#2 Smirna: vajātā draudze

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Bībeles studiju materiāls mazajai grupai
Datums:
18.01.2015.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
DRAUDZE-002
Rakstvieta:
Atkl 2:8-11

"Un Smirnas draudzes eņģelim raksti:tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un atkal ir dzīvs. Es zinu par tavām ciešanām un nabadzību, bet tu esi bagāts, un zinu, ka tevi zaimojuši tie, kas sevi sauc par jūdiem, kaut tādi nav, bet ir sātana sinagoga. Nebīsties no tā, kas tev būs jāizcieš! Redzi, velns iemetīs kādus no jums cietumā, lai jūs tiktu pārbaudīti, un jums būs jācieš desmit dienas. Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. Kas uzvarēs, tiem otrā nāve nenodarīs ļaunumu." — Atklāsmes grāmata 2:8-11

Mazāzijas karte

 

Svētrunas noraksts


Ir labi būt draudzei kopā, vai ne? Un ir labi, ka mēs varam nākt kopā, tik kuplā skaitā un klausīties tik skaistu mūziku, vai ne? Jūs piekrītat man? Ir labi, pareizi? Un labi, ka tu vari no rīta pamosties un tu zini ir svētdiena un tu vari doties uz Dievkalpojumu. Pirms tam tu vari vēl paēst garšīgas brokastis, ja tu neesi gadījumā aizgulējies un steidzies. Tu ienāc baznīcā un no rīta tur ir arī kafija, ir labi, vai ne? Jums patīk? 

Man personīgi ir tā, ka es esmu Dievam pateicīgs par Vīlandes draudzi un es esmu pateicīgs par to, ka ir iespēja būt šeit priekšā un runāt. Bet pirms tam ir sagatavošanās posms, kur tu gatavo un domā par to, ko tad tu draudzei teiksi! Tam ir jāgatavojas. Man patīk, man patīk būt draudzē un es esmu pateicīgs Ģirtam, ka viņš uzticas un, ka mēs kopā nākam un domājam, ko tad mēs sludināsim un, ko mēs runāsim. Ir tik labi. 

Šajā nedēļā, kad es gatavojos, es domāju – mēs tik daudz resursus ieguldām tajā, lai gatavotos, lai domātu un tas viss ir svarīgi un vajadzīgi. Un tad Dievs man lika domāt par maniem kaimiņiem. Vai man tik ļoti patīk Dievkalpojums, ka es esmu gatavs aiziet pie kaimiņa un teikt – vai tu gribi atnākt man līdzi? Vai man tik ļoti patīk, ka es esmu gatavs atteikties no sava komforta, no ērtuma un domāt par to, vai es tik ļoti gribu, lai mani kaimiņi dzird šo skaisto mūziku? Vai es gribu, lai mani kaimiņi dzird šo Dieva Vārdu? Vai mani radi, vai kādi, kuri netic. Vai tik ļoti es gribu? Vai tik ļoti man patīk šis Dievkalpojums, šī svētdiena, kur tik labi mēs jūtamies. Vai tik ļoti man patīk? Tas bija tas, par ko Dievs man šajā nedēļā lika domāt – viss, ko tu dari ir labi, bet tev ir apkārt cilvēki un Kristus tevi aicina uz darbību, uz darbiem. 

Lūgsim Dievu, pirms domājam par šodienas Vārdu. 

Debesu Tēvs, paldies par Vīlandes draudzi. Paldies par Tavu Vārdu, Dievs. Paldies, ka Tu mums šodien tik daudz ko atklāj un šis šodienas Vārds un šī sērija nav viegla sērija, jo tā ir par ciešanām. Ciešanas, par kurām daudzi no mums pat nezinām, kas tas ir. Kristu, es nezinu, kas tas ir un es nevaru to iedomāties, bet es lūdzu, ka mēs varam mācīties šodien kaut ko priekš sevis. Es lūdzu, ka mēs Tavā Vārdā varam skatīties kā spogulī un jautāt sev – Kristu, ko man mainīt? Jeb kā man darīt lietas, kā man attiekties pret lietām? Ak, lūdzu, runā uz mums. Ak, lūdzu, pagodinies Tu un palīdzi, ka mūsu dzīves būtu kā tāda patīkama mūzika, patīkama skaņa Tev, Kungs. Jā, svētī mūs un runā uz mums šodien. Tavā vārdā, āmen. 

