#7 Kad nav laika patiesībai

Svētrunas noraksts

 
Šajā Palmu svētdienā es vēlos lasīt no Mateja evaņģēlija 27.nodaļas  un es aicinu tevi atšķirt Mt 27:1-26. „Agri no rīta visi virspriesteri un tautas vecajie pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt; sasējuši Jēzu, viņi nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.

Kad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus, sacīdams: „Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Bet tie atbildēja: „Kāda mums gar to daļa, skaties pats.” Jūda, nometis naudu templī, aizgāja un pakārās. Virspriesteri paņēma naudu un sacīja: „Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē, jo tā ir asins nauda.” Tad tie nolēma par šo naudu nopirkt podnieka tīrumu, kur apglabāt svešiniekus. Tādēļ šo tīrumu sauc par Asins tīrumu līdz pat šai dienai. Tad arī piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: un tie saņēma trīsdesmit sudraba naudas gabalus, maksu, ko Israēla bērni bija noteikuši par viņu, un atdeva to par podnieka tīrumu, kā Kungs man bija pavēlējis.

Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: „Tu to saki.” Bet uz apsūdzībām, ko pret viņu cēla virspriesteri un vecajie, viņš neatbildēja nekā. Tad Pilāts viņam sacīja: „Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?” Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.

Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās. Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba. Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: „Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Pilāts saprata, ka tie viņu bija nodevuši skaudības dēļ. Bet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: „Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.” Bet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē. Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: „Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: „Barabu.” Pilāts jautāja tiem: „Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: „Lai viņu sit krustā!” Viņš jautāja: „Ko gan viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: „Lai sit krustā!” Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: „Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.” Visi ļaudis sauca: „Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.”

Debesu Tēvs, paldies par Tavu Vārdu šorīt. Svētī to, svētī mūs klausoties. Un palīdzi mums ieklausīties tajā, ko Tu šorīt gribi teikt. Āmen.

„Man nav laika.” Viens no biežāk dzirdētajiem teikumiem, ko paši sakām un dzirdam no citiem. Patiešām šķiet, ka laiks skrien ļoti, ļoti ātri. Bet tad mēs dzirdam pretargumentu: „Bet visiem ir vienas un tās pašas 24 stundas.” Un tā ir patiesība. Mēs turpinām sēriju ‘Pretī uzvarai’, kas ir Mateja evaņģēlija sērijas turpinājums. Draudze, mēs tūlīt būsim pabeiguši šo sēriju. Ejot cauri šai sērijai, ļauj man tev uzdot jautājumu: „Vai tev ir bijis laiks patiesībai? Ejot cauri šai svētrunu sērijai, vai tev ir bijis laiks apstāties un pārdomāt? Apstāties un domāt par patiesību?” 

Es lasīju par kādu tiesas prāvu, kas bija daudzus gadus atpakaļ Lielbritānijā, Londonā. Šajā tiesas prāvā tika apsūdzēts vīrietis par divu nepilngadīgu meiteņu izvarošanu. Sākoties tiesas sēdei aizstāvības advokāts ieskatījās abās meitenēs un teica: „Es esmu ieinteresēts tikai par vienu lietu, par vienu un neko vairāk – patiesību. Vai jūs mani saprotat?” Viņš jautāja: „Viss, ko es vēlos ir patiesība. Ja jums ir atbildes, tad dodiet tās man. Ja jūs atbildi nezināt, tad tā arī sakiet, ka nezināt. Es vēlos patiesību. Tas viss, ko vēlos.” 

Šodien mums būs iespēja redzēt dažādas dzīves epizodes. Kas notiek dažādās dzīves epizodēs, kad mums nav laika patiesībai vai kad mēs to esam ignorējuši. Tāpēc šodienas svētrunai es vēlos dot tēmu ‘Kad nav laika patiesībai’. Šodienas lasītais notikums ir tik ļoti, ļoti pazīstams. Domājot par šo epizodi, īpaši starp Pilātu un Jēzu – mēs tik ļoti labi pazīstam šo epizodi. Šī epizode ir aprakstīta visos Evaņģēlijos un katrs no Evaņģēliju autoriem to apraksta ļoti dažādām detaļām. Bet pirms mēs pieslēdzamies šai epizodei, es vēlos, ka mēs patinam šo lielo filmu atpakaļ, ja tā to varētu teikt, un paskatāmies uz kādu citu epizodi, kas ir rakstīta 1.Mozus grāmatā, epizode par diviem brāļiem – Ābels un Kains. 

