#4 Tiatīra: grēku tolerējošā draudze

"Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis ir kā uguns liesmas un kājas kā no bronzas izlietas. Es zinu tavus darbus un mīlestību, ticību un kalpošanu, un tavu izturību, un tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi ļāvis sievietei Īzebelei, kas sevi dēvē par pravieti, mācīt un pavedināt manus kalpus piekopt netiklību un ēst upurgaļu. Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib nožēlot grēkus un atmest savu netiklību. Redzi, es metīšu viņu slimības gultā un lielām ciešanām pakļaušu tos, kas piekopj netiklību kopā ar viņu, ja vien tie nenožēlos izdarīto. Es likšu mirt viņas bērniem, un visas draudzes uzzinās, ka es esmu tas, kas pārbauda līdz īkstīm un sirds dziļumiem, un jums katram es došu pēc jūsu darbiem. Bet jums, visiem pārējiem Tiatīrās, kas neturat šo mācību un neesat iepazinuši sātana tā sauktos dziļumus:jums es neuzlieku citu nastu kā vien to, kas jums jau ir. Pie tā stingri turieties, līdz es nāku! Kas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem līdz galam, tam es došu varu pār tautām, un viņš ganīs tās ar dzelzs rīksti, kā māla trauki viņi tiks sasisti; tāpat kā es saņēmu varu no sava Tēva. Un es došu tam rīta zvaigzni. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm." — Atklāsmes grāmata 2:18-29

Svētrunas noraksts

 
Labrīt draudze! Ir labi būt atkal šeit un ir labi, ka mēs varam turpināt iet cauri mūsu svētrunas sērijai par draudzi. 

Šorīt man sanāca saruna ar mūsu draudzes sekretāru. Es viņam uzdodu kādu jautājumu un viņš man uzdod kādu jautājumu pretī un notiek šī saruna un vienā brīdī viņš man jautā: „Raimond, vai tu esi laimīgs?” Tad es saprotu, kāpēc viņš man to jautā, jo parasti es cilvēkiem jautāju šo jautājumu: „Vai tu esi laimīgs?” Tad šī saruna turpinās un abi esam priecīgi. Bet ļoti labs jautājums: „Vai tu esi laimīgs?”

Atklāsmes grāmatas 1:3.pantā mēs lasām šādus vārdus: „Laimīgs, kas lasa un klausās šos pravietojuma vārdus un kas ievēro visu, kas tur rakstīts, jo noliktais laiks ir tuvu.” Laimīgs tu esi, ja tu lasi un klausies un ievēro visu, kas tur rakstīts. Visu, kas tur rakstīts.  

Tātad, es pieļauju, ka lielākā daļa no jums zina, kam mēs ejam šobrīd cauri, bet varbūt kādi no jums nezina – mēs ejam cauri svētrunu sērijai, kas saucās „Draudze”, un mēs atrodamies Atklāsmes grāmatā un ejam cauri otrai un trešais nodaļai. Šeit jūs redziet šīs septiņas draudzes (karte). Patmas sala ir parādīta tāpēc, ka Jānis tur atrodas un no turienes šī vēstule sāk ceļu. 

Jānis vīzijā saņem vārdus no paša Jēzus Kristus. Vārdus, ko sūtīt draudzēm un mēs redzam šīs septiņas draudzes. Šie vārdi ir atdresēti šīm draudzēm, bet tajā pat laikā šie vārdi, šīs vēstules attiecas uz ikvienu draudzi gadsimtiem cauri ejot. Kāpēc septiņas? Tāpēc, ka tas ir pilnības skaitlis, kas attiecas arī uz visām draudzēm. 

Mēs tur redzam, ka Kristus ir šīs vēstules autors un Kristus ir tas, kas saka šos vārdus draudzēm. Un jūs redziet, Kristus tik ļoti mīl draudzi, ka viņš sūta vēstuli. Viņš kaut ko grib pateikt. Un kāpēc viņš to saka? Viņš saka: „Tāpēc, ka tās ir manas draudzes un es tās mīlu, tāpēc es gribu kaut ko svarīgu tām teikt.” 

Mēs esam gājuši cauri Efesas draudzei – ļoti ievērojama vieta, tajā vietā ir ļoti liela tirdzniecības koncentrācija un tur ir ļoti, ļoti liels Artemīdas templis. Pēc tam dodamies uz Smirnas draudzi, kur mēs runājām par to, ka šī draudze ir ļoti lielās ciešanās, tā ir tīra draudze, ciešanās tīra, un starp citu vienīgā, kuru Kristus nenorāj. Tad pagājušā reizē mēs bijām Pergamas draudzē, kur redzam to, kā draudzē lietas ir samaisītas, sajauktas un tā dzīvo pasaulīgu dzīvi. 

Un šodien mēs esam Tiatīras draudzē. Es ļoti aicinu jūs, ka jūs varētu atšķirt Atklāsmes grāmatu, ja jums ir līdzi Bībeles. Jums taču ir, vai ne!? Tas ir ļoti labi, jo šodien mēs skatīsimies kādas Rakstu vietas un ļoti svarīgi, ka tu seko līdzi. Kad tu seko līdzi, tu daudz vairāk spēj koncentrēties un uztvert. Tiatīras draudze, Atklāsmes grāmata 2:18-29.

„Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis ir kā uguns liesmas un kājas kā no bronzas izlietas. Es zinu tavus darbus un mīlestību, ticību un kalpošanu, un tavu izturību, un tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi ļāvis sievietei Īzebelei, kas sevi dēvē par pravieti, mācīt un pavedināt manus kalpus piekopt netiklību un ēst upurgaļu. Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib nožēlot grēkus un atmest savu netiklību. Redzi, es metīšu viņu slimības gultā un lielām ciešanām pakļaušu tos, kas piekopj netiklību kopā ar viņu, ja vien tie nenožēlos izdarīto. Es likšu mirt viņas bērniem, un visas draudzes uzzinās, ka es esmu tas, kas pārbauda līdz īkstīm un sirds dziļumiem, un jums katram es došu pēc jūsu darbiem. Bet jums, visiem pārējiem Tiatīrās, kas neturat šo mācību un neesat iepazinuši sātana tā sauktos dziļumus: jums es neuzlieku citu nastu kā vien to, kas jums jau ir. Pie tā stingri turieties, līdz es nāku! Kas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem līdz galam, tam es došu varu pār tautām, un viņš ganīs tās ar dzelzs rīksti, kā māla trauki viņi tiks sasisti; tāpat kā es saņēmu varu no sava Tēva. Un es došu tam rīta zvaigzni. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.”

Tātad, Tiatīras draudze. Ja jūs esat lasījuši par šīm draudzēm, tad jūs pamanīsiet, ka Tiatīras draudzei ir viena no garākajām vēstulēm. Un tad es gatavojoties domāju – kāpēc tieši man garākā vēstule. Ģirtam un Markum īsākas. Tiatīras draudze ir no visām draudzēm vismazākā, jo tā pilsēta ir mazākā no visām draudzēm un, iespējams, nav tik nozīmīga, bet visgarākā vēstule. 

Ko tad mēs zinām par Tiatīru? Tā ir maza, tai nav tik liela nozīme kā iepriekšējām, bet joprojām ir nozīme. Tāpat kā citas Āzijas provinces ir pilnas ar elku dieviem, tāpat arī Tiatīrā – tur ir pilns ar elkiem. Apolls tiek saukts arī par dieva dēlu, tas ir tas, ko viņi pielūdz. Arheologu pētījumi tieši šajā reģionā mums atklāj un parāda kaut ko par Tiatīras pilsētu. Šajā pilsētā ir daudz apvienības jeb ģildes, tādas darbinieku apvienības. Tur ir maiznieku ģilde, tur ir kurpnieku ģilde, tur ir podnieku ģilde, bronzas darbinieku ģilde, audumu audēju un krāsotāju ģilde. Tiatīra ir ļoti pazīstama ar purpuru, tā tirgo un ražo purpuru. Romas impērijā tā bija ļoti vērtīga prece, ļoti pieprasīta. 

Ja jūs atšķirtu Apustuļu darbus 16:14, tad mēs lasām: „Klausījās arī kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, viņa bija purpura pārdevēja no Tiatīras pilsētas. Viņai Kungs atvēra sirdi uzklausīja Pāvila vārdus.” Mēs redzam, ka Apustuļu darbos mēs varam lasīt par pirmo kristīto cilvēku Eiropā un tā ir šī Lidija. Iespējams, ka viņai ir tieša saistība ar Tiatīras draudzi. Lidija – purpura pārdevēja. 

Kas ir tas, ko mēs šodien aplūkosim? Es gribu, ka mēs aplūkojam to, kas ir tās lietas, ko Jēzus slavē par šo draudzi, ko Jēzus uzteic, un kas ir tā lieta, ko Jēzus nosoda skatoties uz Tiatīras draudzi. Kas ir Jēzus norādījumi un ieteikumi un pēc tam, kas ir Jēzus apsolījums.  Ja būs vēl laiks, iespējams kādas pārdomas par diezgan neērtām lietām, personīgi man. 

Ko tad Jēzus uzteic? Ko tad Jēzus šeit saka šai draudzei? 19.pants: „Es zinu tavus darbus un mīlestību, ticību un kalpošanu, un tavu izturību, un tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.” Iepriekš mēs runājām par to, ka Kristus runājot uz draudzēm, viņš saka: „Es zinu. Es zinu tavus darbus, es zinu tavu dzīvi, es pazīstu tevi, draudze, tu esi mana draudze.” Ja mēs vēl mazliet, mazliet atpakaļ atgriežamies, tad mēs redzam, kā Kristus sevi stāda priekšā Tiatīras draudzei, viņš saka: „Tā saka Dieva Dēls.” Nevis Apolls, kuru jūs saucat par dieva dēlu, bet es esmu īstais Dieva dēls. „Kam acis ir kā uguns liesmas un kājas kā no bronzas izlietas.” 