Tātad, esam sērijā Draudze. Šī ir otrā reize un jūs šeit redzat karti priekšā, kas jau bija pagājušajā reizē un jūs redzat, ka ir kāda vēstule, ko Jānis saņem Patmas salā, to viņš saņem caur vīziju un Kristus viņam diktē vēstuli draudzēm. Mums ir tā privilēģija, ka mums šīs vēstules ir pieejamas un zināmas un mēs zinām, ko Kristus ir diktējis. Pagājušo reizi mēs bijām Efesā un dodamies uz ziemeļiem un kas tur rakstīts? Smirna. 

Esam pie Smirnas draudzes un pagājušajā reizē Efesas draudzei Kristus saka kādus stingrus vārdus. Kristus saka: ‘Es zinu, kāda tu esi draudze, Es zinu tavus darbus, bet man ir kaut kas pret tevi – tu esi pazaudējusi pirmo mīlestību.’ Kristus norāj un dod instrukciju un saka: atgriezies. Pēc tam mēs dodamies uz Smirnas draudzi.

Tā lieta, ko arī pagājušo reizi Markus minēja, tā ir ļoti svarīga lieta – draudze pieder Kristum. Atklāsmes grāmatas 2.nodaļā, pašā sākumā mēs lasām – „Tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem.” Tās ir Viņa draudzes, Viņš staigā kā pa tādu dārzu. Viņš staigā starp savām draudzēm un Viņš zina savas draudzes. Vecajā Derībā parādīts, kā Dievs staigā savā dārzā, kuru Viņš ir radījis. Tas ir Viņa dārzs, tā ir Viņa draudze. 

Salīdzinājumā ar pagājušo reizi, Smirnas draudzei Kristus saka kādu citu vēstījumu. Tas aicinājums vienmēr ir, kad mēs ejam cauri kādai svētrunas sērijai – lasiet vienmēr to visu grāmatu, kurai mēs ejam cauri. Es ceru, ka jums ir līdzi Bībeles, jo tas palīdz koncentrēties un kādas lietas atcerēties. Es aicinu, ka mēs varam atšķirt Atklāsmes grāmatu 2.nodaļu un lasīsim tos Vārdus, ko Kristus saka Smirnas draudzei, no 8-11.pantam.

„Un Smirnas draudzes eņģelim raksti: tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un atkal ir dzīvs. Es zinu par tavām ciešanām un nabadzību, bet tu esi bagāts, un zinu, ka tevi zaimojuši tie, kas sevi sauc par jūdiem, kaut tādi nav, bet ir sātana sinagoga. Nebīsties no tā, kas tev būs jāizcieš! Redzi, velns iemetīs kādus no jums cietumā, lai jūs tiktu pārbaudīti, un jums būs jācieš desmit dienas. Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. Kas uzvarēs, tiem otrā nāve nenodarīs ļaunumu." 

Kristus vēstule Smirnas draudzei. Smirna ir nelielā attālumā no Efesas. Tā ir maza pilsēta, tai ir sava osta, tā ir Romas kolonija. Šajā pilsētā tiek uzcelts pirmais templis, kas tiek celts tibēriem un tiek apgalvots, ka Smirna ir arī pazīstamā grieķu rakstnieka Homēra dzimšanas vieta. Tā ir svarīga un nozīmīga vieta, tagadējā Turcijas pilsēta Izmir. Tā ir skaista vieta un Smirna ir ievērojama ar savu ilglaicīgo lojalitāti, uzticamību Romai. 

Bet tā situācijā Smirnas draudzē ir tāda, ka šī draudze piedzīvo vajāšanas. Šai draudzei neklājas viegli. Tajā laikā, kad Filadelfijā notiek lielas kristiešu vajāšanas, sagūstītos kristiešus ved uz Smirnu un teātra arēnās viņus noliek cilvēku priekšā un aicina atteikties no savas ticības, pretējā gadījumā viņi mirs. Mums šodien ir arī pieejams senākais dokuments par kristiešu mocekļiem un par tādu vīru vārdā Polikarps. 

