#31 Šaurie vārti un Šaurais ceļš

Svētrunu arhīvs

Klausīties
Bībeles studiju materiāls mazajai grupai
Datums:
07.09.2014.
Sludinātājs:
Sērija:
Kods:
KS-031
Rakstvieta:
Mt 7:13-14

“Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un daudzi pa tiem ieiet. Cik šauri ir vārti un cik šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā, un tikai nedaudzi to atrod” — Mateja evaņģēlijs 7:13-14

Svētrunas noraksts

 
Labrīt, mīļā, draudze! Ir prieks pēc ilgāka laika atkal būt jūsu priekšā, jūsu vidū. Man ir liels pagodinājums runāt par šodienas tekstu, vienlaikus es apzinos arī lielo atbildību, jo tā ir viena no svarīgākajām Rakstu vietām visā Bībelē. Tā ir kulminācija lielākai svētrunai pasaulē – Kalna svētrunai. Kā Martīns Loids Džouns (Martyn Lloyd-Jones) ir teicis: „Patiesībā Kalna svētruna kā tāda ir jau noslēgusies ar 12.pantu” (tātad, ar iepriekšējo Rakstu vietu, par ko mēs runājām), “jo ar to mūsu Kungs ir pabeidzis pasniegt visus principus, kurus vēlējās mums izskaidrot. Jo tagad Jēzus jautā: ko tu darīsi ar to visu? Ir pienācis laiks izvēlei. Kalna svētruna nav domāta, lai to apbrīnotu, bet Jēzus pieprasa izdarīt izvēli.” Tā nu atvērsim šodienas Rakstu vietu Mt 7:13-14. Es aicinu jūs atvērt un arī atstāt atvērtu šo Rakstu vietu visas svētrunas garumā. „Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un daudzi pa tiem ieiet. Cik šauri ir vārti un cik šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā, un tikai nedaudzi to atrod.”

Mīļais, Debesu Tēvs, mēs Tev lūdzam, Kungs, palīdzi mums šodien satvert šo Vārdu nopietnību, Kungs. Palīdzi mums izvērtēt savas dzīves. Palīdzi, lai neviens, kas šodien ir šeit, neizietu no šī Dievnama ar vienaldzību sirdī, Kungs, bet uzrunā katru. Tavi Vārdi ir Patiesība, Kungs. To mēs lūdzam Jēzus vārdā, āmen.

Ķēniņu Ķēniņš ieradās atnest savu Valstību, bet Viņš apzinājās, ka neviens nesapratīs Viņa Valstību, tāpēc Viņš Kalna svētrunā izskairdo šīs Valstības principus, Viņš prezentē īpašības, kādas ir tiem, kuri ieiet un pēc tam parāda, kā tas ikdienā izskatās. Bet tagad Viņš dod izvēli – ieiet šajā Valstībā jeb palikt ārpus tās. Mūsu dzīve sastāv no daudzām mazām un lielām izvēlēm, bet no visām izvēlēm šī ir pati, pati lielākā. Tādēļ Dievs jau par to runā Vecajā Derībā, piemēram, 5.Mozus 30:19 Viņš saka: „Es šodien piesaucu debesis un zemi kā liecinieks pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji.” Vai Jeremija 21:8 „Bet tautai šeit saki: tā saka tas Kungs: redzi, es lieku jums priekšā izvēlēties dzīvības vai nāves ceļu.” Vai arī 1.Ķēniņu 18:21 „Cik ilgi jūs klibosiet uz abām pusēm? Ja tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam. Bet ja Baals ir Dievs, tad sekojiet tam.”

Izvēle. Šodien mēs esam nonākuši krustojumā, mēs varam teikt Kristus krustojumā, un izvēle ir ļoti skaidra, ir tikai divas opcijas, ir tikai divi virzieni, citu alternatīvu nav. Mums patīk dalīt reliģijas pa grupām, pa līmeņiem, pa konfesijām, bet Jēzus pasaka ļoti vienkārši – ir pareizā un nepareizā reliģija, ir patiesā un nepatiesā, ir sirds attieksmes un ārišķīgo darbu reliģija, ir uz Kristus standartiem un uz cilvēku standartiem balstītā reliģija, ir uz Dieva taisnību un uz cilvēku paštaisnību balstītā reliģija, ir uz Dieva nopelna un uz cilvēka nopelna balstītā reliģija. Mēs teiktu: bet ir taču tik daudz reliģiju pasaulē! Nē, patiesībā ir tikai divas. Jā, ir tūkstošiem iepakojumu, bet patiesībā aiz viņiem visiem slēpjas viena prece un šīs preces ražotājs ir viens un tas ir melu tēvs. Viņa vadībā cilvēki ir radījuši reliģiju, jo cilvēkiem Dieva standarti bija par augstu, tāpēc Dievs bauslībā definē savus standartus.