Mēs tur lasām, ka Kainu pārņēma skaudība. Kains tiek brīdināts, bet viņš brīdinājumu ignorē. 1Moz 4:9-13 mēs lasām, ka tad, kad Kains ir izdarījis šo slepkavību: „Un Kungs teica Kainam: „Kur ir Ābels, tavs brālis?” Viņš teica: „Es nezinu, es esmu sava brāļa sargs?” Un Viņš teica: „Ko tu izdarīji? Tava brāļa asinis kliedz uz Mani no zemes. Un tagad lai tu nolādētu uz zemes, kas atplēta savu muti, lai no tavas rokas ņemtu tava brāļa asinis. Jo tu apstrādāsi zemi, bet tā vairs nedos tev savu spēku; staigulis un klaidonis tu būsi uz zemes.” Un Kains teica Kungam: „Mana vaina ir lielāka nekā es varu nest.” Es ticu, ka neviens no mums, kas skatāmies, mēs neesam nevienu noslepkavojuši, un mēs varētu teikt: „Sestais bauslis – tev nebūs nokaut – neattiecas uz mani, mēs to neesam pārkāpuši.” 

Bet, kad atnāk Jēzus, Viņš jautā: „Vai tev ir bijis tā, ka kaut kādu iemeslu dēļ tev nepatīk kāds cilvēks? Vai tev ir bijis tā, ka kaut kādu iemeslu dēļ tev nepatīk brālis vai māsa?” Pēc kāda laika tu sāc runāt nevisai labas lietas par šo personu un tad pēc kāda laika tu pamani, ka šo personu tu vispār neuzskati par cilvēku, un tad tu vispār nevēlies šo cilvēku redzēt, un tad pat, iespējams, tu vēlētos, lai šis cilvēks nekad nebūtu uz šīs pasaules. Notikums par Pilātu nav tikai divi tūkstošu gadu vecs notikums. Tā ir epizode, kurā esam iesaistīti mēs visi, visa cilvēce. Mēs visi esam līdzdalībnieki. Apoloģēts Ravi Zakarijas (Ravi Zacharias) saka: „Ļaunuma problēma nav, ka tas ir ļoti izplatīts visā pasaulē. Problēma ir tā, ka tas ir dziļi mūsu sirdīs.” 

Tas, ko mēs šorīt lasījām, šīs epizodes, ko mēs lasījām, šī rīta stāsts ir, ka agri no rīta virspriesteri un visa Izraēla elite ved Jēzu pie romiešu zemes pārvaldnieka, pie Pilāta. Viņi nāk ar divām apsūdzībām – viena nepatiesa un otra patiesa. Viena no apsūdzībām ir tā, ka Jēzus ir terorists, kurš apgalvojot, ka Viņš nojauks templi, bet tas nav tas, ko Jēzus bija teicis, līdz ar to šī apsūdzība tiek apgriezta un tai nav pierādījumu. Savukārt otra apsūdzība ir, ka Viņš saka, ka Viņš ir Ķēniņš, un šo Jēzus nenoliedz. Bet patiesībā iemesls ir cits un mēs to varam lasīt 26.nodaļā, kad virspriesteri sākumā paņem Jēzu un ir šī netaisnīgā nakts tiesa, Viņu apsūdz visādās lietās un viņi neko nespēj padarīt. Jēzus redz, ka viņi neko nespēj pierādīt un neko nespēj izdarīt, tāpēc Jēzus dod viņiem iemeslu Viņu notiesāt, un Viņš saka: „Es esmu Dieva Dēls.” 