Polikarps ir Dieva vīrs, kurš bija Smirnas draudzes bīskaps. Šis vīrs saņem uzdevumu rūpēties par kristiešiem šajā draudzē un ne tikai Smirnā, bet arī Antiohijā. Polikarps ir dedzīgs Kristus sekotājs. Viņš karsti iestājas pret maldu mācībām. Polikarps ir viens no svētajiem, kurš miris mocekļu nāvē. Mēs arī pēc tam vēlāk izlasīsim kādu fragmentu no tā, kā tad bija, kad viņš stājās šīs tiesas priekšā – ko viņam jautāja un, ko viņš atbildēja. 

Es pirms kāda laika dzirdēju kādu interesantu piemēru, notikumu. Stāsta, ka tas esot patiess. Es nezinu, kurā valstī tas notika, bet kādas valsts pilsonis izdomāja, ka viņš nosūtīs vēstuli dažiem politiķiem. Viņš sūta vēstuli bez adresāta un, kad šie politiķi ir saņēmuši šo vēstuli, tā reakcija uz šo vēstuli bija ļoti dažāda. Kādi no tiem izdarīja pašnāvību, kādi izceļoja no valsts un kādi atkal mēģināja veikt visādas mahinācijas ar savu mantu, kas viņiem piederēja. Vēstule saturēja baltu papīra lapu ar uzrakstu – "Viss ir nācis gaismā!" 

Kad mēs lasām Atklāsmes grāmatas vēstules draudzēm, Kristus sāk vēstuli ar – Es zinu. Es zinu tavus darbus. Es pazīstu tevi, draudze. Un, ja pagājušajā reizē Efesas draudze saņem vēstuli, kur Kristus saka: ‘Es zinu..’ Efesas draudze satraucas, jo viņi zina, kādus darbus viņi dara. Viņi zina, ko viņi ir aizmirsuši, bet šodien, kad Kristus saka Smirnas draudzei: ‘Es zinu tevi.. Es zinu tavu situāciju, es zinu tavas ciešanas, es zinu tavu nabadzību.’, tad draudze jūtas iedrošināta, jo viņi saka: Kristus zina, mans Kungs to zina. 

Kristus arī šodien saka: Es zinu tavu dzīvi, tavus darbus, tavus motīvus un varbūt tavas ciešanas. Jēzus zina. Kad šodien Kristus saka – Es zinu tavu dzīvi – tas tev liek satraukties vai tas tev liek justies iedrošinātam? 

Jēzus zina Smirnas draudzes situāciju, tāpēc vēstule sākas ar atgādinājumu – ‘Es esmu Pirmais un Pēdējais, Es biju miris un atkal dzīvs.’ Kristus saka: ‘Es arī miru, bet es augšāmcēlos.’ Kristus saka: „Es zinu par tavām ciešanām un nabadzību, bet tu esi bagāts.” Nevis viņi ir nabagi tāpēc, ka Smirnas draudzē ir bads vai ekonomiskā krīze, tā noteikti nav. Mēs redzam, ka Smirnas kristieši cieš no materiālās nabadzības, viņi ir nabagi. 

Varētu jautāt un domāt – kāpēc tā ir? Iespējams viņu īpašumi tika konfiscēti, mēs to precīzi nezinām, bet tajā laikā tādas lietas notika. Daudzi darījumi nevarēja notikt, bija daudzi zaudējumi, jo tajā laikā būt biznesā ar kādu no citiem, nozīmēja pielūgt citus dievus. Tas nozīmēja, tev bija jābūt daļai no kaut kādas grupas, kur viņi nāca kopā pie viena galda un tas ēdiens, tā maltīte bija par godu kādam no viņu dieviem. Tajā laikā tirgotājiem bija savi dievi, kas bija tāda kā drošības pazīme par to, ka mans bizness būs drošībā. 

