#3 Svētā Vakarēdiena iedibināšana

Pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi atnāca pie Jēzus un jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam tev Pashas mielastu?” Viņš tiem teica: “Ejiet uz pilsētu pie viena cilvēka un sakiet viņam: Skolotājs saka: mans laiks ir klāt, pie tevis es kopā ar saviem mācekļiem turēšu Pashas mielastu.” Tad mācekļi darīja tā, kā Jēzus tiem bija licis, un sagatavoja Pashas mielastu. Kad iestājās vakars, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit. Tiem ēdot, viņš teica: “Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.” Ļoti noskumuši, tie viens pēc otra jautāja: “Kungs, taču ne es?” Bet viņš tiem atbildēja: “Kas ar mani reizē mērc savu roku bļodā, tas mani nodos. Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu bijis labāk nepiedzimt.” Un viņa nodevējs Jūda jautāja: “Skolotāj, taču ne es?” Viņš tam atbildēja: “Tu to teici.” Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa.” Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: “Dzeriet visi no tā, tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. Es jums saku: es vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es kopā ar jums to no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.” Tad, pateicības dziesmu nodziedājuši, viņi devās uz Olīvkalnu. — Mateja evaņģēlijs 26:17-30

Svētrunas noraksts

 
Lasīšu no Mt 26:17-30 „Pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi atnāca pie Jēzus un jautāja: „Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam tev Pashas mielastu?” Viņš tiem teica: „Ejiet uz pilsētu pie viena cilvēka un sakiet viņam: Skolotājs saka: mans laiks ir klāt, pie tevis es kopā ar saviem mācekļiem turēšu Pashas mielastu.” Tad mācekļi darīja tā, kā Jēzus tiem bija licis, un sagatavoja Pashas mielastu. Kad iestājās vakars, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit. Tiem ēdot, viņš teica: „Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.” Ļoti noskumuši, tie viens pēc otra jautāja: „Kungs, taču ne es?” Bet viņš tiem atbildēja: „Kas ar mani reizē mērc savu roku bļodā, tas mani nodos. Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu bijis labāk nepiedzimt.” Un viņa nodevējs Jūda jautāja: „Skolotāj, taču ne es?” Viņš tam atbildēja: „Tu to teici.” Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa.” Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: „Dzeriet visi no tā, tās ir manas jaunās Derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. Es jums saku: es vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es kopā ar jums to no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.” Tad, pateicības dziesmu nodziedājuši, viņi devās uz Olīvkalnu.” Āmen.

Debesu Tēvs, paldies par Bībeli, paldies par Taviem Vārdiem, un paldies, ka Bībeli lasot mēs apzināmies – Tavs Vārds ir tik daudz plašāks, nozīme ir daudz dziļāka. Es ļoti lūdzu, lai tas nogrimst mūsu sirdīs, ka mēs no jauna novērtējam, ko Tu esi paveicis, Jēzu. Un tad, kad mēs nākamo reizi nākam pie Vakarēdiena un kad mēs atceramies, tad šī nozīme ir daudz dziļāka, ko Tu esi paveicis un kā Tavs plāns izpildās. Svētī mūs. Tavā Vārdā, āmen.

Paldies, brāli Andri, par liecību. Man patika, ka brālis Andris savā liecībā iekļāva arī šo vēsti – atcerieties, draudze, jūs esat dārgi un izredzēti! Paldies, brāli Andri, par liecību, par to, ka tu biji gatavs būt šeit priekšā un dalīties. Ja tu esi pirmo reizi Vīlandē vai neesi regulāri Vilandē, tad viena lieta, ko mēs Vīlandē daram, mēs ejam tādai sērijai, Mateja evaņģēlijam cauri. Mēķis ir – mēs, draudze, gribam iziet cauri Mateja evaņģēlijam. Mums ir ik pa laikam tādas mazas sērijas, varbūt esat pamanījuši. Tad ir Ziemassvētku laiks, tad šajā Mateja sērijā mēs izveidojam mazākas sērijas, mēs sadālām, lai vieglāk ir uztvert un fokusēties un domāt par kādām lietām. Šoreiz mums arī ir maza sērija, ko mēs nosaucām ‘Pretī uzvarai’. Pagājušajā reizē ar sludinātāju Marku mēs domājām kopā par nodevību, par Jūdas Isakariota nodevību. Mēs domājām par to, vai Dievu var nodot? Ja tu neesi bijis pagājušajā reizē, tu vari noklausīties svētrunu Sporify. 