Tad nu šie Rakstu mācītāji ir apņēmības pilni Jēzu nogalināt. Viņš ir pelnījis nāvi, bet paši viņi nāves izpildi praktizēt nedrīkst, jo jūdu tauta atrodas zem Romas impērijas un tikai Romas impērija drīkst to noteikt, Romas impērijas likumi. Ko nu darīsim? Viņi ved Jēzu pie Pilāta. Pilāts ir karjērists. Viņam nepatīk atrasties šajā nostūrī. Viņam nepatīk vienmēr sekot jūdu tautas svētkiem, jo parasti Pilāts atrodas Cēzarejā un viņam patīk tur atrasties, bet tad, kad jūdiem bija lieli svētki, viņš ar savu armiju devās uz Jeruzālemi, lai novērotu, lai viss norit mierīgi, lai nav jaunas nekārtības, tāpēc Pilāts arī atrodas Jeruzālemē. Pilāts ir ļauns, viņš ienīda savu darbu un viņš ienīda jūdu tautu. Pilāts ir pieņēmis tik daudz lēmumu, kas jūdos ir radījis tik lielas dusmas, ka vēsture apraksta, ka tā iemesla dēļ ir bijušas jaunas un daudz sacelšanās, jaunas nekārtības. Ko Pilāts dara ar tiem, kas rada šīs nekārtības? Viņš palaiž savu armiju un tos, kas protestē, vienkārši nogalina. Ļoti daudzi jūdi tiek nogalināti. Pilātam nepatīk jūdi un jūdiem nepatīk Pilāts.

Bet šeit mēs redzam, ka jūdu elite izdomā sadarboties ar Pilātu. Šie virspriesteri un vecajie izdomā sadarboties ar Pilātu, jo nav cits veids, kā tikt vaļā no Jēzus. Nu, lūk, šī mūsu epizode šodien. Jēzu ved pie Pilāta ar divām pavisam citādākām apsūdzībām. Bet starp šo epizodi ir viena cita epizode pirms tam. Šī ir epizode par Jūdu, šo epizodi mēs jau esam apskatījuši. Jūda ir viens no Jēzus divpadsmit mācekļiem, viņš nodeva Jēzu. Mēs lasām šajā epizodē, ka viņš dodas atkal pie virspriesteriem un vecajiem un vēlas savu vainu mazināt un atdod šo naudu atpakaļ, lūk, ko viņš saka: „Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Un ko vispriesteri, ko vecajie? Viņus tas neinteresē. Pats vainīgs, lieta darīta. Un, ko dara Jūda? Viņš dodas prom un pakarās. Briesmīga nāve, traģiska nāve. Mēs nezinām, kas liek viņam pieņemt šādu lēmumu, bet, iespējams, un noteikti viņš ieraudzīja, ka tas, ko Jēzus mācīja: „Pagriez otru vaigu..”, tas ir tas, ko Jēzus šajā brīdī arī pepilda. Tas, ko Viņš mācīja, to Viņš arī dara. Jūda neatrod neko uz šīs pasaules, kas varētu paņemt viņa vainu prom. Jūda vairs neredz jēgu dzīvot un viņa dzīve beidzas traģiski. 

Šodien es gribu, ka mēs aplūkojam četras epizodes. Šajos pantos ir daudz vairāk, kas parāda rezultātu tam, kas notiek, kad mums nav laika patiesībai. Četras epizodes, kas notiek, kad mums nav laika patiesībai. Šī epizode par Jūdu, varētu teikt, ir viena no traģiskākajām. Jūda, kurš ir noliedzis patiesību, kurš ir pagriezis patiesībai muguru. No šīs epizodes par Jūdu mēs varētu secināt – kad mums nav laika patiesībai, mēs neatrodam uz šīs pasaules neko, kas spēj paņemt mūsu vainu prom. Kad esam noskatījušies šo epizodi par Jūdu, mēs domājam – kas notiek tālāk? Un tad mēs redzam, kamera pagriežas uz citu skatu, uz virspriesteriem un vecajiem. 

Šī ir cita epizode, kad Jūda dodas prom, vecajie un virspriesteri paliek un paliek šī nauda, un tad viņi izdomā – uztaisīsim sapulci un mums jānolemj, ko mēs darīsim ar šo naudu. Viņi saka Mt 27:6 „Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē,” neliksim šo naudu kolektē, „jo tā ir asins nauda.” Šie virspriesteri un vecajie saprot, ka veids, kā viņi cenšas tikt vaļā no Jēzus – tas nav godīgs un taisnīgs veids. Viņi saka: „Tā ir asins nauda. Tā ir netīra nauda. Ja mēs to liksim kolektē, tad Dievam noteikti tas nepatiks.” Tad viņi nolemj nopirkt podnieka tīrumu, kur svešinieki tiek apglabāti. Matejs saka, ka šo tīrumu sauc par asins tīrumu, un vēl ko Matejs saka, ka par visu šo jau pravietis Jeremija runājis. Arī šajā brīdī, šajā notikumā, pirms Jēzus dodas krusta nāvē, mēs redzam – vēl viens pravietojums piepildās. 