Mēs varam jautāt: kāpēc Dievs deva mums bauslību? Tādēļ, lai mēs viņu izpildītu un tādā veidā tiktu glābti? Nē! Romiešiem 3:20 ir teikts, ka Viņa priekšā neviens cilvēks ar bauslības darbiem attaisnots netiks. Tad, kādēļ Dievs deva bauslību? Tā paša panta turpinājumā Rm 3:20 Pāvils pasaka: „Jo caur bauslību nāk apziņa par grēku.” Tātad, patiesībā bauslība ir tāds kā termometrs. Ko dara termometrs? Vai viņš tevi dziedina, kad tu viņu lieto? Vai viņš liek tavai temperatūrai mazināties? Nē, viņš tikai parāda tavu stāvokli. Bet cilvēkiem nepatīk redzēt, ka viņi ir slimi un tādēļ viņi ir nevis gatavi iet ārstēties, bet viņi izgudro citu termometru, tādu termometru, kas nav tik jūtīgs. Vai arī viņi pārraksta ciparus uz šī termometra, lai viņiem situācija izskatītos labāka.

Tā nu Jēzus šajā Kalna svētrunā atjaunoja šo patieso termometru un parāda, kāds ir cilvēka patiesais stāvoklis. Vienīgais pareizais secinājums pēc Kalna svētrunas ir atzīt – jā, es tiešām esmu slims, man ir vajadzīga palīdzība. Bet ir daudz tādu, kuri cenšas sev ieskaidrot, ka viņi ir veseli, viņiem neko nevajag. Cik daudzi no mums šodien ir atnākuši uz baznīcu ar apziņu, ka man neko nevajag, man jau ir labi, man viss ir labi. Ziniet līdzību, kur Jēzus stāsta par farizeju un muitnieku, abi arī atnākuši, tāpat kā mēs šodien uz baznīcu, uz templi. Farizeju lūgšana bija šāda: „Dievs, es Tev pateicos, ka es neesmu tāds kā pārējie cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības apgānītāji, vai arī kā šis te muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu.” Šajā lūgšanā nav neviena lūguma, jo viņam nav vajadzību. Viņš nejūtas, ka viņš ir slims. Viņam liekas, ka viņam viss ir labi un, ka viņš iet pa to ceļu, kas ved uz Debesīm. Bet viņš pat nenojauš, ka ir vēl kāds cits ceļš, ka šis nav vienīgais ceļš, pa kuru viņš iet. Jo Jēzus šodien atklāj, ka ir divi ceļi un uz šiem diviem ceļiem ved divi vārti.

Tātad, kas ir šie divi vārti? Vispirms atcerieties, ka Jēzus Kalna svētrunu adresē tiem, kuri jau tic Dievam. Viņš atdresē mācekļiem un Rakstu mācītājiem un farizejiem. Viņš šeit nenāk runāt uz tiem, kuri ir neticīgi, bezdievji, tādēļ arī šajā šodienas Rakstu vietā nav tā, ka šaurie vārti ir tiem ticīgiem un platie vārti ir tiem neticīgajiem. Patiesībā virs abiem vārtiem ir zīme ‘uz Debesīm’. Sātans neliks zīmi ‘uz elli’, jo tas nebūtu pārāk viltīgi. Uz abiem vārtiem un pie abiem ceļiem ir būlta ‘uz Debesīm’. Abi ceļi sola aizvest uz Dieva Valstību. Varbūt pat pie abiem ir rakstīts ‘Kristus’, bet abi ceļi neved uz turieni. Tikai vieni ved un tie ir šaurie vārti, tādēļ Jēzus saka: „Ieejiet pa šaurajiem vārtiem.” Pirmais, ko mēs redzam, ir, ka tā ir pavēle. Tas nav tāds ieteikums: ja tu gribi, re kur tagad ir iespēja, tu vari ieiet pa šaurajiem vārtiem. Tā ir pavēle un pie tam tagadnes formā. Viņš nesaka: padomā bišķiņ un tad, kad tu būsi izlēmis, tad tu vari nākt. Viņš saka: ja tu esi to visu dzirdējis, ko tu dzirdēji Kalna svētrunā un tu esi sapratis savu stāvokli, tu esi sapratis, ka tavs termometrs neatbilst tam termometram, kādu Dievs ir radījis, tad ieej tagad! Un nepietiek ar klausīšanos par šaurajiem vārtiem vai šo šauro vārtu apbrīnošanu, bet tev ir jāieiet. Elle būs pilna ar tādiem cilvēkiem, kuri ir apbrīnojuši Kalnu svētrunu un apbrīnojuši šauros vārtus.