Tiatīra ir tā vieta, kur iegūst ļoti augstas kvalitātes bronzu. Iespējams tāpēc šis raksturojums ir tas pats labākais šai draudzei: „Kam acis ir kā uguns liesmas un kājas kā no bronzas izlietas.” Viņi noteikti zina, kas ir bronza, cik stabila tā ir, cik nemainīga tā ir. Kristus saka: „Es zinu tavus darbus.” Viņš turpina: „Mīlestība, ticība, kalpošana, izturība un tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie.” 

Tātad šī draudze ir tāda, kas visu laiku attīstās. Šī draudze ir draudze, kas aug, draudze, kas pieaug un tā turpina pieaugt. Viņiem ir mīlestība uz Kristu, viņiem ir mīlestība vienam uz otru un uz apkārtējo pasauli. Viņš saka: „Es zinu tavus darbus un tavu mīlestību.” Jūs atceraties, kas pietrūka Efesas draudzei? Mīlestība pietrūka. Kristus skatās uz Tiatīras draudzi un saka: „Es zinu tavu mīlestību, es redzu, ka tā aug.” Mīlestība. 

Pēc tam ir ticība. Kristus saka: „Es zinu tavu ticību, es redzu, ka tava ticība pieaug, ka tava ticība uz mani kļūst stiprāka.” Kad ir mīlestība un ticība, tad seko kalpošana. „Es redzu jūsu kalpošanu, kā jūs to darāt un es redzu, ka tā aug, ka jūs pieaugat un attīstāties. Ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. Es redzu tavu izturību, ka neatkarīgi no apstākļiem, kādi tev ir, Tiatīras draudze, tu paliec uzticama.”  

Reizēm lasot liekas, ka Tiatīras draudze iespējams ir daudzas lietas darījusi. Viņi paši par sevi varētu teikt vēl vairāk lietas, ko viņi dara un kas ir svarīgas, bet Jēzus pasvītro šīs četras – mīlestība, ticība, kalpošana un izturība. Ja Jēzus mums šodien, Vīlandes draudzei, jautātu: vai šīs lietas, Vīlandes draudze, ir pie jums – mīlestība, ticība, kalpošana un izturība? 

Un vēl vairāk – vai šīs lietas attīstās? Ne tikai Vīlandes draudzei, viņš jautā karam individuāli – vai tavā dzīvē ir šīs lietas? Un vai tavā dzīvē tās attīstās? Paskaties uz pagājušo gadu. Vai tu redzi, ka pagājušā gada laikā tava mīlestība ir augusi? Vai tava ticība ir pieaugusi? Vai tu kalpo vēl sirsnīgāk? Un vai tu esi pacietīgs un izturīgs? 

Kas tad ir Jēzus pretenzija pret šo draudzi? No 20.panta sākot: „Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi ļāvis sievietei Īzebelei, kas sevi dēvē par pravieti, mācīt un pavedināt manus kalpus piekopt netiklību un ēst upurgaļu.” „Man pret tevi ir tas, ka tu esi ļāvis sievietei Īzebelei, mācīt un pavedināt.” 

Pagājušajā reizē Ģirts minēja, mēs bijām Pergamas draudzē, ka tur bija kāds Bileams, Bileama mācība. Bileams ir kā personāžs no Vecās derības un mēs redzam, ka arī Tiatīras draudzē ir personāžs no Vecās derības un tā ir Īzebele. Īzebele, par kuru ir aprakstīts 1.Ķēniņu grāmatā 16. un 18.nodaļā un vēl citās nodaļās. Vecajā derībā ir rakstīts, ka bija kāds jūdu ķēniņš Ahābs, kurš no svešām tautām apņēma par sievu šo Īzebeli. Viņš apņēma viņu par sievu un tas, ko viņa izdarīja – viņa paņēma līdzi sev savus dievus, savu Baala dievu. Līdz ar to, Ahābs tik ļoti mīl savu sievu, ka viņš uzceļ viņai, tam Baala dievam, templi. Bija dažādas pielūgsmes vietas, kas tiek uzceltas šajā dieva tautā. 

Viņa nesaka: „Nepielūdziet savu Dievu.” Viņa saka: „Lai tur ir arī šie dievi. Lai ir pielūgsme manam Baala dievam.” Šis pielūgsmes veids ir netiklība un visādas perversas orģijas un viņai ir 400 pravieši, ar kuriem viņa ēd pusdienas, un viena no pirmajām lietām, kad viņa apprec savu vīru Ahābu, viņa nogalina daudzus Dieva praviešus. Briesmīgas lietas notika un Vecajā derībā ir rakstīts, ka Ahābs darīja visu, lai kaitinātu Dievu. Tas ir Elijas laiks un Elijam Dievs atklāj un tiek paredzēts, kādā nāvē Ahābs un Īzebele ies bojā. Un viņi iet briesmīgā nāvē bojā. 

„Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi ļāvis sievietei Īzebelei, kas sevi dēvē par pravieti, mācīt un pavedināt manus kalpus.”  Tātad, ja mēs skatāmies uz otro draudzi, Smirnas draudzi, tad tur bija problēma, ka no ārpuses ir ciešanas, vajāšanas, bet Tiatīras draudzē problēma ir no iekšpuses. Tur ir kāds cilvēks, Īzebele, varbūt vairāki, kuri sludina kādu citu vēsti, kuri sludina un nāk pie draudzes locekļiem un saka: „Mēs jums pasludināsim vēl dziļākas lietas, vēl kaut ko vairāk.”

Pirms divām dienām man zvana telefons, es paceļu un tādā lauzītā latviešu valodā runā misionārs, mormonis, es aizmirsu, kāds ir viņa vārds. Un viņš saka: „Sveiki, vai jums interesē satikties un interesē, ka mēs pastāstam par savu baznīcu? Un vai jums interesē svētība jūsu ģimenei?” Šīs divas lietas viņš saka. Es saku: „Paldies, es esmu jau svētīts.” Viņš turpina: „Ļoti labi, priecājamies, bet vai jūs gribat vēl vairāk?” Es saku: „Ko vairāk jūs man varat dot? Kas vairāk par Kristu var būt?” 

Tad pēkšņi telefonu paņem kāds cits, uzreiz nomainās un uzsāk sarunu, uzdod jautājumus. Es teicu: „Man šķiet, tā ir laika tērēšana, jo jūs turaties pie sava, jūs nemeklējat patiesību, bet man ir Kristus.” Un viņi saka: „Bet vai jūs gribat vēl vairāk? Vai jūs gribat vēl vairāk svētības savā dzīvē? Vēl vairāk svētības savai ģimenei? Vēl vairāk… Vēl vairāk…” 

Tiatīras draudzei ir tā problēma, ka viņi saka: „Kristus ir okei, ir labi ar Kristu, bet ir vēl kādas dziļākas lietas. Ir vēl kaut kas vairāk.” Ir labi, ka tava dvēsele ir glābta un tas ir tas, ko Kristus dara, bet viņi saka: „Nav nozīmes, ko tu dari ar savu miesu, galvenais, lai dvēsele glābta.”

Šī vēsts Tiatīras draudzē nav tāda ‘starp citu’, kāds no malas ienācis, kaut ko pateicis. Šie maldi ir tik spēcīgi, ka Īzebele pavedina manus kalpus, pavedina uzticamos kristiešus. Tā ir ļoti spēcīga, iesakņojušies sātana dziļumi, ko viņi paši piekopj, ko viņi dara, ko viņi praktizē. Sātaniskas lietas, dziļas sātaniskas lietas, ko viņi paši praktizē. 

Apustuļu darbi 15:20: „Bet rakstiet viņiem, lai atturas no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un asinīm.” Lūk, no kurām lietām tev jāatturas. Atturies no tām. Un šī Īzebele ir tā, kas pagriež to otrādāk un dara lietas otrādāk un saka: „Šīs lietas praktizējiet.” Kristus pretenzija ir tā, viņš saka: „Man pret tevi ir tas, ka tu paciet, ka tādas lietas ir tavā draudzē. Tu paciet šo maldu mācību, tu paciet tādas lietas, ka draudzē notiek arī tādas lietas. Un tieši tas ir tas, kas man pret tevi ir.” 

Es atceros, ka pirms kāda laika mūsu draudzē bija kāds jauneklis, kurš nāca uz alfa kursu. Jauneklis, kuram bija ļoti daudz jautājumi. Es zinu, ka es ar šo esmu jau dalījies un stāstījis. Nākot uz alfa kursu viņš pēc tam nāca uz mazo grupiņu un ne tikai man viņš uzdeva jautājumus, viņš ļoti interesējās par kristietību. Tad viņš saprot, ka viņam ir jāmaina savu dzīvi, Dievs viņu satiek, viņš pievienojas draudzei, viņš kristās un es esmu priecīgs par to un pateicīgs Dievam, ka cilvēks tiešām meklēja un dedzīgi to darīja. Bet pēc kāda laika es dzirdu, ka viņš sāk dzīvot ar meiteni, cilvēki sāk runāt, ka viņš dzīvo ārpus laulības ar kādu meiteni. 

Tā mana reakcija ir, ka es zvanu viņam un saku: „Es gribu ar jums abiem satikties.” Mēs satiekamies un es jautāju: „Kas notiek? Tik labs sākums. Kas notiek? Ko jūs darāt? Tas, ko jūs darāt ir galīgi garām, galīgi nepareizi.” Tad viņi man saka: „Dievs mums atklāja, ka mēs mīlam viens otru un mēs esam kā precēts pāris.” Es biju pārsteigts, jo pirmo reizi ar kaut ko tādu sastapos. Bet lūk: „Pār mums nāca atklāsme un mēs sapratām, ka mēs esam jau kā precēts pāris.” Es jautāju: „Jums kāzas nav vajadzīgas?” „Kāzas ir tikai priekš citiem.” Un tā tālāk. Viņi man teica, ka nē, viņi nav pārgulējuši viens ar otru, bet viņi dzīvo kopā. Man liekas, kas tad viņi par cilvēkiem, vai tam džekam viss kārtība un tā tālāk. Bet viņiem ir atklāsme, ka Dievs ir pateicis, ka tas, kā viņiem ir, ar to ir viss kārtībā. 