Mēs varētu jautāt: „Kāda daļa man gar to, ko man tas dod, ka es zinu, ko viņi izdarīja ar šo naudu?” Viņi nopērk šo tīrumu svešiniekiem. Mums ir jāsaprot kāda svarīga lieta, ka jūdiem bēres un ķermeņa apbedīšana ir ļoti, ļoti prioritāra lieta, tas ir kaut kas ļoti svēts un svarīgs viņiem. Tad kad kāds nomirst, viņiem nav kremēšana, ķermenis ir īpaši apstrādāts un diezgan ātri ir jānotiek apbedīšanai. Ja kāds svešinieks ierodas, ja tu dzīvo kādā citā vietā pilsētā un tu dodies, pieņemsim, uz Jeruzālemi, un kādam ir sirdstrieka, tad ko darīt? Tevi nepaspēj nogādāt uz mājām, kremēšana tajā laikā jūdiem vispār nebija pieļaujama, tad bieži vien nebija vietas, kur apglabāt. Tāpēc tas, ko šie virspriesteri un vecajie izdomā darīt – nopirksim tīrumu šādiem gadījumiem. 

Jūda apzinās, ka Jēzus bija nevainīgs, un šajā brīdī virspriesteri un vecajie arī savā ziņā saprot – šī ir netīra nauda, asins nauda, šis viss gadījums ir, ka tā persona, Jēzus Kristus, nav vainīgs. Savā ziņā arī viņi to atzīst. Šī nauda nav tīra un viss šis darījums nav bijis tīrs. Pieņemsim, ka šajā vietā, šajā tīrumā ir piecdesmit apbedīšanas vietas un katrs cilvēks, katrs svešinieks, kuram ir iespēja šo tīrumu lietot, savā ziņā ir guvuši labumu no Jēzus nevainīgās asins izliešanas, no šīs Jēzus netasnīgās tiesas. Šie svešinieki ir ieguvēji. Ko tas nozīmē? Tas ko Matejs grib parādīt – svešinieks, kurš apglabā kādu no saviem tuviniekiem šajā tīrumā ir līdzdalībnieks nevienīgas asins izliešanā, viņam pašam pat to nezinot. Tas vien norāda uz to, ka patiesībā mēs visi esam līdzdalībnieki nevainīgas asins izliešanā. 

Es atceros šo traģisko stāstu par Maximu, kas kādus gadus atpakaļ notika Latvijā. Patiesībā nesen bija arī galīgais tiesas spriedums, cik man zināms, tad daudzi ar to ir ļoti neapmierināti un daudzi joprojām gaida taisnīgumu. Bet vai tu atceries, ko Tu darīji pēc šīs traģēdijas, kad šis lielveikals sabruka un daudzi gāja bojā? Es atceros, ko mēs ar sieviņu darījām. Mēs vienkārši pārtraucām iepirkties Maximā. Pagājuši ir vairāki gadi – mēs iepērkamies Maximā. Vai arī tu nopērc džinsus, dodies mājās un priecājies par savām jaunajām biksēm un tad ziņās tu redzi, ka Ķīnā ir fabrika, kura ir nodegusi, kurā ir gājuši bojā vairāki bērni. Un tad tu dzirdi, ka šajā fabrikā tiek ražoti džinsi, kurus tu nopirki. Vai arī tu lasi par piesārņojumu šo ražotņu dēļ. Vai tu lasi par smagajiem, nežēlīgiem darba apstākļiem. Un tas viss tāpēc, ka ražo džinsus vai telefonus vai ko citu un tad tu saproti, ka mēs visi kā sabiedrība esam vainīgi pie nevainīgu cilvēku asinīm, pat to nezinot. 