Tātad, Jēzus pavēl ieiet pa šaurajiem vārtiem un šie vārti ir tiešām šauri, to mēs šodien redzēsim. Pasaule par kristiešiem saka: jūs jau nedodiet vietu nevienam citam, jūs esat tik šauri savos uzskatos. Un atbilde ir – jā! Tieši tā arī ir, jo nav citu variantu, ir tikai viena opcija, ir tikai viens ceļš. Tas nav ne lepni, ne egoistiski, tā vienkārši ir, jo tā saka Dievs. Dievam pieder šī Valstība un Dievam pieder šie vārti. Ja Dievs būtu teicis: „Ziniet, ir piecpadsmit vārti uz šo Valstību”, tad mēs varētu sludināt piecpadsmit vārtus, bet ir tikai vieni vārti. Apustuļu darbos 4:12 ir teikts: „Nav pestīšanas nevienā citā; nedz cits Vārds zem debess ir cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” Tad jautājums: kas tad ir šie šaurie vārti? Kas ir šī vienīgā opcija? Protams, tas ir Jēzus Kristus, Viņš saka: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.” Un Jņ 10:1 Viņš saka: „Kas avju kūtī neieiet pa durvīm, bet kāpj iekšā pa citurieni, tas ir zaglis un laupītājs.” 1.Timoteja 2:5 „Ir viens vienīgs Dievs un viens vidutājs starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Jēzus Kristus.”

Tātad, ir tikai viena opcija, tādēļ vārti ir šauri, bet ne tikai tādēļ. Jēzus par platajiem vārtiem, ja jūs apskatieties tekstā, saka: „Tie ir plati.” Bet par šaurajiem vārtiem Viņš saka: „Cik šauri ir šie vārti.” Pastiprinošā formā. Tātad, šie vārti patiesībā ir šaurāki, nekā tu iedomājies. Cik šauri! Tie ir tik šauri tādēļ, lai pa tiem varētu ieiet tikai pa vienam, lai varētu ieiet tikai pa vienam. Martīns Loids Džouns (Martyn Lloyd-Jones) salīdzina šos šauros vārtus ar turniketu. Jūs ziniet, kas ir turnikets? Es arī nezināju, ka ir tāds vārds latviešu valodā, bet turnikets ir tā ierīce, tādi vārti, kuri ļauj tikai pa vienam iziet cauri. Tie griežas un tikai viens cilvēks vienā reizē var iziet cauri. Rakstu mācītāji un farizeji, viņi uzskatīja, ka viņi tiks glābti Abrahāma pēctecības dēļ vai savas piederības Israēlam, vai savas apgraizīšanās dēļ. Viņi dzīvoja ar domu, ka viņi var ieiet grupā.