Tad šiem kristiešiem bija izvēla – ko darīt? Vai nu pielūgt šos elku dievus vai nē. Tā rezultātā mēs redzam, ka viņi izvēlējās nebūt daļa no šīs biedrības un līdz ar to viņi nevarēja slēgt nekādus līgumus. Tāpēc Smirnas draudzes kristieši piedzīvoja šos grūtos laikus. Kristus arī saka: „Es zinu par tavām ciešanām un nabadzību, bet tu esi bagāts, un zinu, ka tevi zaimojuši tie, kas sevi sauc par jūdiem, kaut tādi nav, bet ir sātana sinagoga.” Nav jau tā, ka šie jūdi sevi nosauca par sātana sinagogu, iedeva sev nosaukumu – mēs esam sātana sinagoga. Bet šajā Smirnas draudzē ir kādi jūdi, kuri bija tie, kas nodeva šos kristiešus, šos Smirnas kristiešus, nodeva viņus Romas autoritātēm. Daudzi ticīgie tiek iemesti cietumā. 

Kristus saka – „Es zinu, ka tie ir jūs zaimojuši un viņu sauc sevi par jūdiem, bet viņi tādi nav.” Viņi ir tie, kas nodod šos kristiešus, viņi ir tie, kas apsūdz šos kristiešus. Šie jūdi ir tie, kas apsūdz. Mēs zinām, ka vēl viens no sātana vārdiem ir apsūdzētājs, tāpēc Kristus saka – viņi ir tie, kas apsūdz un viņi ir sātana sinagoga. Kristus dod viņiem šādu nosaukumu. Tie ir jūdi, kas ir atraduši labvēlību pie Tibērija, kurš zina, ka jūdiem ir viens Dievs un savā ziņā viņš ir devis viņiem izņēmumu, ļaujot pielūgt šo viņu Dievu, bet viņi ir tā sajaukušies ar to visu un viņi grib izpatikt šim Tibērijam. 

Daudzi pagāni pāriet šajā jūdu ticībā, lai tiktu pasargāti no vajāšanām. Šajā draudzē, kad sākas vajāšanas, parādās patiesi, kurš tad ir Kristus sekotājs un kurš nav, notiek tāda kā attīrīšana – cik patiesi tu tici. 

Kā es minēju, ir tāds Polikarpa moceklības apraksts. Ļaujiet, es gribu nolasīt šo fragmentu no šī apraksta. Klausieties uzmanīgi.

Polikarps, kurš ir Smirnas draudzes bīskaps. Viņu sagaidīja miertiesnesis Hērods ar savu tēvu Nikētu. Iesēdinājuši Polikarpu ratos un paši apsēdušies līdzās, viņi centās to pārliecināt sakot: "Kas gan tur slikts, pateikt – Cēzars ir kungs! Kā arī upurēt vīraku un veikt vēl dažas lietas, lai izglābtos." Sākumā Polikarps neko neatbildēja, taču, kad tie nemitējās, atteica: "Nedarīšu, ko man iesakāt." Pierunāt Polikarpu neizdevās, tādēļ piedraudējuši tie ar skubu izgrūda viņu no ratiem.

Nokritis un nobrāzis zodu, viņš pat neatskatījās un it kā nekas nebūtu noticis, labprāt devās uz stadionu, kurp to veda. Troksnis stadionā bija tāds, ka neko nevarēja dzirdēt. Polikarpam ieejot stadionā no debesīm atskanēja balss – "Esi stiprs un drosmīgs, Polikarp!" Neviens neredzēja, kas teica šos vārdus, bet balsi dzirdēja mūsējie, kas bija klāt. Kad Polikarpu beidzot pieveda pie Prokonsula, valdīja liels troksnis, jo visi bija dzirdējuši, ka viņš ir apcietināts.

Prokonsuls noprasīja ievestajam, vai tas esot Polikarps. Saņēmis apstiprinājumu, viņš mēģināja pārliecināt Polikarpu atsacīties no Kunga. "Padomā par saviem gadiem!" (Polikarpam bija 86 gadi!) Un tālāk sacīja - "Zvēri ķeizara laimei! Maini savus uzskatus un saki: ‘Nost bezdievīgos!’" Dziļā nopietnībā Polikarps uzlūkoja stadionā sanākušo pūli, pagānus, kas nepazina likumu, un pacēlis roku, pamāja, tad smagi nopūtās un raugoties debesīs sacīja: ‘Nost bezdievīgos!’ Kad Prokonsuls nepiekāpās un pieprasīja – "Zvēri, tad es tevi atbrīvošu. Nolādi Kristu!"