Ko tad šī epizode par šiem virspriesteriem un vecajiem mums parāda? Ko šī epizode mums parāda, kad mums nav laika patiesībai, kad mēs to ignorējam? Mēs vienkārši turpinām dzīvot savu dzīvi ar apziņu: „Nu, mēs visi esam vainīgi, bet ko mēs tur varam darīt!? Mēs visi esam vainīgi, bet ko mēs tur varam mainīt!?” Kad mums nav laika patiesībai, mēs dzīvojam tādā kā nolemtībā, mēs dzīvojam bez cerības. Tad atkal mēs kameru mainam uz nākamo epizodi, ko mēs tik ļoti esam gaidījuši – tā nomainās uz Pilātu. Jēzus tiek aizvests šī romiešu pārvaldnieka priekšā. Pilātam pilnībā neinteresē jūdu ticības jautājumi, viņam neinteresē viņu teoloģija, un jūdu virspriesteri un vecajie to zina, tāpēc viņi nāk ar mazliet citādākām apsūdzībām. Tas ko viņi saka: „Jēzus ir terorists,” tā ir viena apsūdzība, viņi apgalvo, ka Jēzus sakās nojaukt templi. Tad otra apsūdzība ir par to, ka Viņš ir jaunais Ķēniņš, ka savā ziņā Viņš varētu nomainīt Pilātu. 

Paskatīsimies, ko Jēzus atbildēja uz visām apsūdzībām. Mt 26:14 saka: „Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.” Acīmredzot, šis notikums un arī Pilāta apraksts citos Evaņģēlijos parāda, ka Pilāts ātri vēlas tikt no šīs lietas vaļā. Viņš necieš jūdus. Un Pilāts arī saprot, kāpēc jūdi to dara – viņi to dara skaudības dēļ. Tāpēc Pilāts nāk klajā ar šo paradumu, viņš saka: „Uz svētkiem man ir paradums atlaist vienu noziedznieku.” Un Pilāts atveda Jēzum blakus kādu personu, kuru sauca par Barabu. Evaņģēliju autori to apraksta un viņi saka: „Šis ir pazīstams noziedznieks, slepkava.” Šis Baraba atrodas cietumā ar citiem pretkustības biedriem, viņi ir veicinājuši sacelšanos pret Romu. Šīs sacelšanās rezultātā, iespējams, pat ir gājis bojā kāds romietis. Noziedznieks un slepkava, tas ir tas, ko Evaņģēliju autori mums saka. Bet vai jūs zināt, kas bija Barabas vārds? – Jēzus. Jēzus bija šī noziedznieka vārds. Tātad, Pilāts stāv ar diviem Jeshua. „Jēzus” bija diezgan populārs vārds tajā laikā. Pilāts stāv un viņam stāv divi Jeshuas blakus. Šie divi Jeshuas ir pilnīgi pretstati. Viens ir Jēzus Kristus, kurš reprezentē Debesu Valstību, bet otrs ir Jēzus Barabas, kas reprezentē Izraēla tautu, sacelšanos un nāvi. 

Un nu jautājums: „Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Mēs lasām, ka Pilāts sēž soģa krēslā un saņem ziņu no savas sievas, šī ziņa skan šādi: „Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu Viņa dēļ.” Pilāts zina, ka Jēzus Kristus nav vainīgs. Viņš atrodas starp abiem Jeshuas un tad vēl ziņa no sievas. Pilāts ir izvēles priekšā. Ko tu darītu? Kuru Jēzu tu atlaistu? Mēs lasām tālāk: „Virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē. Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: „Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: „Barabu.” Pilāts jautāja tiem: „Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: „Lai Viņu sit krustā!” Viņš jautāja: „Ko gan Viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: „Lai sit krustā!” Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā,” tu spēj iedomāties šo fragmentu? Pilāts sēž soģa, tiesneša krēslā, viņam katrā pusē ir Jēzus. Ļaužu pūlis kliedz, tūlīt sāksies nekārtības. Ko dara Pilāts? Viņam atnes ūdens trauku un viņš mazgā rokas. Iedomājies šo epizodi, iedomājies šo ainu. Tad Pilāts saka: „Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.” Visi ļaudis sauca: „Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.” Lūk, kāds notikums, kāda epizode. 