Varbūt arī kristiešiem, kuriem nesludina skaidru Evaņģēliju, arī viņiem var rasties iespaids, ka „es jau esmu piedzimis kristiešu ģimenē” vai „es esmu draudzē, tāpēc es eju pa pareizo ceļu, jo es eju, redzi, ar visiem tiem kopā, kuri arī piesauc Dievu un mēs visa ģimene kopīgi ieejam pa šiem vārtiem, vai mēs visa draudze kopīgi ieejam”. Nē, nē, tu ieej viens pats. Glābšana ir individuāla lieta. Nepietiek teikt: „Es esmu no kristīgas ģiemenes vai es esmu kristīts un piederu kādai draudzei.” Tu neieej grupā, bet tu ieej viens pats. Patiesībā mums ir jāiet vēl vienu soli tālāk. Tev ir jāieiet pa šaurajiem vārtiem, tev ir jāieiet vienam un tev ir jāieiet ar lielām grūtībām, tev ir jāieiet ar lielām grūtībām. Šodienas Evaņģēliju mēģina pasniegt tādā vieglā veidā. Tikai tici, iznāc priekšā, ielaid Jēzu savā sirdī, noskaiti to lūgšanu un tarāā – tu esi kristietis! Es, protams, pārspīlēju, bet tā patiesībā notiek daudz kur un to sauc par lēto žēlastību un tā ir tā evaņģēlistu pieeja. Tu aizbrauc uz vienu vietu, tu nosludini, tu aicini cilvēkus priekšā, un tad viņi dzīvo ar apziņu, ka viņi ir reiz spēruši šo soli. Mēs esam padarījuši šo Evaņģēliju tik vieglu, bet problēma ir, ka šie cilvēki beigās nav uz pareizā ceļa, jo viņi nav iegājuši pa šaurajiem vārtiem, jo pa šaurajiem vārtiem nevar ieiet viegli, pa šaurajiem vārtiem nevar ieiet viegli.

Tad jautājums ir, kādēļ? Apskatāmies, pirmkārt,  Mt 7:14 Jēzus saka: „Tikai nedaudzi to atrod.” Tikai nedaudzi to atrod. Tātad, tu nemaz nezini, ka ir šādi vārti un kur tie ir, kamēr tu nemeklē. Padomājiet par šiem Vārdiem. Tev ir jānoiet no sava ceļa un jāmeklē, lai tu atrastu šauros vārtus. Jeremija 29:13 ir teikts: „Kad jūs mani meklēsiet, jūs mani atradīsiet. Ja jūs no visas sirds mani meklēsiet, tad es būšu atrodams.” Tad ir jautājums: vai tu esi meklējis Dievu? Es domāju, tā pa īstam meklējis Dievu? Vai tu esi meklētājs? Tu vēlies saprast, ko Dieva Vārds māca par Dievu? Vai tu esi lūdzis, meklējis un klaudzinājis pie Dieva durvīm, lai izprastu Viņa Vārdu? Vai tu esi lūdzis tā kā psalmist Ps 119:66 „Māci man visu pareizi saprast un atzīt.” Māci man visu pareizi saprast un atzīt. Jo, redzi, izrādās, ka no tā, kam tieši tu tici, ir atkarīgs, vai tu vispār spēsi atšķirt platos vārtus no šaurajiem vārtiem. No tā, kam tieši tu tici, ir atkarīgs, vai tu vispār spēsi atšķirt platos vārtus no šaurajiem vārtiem.

Man jāsaka godīgi, ka es kristiešos šo vēlmi saprast Dieva Vārdu redzu tik maz. Tik daudzi saka: mācīšanās vai Dieva Vārda studēšana – tā ir domāta teologiem, tā, it kā tā būtu kaut kāda zinātne. Bet te ir runa par tavu Debesu Tēvu. Te ir runa par Viņa meklēšanu un galu galā te ir runa par tavu glābšanu. Jēzus saka: „Maz ir to, kuri atrod.” Jā, jo maz ir to, kuri vispār meklē. Atrast šauros vārtus nozīmē būt drošam, ka tu esi pie viņiem nonācis nevis šaubīties, vai tie ir tie īstie!? Tādēļ mēs studējām 1.Jāņa vēstuli un tagad studējam Kalna svētrunu, lai tu būtu drošs. Tātad, ir grūti ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo ir grūti atrast. Bet ir vēl kāds iemesls un tas ir varbūt pat bišķi šokējošs. Mēs jau šodien lasījām no Lūkas 13. Tur Jēzus iet un pūlis iet aiz Viņa un kāds no, iespējams, Jēzus mācekļiem, iet līdzi un redz, cik maz cilvēku atsaucas šai Vēstij. Viņš Jēzum jautā: „Vai tikai nedaudzi tiks glābti?” Un Jēzus atbild uz to: „Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku: daudzi centīsies ieiet, bet nespēs.”