Aizpagājušajā reizē mēs domājām arī par īpašu notikumu ar mācītāju Ģirtu par svaidīšanu Betānijā, arī par citām vakariņām, par kaut ko dārgu. Šie notikumi mums parāda vien to, ka tas kas notiek, ko Matejs noteikti grib parādīt – notiek kaut kas īpašs. Tāpēc klausies uzmanīgi, notiek kaut kas īpašs. Šīs vakariņas ir īpašas. Tās vakariņas, kas bija iepriekš, kur Jēzus tiek svaidīts, tās ir īpašas. Dārga ir Jēzus nāve. Un tad ir Jūdas nodevība un mēs varētu jautāt, kāpēc? Un tad ir Pashas mielasts un Svētā Vakarēdiena iedibināšana. 

Braucot uz Jūrmalu ir kāda kafejnīca, kuras nosaukumu neteikšu. Jūs varat paši iedomāties, varbūt. Ir kāda kafejnīca, kurai braucot garām, nu gandrīz vienmēr, ja mana sieva sēž blakus, es saku: „Atceries?” Tur ir kafejnīca, kur mums ar sievu bija pirmās vakariņas jeb pirmais randiņš. Un to kafejnīcu mēs vienmēr atceramies. Ja mēs braucam garām, tad vai nu es vai nu mana sieva saka: „Paskaties, atceries to? Vajadzētu kādreiz aizbraukt atkal.” Nav tā, ka tā kafejnīca ir visskaistākā kafejnīca kāda ir, un nav jau tā, ka šajā kafejnīcā ir visgaršīgākā kafija vai visgaršīgākais ēdiens, tas ir bijis sen, es pat nezinu, bet šī vieta ir ļoti, ļoti īpaša, šī vieta ir neaizmirstama. Kāpēc? Tāpēc, ka tur bija mūsu pirmais randiņš, tur bija mūsu kopīgā pirmā maltīte. Joprojām šodien to atceros. 

Mums var būt dažādas atmiņas par dažādām maltītēm vai vietām, bet šodienas notikums, šodienas vārdi, ko mēs lasījām par šo Pashā mielastu, ko Jēzus lūdz saviem mācekļiem sagatavot, šodienas vārdi, kur Jēzus sēž kopā ar saviem mācekļiem un kopīgi ēd šo maltīti – Jēzus vēlas, lai mēs to atceramies, lai mēs to pieminām. Šis notikums ir rakstīts Marka evaņģēlijā, šis notikums ir aprakstīts Lūkas evaņģēlijā un Jāņa evaņģēlijā ir daudz plašāks izklāsts, kas ir tie vārdi, ko Jēzus saka, kas ir tas, ko Viņš dara šīs maltītes laikā. Interesanti, ka Lūkas 22, kad ir aprakstīts par šo notikumu, Jēzus saka: „Kā es ilgojos kopā ar jums ēst šo Pashu pirms savām ciešanām.” Mielasts, pēc kā Jēzus tik ļoti ilgojās. Viņš saka: „Kā es ilgojos.” „Kā es ilgojos, lai ir šis mielasts, caur kuru es gribu parādīt, kaut ko daudz vairāk. Kā es ilgojos.” 

Lai mēs mazliet saprastu, kas tad ir šis Pashā mielasts, mums ir jāatskatās uz Veco Derību, un tas ir tas, ko mācītājs Ģirts šodien jau lasīja. Ja tu uzmanīgi klausījies, tu pamanīji kādas detaļas, varbūt vieglāk būtu, ja tu sekotu līdzi Bībelē, tur bija daudz detaļu, ko un kā, bet ir kādi galvenie uzsvari. Jūdu tautai ir ļoti daudz simbolu, ir ļoti daudz simbolikas. Bija laiks, kad Israēla tauta bija Ēģiptes verdzībā, Dievs nāca pie Faraona caur Mozu deviņas reizes brīdinādams – atlaid manu tautu, jo tauta bija verdzībā, tauta sauca uz Dievu un Dievs uzklausīja. Deviņas reizes Faraons atteicās un tad Dievs ķērās pie glābšanas darba, Viņam bija plāns, lai izvestu un atbrīvotu savu tautu no verdzības. Tas, ko Dievs saka: „Es sūtīšu dusmas. Es sūtīšu nāves eņģeļi pār visu Ēģiptes zemi un visi pirmdzimtie mirs.” Katrā ģimenē pirmdzimtais bērns, katram lopam pirmdzimtais mirs. Tu zini, ko nozīmē pirmdzimtais? Pirmdzimtais ir tava cerība, pirmdzimtais ir tava nākotne. Un Dievs vienā brīdī saka: „Es to visu, jūsu cerību un jūsu nākotni vienkārši iznīcināšu.” 