Jāņa evaņģēlijā ir daudz detalizētāk aprakstīts, kas notiek šajā brīdī. Jāņa ev. apraksta kādu sarunu starp Jēzu un Pilātu, kur Pilāts saka: „Tu neko neteiksi pret visām šīm apsūdzībām?” Un Jēzus atbild: „Ja mana Valstība būtu no šīs pasaules, mani kalpi būtu cīnījušies, lai es netiktu jūdiem nodots. Bet mana Valstība nav no šejienes.” Tad Pilāts Viņam jautāja: „Tad tomēr Tu esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: „Tu saki, ka es esmu Ķēniņš. Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību: katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.” Tad Pilāts Viņam sacīja: „Kas ir patiesība?” Šis tik ļoti populārais jautājums: „Kas ir patiesība?” Un ziniet, kas notiek pēc tam? Pilāts pagriežas un aiziet. Viņš uzdod vienu no vispopulārākajiem jautājumiem, ko ikviens katrs mēs, iespējams, ikdienā uzdodam: „Kas ir patiesība?” Un pagriežamies un aizejam. 

Pilāts stāv patiesības priekšā, Pilāts stāv Jēzus priekšā, kurš liecina par patiesību un saka: „Es esmu patiesība.” Un viņš vienkārši pagriežas un aiziet. Kas notiek, kad man nav laika patiesībai? Šī epizode parāda, ka notiek tas, ka mēs vienkārši ņemam ūdens bļodu, mazgājam rokas un pasakām spriedumu: „Es esmu nevainīgs.” Tad kad Pilātam ir jāpieņem lēmums, viņš saka: „Es esmu nevainīgs.” Tad kad viņš zina un redz, ka šeit ir Jēzus, kurš ir nevainīgs, viņš pasaka: „Es esmu bez vainas.” Kad man nav laika patiesībai, es noliedzu savu vainu, es nespēju redzēt savu vainu, un es pasludinu sevi par nevainīgu.

Kāds ticīgs vīrs no Horvātijas, Miroslovs Volfs, tika uzaicināts uz Apvienoto Nāciju lūgšanu brokastīm, tas bija kādā no 11.septembriem. Viņš teica šādus vārdus: „Milzīgas problēmas rodas tad, kad mēs izslēdzam savu ienaidnieku no cilvēku kopienas, un kad mēs izslēdzam sevi no grēcinieku kopienas. Kad aizmirstam, ka mūsu ienaidnieks nav kaut kāds briesmonis, bet gan cilvēks. Kad mēs aizmirstam, ka mēs neesam ideāli, bet gan kļūdainas personas. Ja mēs to atceramies, mūsu naids mūs nenogalina un nepārņem, un mēs faktiski varam iet ārā un strādāt tainīguma labā.” 

Esam redzējuši trīs epizodes – Jūda, kura vainas apziņa ir tik liela, un viņam nav bijis laika patiesībai, viņa vainas apziņa ir tik liela, ka viņš neatrod uz pasaules vietu vai kādu, kurš šo vainu varētu paņemt prom un viņa dzīve beidzas traģiski. Tad ir epizode par virspriesteriem un vecajiem, kuri dzīvo tādā kā nolemtībā, kuri parādā šo personu kā nolemtībā dzīvojošu bez cerības. Un tad ir Pilāts – kad Pilātam nav laika patiesībai, kad viņam neinteresē patiesība, tas ko vinš dara un saka: „Es esmu bez vainas, es esmu bez vainas.” Tajā brīdī, kad viņš to pasaka, viņš ir vainīgs šī nevainīgā Jēzus nāvē. Un tad ir ceturtā epizode – tie ir ļaudis, tas ir pūlis. Galīga dezinformācija. Mēs lasām Mt 26:20 „Virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli,” viņi pārliecina, ka Jēzus ir drauds nacionālai drošībai, Jēzus ir bīstams mūsu tautai, mūsu tradīcijām. Un tad mēs redzam, ka Pilāts jautā šo jautājumu: „Ko man darīt ar šo Jēzu, ko sauc par Mesiju?” Un viņi saka: „Sit Viņu krustā.” Un tad viņi vēl saka: „Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” 

2004.gadā Mels Gibsons (Mel Gibson) veidoja filmu „Kristus ciešanas”. Šajā filmā viņš bija iekļāvis šo epizodi, ko teica jūdu ļaudis: „Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!” Tad sākās lielas diskusijas un viņam lūdza šo epizodi izņemt no filmas ārā, jo tas var radīt jaunas antisemītisma izpausmes, kā mēs to redzam dažādos vēstures posmos, kad ir sacelšanās pret jūdiem un tieši šī teikuma dēļ daudzi jūdi tika nogalināti. Šajā epizodē mēs redzam, ka šis pūlis izvēlas Jēzu, kuru sauc par Barabu. Jēzu Kristu viņi nespēj atzīt. Kur tas viņus noved? Tas viņus noved iznīcībā gan viņus pašus, gan viņu pilsētu. 

