu gribu, bez cieņpilnas, atbildīgas, dāsnas attieksmes, kādu Bībele to pieprasīja. 

Lūk, redziet, šī verdzība, ko mēs šodien saucam par verdzību, viņa ir celta uz pavisam citiem pamatiem. Tā ir pavisam cita verdzības forma, prakse, nekā tā, kuru Bībele regulē, kuru Bībele māca, un kura tajā laikā tika praktizēta, lielākoties. 

Ja es jums pajautātu, cik no jums šobrīd ir kādās kredīta saistībās? Es jums neprasīšu celt roku, bet ja es prasītu, iespējams, nezinu, puse varbūt paceltu roku. Nezinu, es neesmu ar jums runājis par šo tēmu tik daudz, lai zinātu labi, precīzi prognozēt, bet ja es pēc tam jums pateiktu, ka visi tie, kuri ir pacēluši roku – jūs esat vergi. Iespējams, kāda daļa no jums apjuktu, kāda daļa varbūt apvainotos, justos aizvainoti, kāda daļa nepiekristu, bet kāda daļa varbūt pat piekristu un teiktu – jā, es tā arī jūtos, es esmu vergs! Un tomēr, pat ja jūs piekristu, ka esat bankas vergi, jūs noteikti atzītu, ka šī verdzība nav salīdzināma ar to, par kuru esam dzirdējuši iepriekšējos gadsimtos ASV, kur melnādainos nodarbināja nežēlīgos apstākļos – sita ārā zobus, lauza kājas un rokas kaulus kā sodu par kādiem darbiem, kas nebija izpildīti pienācīgā līmenī, izvaroja, pazemoja, pat slepkavoja, par to nenesot nekādu atbildību. Mūsu kredītiņi ir mazliet cits stāsts, jūs piekrītat, vai ne? Tas ir cits stāsts. Mūsu attiecības šodien ar mūsu bankām tomēr ir cits stāsts, pat ja mēs to kādā brīdi sauktu par verdzību. 

Tāpat arī Bībelē minētā verdzības prakse, tas attiecību modelis jeb cits stāsts, nekā tas, kuru cilvēki parasti met pretī kristietībai, sakot: “Kristietība atbalsta verdzību.” Bībeles minētā verdzības forma jeb prakse jeb attiecību modelis pieprasīja atbildību no saviem kungiem, un eksistēja arī labi kungi. Eksistēja kungi, pie kuriem nāca cilvēki un gribēja kļūt par vergiem. Politiķi, juristi un pat ārsti Romas laikā bija kādu kungu vergi. Brīvprātīgi iestājās, lai viņiem būtu šī aizsardzība, sociālais statuss.

Lūk, varbūt  iemesls, kādēļ Bībele neprasa atcelt verdzību. Es domāju, tas ir jau spēcīgs iemesls, bet ir vēl viens iemesls. Un tas ir, ka kopumā Bībeles mērķis nav reformēt sabiedrību, Bībeles mērķis nav reformēt sabiedrību, bet gan reformēt cilvēka attiecības ar Dievu. Bībeles mērķis ir norādīt uz glābšanu, norādīt uz garīgo realitāti. Un garīgā realitāte ir tāda, ka diemžēl visi cilvēki patiesībā ir vergi. Visi cilvēki patiesībā ir vergi. Šī garīgā verdzība ir tā, kas patiesībā izraisa visas tās fiziskās verdzības, kuras mēs redzam pasaulē, visu to ļaunprātību, visu šodienas 27 miljonu un vairāk cilvēku verdzināšanu. Tas viss sākās ar garīgo verdzību un tai pakļauti ir visi cilvēki. Tā, lūk, ir tā sakne visai šai verdzības problēmai. 