Bet savai tautai Viņš saka: „Bet jūs es gribu glābt.” Viņš dod norādījumu caur Mozu, Viņš dod vārdu caur Mozu un saka to, kas viņus glābs: „Jums jāpaņem pie sevis jērs,” maziņš jēriņš, šim jēriņam kādu brīdi jādzīvo pie tevis ģimenē, šis jēriņš pierod un bērniņi priecājas un glauda – cik mīļš jēriņš, „un pēc kāda laika, kopā visai Israēla tautai viņš ir jāupurē, ir jānogalina un ar šī jēra asinīm jānosmērē, jānoziež durvis. Un tad, kad nāks nāves eņģelis un ja viņš ieraudzīs šīs asinis uz šīs mājas, viņš paies garām, bet tur, kur nebūs, tie kas nebūs klausījušies šajos vārdos un nebūs ticējuši tam, tur pirmdzimtais mirs.” Tāpēc Pashā nozīmē ‘iet garām’ un mēs lasām Mt 26:17 neraudzētās maizes diena jeb viņiem bija arī neraudzētās maizes svētki. Neraudzētā maize nozīmē, kad gatavo maizi, lai to var sagatavot ātri un esi gatavs doties ārā. Nav laika raugam, nav laika raudzēt. Esi gatavs doties ārā no Ēģiptes. Jūdu tautā raugs simbolizē arī grēku, tāpēc Viņš saka: „Lai nav raugs jūsu maizē.” 

2.Mozus 12:29-30 „Pusnaktī notika tā: Kungs sita visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē un no Faraona, kas sēd savā tronī, pirmdzimtā līdz gūstekņa, kas cietumā pirmdzimtajam un visu lopu pirmdzimtos. Un Faraons cēlās naktī, viņš, viņa kalpi un visi ēģiptieši un Ēģiptē bija liela brēkšana, jo nebija nama, kurā kāds nebūtu miris.” Bija ļoti liela brēkšana. Tie ēģiptieši, kas noticēja šiem vārdiem un patvērās kādā no šiem namiem vai nozieda ar asinīm, arī tie tika glābti, tika pasargāti no šīs briesmīgās traģēdijas, no šīs briesmīgās nāves. 

Lasot 2.Mozus grāmatā likās ļoti interesants fakts, pie šī varbūt daudz neapstāsimies, ka 12.pantā rakstīts: „Šonakt es iziešu caur Ēģiptes zemei un sitīšu Ēģiptes zemē ikvienu pirmdzimto, gan cilvēkam, gan lopam, un es spriedīšu tiesu visiem Ēģiptes dieviem. Es esmu Kungs,” saka Israēla Dievs. Ēģiptiešiem tajā laikā, viņu kultūrā jērs vai kaza reprezentēja Ēģiptes pagānu dievu Amonu. Amons, kura vārda nozīmē ir ‘apslēptais’ tika uzskatīts par visu dievu ķēniņu. Cik interesanti. Tāpēc, ka tiek Pashā jērs upurēts, tas bija ļoti liels izaicinājums ēģiptiešiem, viņu kultūrai un viņu dieviem. Ar Pashā jēra upurēšanu Ēģiptes dievi tiek iznīcināti. Dievs ne tikai izved savu tautu, Dievs iznīcina visus elku dievus. 