Redziet? Te ir runa par cīņu. Vai cīņa apzīmē kaut ko vieglu? Cīņa nav viegla, tā ir cīņa! Grieķu vārds, kas šeit tiek izmantot ir ‘agonizomai’, tas ir tas pats, kas latviešu valodā agonizēt. Agonija. Tas ir vārds, kas tiek izmantots 1.Korintiešiem 9:25, kur ir runa par atlēti, kurš skrien sacīkstēs un viņš agonizē, lai uzverētu. Vai 1.Timoteja 6:12 „Cīnies labo ticības cīņu, turi cieši Mūžīgo Dzīvību, uz ko tu esi aicināts.” Jēzus saka – tā ir agonizējoša cīņa, lai tu tiktu iekšā pa šiem šaurajiem vārtiem. Daudzi to mēģinās, bet nespēs. Tātad, lai tu tiktu glābts, tev vispirms ir jāmeklē. Jā, varbūt daudzi meklē, bet tad, kad viņi uzzina, ko nozīmē Jēzum sekot un, ka tas prasa cīņu, lai ieietu pa šiem vārtiem, tad viņi tam nav gatavi. Tev ir jābūt gatavam uz cīņu. Paklausieties Mt 11:12 „No Jāņa Kristītāja dienām līdz pat šim laikam Debesu Valstība tiek pakļauta vardarbībai un varmākas cenšas to sagrābt.” Tā pati doma ir izklāstīta Lūkas 16:16 „Bauslība un pravieši līdz Jānim, bet no tā brīža tiek sludināta Dieva Valstība un ikviens ar spēku laužas tajā iekšā.” Tātad, Dieva Valstība ir tiem, kuri meklē to ar visu sirdi, kuri ir gatavi cīņai un, kuri ir gatavi lietot visu spēku, ja tas ir nepieciešams, lai tiktu iekšā. Tā ir cīņa, kurā daudzi zaudē, Jēzus saka: „Daudzi centīsies ieiet, bet nespēs.” Tātad, ieiet pa šaurajiem vārtiem ir grūti un viens no sātana pārliecinošākajiem meliem ir, ka kļūt par kristieti – tas ir viegli! Tas nav viegli, Jēzus saka tas ir grūti.

Bet, kādēļ tad ir grūti? Pirmkārt, viltus praviešu dēļ, kuri cenšas tevi atturēt. Mēs par to runāsim nākamajā reizē, Ģirts par to runās, tas ir teksts, kas seko uzreiz šim tekstam. Viltus pravieši, kuri cenšas tevi atturēt, kuri stāv priekšā šaurajiem vārtiem, viņi mēģina tevi stumt prom. Jēzus Mt 23:13 saka: „Bet vai jums, Rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu Valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā, un neļaujiet tiem, kas vēlas tur ieiet.” Par to es vairāk nerunāšu, bet es parunāšu par otru iemeslu, kādēļ ir grūti ieiet pa šauriem vārtiem? Tādēļ, ka cilvēki vēlas ņemt līdzi sev bagāžu. Atcerieties, turnikets. Mēs bijām pirms pāris nedēļām Parizē un braucām ar metro ļoti daudz, un tur katrā stacijā ir šāds turnikets. Tur varēja ļoti labi redzēt, ka tiem, kuriem bija koferi, viņiem bija lielas problēmas. Tāpēc bija blakus atsevišķi lielāki vārti, tādi kā durvis, kur varēja iet tie, kuriem ir koferi. Bet pa šo turniketu, pa šiem šaurajiem vārtiem, tu nevarēji iziet.