Te mēs esam pie mūsu trešā punkta – problēma, problēmas sakne. Tātad, mēs apskatījām pamatojumu, ko Bībele māca par verdzību, mēs apskatījām dažādas prakses, formas, un tagad noslēgsim ar domu par to, kāpēc vispār ir visa šī problēma aktuāla pasaulē? Verdzības ļaunums izauga no problēmas saknes un problēmas sakne ir, ka visi cilvēki ir vergi, Bībele saka – grēka vergi. Grēka vergi. Ticiet man, cilvēkam nepatīk to dzirdēt. Cilvēki tam nepiekrīt. Ja jūs kādam darba kolēģim, kurš nav kristietis, pateiksiet: “Tu esi grēka vergs,” paskatieties, kāda būs reakcija. Varbūt pamēģiniet! Varbūt tas ir labs veids, kā uzsākt sarunu. Bet cilvēki tam nepiekrīt. Mūsdienās cilvēki māca tieši pretējo – tu esi brīvs.. tu esi brīvs, dari, ko gribi! Esi vien, kas tu vēlies! O, tu piedzimi par sievieti, bet tu gribētu būt vīrietis? Viss labi – nekādu problēmu – esi, kas tu gribi būt! Tu esi brīvs! 

Ēdenes dārzā visa šī pasaules vēsture ar Ādamu un Ievu sākās, tieši ar šiem pašiem meliem: “Jūs esat brīvi, dariet, ko vien gribat! Jums neaptīk, ka Dievs ierobežo? Jums aizliedz ēst no šī koka? Nekas, dari, ko gribi, tu esi brīvs! Tu esi brīvs, un tu būsi vēl gudrāks. Tu būsi vēl gudrāks, ja tu salauzīsi šīs Dieva dotās robežas, jo tu taču esi brīvs.” Un cilvēki šajā stulbumā, savu kārību dzīts, viņš māna sevi. Viņš negrib dzirdēt, ka viņš ir kāda vergs. Es ievadā lasīju Jāņa 8 sarunu starp Jēzu un farizeju. Arī tur farizeji negribēja dzirdēt, ka Jēzus viņiem saka: “Ja jūs paliekat manos Vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi, un jūs iepazīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus.” Tie viņam atbild: “KO? Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu saki: jūs kļūsiet brīvi?” Citiem vārdiem sakot: “Mēs jau esam brīvi, mēs esam brīvi un mēs nekad nevienam neesam vergojuši.” 

Smieklīgi. “Nekad nevienam neesam vergojuši?” Tiešām? Droši vien, ja es tur stāvētu Jēzus vietā, es viņiem teiktu: “KO, lūdzu? Jūs esat jau aizmirsuši, ka jūs Ēģiptē bijāt vergi? Jūs Ābrahāma pēcnācēji? Jūs esat jau aizmirsuši, ka jūs šobrīd esat Romas vergi?” Kā var cilvēks sevi tā mānīt? Ja es tur būtu bijis, es to droši vien būtu uzreiz atbildējis, bet apbrīnojamais ir tas, ka Jēzus viņiem neatgādina šo, kaut gan tas būtu tik ērts brīdis, lai viņus ievestu šajā muļķīgajā gaismā. Bet tas, ko Jēzus dara – Viņš pasaka viņiem: “Ziniet, ir vēl daudz smagāka verdzība, kurā jūs esat saslēgti.” Viņš saka viņiem: “Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku ir grēka vergs.” Aizmirsīsim par to Ēģipti un Romu, tā īstā tēma ir – jūs esat grēka vergi. 

Un Bībele saka, ka visi ir grēkojuši. Visi ir grēkojuši. Jēzus saka: “Tas, kas dara grēku, kaut vienu reizi, kļūst par grēka vergu.” Visi cilvēki ir grēkojuši, tātad visi ir grēka vergi. Visi ir vergi garīgajā ziņā. Vai nu tu esi vergs grēkam, vai arī tu esi vergs Kristum. Visi ir vergi garīgajā ziņā. Vai nu tu esi vergs grēkam, vai arī tu būsi vergs Kristum. Jēzus farizejiem saka, ka visi ir grēka vergi, bet, ka Viņš var darīt viņus brīvus. Pāvils to apstiprina, kad viņš raksta Romas draudzei, viņš raksta: “Vai tad nezināt, ka nodevuši sevi verdzības klausībā, jūs esat vergi tam, kam paklausāt, vai nu grēkam, kas ved nāvē, vai paklausībai Dievam, kas ved uz taisnību.” 