Šodien mums kristiešiem šim mielastam ir cita nozīme un cits nosaukums, mazliet cita nozīme. Mēs to saucam par Svēto Vakarēdienu, mēs to baudām reizi mēnesī, pirmajās svētdienās šeit Vīlandē, citās draudzēs varbūt tas ir citās svētdienās. Bet tā kā šis ir viens no centrālajiem notikumiem kristietībā, tad ir svarīgi, ka mēs ieraugām, ko tad Jēzus ar to parāda? Kāpēc Viņš tik ļoti ilgojās ēst šo mielastu kopā ar mācekļiem? Jēzus dod mācekļiem norādes, mācekļi jautā: „Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam Tev Pashā mielastu?” Viņš tiem teica: „Ejiet uz pilsētu pie viena cilvēka un sakiet viņam: „Skolotājs saka: mans laiks ir klāt, pie tevis es gribu noturēt Pashā mielastu.” Kur tas notiks, Viņš jums ierādīs. Jēzus dod norādes un tu redzi, Jēzus visu ir izplānojis, viss notiek pēc Jēzus plāna. 

Marka evaņģēlijā rakstīts, kad mācekļi dosies, tad meklējiet vīru ar ūdens krūzi. Interesanti. Vīru ar ūdens krūzi. Tajā laikā sievietes staigāja ar ūdens krūzēm. Ja teiktu – meklējiet sievieti ar ūdens krūzi, tad būtu jāstaigā un jāmeklē, nu kurai tad sekot!? Bet, ja jūs redzat vīru ar ūdens krūzi, tad jūs zināsiet kur. Jēzus visu jau ir ieplānojis. Šis ir Dieva plāns. Dieva plāns ir viss, ko Dievs ir ieplānojis attiecībā uz vakariņām, attiecībā uz mielastu, uz Jauno Derību un uz Kristus nāvi. Kristus nāve notiks tajā laikā, kad tas ir ieplānots, neviens to neizjauks. Tad Mt 26:20 „Kad iestājās vakars, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit. Tiem ēdot, Viņš teica,” viņi apsēdās kopā un viņi baudīja šo Pashā mielastu un ēdot Viņš saka: „Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.” Šajā vakariņu laikā, kad šīm vakariņām bija jābūt skaistam atskatam uz vēsturi, skaistam mielastam, priecīgam mielastam – skaties, ko Dievs ir paveicis! Tāpēc mēs ēdam un svinam un slavējam un pateicamies, un Jēzus vienkārši vienā brīdī saka: „Viens no jums mani nodos.” 

Tur ir skumjas, tur ir sāpes, Mt 26:22-24 „Ļoti noskumuši, tie viens pēc otra jautāja: „Kungs, taču ne es?” Kungs! Tas ir tas, ko es pamanīju: „Kungs, taču ne es?” Bet Viņš tiem atbildēja: „Kas ar mani reizē mērc savu roku bļodā, tas mani nodos.” Visi mērca roku bļodā. Mt 26:22-24 „Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu bijis labāk nepiedzimt.” Šīs vakariņas iekļauj sāpes. Un par Viņu tas ir rakstīts, šī nodevība ir iepriekš jau paredzēta, iepriekš sludināta, iepriekš rakstīta, tāpēc Jēzus parāda, kāpēc Viņš ir nācis – lai piepildītu bauslību. Redziet, ko pēc tam Jūda jautā, Jūda nepaliek klusumā viens pats, viņš zina, ko viņš ir nodomājis, un tad viņš jautā: „Rabi, taču ne es?” Un tu redzi, atšķirību? Visi mācekļi saka: „Kungs, taču ne es?” Un Jūda ir vienīgais, kurš saka: „Skolotāj, rabi, taču ne es?” To ir svarīgi ņemt vērā, Jēzus nodošana jau bija iepriekš paredzēta, tas bija Dieva plānā, ka nevis Jēzus vienkārši dosies nāvē, bet Viņu nodos kāds, ar kuru Viņš ir bijis trīs gadus cieši, plecu pie pleca. Dalīja ēdienu, ēda pie viena galda, devās piedzīvojumos kopā, viens no Jēzus draugiem Viņu nodod. Sāpes. Traģēdija. 