Polikarps atbildēja: "86 gadus es Viņam esmu kalpojis un nekad Viņš pret mani nav bijis netaisns. Kā lai es zaimoju savu Valdnieku, kas mani izglābis?" Kad Prokonsuls tomēr neatlaidās un teica: "Zvēri ķeizara laimei!" Polikarps atbildēja: "Ja iedomājies, ka zvērēšu ķēniņa laimei, kā tu pavēli, un izliecies, ka nezini, kas es esmu, tad klausies, ko atklāti apliecinu – es esmu kristietis. Ja tur pretī gribi iepazīties ar kristīgo mācību, nosaki dienu un uzklausi."

Dzirdot, ko viņam teica, tas neizbijās un nesabruka, bet gan pārsteidza Prokonsulu, kas stadiona vidū izsūtīja vēstnesi, lika trīs reizes izsludināt – "Polikarps atzinās, ka ir kristietis!" Kad to paziņoja, viss pūlis, pagāni un Smirnā apmetušies jūdi, nevaldāmās dusmās sāka skaļi saukt – "Lūk, Āzijas skolotājs, kristiešu tēvs, kurš iznīcina mūsu dievus, kurš daudzus mācījis, lai neupurē un, lai nepielūdz!" Klaigājot un saucot, viņi pieprasīja, lai Polikarpu, Āzijas apgabalu pārvaldnieks Filips, atdotu lauvām saplosīšanai. 

Lūk Polikarps, šis Smirnas draudzes bīskaps, saka: "Es esmu kristietis." Es esmu kristietis. Cik spēcīgiem vārdiem tiem bija jābūt, vai ne? Efesas draudzei Jēzus pasaka diagnozi – „Es zinu tavus darbus.” Un dod instrukciju – atgriezies. Smirnas draudzei Jēzus pasaka diagnozi – „Es zinu tavas ciešanas un nabadzību.” Un 10.pantā Viņš dod instrukciju – nebīsties, neuztraucies. Es zinu, neuztraucies. Neuztraucies par to, kas tev būs jāizcieš. Un Jēzus saka: būs vēl lielākas ciešanas, bet neuztraucies. Tās būs desmit dienas. 

Atklāsmes grāmatā daudz ir visādu skaitļu un dažādi cilvēki mēdz dažādi manipulēt. Kas tad ir šīs desmit dienas? Daži saka, tas ir ļoti ilgs laiks. Daži saka, tas ir ļoti īss laiks. Un dažādi cilvēki ar šo ciparu manipulē. Mēs īsti nezinām. Tas, ko mēs zinām – tas ir noteikts skaitlis un Kristus to skaitli zina. Kādi šo ciparu desmit saista ar Daniela grāmatā rakstīto, kas aprakstīts ir pirmajā nodaļā – Daniels un viņa draugi, kas atrodas Babilonijā, viņi ir trimdā. Viņi ir starp svešu tautu, kur ir daudz elku dievu un viņiem liek priekšā ēdienu. Viņi saprot, ja viņi to ēdīs, tad viņi pielūgs citus dievus, viņi būs daļa no šīs elkdievības. Un Daniels saka: ‘Pārbaudi mūs un dod mums desmit dienas, mēs dzersim ūdeni un ēdīsim tikai augļus.’ Citi saista šo Atklāsmes grāmatas Rakstu vietu ar šo notikumu, kas savā ziņā, kontekstā ir ļoti līdzīgi, bet Kristus saka: Būs lielākas ciešanas, tās būs desmit dienas. 

Šodien pasaulē daudzās vietās tu vari zaudēt darbu vai skolu, tāpēc, ka esi kristietis. Eiropā tas notiek daudz retāk, bet ir gadījumi, kad tas notiek. Iespējams, tāpēc mēs arī domājot par tādām vajāšanām, ciešanām, mēs tā ļoti neuztraucamies. Ļoti nebaidāmies par tagadni, bet reizēm ir tā, ka mēs sākam domāt par nākotni un mēs sākam baidīties – bet kas būs, ja tas notiks? Kas būs, ja būs vajāšanas? Un, ja tās būs gadu, desmit, trīsdesmit? Es pazaudēšu savu pensiju. Ko tik es nevaru pazaudēt. Bailes par nākotni ir daudz spēcīgākas par bailēm tagadnē. 