Mīļie, kad mums nav laika patiesībai, mēs nespējam ieraudzīt patieso. Tas mūs ar lielu troksni, ar vēl lielāku troksni aizved uz traģēdiju. Ja patiesība ir tik vitāli svarīga izolētā tiesas sēdē, tad cik daudz svarīgāka tā ir mūsu dziļāko slāpju garīgajos meklējumos? Vinstons Čerčils (Winston Churchill) teica šādus vārdus: „Visvērtīgākā lieta pasaulē ir patiesība.” To saka vīrs, kuram vajadzēja valsti pasargāt no šī mežonīgā, briesmīgā kara. Andrejs Saharovs (Andrey Sakharov), kurš Padomju Savienībai iedeva atombumbu, teica šādus vārdus: „Visspēcīgākais ierocis uz visas pasaules ir patiesība. Patiesība ir šī pamata realitāte, kurai parasti mēs pretojamies, bet no kuras mēs nespējam aizbēgt.” 

Šodienas epizode mums skaidri parāda, ka nekas nav tik iznīcinošs, kā bēgšana no patiesības. Traģiski ir tas, ka mēs atrodamies tādā vēstures posmā, kad mūs vairs neuztrauc šis jautājums: „Kas ir patiesība?” Mēs tik viegli pakļaujamies meliem, visādām manipulācijām, un tā vien šķiet, ka esam tādā lielā troksnī un šis corona vīruss, liekas, mūs visus ir apturējis, un tad tu palūkojies uz sevi un redzi – tu joprojām atrodies lielā troksnī, lielā skrējienā. Vai tev ir laiks patiesībai? Kad mums nav laika patiesībai, mēs nespējam ieraudzīt, kāpēc Jēzus ir nācis un mēs nespējam ieraudzīt, kas Jēzus ir. Jņ 18 mēs lasām, Jēzus saka: „Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību: katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.” Tagad, kad mēs atrodamies Mateja evaņģēlija sērijas nobeigumā, es atceros pašu sākumu, kad mēs sākām Mateja evaņģēlija sēriju, un viena no biežāk izteiktajām frāzēm bija – Matejs vēlas parādīt, ka Jēzus ir Ķēniņš. Ja man nav laika patiesībai, es nespēju ieraudzīt, kas ir mans patiesais Ķēniņš. Šis Ķēniņš liecina par patiesību. 

Patiesība ir tas, ko Jēzus saka par Dievu un Mūžību caur Viņa vārdiem un darbiem. Visas šodienas epizodes mums parāda, ka nav neviens, kas ir patiesības pusē. Kurā pusē esi tu? Jēzus ir patiesība, Jēzus ir Ķēniņš. Viņš savu Valstību nodibina uz patiesības, ar patiesību un Viņa sekotāji, Viņa Valstības pilsoņi ienāk klausoties patiesību, klausoties šajos patiesības vārdos, ko Viņš māca par Dievu. Šodien šajā Palmu svētdienā es aicinu, ka mēs saucam uz Viņu: „Ozianna!” Šodien mēs varam saukt: „Ozianna!” Ozianna nozīmē – glāb mūs! Jēzus Kristus upura dēļ šodien mēs varam kliegt ar lielu saucienu: „Jēzu, lai Tavas asinis paliek uz mums un mūsu bērniem, jo tās ir tās, kas mūs glābj!” Un tā ir patiesība.

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, paldies par šīm epizodēm, kur Tu parādi, kas notiek, kad mums nav laika patiesībai. Es ļoti lūdzu, ka Tu iedrošini mūs ikvienu, ka Tu maini mūs, ka arī šajā izolētības un klusuma laikā mums ir laiks Tev, Kristu, jo Tu saki, ka Tu esi ceļš, patiesība un dzīvība. Tikai Tu esi ceļš, patiesība un dzīvība. Palīdzi, ka šis ir laiks, kad mēs apstājamies un ieklausāmies tajā, ko Tu saki un spējam ieraudzīt, kas Tu patiesībā esi. Es ļoti lūdzu par mums ikvienu, ka Tu esi mūsu dzīves patiesais Ķēniņš. Tavā vārdā to lūdzam, āmen.