Bet tas nav vienīgais pārsteigums, ko Jēzus šeit šajā mielastā dara. Mt 26:26 „Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa.” Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa. Tā vietā, lai Jēzus atskatītos uz pagātni, Jēzus pagriežas uz nākotni un sāk rādīt, kāpēc ir šis mielasts: „Mācekļi, es gribu, lai jūs saprotiet, kāpēc ir šis mielasts!” Nevis, lai atskatītos, kas notika pagātnē, kā Dievs izveda savu tautu un viņi tika izglābti tāpēc, ka tika nogalināts jērs un noziestas durvis asinīm, bet Jēzus fokusu maina uz priekšu un norāda uz kaut ko daudz svarīgāku, uz kaut ko jaunu. Jēzus izmaina mielasta jēgu, Viņš izmaina mielasta fokusu, Viņš skatās uz priekšu. Maize ir Jēzus miesa, to saka Jēzus. Tā tiek salauzta. Šai maizei ir strīpas, kas ir simbols sitieniem uz Jēzus miesas. Šai maizei bija caurumi, tās ir cauri durtās naglas Viņa miesā. 

Jes 53:5 rakstīts: „Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ, sists mūsu vainu dēļ, mūs glāba pārmācība, kas nāca pār Viņu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” Tas jau tika iepriekš paredzēts, tas jau tika sludināts, tas jau tika pravietots. Šai maizei nav rauga, jo Jēzus miesa ir bez grēka, Viņš bezgrēcīgais un Viņa miesa, šī bezgrēcīgā miesa tiek salauzta mūsu grēku dēļ. Mt 26:27 „Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: „Dzeriet visi no tā, tās ir manas jaunās Derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” Viņš paņem šo vīna kausu un dod saviem mācekļiem, dod jaunu nozīmi, Viņš saka: „Tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” Šīs ir manas jaunās Derības asinis. 

Kad Dievs izveda savu tautu no Ēģiptes zemes, Viņš aizveda savu tautu uz kalnu, ko sauc Sīnaja kalns, un šajā kalnā Dievs noslēdza derību ar tautu. 2.Mozus 24:6-7 „Tad viņš sūtīja izraēliešu jaunekļus un tie upurēja Kungam sadedzināmos upurus un miera kaujamos upurus un vēršus. Mozus ņēma pusi no asinīm un salēja bļodās, bet pusi asiņu viņš slacīja pār altāri.” Daudz asiņu. Bez asinīm derība netiek noslēgta, tām vajadzēja būt asinīm. 2.Mozus 24:8 „Kad Mozus ņēma asinis, slacīja pār tautu un teica: „Redzi, šīs ir Derības asinis, ko Kungs ar jums slēdzis pār visām šīm lietām.” Dievs noslēdz derību ar tautu un tur ir iekļautas asinis. Mozus ņēma šīs asinis un slacīja pār tautu. Labi, ja tajā dienā tu nevilki savu mīļāko cepuri, kad tas notika. Bet viņš slacīja asinis pār tautu šādā veidā noslēdzot derību ar Dievu. 

Tas, ko Jēzus dara – Viņš nelej vīnu mācekļiem virsū, Viņš dod apkārt. Viņš dod šo kausu apkārt, lai visi ņem un dzer, jo tā ir jaunā Derība ar Kristu, ir jauna Derība! Tas, ko Kristus grib parādīt – ir jauna Derība! Daudzi šo maizi un vīnu pārāk burtiski uztver. Katoļu baznīcā Vakarēdiens tiek uztverts burtiski. Tiek pateikti kādi vārdi un tiek apgalvots, ka pēc laika šī maize pārtop Jēzus miesā un patiesajās Jēzus asinīs. Bet skatoties uz to, ko Jēzus dara šajā Vakarēdienā – Jēzus paņem maizi un vīnu un Viņš saka: „Šī ir mana miesa un šīs ir manas asinis.” Skaidrs ir tas, ka Jēzus runā metaforā, līdzībā, Viņš dod jaunu simbolu, jo viņi taču tajā vakarā neēda Jēzus miesu, vai ne? Ja mēs burtiski uztveram maizi un vīnu kā Jēzus miesu un asinis, tad kas notiek? Tad mēs sākam likt cerību un fokusu un uzsvaru tieši uz maizi un vīnu, bet mēs sākam aizmirst likt fokusu un ieraudzīt, kāda ir nozīme tam, kāpēc tas notiek. Kad fokuss pazūd no nozīmes, no tā, kāpēc Jēzus to ir darījis, kas tiek paveikts, kas izmainās? Jēzus saka: „Šī ir jauna Derība.” Jēzu, kāpēc jauna Derība? Ar veco derību nepietika? Vecā derība nebija pietiekami laba? Nē, vecajai derībai vajadzēja piepildījumu un šis piepildījums ir Jēzus Kristus. 