Šajā draudzē, šī Īzebele nāk un saka: „Es esmu praviete.” Viņa sauc sevi par pravieti un viņa saka: „Man ir atklāsme. Man ir dziļākas lietas. Klausies draudze, Kristus ir okei, ir labi, tas ko jūs mācāties, bet ir vēl dziļākas lietas. Vecais laiks ir pagājis un vecā morāle – tas viss ir novecojis. Ir jauns laiks, ir jauns attiecību veids, viss ir citādāk, jo man to atklāja.” 

Tad es gāju un tikos ar viņiem, runājām. Es redzu, ka nekas nemainās. Es aicinu Ģirtu, saku: „Ģirt, mums jātiekas ar šo vīru un jārunā.” Un tad mēs tikāmies abi kopā un teicām, ka tas draudzei nav pieņemami. Šodien viņš nav mūsu draudzē. Atklāti sakot, daudz neko nezinu, bet paldies Dievam viņi ir kopā, bet tas bija ļoti interesants un pārbaudījumu pilns laiks. „Dievs mums atklāja kaut ko citu…” 

Tas, kas Jēzum ir pret Tiatīras draudzi, ka jūs paciešat kaut ko tādu, ka jūs neko nedarāt, ka viss tā paliek – nu, lai jau ir. Tāpēc, man liekas, tas ir tik svarīgs atgādinājums mums kā draudzei un mums ikvienam – cik svarīgi, ka mēs skatāmies un sekojam, kas ir tā mācība mūsu draudzē. Mūsu svētdienas skolā, mūsu mazajās grupās, ka mēs sekojam un zinām, ka mēs to pārbaudām. 

Pagājušajā reizē Ģirts, ja jūs uzmanīgi klausījāties, teica: „Cik svarīgi, ka jūs turaties pie Dieva vārda, pie tīrā Dieva vārda.” Tā ir tā latiņa un viss, kas ir ārpus tā jeb viss, ko tu man saki ‘dziļāk’, man tas nav vajadzīgs, jo Kristus man saka kaut ko citu. Man pietiek ar Kristu. Un Īzebele saka: „Man ir dziļākas lietas. Es kaut ko vairāk iedošu.” Tas ir tas, pret ko ir Kristus. 

Kādus norādījumus Jēzus dod šai draudzei? No 21-25.pantam: „Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib nožēlot grēkus un atmest savu netiklību. Redzi, es metīšu viņu slimības gultā un lielām ciešanām pakļaušu tos, kas piekopj netiklību kopā ar viņu, ja vien tie nenožēlos izdarīto. Es likšu mirt viņas bērniem(viņas sekotājiem), un visas draudzes uzzinās, ka es esmu tas, kas pārbauda līdz īkstīm un sirds dziļumiem, un jums katram es došu pēc jūsu darbiem. Bet jums, visiem pārējiem Tiatīrās, kas neturat šo mācību un neesat iepazinuši sātana tā sauktos dziļumus: jums es neuzlieku citu nastu kā vien to, kas jums jau ir. Pie tā stingri turieties, līdz es nāku!” 

Vēstule Romiešiem 2:4, „Vai varbūt tu nicini viņa labestības, pacietības un lēnprātības bagātību, nesaprazdams, ka Dieva labestība tevi vada uz atgriešanos?” Tas, ko Kristus saka ir tas, ka viņš ir devis iespēju atgriezties, devis iespēju nožēlot. Viņš saka: „Ja tu nožēlosi, neatkarīgi no tā cik dedzīgs Īzebeles sekotājs tu esi bijis, bet ja tu nožēlo un atgriezies, tad tev tiks piedots.” Ja tu nožēlosi izdarīto un atgriezīsies. Nožēlo un atgriezies. 

Tas, ko Kristus saka tiem, kas nepiekopj tādas lietas, jo ne visi Tiatīras draudzē šīs visas lietas piekopj, ir: „Jūs, kas neesat iepazinuši šos sātana dziļumus, es citu nastu neuzlieku kā vien to, kas jums jau ir. Pie tā stingri turieties līdz es nāku!” Kas tad tas ir, pie kā turēties? Ko tad Kristus šeit saka? Atklāsmes grāmata 3:11.pants: „Es nāku drīz: turi cieši, kas tev ir, lai neviens tev neatņem tavu vainagu.” Turi cieši, turies pie Kristus. Turi cieši, kas tev ir, nepazaudē to. 

„Bet rakstiet viņiem, lai atturas no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku gaļas un asinīm. Atturieties no šīm lietām. Lielāku nastu es jums neuzlieku.” Atturieties no šīm lietām. Turieties stipri pie tā, kas jums ir. „Pie tā stingri turies, līdz es nāku!”