Tā bagāža ir paštaisnība, tie ir tavi nopelni, tā ir tava mīlestība uz šo pasauli. Atcerieties bagāto jaunekli – viņš meklēja Dievu, viņš tiešām meklēja Dievu un viņš pienāk pie Jēzus, bet tad viņš ieraudzīja šo turniketu un saprata, ka viņš nav gatavs atstāt savu bagāžu šajā pusē. Viņa pagāžā bija divas lielas somas – tur bija komforts, nauda, bagātība vienā somā un tur bija arī paštaisnība, jo viņš teica: „Es visus baušļus esmu pildījis.” Noklausījies Jēzus atbildi, viņš aizgāja noskumis, jo viņš izvēlējās paturēt savu bagāžu, tādēļ viņš nevarēja ieiet pa šaurajiem vērtiem. Lai tu varētu ieiet, tev ir jāatdod visa sava bagāža. Tev ir jākļūst kā tādam cilvēkam, kuram nekā nepieder, tādēļ viņš ir bez bagāžas. Tev ir jākļūst kā ubagam. Ubagam nekas nepieder, viņš neieradīsies ar daudziem koferiem. Atcerieties Kalna svētrunā sākumā es teicu, ka tas ir tā kā cikls, Jēzus sāk ar vārdiem: „Laimīgi garā nabagie.” Un Jēzus beidz ar pavēli ieiet pa šaurajiem vārtiem. Tad ir jautājums – kā es varu ieiet pa šaurajiem vārtiem? Atbilde ir – atgriezies pie sākuma. Tev ir jākļūst par garā nabagu, tev ir jākļūst par tādu, kurš ir apbēdināts par savu grēcīgumu, kurš kļūst lēnprātīgs. Garā nabags atzīst savu vajadzību pēc Dieva, viņš atzīst savu nespēku izpatikt Dievam un viņš atzīst savu nespēju pienest kaut ko savai glābšanai, tāpēc viņš nāk bez bagāžas.

Mēs runājām par to, kas ir tas iemesls, kādēļ ubags ir nokritis uz ceļiem un ir izstiepis savu roku gaidot žēlastības dāvanu? Tā ir grēka apziņa, kas viņu ir nospiedusi lejup. Grēka apziņa – viņš atzīst, ka viņš ir slims, tādēļ visi, kur ieiet pa šaurajiem vārtiem, viņi ir atzinuši, ka viņi ir slimi un viņi ieiet kā izdziedināti cilvēki, viņi ieiet attīrīti no grēka un viņi ieiet ar mainītu attieksmi pret grēku. Viņi vairs nenirst grēkā, bet viņi tikai krīt grēkā, reizi pa reizēm. Tad, kad tu nirsti, tas nozīmē, tu jūties labi, tu tur gribi nokļūt, bet tad, kad tu iekrīti, tu uzreiz raujies augšā, lai tiktu tālāk. Tikai tas, kurš ir nošķīries no grēka, spēj ieiet pa šaurajiem vārtiem. Sperdžens (Charles Spurgeon) ir teicis: „Vai nu tev un taviem grēkiem ir jāškiras vai arī tu un tavs Dievs nekad nesaiesiet kopā.” Ta nu pa šaurajiem vārtiem ieiet tikai jaunais cilvēks, bet mans vecais ‘es’ paliek man aiz muguras. Tavs vecais cilvēks nevar iet līdzi, jo šaurajos vārtos un uz šaurā ceļa ir pārāk šauri diviem cilvēkiem, tādēļ Pāvils saka: „Novelciet veco cilvēku sevī, ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva taisnībā un Patiesības svētumā.” Efeziešiem 4:24. Lūk, šādi ir šie šaurie vārti.

Bet kā tad ir ar platajiem vārtiem? Tur ir viss tieši pretēji. Tu vari ieiet viegli, tev pietiek ar tava paša taisnību, tev pietiek ar taviem standartiem, tev nav nepieciešama tīrība no grēka, tu vari turpināt grēkot, tev nav jāmeklē šie vārti, tev nav jācīnās, lai ieietu iekšā, neviens tevi neatturēs, tieši pretēji – pūlis raus tevi līdzi. Tu vari ņemt visu savu bagāžu līdzi, tu vari ieiet ar grupu. Nav noteikumu, tu vari pielāgot Dieva Vārdu kā tev pašam ir ērtāk. Neviens neaizskar tevi un valdīs liela tolerance. Džons Mak Artūrs (John MacArthur) citē kādu indiāni, kurš pamato, kādēļ viņš izvēlas islāmu pār kristietību, kāpēc viņš dod priekšroku islāmam, viņš saka: „Mans iemesls ir, ka islāms ir cēls, plats ceļš, kurā ir vieta cilvēkiem ar saviem grēkiem un Kristus ceļš ir pārāk šaurs.”