Iedomājies, tu aizej pie daktera un dakteris tevi pārbauda. Tu aizej pārbaudīt savu veselību un tad dakteris vienkārši aizsūta tevi uztaisīt rentgenu. Tu atnāc ar rentgena attēlu un dakteris skatās un šajā rentgena attēlā ir redzams audzējs, un dakteris vienkārši paskatās uz šo rentgena attēlu un saka: „Piedod, audzējs.” Un tad tiek izdarīts secinājums, kāds tas audzējs ir, ko mēs varam darīt un tā tālāk. Jautājums, vai rentgena attēls ir ļauns? Vai tas ir nederīgs? Nē, bet šis rentgena attēls kaut ko pasaka – tavā miesā ir audzējs. Vai bauslība ir nederīga, vai bauslība ir ļauna? Vai likums ir nepilnīgs? Nē, viņš parāda kaut ko, viņš parāda patiesību par mani un tevi. Un tad dakteris saka: „Ja Latvijā tas notiek, tad jāgaida rindā līdz būs operācija, līdz būs pilnīgais risinājums. Bet līdz risinājumam tev jādzer šīs zāles. Katru dienu, šajā laikā tev jādzer šīs zāles. Un tad, kad tu šīs zāles dzersi, tās būs rūgtas.” Un dakteris saka: „Bet būs risinājums.” 

Un tāpat arī Israēla tautā – viņiem vajadzēja upurēt atkal un atkal par saviem grēkiem, lopus un putnus un visu pārējo – vajadzēja upurēt atkal un atkal līdz atnāk piepildījums, līdz atnāk risinājums, un šis risinājums, Jēzus saka: „Esmu es. Es esmu šis piepildījums.” Lūk, kāpēc Jēzus tik ļoti ilgojās pēc šīm vakariņām, lūk, kāpēc Jēzus tik ļoti gribēja, ka jūs ieraugāt, ko tas nozīmē. „Es esmu piepildījums.” Kas piepildās? Jeremija Vecajā Derībā, Jer 31:31-33, šis pravietis saka: „Redzi, nāk dienas saka Kungs, kad es slēgšu jaunu Derību ar Israēla namu un Jūdas namu. Jaunu Derību, ne tādu Derību, ko es slēdzu ar viņu tēviem todien, kad ņēmu tos pie rokas, lai izvestu no Ēģiptes zemes. Viņi lauza manu Derību, lai gan pār tiem valdīju,” saka Kungs. „Pēc šīm dienām ar Israēla namu es slēgšu šādu Derību,” saka Kungs. „Es došu viņiem savu bauslību, es rakstīšu to viņu sirdīs un es būšu viņiem Dievs un viņi būs mana tauta.” Cik skaists plāns! Un Dievs to piepilda. 

Jūs esat izgāzušies, jūs sevi nevarat glābt. Tu neko savā dzīvē nevari darīt. Būs šī Jaunā Derība: „Es slēgšu šo jauno Derību.” Lūk, kāpēc Jēzus tik ļoti ilgojās pēc šīm vakariņām: „Lai jūs to ieraugāt, ko es esmu nācis paveikt!” Viņš nāk, lai mūs izvestu no šīs Ēģiptes, lai mūs izvestu no grēka un glābtu mūs no šīs salauztības. Viņš nāk, lai dotu jaunu bausli un jaunu bausli, starp citu, Viņš saka šajās vakariņās: „Kā es jūs esmu mīlējis, tā mīliet viens otru.” Tāpēc ir svarīgi, ka mēs ieraugām trīs lietas, ko Jēzus vēlas parādīt mācekļiem un mums. Pirmām kārtām, Jēzus miesa un asinis, bet bez tā nav glābšanas. Tas ir tas, ko Jēzus šeit mielasta laikā arī pasludina. Lauzdams maizi Viņš saka: „Šī ir mana miesa – ņemiet un ēdiet.” Un Viņš dod biķeri un pateicās un saka: „Dzeriet visi no tā, tās ir manas jaunās Derības asinis.” 