Vienalga, kā tu esi vergs, tu to vari ignorēt, tu vari sev iestāstīt, cik tu esi brīvs, bet tie visi ir meli, tā nav patiesība. To jau atklāj mūsu katra dzīve, ja mēs godīgi paskatāmies uz to, vai ne? Cik ātri mēs iedegamies dusmās, cik viegli mēs pakļaujamies slinkumam, cik lēti mēs pārdodamies izklaidei, cik īsā laikā mēs kļūstam atkarīgi no ārišķīgām lietām. Kāds pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse no ASV iedzīvotājiem ģimenes vēsturē ir būtisku lomu spēlējusi alkoholisms. Vairāk nekā puse no šodien ASV dzīvojošajiem cilvēkiem, viņu ģimenes vēsturē lomu ir spēlējusi alkoholisms, atkarība, verdzība. Šo tradicionālo atkarības veidu šodien papildina jauni atkarību veidi. Bērniem tie ir mobilie telefoni, pieaugušajiem tie ir datoru ekrāni  vai darbs un karjera, kas aprij laiku, savai ģimenei, saviem bērniem, saviem tuvajiem, tām īstajām vērtībām. 

Es pats neizslēdzu sevi no tā, es pats esmu piedzīvojusi vismaz divas no šīm atkarībām savā dzīvē, kad es biju atkarīgs no datoru spēlēm un darba holismā godīgi atskatoties uz savu dzīvi, cik tas ir paņēmis laika un virsstundas. Mēs visi esam grēka vergi, ja vien neļaujam Kristum izpirkt mūs no šīs verdzības, jo Kristus ir vienīgais nodzīvojis bez grēka, līdz ar to bez grēka važām, Viņš vienīgais nav grēka vergs. Tāpēc Viņš vienīgais var pieteikties kā izpircējs. Neviens vergs nevar doties pie cita verga un teikt: “Es tevi izpirkšu!” Tas otrs vergs viņam teiks: “Ko? Tu mani izpirksi? Tu pats esi saslēgts važās, ko tu mani te vari izpirkt!” Ir tikai viens cilvēks, kurš ir dzīvojis šo dzīvi bez grēka, kurš nav grēka vergs, un tas ir Jēzus Kristus. 

Jaunajā Derībā vārds, kas tiek lietots vergam, es jau minēju, ir vārds ‘dulos’, tas nāk no vārda saknes ‘deo’, kas ir sasiet, sasaistīt. Tātad, vergi ir tie, kas ir sasieti, sasaistīti ar kaut ko kopā. Interesanti, ka lielākajā daļā Bībeles tulkojumos autori ir izvairījušies tulkot ‘dulos’ kā vergs. Lielākajā daļā tas vārds tiek tulkots tajā vieglajā formā kā kalps. Kalps. Acīmredzot baidoties no šīs visas negatīvās piegaršas, no visa šī negatīvā fona. Bet ziniet, patiesībā daudz kur, kur mēs lasām vārdu kalps, tur vajadzētu būt vārdam vergs. Piemēram, Mateja 25: “Viņa kungs tam sacīja: labi, mans krietnais un uzticamais vergs.” Nevis kalps. Vai Mateja 6, Kalna svētrunā Jēzus saka: “Neviens nevar kalpot diviem kungiem.” Patiesībā šeit būtu jābūt: “Neviens nevar būt vergs diviem kungiem.” Jūs nevarat būt vergs Dievam un mamonam. 