1.Korintiešiem 10:12.pants: „Un tādēļ, kurš iedomājas, ka viņš stāv, lai raugās, ka nekrīt.” Tas, ko Kristus atgādina visiem pārējiem, kuri neseko Īzebeles mācībai, ir: „Turies un skaties, ka tu pats nekrīti. Paliec uzticams, pie tā stingri turies. Turies pie manis, turies pie tā, ko esmu jums devis, ko esmu jums atklājis.” Turies pie Kristus. „Un tie, kas neklausa, un tie, kas neatgriežas, es likšu mirt. Un visas draudzes uzzinās, ka es esmu tas, kas pārbauda līdz īkstīm un sirds dziļumiem, un jums katram es došu pēc jūsu darbiem.” 

Tāpēc, man liekas, ka mums ir jāsauc uz Dievu kā Psalmists to dara, 26.Psalmā: „Pārbaudi mani Kungs un pārraugi mani, izlūko mani, izlūko manu sirdi un prātu.” Pārbaudi, vai es esmu uz pareizā ceļa, Kungs, pārbaudi mani. Kristus dod norādījumu un viņš saka: „Atgriezies.” Un tiem , kas neseko viņš saka: „Turieties stingri un lūkojieties, ka jūs paši tam neaizejat līdzi. Esi nomodā.” 

Pēc tam Jēzus apsolījums. „Kas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem līdz galam, tam es došu varu pār tautām, un viņš ganīs tās ar dzelzs rīksti, kā māla trauki viņi tiks sasisti; tāpat kā es saņēmu varu no sava Tēva. Un es došu tam rīta zvaigzni. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” „Kas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem līdz galam.” 

Mēs iesākumā lasījām 2.Psalmu, kur ir runa par to, ko mēs lasām šeit. 2.Psalms „Lūdz mani un es došu tev tautas par mantojumu, par īpašumu pasaules malas. Tu tās satrieksi ar dzelzs spieķi, kā podu tās šķēpelēs sadauzīsi. Tad nu, Ķēniņi, esiet gudri, ņemieties prātu, zemes soģi. Kalpojiet Kungam bijādami un līksmojiet drebēdami.” 

Gans, mūsu Gans ir Kristus. Ganam ir spieķis un parasti tas ir no koka. Kāpēc tas ir? Lai atbaidītu visus vilkus no ganāmā pulka un lai pasargātu. Viņš saka: „Kas uzvarēs un turēsies pie maniem darbiem, tam es došu varu pār tautām un viņš ganīs tās ar dzelzs rīksti. Kā māla trauki viņi tiks sasisti.” Šeit ir norāde uz to, ka tie, kas ir uzticami līdz galam, kopā ar Kristu valdīs tūkstošgadu miera valstībā šeit uz zemes. Un ja līdz šim šīs draudzes tiek sistas, šie kristieši tiek sisti un vajāti, tad tagad Kristus saka: „Jūs ar mani kopā valdīsiet un ganīsiet ar dzelzs rīksti.” 

Divas lietas Kristus apsola tiem, kas paliek uzticami – jūs kopā valdīsiet ar mani, un otrā lieta – es tam došu rīta zvaigzni. Es tam došu rīta zvaigzni. 2.Pētera vēstule 1:19 „Turklāt mums ir praviešu vārds, kas ir vēl stiprāks, un jūs darāt labi, tam pievēršoties kā degošai lāpai krēslainā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.” Tāpat Atklāsmes grāmatas 22:16 mēs lasām: „Es, Jēzus, sūtīju savu eņģeli liecināt jums draudzēs par visu šo. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, mirdzošā Rīta Zvaigzne.” 

Tas, ko Kristus saka un apsola tiem, kas iztur līdz galam – es došu jums sevi. Kas izturēs līdz galam – es došu jums sevi. Es došu jums Rīta Zvaigzni. Rīta Zvaigzne ir Kristus. Mēs redzam, ka Kristus pie krusta dod sevi. Mēs redzam, ka Kristus sūtot Svēto Garu, viņš dod sevi, viņš mājo mūsos. Šeit ir pilnīgais Kristus, ka mēs esam ar viņu kopā. Mūžīgā dzīvība, mūžīgā dzīve kopā ar Kristu. Tas, kas iztur līdz galam. 

Lūk, Tiatīras draudze. Lietas, ko Kristus uzslavēja ir mīlestība, ticība un kalpošana un izturība, bet kas ir pret, kas ir tā pretenzija, viņš saka: „Jūs paciešat melus draudzē, jūs paciešat maldus.” Ne tikai vienkārši maldi, skan tā ļoti vienkārši, bet tie ir sātana dziļumi, ko viņi piesauc, perversas lietas. Kad Dievs uz to skatās – tā ir netiklība, tā ir perversija. 

Tad, kad es gatavojos runāt par Tiatīras draudzi, es ik pa laikam atskatos uz citām draudzēm. Un tā lieta, ko es pamanu un, ko es jau minēju – šī pirmā gadsimta Āzija ir pilna ar elkiem, pilna ar elku dieviem. Efesas draudzē tiek uzcelts Artemīdas templis, pasaules brīnums. Visi nāk un brīnās un skatās, kas tad tur ir!? Cik skaists un apbrīnojams templis, bet šī ir dieviete, auglības dieviete. Cilvēki nāk un apbrīno un skatās, cik viņai ir liels templis uzbūvēts. Mēs redzam arī citās vietās – viss ir pilns ar elkiem. 