Kristus saka Smirnas draudzei: ‘Nebaidies par to, kas notiks. Es esmu Pirmais un Pēdējais. Nebaidies.’ Jūs atcerieties, mēs šorīt lasījām no Jāņa 14.nodaļas un Kristus saka: ‘Neuztraucieties, ticiet Dievam un ticiet Man. Neuztraucies. Tici man.’ Kristus dod divus iemeslus, kāpēc tev nav jābīstas. Pirmais iemesls ir – „Redzi, velns iemetīs kādus no jums cietumā, lai jūs tiktu pārbaudīti, un jums būs jācieš desmit dienas.” Ciešanas nebūs ilgstošas. Otrais iemesls – „Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu.” Es tev došu dzīvības vainagu, tev būs mūžīgā dzīvība. Šajā tekstā mēs redzam, ka Kristus nesaka – ciešanas būs desmit dienas un tad jūs atbrīvos. Vai ne, tur tā nav rakstīts? Ciešanu rezultāts var arī būt nāve. 

Ko tas nozīmē man šodien? Latvijā eksistējošai Vīlandes draudzei. Vīlandes draudzes locekļi vai vienkārši atnācēji? Varētu teikt – jā, paldies Raimond, mēs uzzinājām daudz vairāk par Smirnas draudzi, mēs zinām, kas ir Polikarps un kā viņš ir cietis tajā laikā. Mēs nākam kopā, esam sadraudzībā, ejam uz kafejnīcu, katru svētdienu dziedam dziesmas, varam brīvi dzīvot, paklausīt Dieva Vārdam – mums ir tāda brīvība. Ja tu gadījumā nomirsti, tu varētu teikt – tev ir bijusi ideāla kristieša dzīve, vai ne? Neko no tām ciešanām neesmu savā dzīvē piedzīvojis. 

Bet tas, ko Kristus saka: esi kristietis. Esi kristietis pat tad, ja tu vari zaudēt darbu. Esi kristietis pat tad, kad tevi atstums sabiedrība vai tevi tiesās vai tevi aprunās vai smiesies. Esi kristietis un sastopies ar ciešanām, ja gadījumā tu vari arī zaudēt kādu darījumu biznesā. Esi drošs. Viltus kristieši iedurs tev nazi mugurā, bet esi kristietis. Nebīsties, izturi līdz galam – „Tad es tev došu dzīvības vainagu.”, kas ir mūžīgā dzīvība.

Mēs redzam skaidri, ka Kristus šos vārdus adresē draudzei. Viņš to adresē draudzei, kristiešiem, kas grib sekot Kristum. Ko tas nozīmē tev, ja tu Kristu nepazīsti? Vai tas tev kaut ko nozīmē? Kristus saka: ‘Tie, kas Man uzticas; tie, kas pastāv līdz galam; tie, kas seko Man; pieņem Mani; dzīvo ar Mani – tiem es došu šo dzīvības vainagu.’

Tajā laikā Smirnā, iespējams, bija kādas sporta spēles, kur kā uzvarētājam deva vainagu. Kristus šeit nerunā par kaut kādu kroni, ko Viņš tev uzvilks, bet šis dzīvības vainags ir mūžīgā dzīvība. Kristus atgādina Smirnas draudzei, kas ir ciešanās, un visiem apkārtējiem, un arī tas, ko Polikarps saka – kristieša dzīve nebeidzas ar nāvi. Kristieša dzīve nebeidzas ar nāvi.

Ko šī vēstule mums varētu šodien teikt un, ko tā mums saka? Iespējams, tu šobrīd uz savu dzīvi skaties un saproti – ir daudzas lietas, ka man ir jāmaina. Man jābūt drosmīgākam. Kādai būtu jābūt manai lūgšanu dzīvei? Vai mana dzīve ir tikai par mani un manām vajadzībām, par to cik daudz man ir un par to, cik daudz es varu sakrāt? Mēs redzam, ka šie Vārdi ir iedrošinājums visiem tiem kristiešiem, kas ir ciešanās un vajāšanās savas ticības dēļ. 