Cilvēkiem nepatīk, un tāpēc es pieņemu, Jaunās Derības autori, un tas ir gan angļu, gan latviešu Bībelēs ir šīs bailes šo vārdu vergs lietot, tāpēc, ka es negribu lietot vārdu vergs kopā ar vārdu Dievs vai Kristus. Bet patiesība ir tā, ka mēs esam Kristus vergi, Viņš mūs izpirka. Mēs piederam Viņam un Viņš ir labs kungs, Viņš ir vienīgais pilnīgi labais kungs. Viņš mūs izglāba no vergu bara, kā toreiz Džonu Ņūtonu no Rietumāfrikas. Mēs visi esam Kristus vergi, ja mēs ļaujam Viņam sevi izpirkt. Jēzus Jāņa 15 saka – nesauc mūs vairs par vergiem, bet gan par draugiem, ar to parādot, ka mēs patiesībā esam vergi, Viņš tikai mūs vairs tā nesauc. Viņš parāda vēl lielāku žēlastību, un pasaka: “Es jūs, kuri esat vergi, saukšu par saviem draugiem.” Tāds kungs ir šis Kristus. 

Pāvils Galatiešiem 4:7 pat atklāj, cik augstu mēs esam celti, ka no pasaules verga statusa mēs esam pārcelti dēla statusā, adoptēti ģimenē. Viņš raksta: “Tātad, tu vairs neesi vergs, bet gan dēls, un ja dēls, tad caur Dievu arī mantinieks.” Tātad, tu vairs neesi vergs, un iepriekšējos pantos viņš runā par pasaules pirmsspēku verdzību. Tātad, tu vairs neesi pasaules vergs, tu vairs neesi grēka vergs, bet gan dēls, un ja dēls, tad caur Dievu arī mantinieks. Mēs kā Kristus vergi esam vienlaikus arī Dieva bērni un mantinieki. Un šim dāsnumam ir viens vārds un tas vārds ir – žēlastība. Tas ir tas, ko mums vajadzētu katram ieraudzīt mūsu attiecībās ar Dievu, ka mēs bijām vergi un tas nebija mūsu nopelns, ka mēs izdomājām vienā brīdī, ka mēs vairs negribam kalpot mūsu vecajam kungam. Tev vienmēr būs jāmaksā cena, lai tiktu prom no sava vecā kunga. Vienalga, vai tā ir banka vai tas ir grēks – būs jāmaksā cena, un Kristus šo cenu ir samaksājis par tevi. Tu vairs neesi grēka vergs, ja tu esi Kristus vergs. 

Tāpēc Pāvils Romiešiem 1 sāk šo vēstuli un sauc sevi par Kristus vergu, Kristus dulos. Vēstulē Titam viņš sevi iepazīstina kā Kristus vergu – dulos. Jēkabs savu vēstuli uzsāk ar vārdiem: “Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus vergs.” Dulos. Šie Jēzus mācekļi apzinājās savu piederību Kristum un apzinājās savu iepriekšējo piederību grēkam. Jautājums ir – vai tu to apzinies? Vai tas kaut ko maina tavās attiecībās ar Kristu? Šī apziņa? Vai tas maina tavas attiecības ar taviem līdzcilvēkiem, kuri arī ir bijuši grēka vergi vai joprojām ir grēka vergi? Ko tas maina tavās attiecībās pret grēku, tavu iepriekšējo kungu? Tu joprojām tusē ar viņu? Tu joprojām tiecies ar viņu, draudzējies ar viņu? Viņš ir tavs iepriekšējais kungs, par kuru Kristus samaksāja cenu, savas asinis izlēja, savu dzīvību atdeva. Vai tava dzīve atspēko šo mītu par to, ka Bībele atbalstot verdzību? Vai tava dzīve atklāj, ka esi pret šo ļaunprātīgo verdzību, kas ir simbols arī tai garīgajai grēka verdzībai? Vai tava dzīve atklāj, ka verdzība var būt arī laba, ja tavs Kungs ir Kristus? 