Tā nu divi vārti ved uz diviem ceļiem – viens ir plats un viegls, otrs ir šaurs un grūts. Platais ir viegls un pa viņu ieiet ir viegli, pa to ceļu iet ir viegli, tur neko daudz nevajag, tā kā beigta zivs tu peldi pa straumi un tev nav nekādas piepūles vajadzīgas, bet otrs ceļš ir grūts, jo peldēt pret straumi ir grūti. Ņemiet vērā, ka šis ceļš uzreiz ir šaurs. Nav tā, ka sākumā viņš ir plats un tad viņš kļūst ar vien šaurāks un šaurāks, lēnā garā kristietim pierodod pie kristīgā dzīves veida. Nē, viņš uzreiz ir šaurs. Un arī par ceļu Jēzus saka pastiprinātā formā: „Cik šaurs ir ceļš.” Tādēļ Pāvils saka Efeziešiem 5:15 „Rūpīgi raugiet, kā jūs dzīvojat.” Rūpīgi skatieties, turiet acis vaļā, jo ceļš ir šaurs. Visur jums draud briesmas pie šī ceļa, uz abām pusēm tu vari nokrist.

Jautājums, kādēļ tad ir šis ceļš tik šaurs? Es jums divus iemeslus nosaukšu, pavisam īsi, es tikai viņus uzskaitīšu. Pirmkārt, ienaidnieku dēļ. Cilvēki ar savām vajāšanām un arī sātans ar saviem kārdinājumiem, un šaubīšana tev ir apkārt un mēģina tev uzbrukt, tāpēc Jāņa 16:33 mums ir pateikts: „Pasaulē jums būs bēdas, sagaidiet to.” Šis ceļš nebūs viegls, tā nebūs pastaiga pa zaļu pļavu.  Izejot cauri šaurajiem vārtiem tu patiesībā ellei piesaki karu un viņi cīnīsies pret tevi. Bet otrs iemesls – šaurs ir šis ceļš tādēļ, ka Tēvs tevi pārmāca katru reizi, kad tu nokāp no šī ceļa. Ebrējiem 12:7 ir teikts: „Pārmācībā esiet pacietīgi, Dievs izturas pret jums kā pret dēliem. Kuru dēlu gan tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs paliekat bez pārmācības, kam visi ir padoti, tad jūs esat ārlaulības nevis īstie dēli.” Kā tu nokāp no ceļa pa kreisi vai pa labi, tā Tēvs tevi pārmāca. Es arī esmu tēvs un es arī pārmācu savus bērnus, bet es nepārmācīšu savu kaimiņu bērnus, tie nav mani bērni. Un tā pat, ja tu esi Dieva bērns un, ja tu iesi pa šo šauro ceļu, tad Dievs tevi pārmācīs mīlestībā tādēļ, lai tu turētos uz šī ceļa līdz galam. Tātad, divi iemesli, kādēļ šis ceļš ir šaurs. Pirmkārt, ienaidnieki tev būs pa kreisi un pa labi, un, otrkārt, Debesu Tēvs, kurš pārmāca, kad tu nokāp no šī ceļa pa kreisi un pa labi.

Bet tādēļ Jēzus brīdina: „Pirms jūs ieejiet, ziniet, ka šis ceļš būs šaurs. Aprēķiniet to cenu, ko tas prasīs no jums.” Lūkas 14:25 Jēzum atkal seko liels pūlis. Viņš to redz, tādēļ apgriežas un saka: „Klausieties, jums ir kaut kas jāsaprot, pirms jūs turpināt man sekot: ja kās nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat sava paša dzīvību, tas nevar būt mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.” Vov, Viņš saka: „Ja es neesmu pats svarīgākais tev, ja manis dēļ tu neesi gatavs iziet no savas ģimenes, no saviem draugiem, kuri iet pa plato ceļu un pa platajiem vārtiem, ja tu neesi gatavs nošķirties un iet viens pa šauro ceļu un tad sekot man pa šo ceļu un dzīvot krustā sistu dzīvi, tad tu nevari būt mans mācekli.” Pamēģiniet šādi pasludināt Evaņģēliju kādam. Pamēģiniet šādi nākamajā evaņģelizācijas pasākumā sludināt un tad paskatīsmies, cik daudzi iznāks priekšā. Ziniet, kuri iznāks? Tie, kuriem ir jāiznāk.

