#4 Tiatīras draudze

“Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis ir kā uguns liesmas un kājas kā no bronzas izlietas. Es zinu tavus darbus un mīlestību, ticību un kalpošanu, un tavu izturību, un tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi ļāvis sievietei Īzebelei, kas sevi dēvē par pravieti, mācīt un pavedināt manus kalpus piekopt netiklību un ēst upurgaļu. Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib nožēlot grēkus un atmest savu netiklību. Redzi, es metīšu viņu slimības gultā un lielām ciešanām pakļaušu tos, kas piekopj netiklību kopā ar viņu, ja vien tie nenožēlos izdarīto. Es likšu mirt viņas bērniem, un visas draudzes uzzinās, ka es esmu tas, kas pārbauda līdz īkstīm un sirds dziļumiem, un jums katram es došu pēc jūsu darbiem. Bet jums, visiem pārējiem Tiatīrās, kas neturat šo mācību un neesat iepazinuši sātana tā sauktos dziļumus: jums es neuzlieku citu nastu kā vien to, kas jums jau ir. Pie tā stingri turieties, līdz es nāku! Kas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem līdz galam, tam es došu varu pār tautām, un viņš ganīs tās ar dzelzs rīksti, kā māla trauki viņi tiks sasisti; tāpat kā es saņēmu varu no sava Tēva. Un es došu tam rīta zvaigzni. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” – Atkl 2:18-29