Es minēju, ka Tiatīras draudzē ir šīs ģildes, šīs dažādās strādnieku apvienības, ja tā varētu teikt. Kad mēs runājam par Smirnas draudzi, mēs zinām – ja tu gribēji būt daļa no šīs ģildes, tev bija jāpielūdz sveši dievi, tev bija jābūt šajā elkdievībā. Maiznieku, kurpnieku, podnieku, bronzas darbinieku ģilde – katrai no viņām ir dievs. Viņiem visam ir dievs, viņiem ir seksa dievs, viņiem ir darba dievs, viņiem ir ģimenes dievs, viņiem ir dabas dievs, viņiem ir dievs visur. 

Ziniet, Dievs uz mani ļoti runāja un es tajā brīdī sajutos ļoti neērti, Viņš jautāja man: „Kā tu domā, tavā dzīvē ir elki?” Es jau nevienu statuju nepielūdzu.

Apustuļu darbi 19.nodaļa, ja jums ir Bībele, atšķiriet. Es gribu, ka mēs ieklausāmies kādā notikumā. „Kad tas viss bija noticis, Pāvils, garā mudināts, nolēma pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un tad doties uz Jeruzalemi. Viņš sacīja: „Kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.” Nosūtījis uz Maķedoniju divus savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā. 

Tajā laikā izcēlās liels nemiers Kunga mācības dēļ. Kāds sudrabkalis, vārdā Dēmētrijs, kas darināja no sudraba Artemīdas tempļa veidojumus, sagādādams rotkaļiem ienesīgu nodarbošanos, saaicināja kopā visus šā darba darītājus un sacīja: „Vīri, jūs zināt, ka šī nodarbošanās nes mums peļņu. Un jūs redzat un dzirdat, ka ne tikai Efesā, bet gandrīz visā Āzijas provincē šis Pāvils ir pārliecinājis un sapulcinājis ap sevi lielu ļaužu pūli, sludinādams, ka tie nav dievi, kas darināti cilvēku rokām. Mums draud ne tikai tas, ka mūsu amats nonāks negodā, bet arī tas, ka lielās dievietes Artemīdas templis tiks noniecināts un iznīks tās dievietes varenība, kuru bīstas visa Āzija un pasaule.” 

To dzirdēdami, tie kļuva dusmu pilni un kliedza: „Varena ir efesiešu Artemīda!” Visu pilsētu pārņēma sajukums, visi kā viens metās uz amfiteātri, sagrābuši Pāvila pavadoņus – maķedoniešus Gāju un Aristarhu. Kad Pāvils gribēja iet pūlī, mācekļi viņam to neļāva. Arī daži āziarhi būdami viņa draugi ar sūtņu starpniecību mudināja viņu nedoties uz amfiteātri. Katrs kliedza kaut ko savu; sapulcē izcēlās sajukums, un vairākums vairs nesaprata, kādēļ šeit sapulcējušies. Pēc jūdu priekšlikuma ļaužu pūlis izstūma priekšā Aleksandru. Un Aleksandrs māja, lai tauta apklust un viņš varētu sacīt aizstāvības runu. Uzzinājuši, ka viņš ir jūds, pūlis gandrīz vai divas stundas kliedza vienā balsī: „Varena ir efesiešu Artemīda!” (Divas stundas!) „Varena ir efesiešu Artemīda!” Tad pilsētas rakstvedis, nomierinājis pūli sacīja: „Efesas vīri, kurš cilvēks gan nezina, ka Efesas pilsētu sargā varenās Artemīdas templis un Zeva akmens tēls, kas nokritis no debesīm? Tā kā tas ir neapstrīdami, mums ir jābūt savaldīgiem un nav jādara nekas pārsteidzīgs.” Tad viņš nomierināja pūli.””

Šī ir situācija, kad Pāvils nāk ar mācību par Kristu. Kad Pāvils katru reizi iet kādā vietā un sludina par Kristu, viņš vienmēr norāda uz elkiem. Viņš atklāj tos un viņš iznīcina tos. Šīs svētrunas noslēgumā es gribētu, ka mēs padomājam par elkiem arī mūsu dzīvē. Mūsu personīgie elki. 

Vai mums tādi ir? Nauda – Artemīda, naudas dieviete. Vai nauda ir tavs elks? Skaistums varbūt? Varbūt karjera? Varbūt bērni? Visa laime, viss piepildījums nāk man no maniem bērniem. Varbūt attiecības tavā dzīvē. Es visu pakārtoju savām attiecībām, tam otrajam cilvēkam; lūk, ko viņš teiks, tā es arī darīšu. Vai arī – mēs esam attiecībās, es viņu tik ļoti mīlu un zinām, ka mums nevajadzētu darīt šādas lietas, jo Bībele saka, ka tā nevajag darīt, bet mēs to darām, tāpēc, ka tas cilvēks ir mans elks. 