Tad Jēzus dod piemērus turpinot šajā pašā Rakstu vietā, Viņš piemin torņa celšanu un došanos karā, un saka: „Kurš gan neaprēķina izmaksas pirms viņš sper šādus soļus?” Kurš gan neaprēķinās, cik izmaksās tornis, pirms es viņu sāku celt? Vai došanās karā – pirms es sāku karot pret ienaidnieku? Viņš saka: „Tieši tā pat ir ar manu sekošanu. Tev ir jāapzinās, ko nozīmē man sekot, jo tam ir cena.” Jēzus teica Pēterim: „Seko man un, starp citu, Pēteri, tas tev prasīs tavu dzīvību.” Labi, mums var izklausīties un es varbūt izklausos šorīt, ka šis ceļš ir šausmīgi grūts, smags un drūms, bet patiesībā Jēzus šo ceļu iet kopā ar mums un pat vēl vairāk – Viņš pats iet mūsos. Pāvils raksta Galatiešiem 2:20 „Nevis es dzīvoju, bet manī dzīvo Kristus.” Tādēļ Jēzus pats atvieglo šo nastu, Viņš saka: „Mans jūgs ir tīkams un mana nasta ir viegla.” Galu galā, mēs apzināmies, ka šīs dzīves bēdas ir īslaicīgas, jo šis ceļš drīzumā aizvedīs uz kādu mērķi.

Tā nu noslēdzot – divi vārti, divi ceļi un divi gala mērķi. Vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved, uz kurieni? Uz pazušanu. Sakāmvārdos ir teikts: „Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, un, protams, viņam viņš patīk, jo tas ir ērts un plats un viegls, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” Un kāds šoks tas būs tik daudziem cilvēkiem. Tu domā, ka tu ej uz Debesīm, jo taču uz tava ceļa bija rakstīts ‘Dievs, Jēzus’, bet beigās ir pazušana un nāve. Ziniet, šos pašus daudzos, kuri ir iegājuši pa platajiem vārtiem un iet pa plato ceļu, mēs satiksim vēlreiz šajā nodaļā, dažus pantus tālāk, paskatieties Mt 7:22 „Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs, vai mēs Tavā vārdā nepravietojām, neizdzinām dēmonus, daudzus brīnumainus darbus nedarījām? Un tad es tiem apliecināšanu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji.” Lūkas evaņģēlijā, ko Ģirts ievadā lasīja, ir vēl teikts, ka viņi klauvēs pie durvīm un Jēzus viņiem atteiks: „Es jūs nepazīstu.” Vai ir kas vēl briesmīgāks cilvēkam, kurš domā, ka viņš ir glābts, saņemt šādu atbildi? Pie durvīm klauvēt un tomēr tikt atraidītam? Bet tāda ir šodienas izvēle un neizdarīt izvēli ir arī izdarīt izvēli.

Bet šaurais ceļš – uz kurieni tas ved? Tas ved uz dzīvību, tas ved uz Dieva Valstību, tas ved uz Mājām. Uz Mājām, jo ja tu esi garā nabags, tad tu dodies uz vietu, kura tev jau pieder. Atcerieties, ko Jēzus teica: „Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder (viņiem jau pieder) Debesu Valstība.” Tā nu tev nav jāiet ar bailēm, tev nav jāiet ar bailēm, ka tevi neielaidīs, ka tev būs jāklauvē, jo tev patiesībā nemaz nebūs jaklauvē, jo tu ej ar Kristu sevī un Kristum ir atslēga. Atklāsmes grāmata 37 „Tā saka Svetais, Patiesais, kam pieder Dāvida atslēga, kas atver un neviens neaizslēgs, un kas aizslēdz un neviens neatvērs.”

Lūgsim Dievu.

Mīļais, Tēvs. Es Tev lūdzu, Kungs, ka mēs katrs pārbaudītu sevi, vai mēs esam garā nabagi. Tikai kā garā nabagi, Kungs, mēs varam redzēt šos šauros vārtus. Palīdzi, ka mēs pārbaudītu, vai mēs katrs redzam tos divus vārtus, Kungs, vai mēs redzam abus vārtu, jo ja mēs neredzam abus, tad, iespējams, mēs redzam tikai platos, Kungs. Palīdzi, ka mēs to pārbaudītu, Kungs, ka mēs ietu arī ar pārliecību dzīvē, Kungs, ka mēs saprotam, kādi ir šie abi vārti. Tā, lai mēs vienmēr varam būt droši, Kungs, ka mēs ejam pa pareizo ceļu. Lūdzu, svētī mūs uz to, Kungs. To mēs lūdzam Jēzus vārdā, āmen.

Iet uz svētrunu arhīvu