Iedomājies savu dzīvi kā māju, tikai iedomājies. Ja tev nav māju, iedomājies visskaistāko māju. Jautājums ir – vai tava māja, vienalga kādā krāsā tā ir, ir nosmērēta ar Jēzus asinīm vai nav? Tā ir nosmērēta ar šīm jaunās Derības asinīm vai nav? Ja nav, tad tu kā māja tiksi iznīcināts, tieši tāpat kā toreiz. Bet, ja tu dzirdi šos Vārdus, tu tici, tu to satver, tu, iespējams, ne visu saproti, bet tu satver ticībā un saki: „Es uzticos Tev,” un tu vienkārši paklausi un nosmērē – tu tiksi glābts. 

Otrā lieta – Dieva Vārds. 2.Mozus turpat 24.nodaļā, kad viņi noslēdz Derību ar Dievu, ļoti interesanti, kas notiek tālāk, ļoti skaists attēls. 2.Moz 24:9-11 „Tad Mozus un Ārons, Nadabs, Abijs un septiņdesmit Israēlu vacajie kāpa kalnā un viņi ieraudzīja Israēla Dievu. Zem Viņa kājām bija kā safīra ķieģeļu klājums, kā pašas debesis savā šķīstumā. Viņš roku necēla pret Israēla dēlu vadoņiem. Tie skatīja Dievu, ēda un dzēra.” Tie skatīja Dievu, ēda un dzēra. Un iepriekš 24.nodaļā mēs redzam, ka Mozus 3.pantā stāsta Dieva Vārdus savai tautai. 4.pantā Mozus pieraksta Dieva Vārdus savai tautai un 7.pantā Mozus atkal lasa Derības grāmatu. Tas ir tas, ko Jēzus paveic, Viņš piepilda šo apsolījumu, ka Dieva Vārds tiek ierakstīts mūsu sirdīs. Ko tas nozīmē? Mēs esam jauni cilvēki, mēs esam jauna tauta, kuru Dievs izglābj un ieliek mūsos Dieva Vārdu, lai mēs katru dienu spētu paklausīt, lai mēs spētu paklausīt. Bez Viņa mēs to nespējam. Tas ir tas, ko Jēzus dara, ko Jēzus panāk, ko Jēzus parāda, ko Viņš paveic ar savu nāvi. „Es došu viņiem savu bauslību, es rakstīšu to viņu sirdīs.” Viņš to dara, lai mēs dzīvotu nepārtrauktā paklausībā, Viņš veido jaunu Israēlu. Pie šī galda veidojas jauns Israēls. 

Trīs lietas – ir Jēzus miesa un asinis, kas tiek izlietas pār mūsu grēkiem. Otrā lieta ir Dieva Vārds. Tad kad tiek noslēgta Derība, mēs redzam – ir Dieva Vārds. Trešā lieta ir attiecības. Tas ir tas, ko es lasīju, ka Dieva tauta satiek Dievu, viņi skatīja Dievu, viņi ēda un viņi dzēra. Jūdu tautā ēst pie viena galda nozīmē ļoti daudz, tas nozīmē – tās ir tuvas attiecības, ja kāds tevi uzaicina, viņš uzaicina jaunās attiecībās. Viņi skatīja Dievu un viņi ēda un dzēra. Tas, ko Kristus atnāk un parāda, tas ko Kristus tik ļoti ilgojās parādīt caur šīm vakariņām – es nāku jūs ne tikai glābt, bet nāku, lai veidotu jaunu tautu, kas spēj paklausīt, kas dzīvo paklausībā un seko, un es nāku, lai veidotu attiecības, lai mēs būtu attiecībās, lai tu varētu teikt – es piederu, es esmu izglābts, es esmu attiecībās ar pašu Dievu. Šajā brīdī tev vajadzētu paņemt savu mobīlo telefonu un Facebook`ā ielikt jaunu statusu – es esmu attiecībās. 