Šodien, šajā 21.gadsimta pasaulē, ir ļoti daudz kristiešu, kuri ir ciešanās un, kuriem šie Vārdi būtu kā liels, liels iedrošinājums. Es esmu pārliecināts, ka šiem kristiešiem, kas ir ciešanās, Augšāmcelšanās nozīme ir daudz lielāka varbūt nekā mums. Ko mums nozīmē šī vēstule? Uz ko Kristus varētu mūs šodien aicināt, kuri neesam ciešanās? Lūgt par tiem brāļiem un māsām, kas ir ciešanās. Lūgt par tiem, kas ir ciešanās. Lūgt, lai viņi iztur līdz galam, lūgt, lai viņi pastāv. Tie ir mūsu brāļi un māsas. Mēs pat iztēloties varbūt nevaram to, ko viņi izcieš. 

Pāvils Efesiešiem 6.nodaļā saka: „Šī cīņa nav pret miesu un asinīm un nav ar šīs pasaules ieročiem, bet pret sātanu un viņa ļaunajiem gariem.” Lūgt par tiem, kas ir ciešanās un Kristus saka: ‘Es zinu tavu dzīvi, Es zinu tavus darbus, Es zinu tavas ciešanas, bet uzticies, nebaidies, Es esmu Pirmais un Pēdējais. Manās rokās ir viss.’

Veltīsim laiku lūgšanai.

Jēzu Kristu, mēs Tev pateicamies par Taviem Vārdiem, kurus Tu esi diktējis un, kuru mums ir iespēja šodien lasīt. Gan tām draudzēm tajā laikā, gan tā attiecas arī uz šodienas draudzi. Paldies Tev, Kristu, par to, ka Tu atklāj to. Paldies, ka mēs tik brīvi varam nākt un domāt par to un lasīt. Šajā brīdī mēs gribam lūgt par mūsu brāļiem un māsām, kuri ir ciešanās ticības dēļ, kuri tiek nogalināti un, kuri cieš lielas sāpes, kuri tiek iemesti cietumos un, kuri tiek spīdzināti, tikai tāpēc, ka viņi seko Tev, tikai tāpēc, ka viņi tic Tev. Mēs lūdzam par viņiem, stiprini viņus, palīdzi viņiem pastāvēt līdz galam. Palīdzi viņiem vienmēr lūkoties uz Tevi un iedrošināt vienam otru. Atgādini viņiem savus Vārdus. Kristu, lai tas mums kā draudzei ir atgādinājums par to, cik svarīgi ir zināt Tavu Vārdu. Palīdzi, ka mēs katru dienu no Tā smeļamies, atkārtojam, lai mēs to mācāmies un, ka mēs apzināmies, cik Tas ir svarīgs. Paldies par to, ka mūsu valstī nav ciešanas, par to, ka mums ir tāda brīvība iet un sludināt. Ak, palīdzi, man, palīdzi mums kā draudzei, mums ikvienam, ka mēs izmantojam šo brīvību, ka mums sāp sirds par mūsu kaimiņiem, par mūsu kolēģiem, par mūsu draugiem, kas Tevi nepazīst. Ka mēs esam tie drosmīgie, kas iet un apliecina Tevi. Ka mums nav kauns teikt, ka es esmu kristietis. Ka mums nav kauns runāt par to un palīdzi, ka mēs runājam par to, Jēzu, palīdzi mums. Palīdzi mums būt Taviem lieciniekiem, būt tik drosmīgiem un teikt – nāc uz Dievkalpojumu kopā ar mani, es gribu lai tu redzi to, lai tu dzirdi to, ko dzirdu es. Mēs lūdzam, Dievs, vadi Vīlandes draudzi. Tu zini mūsu draudzi. Runā uz mums. Parādi mums lietas, kas mums jāmaina. Tīri mūs, ka mēs esam tīra draudze. Tīri mūs, Kristu. Paldies par Tavu žēlastību, par šo žēlastības laiku. Paldies par Tavu Vārdu un lieto mūs. Jēzus vārdā, āmen. 

Iet uz svētrunu arhīvu