Lūk. Noslēdzot es vēlos atgriezties pie Džona Ņūtona. Kā jau droši vien kādi no jums saprata, ka tas stāsts, kuru es izstāstīju, nebeidzās tur, kur es viņu pabeidzu. Tā bija tikai pirmā daļa. Labā ziņa ir tā, ka Bībele acīmredzot tomēr pārliecināja šo Džonu Ņūtonu. Bībele tomēr pārliecināja šo vīru, jo viņš ne vien pameta vergu biznesu, bet savas dzīves nogalē iestājās pret vergu tirdzniecību Anglijā. Viņš 1779.gadā uzrakstīja vienu slavenu dziesmu, kura kļuva tik populāra, ka viņa vairākkārt tika pārdrukāta un pat sūtīta parlamenta biedriem. Viens šāds parlamenta biedrs vārdā Viljams Vilberforss (William Wilberforce) apvienoja spēkus ar Džonu Ņūtonu un citiem cīņā pret šo vergu tirdzniecību, un 1807.gadā Viljama Vilberforsa vadībā tika izcīnīts uzvara akts par vergu tirdzniecības atcelšanu. Džona Ņūtona sarakstītā dziesma ir 'Amazing Grace' (latv. ‘Man žēlastība dāvāta’). Tās pirmais pants oriģinālajā tekstā, mums diemžēl latviski ir mazliet citādāk pārtulkots, bet oriģinālajā tekstā, mans tulkojums bez atskaņām, skan apmēram šāds:

Apbrīnojamā žēlastība, cik salda tās skaņa,
Kas izglābj tādu grēcinieku kā mani.
Es reiz biju pazudis, bet nu esmu atrasts. 
Biju akls, bet nu es redzu. 

Šajā dziesmā Ņūtons atzīstas, kas viņš reiz bija bijis – ne vien Rietumāfrikā pazudis vergs, kuru žēlastība izglābusi sūtot glābēju tieši viņam pakaļ un glābjot viņu no nāves tajā stiprajā vētrā, bet daudz vairāk – glābjot no aklās grēka verdzības. Redziet, ja šī pirmā jau bija žēlastība viņa dzīvē, tad tā otrā bija apbrīnojamā žēlastība. Un tā arī mums katram šodien – mēs varam cīnīties pret fizisku verdzību, mēs varam iestāties kustībās, mēs varam atbalstīt un maksāt ziedojumus dažādām organizācijām, kuras nostājas pret verdzību, bet jautājums ir – kas ir ar tiem garīgajiem roku dzelžiem, ar kuriem cilvēki staigā? Ar to grēka verdzību? Pirmās apstādināšanai, apkarošanai ir vajadzīga žēlastība, bet otrās apturēšanai, salaušanai ir vajadzīga apbrīnojamā žēlastība.

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, paldies par šodienas Vārdu. Paldies, Kungs, ka Tu esi Bībelē devis atbildes arī uz šādiem jautājumiem. Jā, Kungs, vēsture rāda, cik cilvēks ir ļauns, cik cilvēks ir paverdzināts grēkam, cik cilvēks ir nespējīgs varu turēt savās rokās un darīt labu, cik ātri cilvēks to pagriež pret citiem līdzcilvēkiem. Mazās lietās mēs visi to darām arī šodien, mēs katrs. Lūdzu, apžēlojies pār mums, lūdzu, dod mums žēlastību, Kungs. Lūdzu, dod ka tavā Vārdā mēs varētu atrast to patieso brīvību caur Jēzu Kristu, un caur Jēzus upuri, caur Jēzus izpirkšanas maksu. Paldies, Kungs, par šo apbrīnojamo un apbrīnojamo žēlastību. Āmen.