Mēs redzam mūsu kultūrā – zinātne, zināšanas, ekonomika, reizēm pat augstskolas, visas tās lietas var būt elks, kad tu saki: „Tās man dos piepildījumu manā dzīvē. Tā ir mana cerība. Tā ir mana nākotne.” Un reliģiskie darbi – reliģiskie elki – iešana baznīcā var būt tavs elks, ka tu saki, ka tāpēc es esmu glābts. Kādi darbi, ko tu dari var būt tavs elks un tu jūti, ka gūsti piepildījumu no tā. Veiksmīga kalpošana: „Yes!” Un, ja nav veiksmīga, es esmu nelaimīgs un nepiepildīts, man nav piepildījums. 

Es atceros, pirms kāda laika runājām ar Marku par to, cik liela ir atbildība būt priekšā un mācīt. Tad es Markum saku: „Zini, es esmu iekritis.” Tādā nozīmē, ka tā ir ļoti liela atbildība. Kad es skatos uz sevi, tad ir tā, ka es gribu būt vēl labāks runātājs, es gribu būt vēl labāks Dieva vārda sludinātājs, bet tas var kļūt mans elks. Jo, ja es vienā brīdī saku: „Man nesanāk, izgāzos, es to nedarīšu.”, tad tu redzi – tas ir bijis tavs elks. Tas ir bijis tavs piepildījums, pēc kā esi dzenies. 

Elks ir jebkas tavā dzīvē, elks var būt jebkas tavā dzīvē, kuru vienā brīdī paņemot prom, tu saki: „Manai dzīvei vairs nav jēga. Manai dzīvei vairs nav piepildījums. Bet, ja šī lieta būs manā dzīvē, ja šis cilvēks būs manā dzīvē, tad es būšu laimīgs, es būšu piepildīts un man būs viss, ko man vajag.” Un tu redzi – tas ir elks. 

Visas draudzes, kur viņas atrodas, tur ir pilns ar elkdievību. Šodien mēs varētu teikt: „Nē, mēs nepielūdzam elkus, mums nav elku.” Bet mēs flirtējam ar tiem, mēs sākam tiem kalpot, mēs sākam viņus pielūgt. Cilvēks var izskatīties ļoti cienīgs, ar labu statusu sabiedrībā, bet tiklīdz nāktu Pāvils un atklātu, kas ir viņa elks, viņš pat varbūt būtu gatavs nogalināt. Šis Dēmētrijs, viņš redz – Pāvils apdraud, mums zūd peļņa. Novāksim viņus nost, lai viņi netraucē. 

Kā tu vari tikt galā ar saviem elkiem? Kā tu vari tos iznīcināt? Tas ir Dieva vārds, tas ir evaņģēlijs, tās ir labās ziņas. Nekas cits kā Kristus. Nekas dziļāks, nekas vairāk. Tīrs Kristus. 

Lai Dievs palīdz man, un katram, ka mēs izvērtējam, ka mēs skatāmies uz savām dzīvēm un pārbaudām, ka mēs saucam uz Dievu: „Dievs, pārbaudi manu sirdi, pārbaudi manas domas, vai tur nav elki manā dzīvē. Ko man darīt? Palīdzi man.” „Un tu skaties, Tiatīras draudze, kas man pret tevi – nepaciet melus un citas mācības savā vidū. Met to ārā.”

Lūgsim Dievu.

Debesu Tēvs, paldies par Tavu vārdu, un paldies par šo atgādinājumu šodien. Šī vēsts ir tik daudz vēl dziļāka, tik daudz vēl vairāk mēs varētu pētīt un skatīties un saņemt tik daudz atgādinājumus, bet paldies, ka Tu atgādini un māci. Es ļoti lūdzu, Jēzu, palīdzi, ka mēs pārbaudām sevi un skatāmies, vai mūsu dzīvē nav šie elki. Palīdzi, ka mēs kā draudze esam uzmanīgi un skatāmies, vai mēs turamies pie pareizās mācības. Kristu, vai mēs neesam Tevi pazaudējuši, vai neesam kaut ko sajaukuši kopā. Sargi mūs kā draudzi, sargi mūs kā indivīdus. Palīdzi, ka mūsu dzīves piepildījums esi Tu. Ka mūsu dzīves cerība, ticība, paļāvība, Kristu, esi Tu. Un atbrīvo mūs no mūsu elkiem, iznīcini tos mūsu dzīvē. Palīdzi, ka mēs esam tik godīgi Tavā priekšā, ka mēs spējam atzīt to, nolikt tos tavā priekšā, ka Tu tos iznīcini. Palīdzi, ka mēs kā draudze – brāļi un māsas, rūpējamies viens par otru. Un, ja mēs redzam, kāds ir apmaldījies, ka mēs reaģējam, ka mēs palīdzam, ka mēs mācām, ka mēs brīdinām. Tā kā Tavā vārdā stāv rakstīts. Jēzu Kristu, Tev lai ir gods un slava, mūžīgi mūžos. Āmen.