Bībele māca, ja mēs liekam savu ticību uz Jēzu Kristu, uz to, ko Viņš ir paveicis, tad mēs varam būt droši par savu piederību un nākotni. Jūs atcerieties, ko brālis Andris teica savas liecības sākumā un noslēgumā? Un arī šeit Jēzus ar šīm vakariņām grib pateikt, grib parādīt un Viņš saka: „Tāpēc, katru reizi, kad jūs to ēdat un dzerat, atcerieties – jūs esat dārgi atpirkti, par jums ir samaksāts dārgi, jūs esat ļoti dārgi atpirkti un jūs piederat man, jūs esat mans dārgais īpašums. Mēs esam attiecībās.” Svētais Vakarēdiens ir par piederību, tāpēc draudze nāk kopā un bauda Vakarēdienu, jo mēs piederam Dievam, mēs piederam Kungam Jēzum Kristum, mēs esam ar Viņu attiecībās. 

Jautājums, vai šis glābšanas darbs – tas maksāja daudz Dievam? Tas maksāja Viņam visu savu dārgāko, savu vienīgo pirmdzimto Dēlu Jēzu Kristu. Un, ja tas bija tik dārgi, kas gan mums pateiks, ka kāds spēj mūs izraut no Viņa rokas? Viņš saka: „Tu esi tik dārgs, tu esi tik svarīgs un es gribu, ka savās šaubās, tad ka tu šaubies,” un mēs visi šaubāmies, „tu atceries šo, tu esi dārgi atpirkts, par tevi ir samaksāts. Tu man nozīmē ļoti daudz.” Esi drošs! Ja tu šodien apgalvo – es ticu Jēzum Kristum, tad esi drošs! Lai Vakarēdiens ir gan grēku nožēlas ēdiens, gan pateicības ēdiens par to, ko Dievs ir paveicis, jo viss ir samaksāts ar dārgā Jēzus Kristus asinīm.

Svētais Vakarēdiens ir kā bilžu albūms, kuru kopā ar Jēzu mēs ik pa laikam tiekam aicināti skatīties. Un tad, kad mēs skatāmies šo albūmu, doma nav skatīties – nu kā tad Jēzus izskatījās, vai skatīties, cik kādreiz mēs bijam jauni, bet tā doma ir, ka mēs kopā skatāmies un sakām: „Paskaties, ko Tu esi paveicis manis dēļ. Paskatīsimies kopā, kas ir paveikts.” Tāpēc ir Vakarēdiens, mēs atkal atskatāmies un sakām: „Jēzu, tas ko Tu esi paveicis, Tu piepildi visu. Beidzot mans audzējs tiek izoperēts. Beidzot risinājums ir atnācis. Paldies Tev, Jēzu, par to.” 

Lūgsim Dievu.

Paldies, Jēzu, par to, ko mēs varējām pārdomāt. Paldies par to, ka Tu tik ļoti ilgojies ar mācekļiem kopā ēst šīs vakariņas. Un starp citu, 29.pants saka, ka Tu ilgojies, ka Tu atkal ar mums, ar visiem Taviem svētajiem gaidi to brīdi, kad varēsi ēst kopā šo mielastu, šo kāzu mielastu Debesu Valstībā. Jēzu, tad kad mēs skatāmies uz Tevi, es apbrīnoju Tavas ilgas pēc tā, lai Debesu Valstība nāk uz šīs zemes. Jēzu, es ļoti lūdzu, lai arī šīs ir mūsu ilgas, ka mēs ilgojamies, lai Debesu Valstība nāk mūsu dzīvēs, nāk mūsu kaimiņu dzīvēs, lai Tava Valstība, Tava valdīšana, Tavs plāns, Tava brīvība nāk mūsu tautā. Ak, kaut mums šīs ilgas būtu, kaut mēs lūgtu vairāk pēc tā, lai nāk Tava Valstība un tā jau ir atnākusi un mēs ļoti lūdzam, lai Tava Valstība izplatās šeit Vīlandes ielas rajonā, šeit Rīgā, Latvijā, Eiropā un visā pasaulē. Un tas, ko mēs arī lasījām, ka Tavs plāns piepildās un Tavs plāns ir perfekts. Bet paldies, ka Tu ļauj mums būt daļai no Tava plāna, paldies Tev par to. Ak, lūdzu, svētī mūs, ka šis ir jauns atgādinājums un, ka šis ir tik liels iedrošinājums, ka mēs nevaram noklusēt un iet un stāstīt citiem, ka caur Tavu nāvi mēs tiekam glābti, mēs tiekam pasargāti, ikviens, kas uzticas Taviem Vārdiem, kas uzticas Tev. Jēzu, paldies Tev. Tavā vārdā, āmen.